Koalīcijā ir vienprātība, ka Latvijai pēc iespējas agrāk jāatbrīvojas no Krievijas dabasgāzes piegādēm, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers uzsvēra, ka gāzes apgādes jomā Latvija būs neatkarīga no Krievijas, un tas tiks panākts, atrisinot saistītos jautājumus, tajā skaitā nodrošinot atbilstoša apjoma sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes.
Pašlaik saistībā ar enerģētikas jautājumiem ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atrodas vizītē ASV, un pēc ministra atgriešanās Latvijā ir gaidāms risinājuma piedāvājums no Ekonomikas ministrijas (EM), atzīmēja Kariņš.
Kariņš norādīja, ka pēc EM ziņojuma saņemšanas nākamnedēļ valdība konceptuāli varētu pieņemt lēmumu, kādā veidā atteikšanās no Krievijas dabasgāzes importa tiktu realizēta.
Vitenbergs vizītē ASV tiekas ar iespējamiem investoriem reģionālā sašķidrinātās gāzes jeb LNG terminālī, norādīja premjers. Latvija kopā ar Igauniju un Somiju strādā, lai attīstītu dabasgāzes papildus iesūknēšanas jaudas, norādīja premjers.
Kariņš norādīja, ka enerģijas drošības jomā jau iepriekš panākts, ka valsts ieguva akciju kontrolpaketi pār Inčukalna gāzes krātuvi.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda, ka jautājums ir par valsts pastāvēšanu, akcentējot, ka ir absolūti nepieciešams aizliegt dabasgāzes importu no Krievijas. Tas jāveic pēc iespējas agrāk, atbilstošā procedūrā, nodrošinot iedzīvotājiem un tautsaimniecībai nepieciešamo enerģiju, atzīmēja politiķis.
Bordāns norādīja, ka apzināti vai neapzināti iepriekšējos gados ir novilcināta LNG termināļa izbūve Inčukalna dabasgāzes krātuves tuvumā. Tas varot radīt bīstamas situācijas un ir steidzami jārisina, pauda politiķis. Tieslietu ministrs atzīmēja, ka kāds varētu mēģināt lobēt Igaunijas termināli, kas izmaksātu dārgāk.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka atteikšanās Krievijas dabasgāzes ir svarīga ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas redz un saprot, kas notiek Ukrainā.
"Pirmie soļi jau sperti un process notiek. Mēs esam jau dažus scenārijus vērtējuši un redzam, ka tāda iespēja ir. Mēs varam nodrošināt savu patēriņu nākamajā apkures sezonā ar īstermiņa risinājumiem, bet arī ilgtermiņā ir jārisina vispār atteikšanās no fosilajiem resursiem kā tādiem," pauda Indriksone.
Viņa atzīmēja, ka ilgtermiņā būtu jādomā par šķeldas un pēdējā laikā nedaudz nenovērtētās kūdras izmantošanas iespējām enerģētikas sektorā.
Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce minēja, ka ir skaidrs, ka saistībā ar Latvijas atteikšanos no Krievijas gāzes radīsies papildu izmaksas iedzīvotājiem, kā arī nepieciešamība mainīt savus energoresursu izmantošanas paradumus.
"Būs jāmaina sevi, tai skaitā, dažādos patēriņos. Bet ir jāizdara tas pēc iespējas racionāli, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu mūsu ekonomiku un cilvēku dzīves. No otras puses mums var nebūt alternatīvas un tāpat būs tas jādara. Labāk, ka mēs esam tam sagatavojušies," pauda Pūce.
Tāpat gan Pūce, gan Indriksone aicināja Latvijas sabiedrību jau pašlaik piedomāt pie sava patēriņa, novērtējot, vai tiešām nepieciešams izmantot Krievijas enerģijas resursus.
Kā ziņots, dabasgāzes sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss Latvijas Radio norādījis, ka kopš aprīļa sākuma uz Baltijas valstīm - Latviju, Lietuvu un Igauniju - vairs neplūst dabasgāze no Krievijas. Pašlaik dabasgāzes piegāde notiek no diviem piegādātājiem - no Klaipēdas sašķidrinātā dabasgāzes termināļa un Inčukalna dabasgāzes krātuves.
www.meteo.lv/lapas/geologi...d=1484&nid=667
Pašlaik, ievērojot teorētiski aplēstos (prognozētos) gāzes glabātavu tilpumus, perspektīvākie lokālpacēlumi ir Dobeles, Ziemeļblīdenes, Snēpeles un Degoles struktūras. Saskaņā ar pirmvērtējumu, šo struktūru kopējais gāzes apjoms sasniedz 64 miljardus m3, aktīvās gāzes – 32 miljardus m3.