Audi Q7 izstrādē līdz gatavībai sērijveida ražošanai bija iesaistītas vairākas specializētās nodaļas. Lielu daļu sava dinamiskā rakstura automobilis ieguva no inženieriem, kuru pārziņā ir aerodinamika un aeroakustika.
Audi Q7 prototipi un pirmssērijveida paraugi pavadīja vairāk nekā tūkstoti stundu Audi rūpnīcas aerodinamikas centrā Ingolštatē, kas ir viens no vismodernākajiem pasaulē. Rezultātā vilkmes koeficients 0,34, kas ir labākais rādītājs lielajā SUV segmentā, un ārkārtīgi zems vēja trokšņa līmenis.
Dr. Mihaelam Jaroham (Dr. Michael Jaroch), kurš strādā grupā, kas atbild par Audi Q7 aerodinamiku, aeroakustiku un ūdens regulēšanu, un viņa kolēģiem nebūt nenācās viegli sasniegt tik labus rezultātus: “Ir grūti līdzsvarot optimālo dizainu tāda izmēra automobilim, nekaitējot tā stilistiskajam noformējumam.”
Audi projektētāji pētīja gaisa plūsmas iedarbību uz Audi Q7 aerodinamiskajā caurulē, kas ir klusāka un ātrāka par tām, kuras izmanto citur pasaulē. Turbīna, kuras diametrs ir aptuveni četri metri un jauda - 2,6 megavati, dzen gaisu caurulē ar ātrumu 300 kilometri stundā.
Termālo aerodinamisko cauruli lieto, lai optimizētu gaisa plūsmu Audi Q7 dzesēšanas sistēmās. Šajā augstās tehnoloģijas testa stendā temperatūru var mainīt no 20 līdz 50 grādiem pēc Celsija skalas un panākt gaisa plūsmas paātrinājumu līdz 275 kilometriem stundā. Pat mērījumu zonas grīdu var sasildīt, lai imitētu karstu ceļa virsmu. Grīdā ir iemontēts papildu rotējošs veltnis Audi modeļiem ar quattro pastāvīgo četru riteņu piedziņu.
Vēl viena izstrādes prioritāte ir ūdens regulēšana. Tās mērķis ir panākt, lai dubļi un ūdens, kas nonāk uz logiem, netraucētu vadītājam pārskatīt ceļu.
Dr. Jarohs to ilustrē šādi: “Var veidoties kritiskas situācijas, ja automobilis, piemēram, brauc aiz kravas auto pa slapju ceļu un ūdens šļakatas no tā riteņiem aizsedz vadītājam skatu. Tas parasti notiek, braucot ar ātrumu no 70 līdz 90 kilometriem stundā. Mūsu mērķis bija optimizēt gaisa plūsmu ap virsbūves A-statni un ārējiem spoguļiem, lai sānu logi un spoguļu stikli būtu tīri.”
Kā to panāk? Automobili apsmidzina ar fluorescējošu šķidrumu speciālā aerodinamiskajā caurulē, kas paredzēta virsmas notraipīšanai. “Melnā” gaismā ir skaidri redzamas lietuslāšu un šļakatu trajektorijas un vietas, kur sakrājas ūdens.
Galvenais, lai revolucionārā reste ir tīra un kibernetiska stāvbremze neierūsē :)