Testējot konstrukciju izturību kritiskajos punktos, uz tilta bija novietotas kravas automašīnas dažādās kombinācijās. Lai personīgi pārliecinātos par tilta drošību un ilgtspēju, slogošanas procesa laikā zem tilta laivā atradās tilta pār Gauju projekta vadītājs Viktors Bakanovs.
"Tilta pār Gauju pie Murjāņiem rekonstrukcija pēc būtības klasificējama kā pilnīgi jauna tilta būvniecība, jo veco tiltu demontējām līdz balstiem. No tiem saglabāti vien dzītie pāļi un piloni, kas paplašināti, savienojot veco un jauno betona konstrukciju un veidojot jaunus rīģeļus," skaidroja Bakanovs.Jaunais tilts pār Gauju projektēts un veidots krietni platāks par iepriekšējo tiltu, un tam ir lielāka slodzes nestspēja. Tilta kopējais garums ir 143,39 metri un brauktuves platums - 16,27 metri. Tilta kopsvars ir 3500 tonnu.
Tilts būvēts ar dzelzsbetona laidumu uzbīdīšanas tehnoloģiju, kas būtiski ļāvis samazināt būvniecības izmaksas. "Latvijas būvniecības praksē ir tikai vēl divi pēc šādas tehnoloģijas tapuši tilti - Lorupē un pār Ventu Zlēkās," sacīja būvkompānijas "Merks" celtniecības direktors Jānis Šperbergs.
Tilta pasūtītājam - VAS "Latvijas valsts ceļi" - rekonstrukcijas darbi izmaksāja 2,8 miljonus latu.
Lai rekonstrukcijas darbu laikā nepārtrauktu satiksmi, no Zviedrijas uzņēmuma "Mabey Scandinavia AB" tika nomāts pagaidu tilts, kas būvniecības laikā ļāva organizēt satiksmi bez luksoforiem, neradot braucējiem neērtības. Pēc kustības sākšanas pāri jaunajam tiltam, pagaidu tiltu demontēs.
Tiltam pār Gauju pie Murjāņu autoceļa A3 1,5.kilometrā ir sena vēsture. 1920.gadā šajā vietā tika uzbūvēts 166,4 metrus garš atgāžņu sistēmas tilts, kas bija garākais šādas sistēmas tilts Latvijas vēsturē. Tilts, vairakkārt remontēts, nokalpoja līdz 1941.gadam, kad tika nodedzināts, atkāpjoties padomju armijai. 1948.gadā tiltu atjaunoja iepriekšējā sistēmā. 1961.gadā šajā pārejas vietā tika uzbūvēts spriegota dzelzsbetona tilts, kas sastāvēja no septiņām 22,16 metrus garām saliekamām spriegbetona sijām. Tā brauktuves platums bija septiņi metri.
2004.gadā tika izstrādāts tilta rekonstrukcijas projekts, kas paredzēja esošās laiduma konstrukcijas nomaiņu ar jaunu monolīta spriegbetona nepārtrauktu siju.
Projekta galvenais būvuzņēmējs ir Igaunijas uzņēmuma AS "Merko Ehitus" filiāle Latvijā, galvenais darbuzņēmējs - Latvijas kompānija SIA "Merks".
Uz kompānijas "Merks" būvētā tilta novietos kravas automašīnas dažādās kombinācijās, lai pārbaudītu konstrukciju izturību kritiskajos punktos. Slogošanas laikā zem tilta laivā atradīsies tilta projekta vadītājs.
Tilta būvniecība sākās 2006.gadā, bet pērn tika apturēta, kad atklājās kļūdas laidumu konstrukcijā. Kā skaidroja būvfirmas pārstāvji, pārstrādājot sākotnējo tehnisko projektu, izvēlētais darbu veicējs - Spānijas kompānija "Eitsa" - nebija ņēmis vērā vairākus blakusapstākļus, kurus bija iespējams konstatēt tikai uz vietas tilta laidumu bīdīšanas laikā.
No pirmdienas 28. aprīļa, tilts tiks atvērts braucējiem.
"Slogošanas laikā zem tilta laivā atradīsies tilta projekta vadītājs." pilnīgs bullshits... 1. tas būtu rupjš un apzināts drošības tehnikas noteikumu pārkāpums... 2. par laimi neviens arī negrasījās apdraudēt proj. vadītāja dzīvību vai veselību. 3. biju klāt, un redzēju, ka pēc pirmā laiduma slogošanas un mērījumu iegūšanas (kuri bija visnotaļ pozitīvi) Merks pārstāvji veica šo rituālu izbraucot ar laivu zem tilta.
tas tā... bet nu ikvienam saprātīgi domājošam žurnālistam to vajadzētu saprast, ka tādas muļķības ar laivu zem slogojama tilta neviens apzināti nedarīs!