Satiksmes uzlabošanu varētu panākt, apvienojot resursus 6

29.janvāris 2008 10:00

Satiksmes problēmas Rīgā galvenokārt ir sekas daudz plašākiem sociālekonomiskiem procesiem valstī, un to risināšana ir ne tikai Rīgas, bet arī Rīgas rajona un visas valsts kopēja problēma.

Tā, analizējot satiksmes situāciju Rīgā, satiksmes konferencē „Rīga krustcelēs” pauda satiksmes, ekonomikas un nekustamo īpašumu jomas eksperti. Eksperti uzsvēra, ka satiksmes uzlabošanu Rīgā var panākt, mērķtiecīgi un stratēģiski apvienojot pašvaldības un valsts resursus.

  Hipotekārās kreditēšanas apjomi un straujais patēriņa pieaugums valstī pēdējo gadu laikā ir veicinājis iedzīvotāju strauju dzīvesvietas maiņu no Rīgas uz Pierīgu un arī straujo transportlīdzekļu skaita pieaugumu. Konferencē eksperti norādīja: arī satiksmes problēmu risināšana pieprasa ne tikai pastāvīgas investīcijas satiksmes infrastruktūras pilnveidošanai Rīgā, bet arī stratēģisku pieeju apbūves procesu koordinēšanā, valsts autoceļu tīkla pilnveidošanā un sabalansētā valsts ekonomiskajā attīstībā.

Kā informēja Ceļu Satiksmes drošības direkcijas Statistisko pētījumu eksperts Aldis Lāma, pēdējo septiņu gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 6%, savukārt Rīgas rajonā- palielinājies par 12%. Tajā pašā laikā Rīgā vieglo automobiļu skaits pieaudzis par 64,2%, bet Rīgas rajonā- pieaudzis vairāk kā 2 reizes. Kopumā Rīgā un Rīgas rajonā ir reģistrēti vairāk nekā 42% no Latvijā reģistrētajām automašīnām. Pēdējo septiņu gadu laikā valstī kopumā iedzīvotāju skaits samazinājies par 4%, tajā pašā laikā reģistrēto vieglo automobiļu skaits palielinājies par 72,2%.

A/s „Pasažieru vilciens” Stratēģiskās attīstības un juridiskā departamenta vadītājs Gatis Kamarūts informēja, ka arī pasažieru vilcienu pārvadājumos 80% no pārvadājumiem visā valstī veido Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumi. Viņš arī uzsvēra, ka valstī būtu nepieciešama vienota pasažieru pārvadājumu koncepcija, kas mērķtiecīgi sabalansētu pasažieru vilcienu, autobusu pārvadājumu un pilsētu sabiedriskā transporta stratēģisko attīstību, kur katrs sabiedriskā transporta veids viens otru papildinātu un sniegtu cilvēkiem ērtas pārvietošanās iespējas.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietniece pasažieru pārvadājumu jautājumos Rudīte Reveliņa informēja, ka, pateicoties Rīgas domes līdzfinansējumam, ir panākta vienošanās starp Rīgas domi, VAS „Latvijas dzelceļš” un A/s „Pasažieru vilciens” par papildus elektrovilcienu norīkošanu no šā gada maija līdz decembrim Rīgas pilsētas teritorijā maršrutos ar lielāko pasažieru plūsmu. Tāpat sadarbības rezultātā šogad ir paredzēts ieviest vienotu abonementa biļeti, kuru cilvēki varētu izmantot gan braukšanai ar vilcienu, gan ar Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu. Viņa uzskata, ka „pašvaldības un valsts sadarbība ir ļoti būtiska efektīvai dzelzceļa integrācijai pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā”.

Rīgas Tehniskās universitātes profesors Juris Naudžuns norādīja, ka lielu satiksmes daļu un līdz ar to arī problēmas Rīgā rada ārpilsētas transports. Rīgā iebraucoša transporta satiksmes intensitātes pieaugumu veicina dzīvesvietu pārstrukturēšanās radītā iedzīvotāju svārstmigrācija no dzīvesvietas Pierīgā uz darbavietu Rīgā, transporta plūsmu piesaistošie valsts nozīmes objekti un valsts autoceļu ievadi Rīgas pilsētā. Kā norādīja eksperts, gandrīz visi valsts autoceļi pieslēdzas Rīgas pilsētai, bet Rīgas apvedceļa caurlaides spējas jau šobrīd ir gandrīz izsmeltas, un tas pamatā pilda pilsētas nozīmes ielas funkcijas, nevis valsts nozīmes apvedceļa funkcijas. „Šobrīd tranzīta satiksmei braukt caur pilsētas teritoriju ir īsāk un ātrak nekā pa apvedceļu. Pilsētas maģistrālās ielas ir spiestas uzņemt valsts autoceļu plūsmas. Tā rezultātā pilsētas maģistrālās ielas, kam būtu jāsavieno divas pilsētas daļas, šobrīd tiek izmantotas arī divu valsts daļu savienošanai,” teica J. Naudžuns, „valsts galvenie un reģionālie autoceļi Rīgā ievada un izvada aptuveni 306 000 automašīnu diennaktī papildus satiksmi. Tas sekmē sastrēgumu veidošanos pilsētas teritorijā, kas paralizē arī sabiedrisko transportu un ierobežo pilsētas lielākās daļas iedzīvotāju mobilitāti, palielina vides piesārņojumu un rada potenciālos zaudējumus no ceļu satiksmes negadījumiem aptuveni 321 000 latu diennaktī.”

Ekonomiste Raita Karnīte norādīja, ka Rīgas transporta sistēmas integrācija Latvijas transporta sistēmā un transporta sistēmu savietojamība ir būtiska arī valsts ekonomiskās attīstības kontekstā. Šobrīd Rīga veido 56% no visas valsts iekšzemes kopprodukta, tajā pašā laikā pilsētas potenciāls vēl nav izmantots. Tāpēc Rīgas integrācija Latvijas tautsaimniecībā ir ļoti būtiska. Eksperte uzsvēra, ka transports un tā attīstība ir nozīmīgs infrastruktūras elements ne tikai transporta nozarei, bet arī ar citu tautsaimniecības nozaru attīstībai. Pakalpojumu nozares, ostas, tūrisma attīstība, tirdzniecības un ražošanas pieaugums neizbēgami palielinās transporta pieprasījumu. Pārspīlēts transporta pieprasījums nav iespējams, bet ir iespējams nepietiekošs transporta pakalpojumu un iespēju piedāvājums. Viņa uzsvēra, ka transporta sistēmās plašāk būtu jāizmanto dzelzceļš. Kā norādīja eksperte, arī turpmāk Rīga būs pievilcīga darbaspēkam un uzņēmējdarbībai, un tai būs būtiska ekonomiskā centra ietekme valsts attīstībā.

Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns uzsvēra nekustamo īpašumu tirgus un apbūves ietekmi uz satiksmes situāciju un pilsētplānošanas lomu satiksmes problēmu risināšanai. Viņš norādīja, ka transporta speciālisti var organizēt satiksmi, ja pilsētā ir atbilstoša apbūves plānošana un koordinēšana. Ja tas tā nav, tad satiksmes infrastruktūras attīstīšana vien pat vairākos līmeņos satiksmes problēmas neatrisinās. Viņš norādīja, ka šobrīd apbūves procesi Rīgā ir izteikti monocentriski, un nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā „dominē tiesības, ne pienākumi”; „nekustamo īpašumu attīstītājiem ir ļauts parazitēt uz esošās infrastruktūras un labi pelnīt”.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis norādīja, ka jaunu namu būvniecība Rīgā pamatā ir vienmērīga, taču ir savas likumsakarības starp ēku funkcionālo izmantošanu un izvietojumu pilsētas teritorijā, piemēram, biroju telpas visvairāk koncenterējas pilsētas centrālajā daļā. Viņš arī teica, ka attīstītāji nav ieinteresēti veikt apbūvi teritorijās, kur nav jau esoša satiksmes infrastruktūra un nepieciešamās pazemes komunikācijas. P.Strancis norādīja, ka pašreizējais infrastruktūras maksājums, ko attīstītāji maksā par pilsētas infrastruktūras izmantošanu, šodienas situācijai ir neadekvāti mazs. Tāpēc Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar RAPLM izstrādājis priekšlikumus Ministru kabineta noteikumiem, lai šo maksājumu varētu noteikt lielāku un investēt pilsētas ielu, sociālajā infrastruktūrā un sabiedriskā transprota tīkla attīstībai.

Eksperti bija vienisprātis: arī būvējot lielus valsts nozīmes objektus, kā, piemēram, lidostu, ostu, ir jāanalizē to ietekme uz pilsētvidi kopumā un jāattīsta atbilstoša satiksmes infrastruktūra, lai šie objekti neradītu vēl lielākas satiksmes problēmas. Tā kā ievērojama ietekme uz satiksmes situāciju pilsētā ir valsts nozīmes objektiem un autoceļu ievadiem pilsētā, tad satiksmes infrastruktūras pilnveidošana ir ne tikai pašvaldības, bet arī valsts uzdevums.

Eksperti veiksmīgu Rīgas un valsts sadarbību atzina par būtisku priekšnosacījumu pilsētas un valsts transporta sistēmu integrācijai- valsts autoceļu un pilsētas ielu tīkla pilnveidošanai, vienotas pasažieru pārvadājumu sistēmas veidošanai un lielu valsts nozīmes objektu būvniecībai atbilstošas satiksmes infrastruktūras izveidei, lai varētu efektīvi koordinēt transporta plūsmas.
 
Visi komentāri
 
251048. viesis 29.janvāris 2008 11:01
0 0 Atbildēt

Satiksmi krietni var uzlabot un padarīt raitāku likvidējot trolejbusus!

251050. viesis 29.janvāris 2008 11:20
0 0 Atbildēt

kā arī sarugulēt luksaforus

251053. viesis 29.janvāris 2008 11:31
0 0 Atbildēt

TROLEJBUSIEM NĒ! SATIKSME BŪS RAITĀKA 10 X!

251059. viesis 29.janvāris 2008 12:06
0 0 Atbildēt

Kāpēc Jums troļļuki traucē? Man traucē tramvaji ar savām sliedēm, jo samazinās ātrums šķērsojot krustojumu un proti samazinās auto skaits, kas var šķērsot krustojumu luksofora zaļās gaismas degšanas laikā. Bet reāli traucē tie, kas izbrauc uz krustojumu un tur paliek, tas attiecās uz viesiem transporta veidiem. Bet principā vajadzētu sakārtot luksoforu režīmus - tas būtu mazākais

251064. viesis 29.janvāris 2008 14:06
0 0 Atbildēt

Beidzot viens normālu viedokļu raksts-jautājums tikai,kurš būs tas,kas kompleksi risinās problēmu?Varbūt Vides un Reģionālās Attīstības Ministrija?

251188. viesis 31.janvāris 2008 11:45
0 0 Atbildēt

Rakstiņš ir tiešām labs. Rodas sajūta kā kāds beidzot ir sapratis kas tieši ir Rīgas satiksmes problēmu pamatā. Nevis banāla neargumentēta atbildības novelšana uz autovadītājiem kuri traucējot sabiedriskajam transportam.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Krievu policisti demonstrē apgriešanos par 180 grādiem, taču ... (+ VIDEO) 7

Konkursā "Ceļu patruļa" krievu policisti ar Lada Vesta demonstrē apgriešanos par 180 grādiem, taču sanāk tikai ... apgāšanās. Lasīt vairāk

 

“Rīgas satiksmes” reputācijas problēmas biedē kreditorus (+ VIDEO)

Šogad esam daudz stāstījuši par pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksme”, kas iesaistīts vairākos skandālos – no KNAB izmeklēšanas par iespējamu korupciju sabiedriskā transporta iepirkumos līdz uzņēmuma auditā konstatētajiem apšaubāmajiem tēriņiem. Lasīt vairāk

 

Ford prezentējis elektrisku krosoveru Ķīnas tirgum

Ķīnā notikusi elektriskā krosovera Ford Territory EV prezentācija, dīleru centros to gaida ierodamies 2019.gada otrajā pusē. Lasīt vairāk

 

Vieglais apdzen kravas auto un uzreiz nobremzē (+ VIDEO) 27

Autovadītāja ar Suzuki apdzen smagi piekrautu kravas auto un uzreiz strauji samazina ātrumu, acīmredzot plānojot nogriezties pa kreisi. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti