Asas diskusijas par agresīvu auto vadīšanas stilu un tā ļauno ietekmi uz satiksmes drošību Latvijā notiek jau vairākus gadus. Līdz šim vairāk ir notikusi cīņa ar sekām nevis cēloņiem, jo tikpat kā neviens nav runājis par to, kas izraisa agresīvu braukšanu, palielina sastrēgumus un ir iemesls daudzām avārijām.
Paši satiksmes dalībnieki jaunākajā aptaujā atklājuši, ka autovadītāji nemēdz rēķināties ar citiem un, veicot dažādus manevrus, "nedomā ar galvu". Daudzu problēmu sakne ir autovadītāju savstarpējās attiecības, kā arī atsevišķu egoistisku satiksmes dalībnieku ieradumi, kuriem nemainoties, nemainīsies mūsu ikdiena uz autoceļiem.
Gandrīz puse no autovadītājiem - 49,7% - uzskata, ka kopējā auto braukšanas kultūra Latvijā ir zema vai pat ļoti zema, 48,0% uzskata, ka tā ir viduvēja, un tikai 2,2% braukšanas kultūru Latvijā novērtējuši kā augstu. Šādu braukšanas kultūras vērtējumu atklāj sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jaunākā auto braucēju aptauja. Vērtējot paši savi, autovadītāji nav bijuši tik kritiski – tikai 3,8% atzinuši savu auto vadīšanas kultūras līmeni kā zemu vai ļoti zemu. Lielākā daļa – 50,3% - autovadītāju uzskata, ka viņu līmenis ir viduvējs, un 41,5% savu braukšanas kultūru novērtējuši kā augstu vai pat ļoti augstu.
Auto un satiksmes eksperts Pauls Timrots situāciju uz Latvijas ceļiem raksturo ar fabulu: "Kad mēs redzam mazas meitenes spēlējam klasītes, viņas vienmēr ir kārtīgi uzzīmējušas spēles laukumu un lēkā godīgi pa rūtiņām. Citādi, pati spēle zaudē jēgu, pat, ja tai ir loti precīzi noteikumi. Pieaugušie, turpretī, ir radījuši diezgan sarežģītu likumu un noteikumu sistēmu, kas regulē spēles noteikumus mūsu kopējā transporta satiksmē, bet nav parūpējušies uzzīmēt pašu spēles laukumu, bez kura, kā mēs labi redzam, jebkādi noteikumi kļūst absurdi. Piemēram, - kā var kādam pārmest, ka viņš bieži maina braukšanas joslu, ja pašas joslas nemaz nav atzīmētas. Kā var teikt, ka kāds brauc pa pretējo pusi ceļam, kuram nav viduslīnijas? Atzīmēsim spēles laukumu, izstrādāsim noteikumus un tikai tad sāksim spēli, labi?"
Diemžēl labajai gribai būt laipniem un smaidīgiem bieži vien traucē citu šoferu nerēķināšanās ar pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Aptaujā respondentiem nācās atzīmēt cik bieži tie saskaras ar dažādām problēmu situācijām, kurās vainojami citi autovadītāji. Iegūtos rezultātus iespējams tulkot ne tikai kā biežāk sastopamo parādību "topu", bet arī kā lietas, kas visvairāk tracina autovadītājus, jo cilvēkiem ir raksturīgi pamanīt to, kas vai nu ļoti patīk, vai arī ļoti nepatīk.
Par vienu no kaitinošākajām lietām autovadītāji ir atzinuši citu autovadītāju ieradumu novietot automašīnu stāvēšanai, nerēķinoties ar citiem, piemēram, novietojot automašīnu tā, ka trīs automašīnu vietā var apstāties tikai divas. Ar šādu problēmu bieži saskaras 76,6% Latvijas autovadītāju un vēl 17,2% ar to ir saskārušies dažkārt. 66,8% autovadītāju bieži un 26,2% dažkārt ir saskārušies ar autovadītājiem, kuri laikus nepaziņo par saviem plānotajiem manevriem, piemēram, nerāda pagriezienu rādītājus veicot nogriešanos. Par trešo nepareizāko ieradumu autovadītāji atzinuši šoferu tieksmi braukt pa otro joslu, kaut arī pirmajā nav automašīnu – ar šo problēmu bieži saskārušies 61,5% autovadītāju, bet dažkārt saskārušies vēl 23%.
To par problēmu uzskata 61,5% autovadītāju, kuri ar to sastopas bieži un vēl 23%, kuri šādu parādību pamana dažkārt.
Vairāk kā puse no autovadītājiem bieži saskārušies arī ar: satiksmes plūsmai traucējošiem, ielu malās šķībi novietotiem transportlīdzekļiem; autovadītājiem, kuri sastrēguma laikā iebrauc krustojumos un bloķē satiksmi šķērsojošajā ielā; šoferiem, kuri pilsētā brauc pa divām joslām vienlaicīgi, kā arī auto vadītājiem, kuri pie lielveikaliem apstājas invalīdu transportam paredzētās vietās. Gandrīz puse autovadītāju bieži saskaras ar: šoferiem, kuri neļauj uz šosejām droši tos apdzīt un brauc gar pašu viduslīniju; autovadītājiem, kuri nepalaiž no pagalmiem un mazāk svarīgām ielām izbraucošos; šoferiem, kuri neveido divas joslas pat tur, kur ielas platums ir pietiekams, kā arī autovadītājiem, kuri lieto pretmiglas lukturus, ieskaitot aizmugurējos, arī tad, kad tas nav nepieciešams, un autovadītājiem, kuri laikus neizdomā, kurp vēlas braukt un kā tur aizbraukt.
Nemazāk šokējošs ir 27,4% autovadītāju apgalvojums, ka uz ielām bieži sastopas ar autovadītājiem, kuri satiksmē izmanto tehniskā kārtībā neesošus transportlīdzekļus.
Drošāku un laipnāku satiksmi iespējams panākt tikai mainot sabiedrības domāšanu. Šī iemesla dēļ kompānija SEB līzings ir spērusi pirmo soli, kopā aicinot dažādus auto, satiksmes un psiholoģijas ekspertus, kā arī žurnālistus, lai kopējiem spēkiem vienotos par sliktākajiem ieradumiem un metodēm kā panākt to izskaušanu no mūsu ikdienas.
SEB līzinga direktors Ints Krasts skaidro: "Mūsu kompānijas klientus teju vai katru dienu skar dažādas likstas un starpgadījumi uz Latvijas ceļiem. Visbiežāk to pamatā ir savstarpējas cieņas un laipnības trūkums, kas mēdz sabojāt garastāvokli un radīt papildu stresu autovadītājiem. Mēs kā līzinga kompānija esam līdzatbildīgi tam, ka automašīnas uz Latvijas ceļiem kļūst arvien vairāk, un mēs gribam būt līdzatbildīgi arī par to, kāda ir mūsu savstarpējā izturēšanās, piedaloties satiksmē. Tieši tāpēc SEB līzings nolēma kļūt par iniciatoru līdz šim vēl nebijušai akcijai, un aicinām tajā piedalīties visus, kurus satrauc šīs nebūšanas uz Latvijas ceļiem, lai kopējiem spēkiem panāktu drošu un laipnu satiksmi Latvijā."
Pirmajā mediju diskusijā, kuru vadīja auto un satiksmes eksperts Pauls Timrots, piedalījās Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš, rallija pilots Jānis Vorobjovs ar stūrmani Gunti Ervaldu, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Psiholoģijas pētniecības institūta direktore Daina Voita un pētniece Viktorija Perepjolkina, diskusijas iniciatora SEB līzings direktors Ints Krasts, kā arī vairāk kā divdesmit žurnālisti no dažādiem Latvijas medijiem.
Diskusijas laikā visi dalībnieki tika iepazīstināti ar augstāk minētās socioloģiskās aptaujas rezultātiem, kā arī situāciju uz Latvijas ceļiem un ārvalstu praksi noteiktu autovadītāju grupu pakļaušanai psiholoģiskajai testēšanai. Visspraigāko diskusiju izraisīja daudzo diskusijas dalībnieku viedokļi par, viņuprāt, galvenajām problēmām un dažādo risinājumu idejām. Šobrīd diskusijas organizatori apkopo iegūtās atziņas, kuru vidū ir ieteikumi ne tikai rosināt ceļu satiksmes dalībniekus būt laipnākiem vienam pret otru un ceļu satiksmi uztvert kā mākslu sadzīvot nevis izdzīvot, bet arī pilnveidot ceļu satiksmes noteikumus, lai tie būtu vieglāk uztverami, un censties uzlabot satiksmes organizācijas un jauno vadītāju apmācības sakārtošanu.
Pēc mediju diskusijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš atzina: "Tas ir apsveicami, ka ne tikai atbildīgās institūcijas ir norūpējušās par drošību un satiksmes dalībnieku attieksmi. Jo vairāk ieinteresētās puses un masu mediji pievērsīs šai tēmai uzmanību, jo labākus rezultātus var gaidīt nākotnē." Jautāts, vai autovadītāju savstarpējās attiecības nav viens no galvenajiem agresīvas braukšanas izraisītājiem, Edmunds Zivtiņš apstiprināja, ka vismazāk agresīvo braucēju ir naktīs un laikā, kad nav intensīva satiksme: "Cilvēki ceļu satiksmi mēdz uztvert pārāk personīgi, ko nevajadzētu darīt. Ir nepieciešams iemācīties piedot, ja arī ir situācija, kad kāds kādam nogriež ceļu. Tādā gadījumā vajag saglabāt mieru, ievērot ceļu satiksmes noteikumus un saglabāt vienmērīgu gaitu, savlaicīgi citus informējot par saviem nodomiem veikt manevrus. Viegli ir dzīvot, ja visi ir prognozējami, tāpēc ir jābūt prognozējamam uz ceļa un jāciena sevi un citus satiksmes dalībniekus.!"
Likvidēt CSDD tehnisko apskati, mēs visi paši redzam, ka 27,4% automašīnas ir sliktā tehniskā stāvoklī