Automašīnu ražotājs, kurš savu vēsturi skaita jau kopš 1910. gada, ir labi zināms ikvienā pasaules malā.
Uzņēmuma logotips saistāms ar automašīnu sportu, arī šodien radītie modeļi saglabā tradīcijas – ikviena “Alfa Romeo” ir ne vien praktiska ikdienas automašīna, bet arī sevišķi ātra sacensību trasē. Taču, kādēļ tās logotipā ir krusts un čūska, kura rij saracēnu? Vai, kas kopīgs ir “Alfa Romeo” un “Ferrari”? Par to – desmit interesantāko faktu izlase par šī īpašā ražotāja vēsturi un tagadējiem modeļiem.
1. Nummur viens automašīnu sportā
“Alfa Romeo” var lepoties ar savu diženo vēsturi, liela tās daļa saistāma ar automašīnu sportu. Tā ir tik bagāta, ka dažus panākumus nav pat iespējams ne vien uzlabot, bet arī atkārtot.
1925. gadā norisinājās pirmās “Formula 1” priekšgājējas – “Automobile World Championship” sacensības. “Alfa Romeo” tajās neatstāja cerības sāncenšiem. 1933. gadā notikušajās prestižajās “Mille Miglia” sacensībās pirmās desmit finiša līniju šķērsojušās automašīnas bija “Alfa Romeo”. Bet 1950. gadā notikušajā pirmajā “Formula 1” pasaules čempionāta sezonā uzvarēja… “Alfa Romeo”.
“Alfa Romeo” modeļi daudz reižu šķērsoja finiša līniju ne vien “Mille Miglia”, bet arī “Targa Florio” un citās ievērojamās sacensībās.
2. Logotips – cieņa vēsturei
Šodien zināmais “Alfa Romeo” nosaukums dienas gaismu ieraudzīja tikai 1920. gadā – līdz tam Itālijas automašīnu ražotājs tika dēvēts A.L.F.A. vārdā. Taču tā logotipa stilistika saglabājās nemainīga no pat uzņēmuma dibināšanas dienas 1910. gadā.
“Alfa Romeo” tika dibināts Milānā, tādēļ šī uzņēmuma logotipā nonāca pilsētas ģerbonis. Milānu no XII gadsimta valdīja Viskonču saime, kuras ģerbonis – čūska, kura ēd saracēnu, dēvēta par biscione.
Abus logotipus apvienojot un apvelkot ar zilu loku, tika iegūta viena no zināmākā automašīnu ražotāja no Itālijas preces zīme, kura tiek atpazīta visā pasaulē. Tās kontūras un stilistika ne reizi ir mainījusies – pēdējā uzlabošana tikai veikta 2015. gadā – taču divi galvenie elementi saglabājās jau ilgāk par 100 gadiem.
Biscione atrodama arī Lietuvā labi zināmas itāļu Sforzu ģimenes ģerbonī. XVI gadsimtā dzimtas pārstāve Bona Sforza bija Sigismunda Vecā sieva, Lietuvas lielā kņaziene un Polijas karaliene. Tiek uzskatīts, ka viņa ir mūsdienu lietuviešu virtuves aizsācēja un ieveda valstī dažādus pārtikas produktus – gurķus, kartupeļus, tomātus.
3. Inovitāte tehnoloģijās un dizainā
“Alfa Romeo” uz priekšu ved ne tikai automašīnu sports, bet arī inovācijas tehnoloģijās un dizainā. Piemēram, 1954. gadā Tūres automašīnu parādē notika iepazīstināšana ar “Alfa Romeo” koncepta modeli, kurš izcēlās ar sevišķu efektivitāti – tā aerodinamiskais pretestības koeficients bija vien 0,19 Cd. Tas ir faktisks sasniegums arī šodien ražotajiem modeļiem, jo daudzi grūti sasniedz 0,25 vai pat 0,30 robežu.
196. gada Parīzes automašīnu izstādē “Alfa Romeo” visu pasauli pārsteidza ar “Carabo” koncepciju – tā bija ievērojamākā automašīna, kurai bija ķīļa formas virsbūve ar taisniem stūriem, kā arī pirmās šķēru tipa gareniski paceļamās durvis. Abi šīs dizaina elementi iedvesmoja ne vienu vien vēlākajās desmitgadēs parādījušos automašīnu.
4. Dārga vēsture
Visdārgāk pārdotā “Alfa Romeo” automašīna ir 1939. gadā ražotā “8C 2900B Lungo Spider by Touring” – 2016. gadā “RM Sotheby‘s Monterey” izsolē par to tika samaksāti 19,8 milj. ASV dolāru. Tā ir visdārgāk pārdotā līdz otrajam pasaules karam ražotā automašīna.
5. Cieņa
Leģendārais automašīnas radītājs Henry Ford bija liels “Alfa Romeo” cienītājs. Viņš ir teicis, ka katru reizi, kad brauc garām “Alfa Romeo” automašīnai, paceļ cepuri. “When I see „Alfa Romeo“ go by, I tip my hat”, - tā precīzi skan konveijera izgudrotāja citāts.
6. Nosaukumos – vietvārdi
“Alfa Romeo” modeļu nosaukumi parasti nav nejauši vārdi. Piemēram, uzņēmuma vēsturē pirmā lielākas caurgājības automašīna tika nosaukta alu pārejas vārdā “Stelvio”. Visaugstākajam asfaltētajam ceļam Itālijā ir 48 pagriezieni un tas, kā neviens cits ceļš, ir ideāli piemērots, lai izmēģinātu ideālo 50/50 svara balansa sportisko visurgājēju “Stelvio”.
7. Ātrums ne tikai vēsturē
Ražotāja panākumi automašīnu sportā nebeidzas pagājušā gadsimta septītajā desmitgadē. “Alfa Romeo” vārds 2018. gadā būs redzams “Formula 1”, bet jaunākais ražotāja radījums – “Stelvio” SUV – ir ātrākā lielākas caurgājības automašīna Nurburgringa trasē. Vienu leģendārās “Nordschleife” apli “Alfa Romeo Stelvio Quadrifoglio Verde” pieveica 7 min 51,7 s.
8. Drošība neatdalāma no ātruma
Jaunākās “Alfa Romeo” automašīnas – “Giulia” un “Stelvio” – ir vienas no visdrošākajām savā klasē. Abi modeļi savāca maksimālo 5 zvaigžņu novērtējumu neatkarīgajos “Euro NCAP” pētījumos, kā arī tika lieliski novērtēti pieaugušo un bērnu drošību ceļu satiksmes negadījumu laikā, kā arī par dažādām montējamām drošības sistēmām.
9. “Quadrifoglio” mistika
Sportiskās itāļu ražotāja automašīnas izceļas ar četrlapu dāboliņu trīsstūra formas baltā fonā. Veiksmes simbolu pirmo reizi 1923. gadā izmantoja Ugo Sirocci, bet “Alfa RL” uzvarēja “Targa Florio” sacīkstēs. Vēlāk, izmēģinot automašīnu bez četrlapu dāboliņa marķējuma, U. Sirocci gāja bojā – tiek lēsts, ka kopš tā laika visus sacīkstēs braucošos un sportiskos “Alfa Romeo” modeļus sāka marķēt ar šo simbolu.
10. Draudzība ar “Ferrari”
“Alfa Romeo” ir neatdalāms no “Ferrari”. Tieši “Alfa Romeo” sacīkšu komandā savu karjeru sāka Enzo Ferrari, kurš vēlāk dibināja uzņēmumu nosauktu savā uzvārdā. Vēlāk abiem ražotājiem bija ne viens vien kopīgs projekts, tādu netrūkst arī tagad. Slavenie “Alfa Romeo Giulia Quadrifoglio Verde” un “Stelvio Quadrifoglio Verde” montējamie “twin turbo” V6 dzinēji, kuri sasniedz 510 ZS, ir radīti “Ferrari” rūpnīcā.
Viskonču saime?
Vai tomēr Viskonti?
"... tika iegūta viena no zināmākā automašīnu ražotāja no Itālijas preces zīme"
vai tomēr "preču zīme"?
"Ugo Sirocci" vai tomēr "Ugo Sivocci"?
Un Scudeira Ferrari, līdz paši sava auto radīšanai autosporta sacensībās piedalījās ar Alfa ROmeo ražotajiem auto...