Valsts Iekšlietu struktūras varētu mūs – autovadītājus apvainot, ka mēs pārkāpjam CSN un pēc tam rakstam sūdzības par policijas darbinieku rīcību un cenšamies bojāt policistu imidžu sabiedrības acīs, publicējot rakstus mēdijos par nejēdzībām viņu darbā...
Nav obligāti jābūt autovadītājam, lai saprastu, ka ar varu un varas struktūrām šajā valstī kaut kas, tomēr, nav kārtībā... Tiek pieņemti likumi un saistoši noteikumi, lai mēs – indivīdi tos ievērotu un sabiedrībā būtu kārtība, bet neskatoties uz to, atrodas atsevišķu struktūru darboņi, kuri uzskata, ka viņi ir izņēmums un uz viņiem valsts likumi neattiecas. Manuprāt, ja kāds kļūst par amatpersonu, kurai ar likumu tiek dotas tiesības pāraudzināt (sodīt, brīdināt, izteikt aizrādījumu) to sabiedrības daļu, kura nav tik apzinīga un likumus neievēro, tad šādai amatpersonai būtu jābūt paraugam sabiedrības acīs. Mūsu valstī ir pieņemts savādāk – amatpersona var atļauties neievērot (pārkāpt) likumus un uzskatīt to par pašsaprotamu lietu, bet “parasto” sabiedrību par līdzīgu likumpārkāpumu bargi jo bargi sodīt. 2002. gada 8. augustā ap 10:15 es, kā vienkāršs kājāmgājējs ar CSN zināšanām, pārliecinājos, ka policijas darbinieki paši rupji pārkāpj CSN. Par pašu pārkāpuma būtību – fotogrāfijās.





Nu ko lai saka??? pauti viņi visi ir!!!! bez izņēmumiem