Paradokss – jau 2012.gads, bet automobiļi „neiet”! Visā garajā konkursa vēsturē nekad, ne reizi nav tik bieži skanējis skeptiskais vērtējums – neiet! Proti – paātrinājuma nav, dinamikas nav, kaifa nav.
Kāpēc „neiet” jauni un jaudīgi auto
Gunārs Brauns
Degvielas patēriņa skaitļi, protams, priecē un reizēm šķiet pat nereāli mazi. Ar pilnu bāku izbrauc no Rīgas, ar gandrīz pilnu iebrauc Dundagā, un atpakaļ mājās esi vien ceturtdaļu tvertnes sadedzinājis. Pieci litri uz simtu. Un tas ar lielu, pilnu auto, un maksimāli izmantojot spraugas ātrumu limitos un to kontrolē. Lēti. Bet pelēcīgi. Jeb pareizāk sakot – zili.
Taupība un ekoloģija vainīgas. Tieši tādēļ visbiežāk skeptisku vērtējumu šogad saņem automobiļi, kuros uzstādīti samērā lieli un jaudīgi motori. Lai sacenstos taupībā ar mazajiem, lai iekļautos „zilajās” kampaņās un ažiotāžā, tos konstruktoriem nācies „nospiest” visvairāk. Ne tikai ar vadības bloku skopu regulējumu, bet arī ar transmisiju pielāgošanu nevis dinamikai, bet gandrīz tukšgaitas ripošanai. Tādi pārnesumu skaitļi iepriekš nav redzēti. 100 km/h divturbīnu dīzeļjaguārs ripo tahometram rādot nepilnus 2000. Un, protams, no šādas starta pozicijas apdzenot, neceļ. Automāts nenoreaģē, jāslēdz ar roku – uz piekto, ceturto, pat trešo pārnesumu. Tikai tad atveras gaidītais spēks un nāk ilgotais rāviens. „Normāli”, ierasto slēgšanās algoritmu robežās braucot – neiet! Neiet Mazda „CX” ar divu litru benzīna motoru (160 ZS), kūtra šķiet tāda paša tilpuma dīzeļa dzītā Honda „Civic” (300 Nm). „Neiet”, kamēr nesaproti, ka dinamiska pilsētas brauciena „robi” šajās eko koncepcijās ir pirmais un otrais. Ka Latvijas šosejai piemēroti ir trešais un ceturtais pārnesums. Piektais un sestais ir vilcēji un rāvēji tikai vācu autobāņu režīmos. Pie mums – flegmatiski ripotāji. Slēdzies! Un arī 2012. gada „zilie” auto kaifo.
Kāpēc visus žūrijas biedrus, kuri jau paspējuši iemēģināt Nissan „Leaf”, sajūsmina šī auto dinamika? Tāpēc, ka tikai elektriskā piedziņa spēj realizēt iekšdedzes motoru nepiepildāmo sapni – pilnu jaudas un spēka atdevi jau no starta, no nulles apgriezieniem. Bez rēciena un indes spļaušanas. Citus jāslāpē. Un te nu mēs esam – neiet...
Ja no konkursa pretendentu vidus jāizvēlas auto, kurš dod paātrinājuma baudu, neprasot mainīt braucēja (slinkos) pārnesumu maiņas ieradumus – tie ir vienkāršākie, ar salīdzinoši nelieliem motoriem aprīkotie „kompaktnieki”. Hyundai „i30” (vai Kia „Cee’d”), piemēram. Mēģinātā auto 1,6 litru benzīna motors ir pietiekami taupīgs jau bez kādām zilām pārgudrībām. Griezes moments nav tik liels, lai gala pārnesumu varētu taisīt baigi „garu”. Tas atstāts „klasisks” – 120 km/h – 3000 apgriezienu. Zemāko pārnesumu virkne arī palikusi ierastā. Otrais skaisti strādā jau no 30 km/h un līdz 90 vai pat 100 (apgriezienu ierobežotājs nostrādā tikai pie 6800). Piekto var droši lietot pat pilsētā. Tīkami. Ierasti. Un lētāk nekā visi „zilie” brīnumi. Lai gan - arī šim uz dibena uzrakstīts „blue”. Laikam jau par godu robotiņam, kurš motoru izslēdz, apstājoties pie sarkanā luksofora. Klusums. Nevaru pierast...
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.
Elektroauto ir nākotne un cerams pazudīs arī sēnes, kas baidās pieskārties akseleratora pedālim.