Šogad jūnijā salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 13% palielinājies Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) ar smagām traumām nonākušo pacientu skaits, informē slimnīca.
Jūnijā Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā (NMPUK) neatliekamo palīdzību saņēmis 6391 pacients, no tiem 3951 pacients jeb gandrīz 62% pēc ārstu konsultācijām, izmeklēšanas un ārstēšanas ir izrakstīti, bet ap 38% bija jāturpina ārstēšanās stacionārā. Pacientu skaita pieaugums ir vērojams visos profilos.
Kopējais pacientu skaits slimnīcā pirmajā vasaras mēnesī, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, ir palielinājies par 11,5%, bet traumu guvušo skaits - par 13%.
Katru dienu traumpunktā pēc palīdzības vēršas vismaz 40 pacienti ar dažādām traumām, kuriem palīdzību sniedz traumatologi, ķirurgi, neiroķirurgi un mikroķirurgi kopā ar ārstu palīgiem un atbalsta personālu.
NMPUK vadītājs Aleksejs Višņakovs informē, ka jūnijā NMPUK tika nogādātas 53 ceļu satiksmes negadījumos cietušas personas, kurām bija nepieciešama multidisciplināra ārstu komandas palīdzība. 13 no viņiem bija dzīvībai kritiskā stāvoklī, kas prasīja tūlītēju dzīvībai svarīgu funkciju uzturēšanu un ķirurģisku iejaukšanos.
Višņakovs vērtēja, ka gandrīz visas traumas bija novēršamas, īpaši tās, kur cietušās personas guva ievainojumus, pārvietojoties ar divriteni vai elektroskūteri.
"Ātrums, ar kuru pārvietojas riteņbraucēji vai skūteristi, salīdzinot ar automobiļiem un motocikliem, ir relatīvi neliels, bet gūtās traumas bieži vien ir daudz smagākas. Parasti, krītot no divriteņa vai elektroskūtera, cietušie traumē galvu, gūstot galvaskausa un sejas kaulu lūzumus, galvas smadzeņu ievainojumus, kā arī ekstremitāšu lūzumus un iekšējo orgānu traumas. Šo traumu ārstēšana un rehabilitācija ir ilgstoša, bet paliekošas sekas ir neprognozējamas," skaidro Višņakovs.
Slimnīcas mediķi uzsver, ka no smagām traumām šajās situācijās varēja izvairīties, lietojot aizsargekipējumu - ķiveres, roku un kāju aizsargus, taču tas bieži netiek darīts. Turklāt aptuveni 25% no visiem traumu guvušiem pacientiem nelaimes gadījuma brīdī bijuši alkohola reibumā. Jūnijā katru nedēļu vismaz divi vai trīs pacienti, kas guvuši traumas, izmantojot velosipēdus vai elektroskūterus, bet nelietojot aizsargekipējumu, nonākuši RAKUS reanimācijā.
"Aizsargķivere nepasargā no avārijas, bet pasargā no smagākām sekām un mazina to negatīvāko iespējamību. Tā ir tā liela atšķirība," sacījis Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs Roberts Stašinskis.
Savukārt RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs Kaspars Auslands, kurš ikdienā ārstē velosipēdu un elektroskrejriteņu pacientus, norāda, ka visbiežāk šie pacienti ir guvuši galvaskausa traumas, kas, ārsta ieskatā, ir visbīstamākās cilvēka dzīvībai un turpmākajai dzīves kvalitātei.
"Jāņem vērā, ka šie cilvēki ir gados jauni un darbspējīgā vecumā, un ir ārkārtīgi bēdīgi, ka par dzīvības un veselības vērtību mēdzam aizdomāties tikai pēc tam, kad ir noticis negadījums. Līdz tam ir neapdomīga vai pārdroša rīcība, vai arī paļaušanās, ka "ar mani nekas slikts taču nenotiks" vai arguments - "kāpēc man būtu jāliek galvā ķivere, kas sabojās matu sakārtojumu". Ir jānovērtē ilgtermiņa ieguvumi, rūpējoties par savu veselību ikdienā, un jādzīvo apzināti," komentējis mediķis.
Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis novērojis, ka bieži traumas guvušie velosipēdu un elektroskūteru vadītāji ir alkohola reibumā. Viņš arī novērojis, ka, piedaloties intensīvā satiksmē, velosipēdu un elektroskūteru vadītāji mēģina apbraukt sastrēgumus, spraucoties starp automašīnu rindām, bet, atsākoties kustībai, šādās situācijās ir liels risks tikt saspiestam starp automašīnām joslās, aizķertam ar automašīnas spoguli un nokrist vai arī nonākt sadursmē ar ātrāku un smagāku transportlīdzekli.
"Jāņem vērā, ka šie braucēji parasti ir bez ķiveres, T-kreklā, šortos un nereti vēl ar iešļūcenēm kājās, kas nedod nekādas izredzes noturēties stabili uz ceļa. Diemžēl visbiežāk šiem satiksmes dalībniekiem cieš galva, bet arī tiek gūtas pleca un atslēgas kaula traumas vai tiek sadragātas kājas," klāstīja mediķis.
Vilkmanis norāda, ka grūtības sagādā arī neatrisināts jautājums par to, ka velosipēdu un elektroskūteru braucēji var lietot gan ietvi, gan veloceliņu, gan brauktuvi, līdz ar to pārējie satiksmes dalībnieki "nevar pat nojaust, kurā virzienā šie braucēji izlems turpināt ceļu".
"Visvairāk apdraudēti kļūst gan gājēji uz ietves, kuriem vispār nebūtu jājūtas apdraudētiem vai jāģērbjas "bruņās", gan arī paši velosipēdu vai elektroskūteru braucēji, kas bieži vien nav pat aizdomājušies par ķiveres nepieciešamību," rezumē Vikmanis.
Klīnikas vadītāja pieredzē ir gadījumi, kad jaunāks un attiecīgi smagākas miesasbūves skūtera braucējs uztriecas senioram, kas pārvietojas pa ietvi, kā rezultātā trieciens un kritiens senioram beidzas ar ļoti nopietniem kaulu lūzumiem.
Velosipēdistam takai nav jābrauc pa ietvi. Un vai grūti parādīt ar roku, kur taisās braukt.