Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) un apdrošinātāju skatījumā Konkurences Padomes (KP) ierosinājums uzticēt OCTA datubāzi vēl kādai neatkarīgai institūcijai, kuras uzturēšana visticamāk tiks segta no apdrošinātāju līdzekļiem, neliecinās gan par stingrāku kontroli pār nozari, bet gan būs papildus slogs un nevajadzīgs birokrātijas aparāts.
Jau pašos OCTA pirmsākumos tika izveidota atsevišķa institūcija LTAB, kas nodrošina OCTA sistēmas sekmīgu darbību un ierosina nepieciešamos uzlabojumus. Kāpēc būtu vajadzīgs izšķiest naudu par vēl viena uzrauga izveidi, kura darbība tiks apmaksāta no apdrošinātāju (Latvijas autovadītāju) līdzekļiem?LTAB un apdrošinātāji uzskata, ka daudz produktīvāks risinājums būtu izstrādāto MK noteikumu projekta "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību" (sagatavojusi LR Finanšu Ministrija) pilnveidošana, iestrādājot daudz detalizētākus noteikumus par datubāzes izmantošanas veidiem un piekļuves tiesībām. Jau patreiz datubāzes dati par konkurējošu kompāniju nav pieejami citiem apdrošinātājiem un arī LTAB piekļuves tiesības ir stingri definētas un ierobežotas. Papildus šajos noteikumos varētu noteikt KP kontroles mehānismu, piemēram, ar IT datu drošības auditiem.
Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Šo gadu laikā Latvijā tika izveidota viena no modernākajām OCTA informācijas uzkrāšanas datubāzēm Eiropas Savienībā. Šādu atzinību esam saņēmuši no daudziem kolēģiem citās valstīs. Tāpēc ļoti žēl, ka mums tiek liegta iespēja šos datus turpināt uzkrāt, kaut arī šāda moderna sistēma darbojas daudzās citās valstīs. Piemēram, tepat kaimiņos Igaunijā daudziem apdrošinātājiem pat nav savas datubāzes – visi dati par katru polisi un atlīdzību tiek uzkrāti vienā kopīgā OCTA apdrošinātāju datubāzē. Līdzīga situācija ir arī citās Eiropas valstīs. Interesanti, ka šajās valstīs konkurenci uzraugošās institūcijas neapšauba to lietderību."
Jeļena Alfejeva, "BTA" valdes locekle: "Manuprāt, KP pārmetumi LTAB par to, ka dati par konkrētām apdrošināšanas prēmijām ir kaut kādā mērā pieejami konkurējošām apdrošināšanas sabiedrībām, ir pilnīgi nepamatoti, jo paši apdrošinātāji nav ieinteresēti izpaust šos datus konkurentiem. Turklāt varam secināt, ka KP neuzticas LR likumdošanai, jo Finanšu ministrijas piedāvātajos ministra kabineta noteikumos ir iestrādāts princips, kā šie dati tiek ievākti, uzglabāti un izmantoti informācijas sistēmā. Šajos noteikumos ir noteikts, ka dati ne pie kādiem nosacījumiem nav pieejami citām apdrošināšanas sabiedrībām. Apdrošinātājiem, tāpat kā ikvienam citam tiesiskajā valstī neatkarīgi no statusa (valsts iestāde, komercsabiedrība vai privātā persona) ir jāievēro spēkā esošās tiesību normas. Pretēji – par to pienākas sods. Saskaņā ar EK Regulu Nr. 1/2003, KP ir plašas tiesības veikt jebkura uzņēmuma vai organizācijas pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tiek ievērotas konkurenci regulējošās normas. Atklājot pārkāpumus, KP var arī uzlikt pārkāpējiem nopietnus sodus. Kādēļ apdrošinātājiem tad būtu jāpārkāpj likums?" Andris Morozovs, "If Latvia" AAS valdes priekšsēdētājs: "Mūsu skatījumā, šāds KP ierosinājums ir pilnīgi lieks un nozīmēs jauna birokrātiska aparāta radīšanu, no kura ieguvēji nebūs ne apdrošinātājs, ne arī transportlīdzekļa īpašnieks. Šādas neatkarīgās institūcijas izveide un uzturēšana prasīs ne mazums līdzekļus, kuru segšana visticamāk tiks uzticēta pašiem apdrošinātājiem. Tas nozīmēs, ka par šī birokrātiskā aparāta uzturēšanu maksās pats transportlīdzekļa īpašnieks, iegādājoties polises. Tādēļ nepiekrītu KP paustajam viedoklim, ka no tā, ka informācijas sistēma tiks glabāta pie neatkarīgas institūcijas, ieguvējs būs apdrošinājuma ņēmējs."
Agris Āva, "Balta" projektu vadītājs: "Kāda būs atšķirība, vai šī datubāze glabājas pie kompetentiem speciālistiem LTAB, kas nepārtraukti pilnveido informācijas uzkrāšanas sistēmu un paplašina tās iespējas, vai pie kādas citas institūcijas, jo abos gadījumos datubāzes uzturēšanas izmaksas tiks segtas no apdrošinātāju līdzekļiem? Daudz produktīvāks risinājums būtu noteikt MK noteikumos, ka neatkarīga institūcija negaidīti varētu veikt IT datu drošības auditus šajā informācijas uzkrāšanas sistēmā, lai pārliecinātos, vai dati nav izmantoti neatbilstoši LR likumdošanā noteiktajam. Turklāt, ja rastos aizdomas, ka apdrošinātāju sniegtie dati par katru polisi un atlīdzību izmaksu ir vai varētu būt pieejami konkurentiem, mēs būtu pirmie, kas LTAB informācijas uzkrāšanas datu bāzei nesniegtu tik detalizētu informāciju!"
Informāciju sagatavoja:
LTAB sabiedrisko attiecību konsultante Inese Ozoliņa
bla bla bla