Pētījums: Latvijā vīrieši autovadītāji smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļūst trīs reizes biežāk nekā sievietes 17

Latvijā vīrieši autovadītāji smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļūst trīs reizes biežāk nekā sievietes, bet vīrieši gājēji - 1,45 reizes biežāk nekā daiļā dzimuma pārstāves, piektdien ceļu nozares konferencē sacīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, prezentējot pētījumu par smagos ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto personu atkārtotiem pārkāpumiem ceļu satiksmē.

"Šeit ir jādomā par vīriešu attieksmi," sacīja Krapsis. Pētījums liecina, ka kopumā 62,8% no ceļu satiksmes negadījumos iesaistītajām personām bija vadītāji, 26,6% - gājēji, 5,8% mopēdisti, bet 5,1% velosipēdisti. Tas nozīmē, ka visvairāk - divas trešdaļas - no smagajos negadījumos iesaistītajām personām ir autovadītāji, bet tikai gandrīz viena trešdaļa no tiem ir gājēji. Vairums jeb 55% no satiksmes negadījumiem cietušajiem gājējiem bija vīrieši, bet 45% - sievietes. Turpretī no ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem autovadītājiem tikai 17% bija sievietes. Pēc viņa teiktā, riska grupā ir autovadītāji no 18 līdz 29 gadu vecumā. Turpretī riska grupā gājēju vidū visvairāk ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

Starp smagos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem dominē vieglais auto - 68%, kam seko 10% mopēdi/motocikli, 9% - kravas auto, 7% velosipēdu un 4% autobusu.

Smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļuvušā vieglā autovadītāja portrets ir vīrietis vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kurš 80% gadījumu pārkāpumus izdarījis jau iepriekš, iekļūstot kādā negadījumā. 40% no smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļuvušajiem ir notriekuši gājēju. Vairāk nekā katrs trešais vadītājs jeb 37% no smagos ceļu satiksmes negadījumā iekļuvušajiem cietuši sadursmē. Tam seko apgāšanās (8%), uzbraukšana šķērslim (5%), nobraukšana no ceļa (4%) un uzbraukšana gājējam (4%).

Vairums jeb 83% no ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušajiem vadītājiem paši izraisījuši negadījumu, bet no bojā gājušajiem vadītājiem paši negadījumu ir izraisījuši 93%.

Pētījumā arī noskaidrojies, ka 63% smagu ceļu satiksmes negadījumu izraisītājs bijis vadītājs, kamēr 37% nē. Pārsvarā ceļu satiksmes negadījumi notikuši, ja automašīnā bijis viens vai divi pasažieri. Tikai viens no pētījumā apskatītajiem ceļu satiksmes negadījumiem bijis tāds, kura laikā automašīnā bijuši pieci pasažieri. Līdz ar to secināts, ka braukt vairākiem pasažieriem kopā ir drošāk. Tikai 6% no smagos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītajiem autovadītājiem bijuši alkohola reibumā, bet pārliecinošs vairākums tomēr reibumā nav bijis.
Pēc Krapša teiktā, vairumam jeb 84% no vadītājiem, kas iekļuvuši smagos ceļu satiksmes negadījumos, ir iepriekšēji pārkāpumi un/vai ceļu satiksmes negadījumi. Rekords vienam vadītājam ir 52 pārkāpumi un vai ceļu satiksmes negadījumi.

Pētījumā noskaidrojies, ka 33% no vadītājiem, kas izraisījuši smagu ceļu satiksmes negadījumu, ir izraisījuši citu ceļu satiksmes negadījumu. Biežākie ceļu satiksmes pārkāpumi ir ātruma pārsniegšana, nepiesprādzēšanās, ceļa zīmju neievērošana. "Ja cilvēks apzināti ir tendēts uz noteikumu pārkāpšanu, astoņas reizes neievērojot ceļa zīmes, jautājums, kad notiks smagais ceļu satiksmes negadījums," uzsvēra Krapsis.

Turpretī smagos ceļu satiksmes negadījumos biežāk iekļuvušo gājēju portrets ir vīrietis vecumā virs 60 gadiem, kas negadījumā smagi ievainots vai gājis bojā. Katrs sestais ir bijis alkohola reibumā. Visbiežāk 63% no šīm personām nav vadītāja apliecības, līdz ar trūkst izpratnes par autovadītāja iespējamo reakciju. Katrs piektais no šīm personām ir iesaistīts citos ceļu satiksmes negadījumos. Vairumā jeb 83% no smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļuvušajiem gājējiem iekļūst sadursmē ar vieglo automobili.

Pētījuma mērķis bija izanalizēt ceļu satiksmes negadījumus, kuros kaut vienam no iesaistītajiem ir smagi ievainojumi, kā arī kāds ir gājis bojā, kas reģistrēti 2016.gadā. Pētījumā kvantitatīvi un kvalitatīvi ir izanalizētas iesaistītās personas, kā arī aprakstošo statistiku iesaistītās personas noraksturotas. Tāpat pētījuma mērķis bija saprast likumsakarības recidīva jautājumos.

Pētījumā izanalizēti kopumā 333 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir 65% no visiem smagajiem ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā, un tajos kopumā bija iesaistīta 571 vainīgā un cietusī persona. Pētījums bija fokusēts uz negadījumos iesaistītajām personām, un visi secinājumi bija par personām nevis pašu ceļu satiksmes negadījumu. Līdz ar to pētījums neattiecas kopumā uz visu ceļu satiksmi.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā notika ikgadējā ceļinieku konference "Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi".

Konferencē piedalās 300 dalībnieku: ceļu nozares speciālisti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītāji, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi speciālisti.