Visbiežāk ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj gados jauni cilvēki - vecumā no 18 līdz 29 gadiem, tāpat personas šajā vecuma grupā ir izraisījušas 35% smago ceļu satiksmes negadījumu, liecina jaunākais Valsts policijas pētījums.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics norāda, ka šāda tendence vērojama visā Eiropā - jauni cilvēki vairāk riskē un pārkāpj noteikumus.
"Īpaši izceļams ir tas, ka atkārtoti noteikumus rupji mēdz pārkāpt autovadītāji, kuriem nav pat divu gadu stāža. Šis ir ļoti satraucošs rādītājs, jo liecina par to, ka, iespējams, ir problēmas jauno autovadītāju apmācības sistēmā. Jaunajiem autovadītājiem šādiem pārkāpumiem vispār nevajadzētu būt, jo vēl nav iegūta pietiekoši liela pieredze, lai spētu reaģēt krīzes situācijās, kas var rasties, braucot pārgalvīgi," norāda Rinkevics.
Policijā uzsver, ka viena no bīstamākajām lietām, ko autovadītājs var darīt uz ceļa, ir pārvērtēt savas spējas un braukt pārgalvīgi. Tāpēc ar šonedēļ sākto kampaņu "Neskrien kā traks!" Valsts policija vēlas ikvienam atgādināt, ka riskanta vai neapdomāta rīcība var kaitēt gan pašam, gan apkārtējiem.
To, ka pārgalvīga braukšana un atkārtota, apzināta noteikumu pārkāpšana ir problēma, atzīst ne tikai Valsts policijas pārstāvji, bet arī nozares speciālisti.
"Reizēm no cilvēkiem, kas atnākuši uz drošas braukšanas nodarbībām, nākas dzirdēt, ka viņi jau visu māk un neko jaunu nodarbībās neiegūs. Taču beigās viņi paspiež roku instruktoram un atzīst, ka tomēr ir apgūts arī kas jauns. Savu spēju pārvērtēšana un pat šķietami neliela noteikumu pārkāpšana var beigties ar avārijas situāciju. Tas, ka līdz šim uz ceļa, braucot pārgalvīgi, nekas nav atgadījies, vēl nenozīmē, ka nekas arī nekad nenotiks," uzsver Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.
Psihoterapeits Artūrs Miksons kā vienus no biežākajiem pārgalvības cēloņiem min pārliecību pār savām spējām un problēmas ikdienas dzīvē.
"Pārgalvīgus braucējus mēs varam iedalīt divās grupās. Vieni ir tie, kas mērķtiecīgi pie stūres ir pārgalvīgi vai agresīvi, jo tas viņiem palīdz izlādēties. Šie cilvēki jūtas droši par savām spējām, ir pārliecināti un uzskata, ka var paredzēt situācijas uz ceļa," norāda Miksons.
Savukārt otra grupa ir cilvēki, kas nemaz neapzinās, ka ir agresīvi vai pārgalvīgi. Viņus kaitina pārējo vadītāju rīcība, un viņi skaidro savu agresīvo braukšanu kā reakciju uz citiem, nevis pašu problēmu. Bet patiesībā abās grupās aiz šīs agresīvās braukšanas slēpjas problēmas, kas radušās vēl pirms sēšanās pie stūres, skaidro speciālists.
"Taču, neskatoties uz to, kā jūtamies, mūsu emocijas nedrīkst apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ir jācenšas ikdienā ar tām tikt galā pirms nonākam līdz automašīnas stūrei, un jāzina reizes, kad nevajag vispār pie stūres sēsties," uzsver Miksons.
Kampaņas laikā cilvēkiem, kas tiks apturēti par konkrētiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem - ātruma pārkāpšanu vai agresīvu braukšanu - un pēc policijas rīcībā esošās datu bāzes tiks konstatēts, ka persona jau atkārtoti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tiks izdalīti kampaņas materiāli - kartiņas, kas aicinās aizdomāties par pārgalvīgas braukšanas sekām.
Tāpat kopā ar dažādu nozaru speciālistiem tiks izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, kā arī video, kuros atspēkoti vairāki pārgalvīgas braukšanas attaisnojumi.
Satiksmes drošības kampaņu "Neskrien kā traks!" organizē Valsts policija sadarbībā ar degvielas tirgotāju "Circle K Latvija", Ceļu satiksmes drošības direkciju, VSIA "Latvijas Valsts ceļi". Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
Virsraksts gan ir no sērijas "ūdens ir slapjš".