Arvien augošais elektrisko transportlīdzekļu un siltumsūkņu skaits var pārslogot Vācijas elektrotīklu, tādēļ Federālā tīkla aģentūra plāno noteikumu maiņu jau no 2024.gada.
"Ja turpinās uzstādīt tik daudz jaunu siltumsūkņu un uzlādes staciju, tad ir jābaidās no vietējiem elektroapgādes pārtraukumiem sadales tīklā," laikrakstam Frankfurter Allgemeine Sunday sacījis Federālās tīklu aģentūras prezidents Klauss Millers, raksta vācu izdevums Auto-Motor-und-Sport.
Lai izvairītos no šādām situācijām, tīkla aģentūra vēlas, lai nākotnē būtu iespēja ierobežot elektroapgādi privātajām mājsaimniecībām, pie tam tas attiektos tikai uz siltumsūkņiem un elektroauto uzlādi. Praksē tas varētu izskatīties tā, ka krīzes situācijās jūsu pašu elektroauto varētu uzlādēt tikai trīs stundas jeb 50 kilometriem dienā. Aģentūra uzsver, ka pilnībā uzlāde netiks atslēgta, taču tā notiks ar mazāku jaudu, tāpat iedzīvotāji joprojām varēs paļauties uz elektrisko apkuri un nevienam savās mājās jāsalst nebūs.
Lai gan šobrīd tas ir vēl tikai plāns, kas jāapstiprina valdībai, Auto-Motor-und-Sport uzskata, ka tas ir kārtējais trieciens elektroautomobiļu nākotnei.
Pēc mikroshēmu trūkuma, samazinātām vides prēmijām un Krievijas un Ukrainas kara rezultātā pieaugušajām elektrības cenām, Federālās tīkla aģentūras plāns varētu padarīt e-auto mazāk pievilcīgu daudziem patērētājiem, jo elektroenerģijas padeves normēšana izklausās pēc tā, ka automašīnu nevar izmantot, kad tas ir nepieciešams.
Kritika pienāk arī no autobūves nozares. "Ja uzlāde mājās būtu iespējama tikai ierobežotā apjomā, tiktu būtiski ietekmētas lietotāja ērtības," saka Hildegarde Millere, Vācijas Automobiļu rūpniecības asociācijas (VDA) prezidente. Uz to projekta autori atbild, ka automašīnas uzlāde publiskās uzlādes stacijās vai uzlādes parkos nekādā veidā netiks ierobežota.
Vācu medijos atzīmē, ka šī tēma nebūt nav jauna, atgādinot, ka eksperti jau ilgāku laiku brīdina, ka strauji pieaugošais pieprasījums pēc elektrības var kļūt par problēmu, ja vienlaikus tiktu pārtraukta ogļu un kodolenerģijas izmantošana. Tajā pašā laikā problēmas risinājums varētu būt elektromobiļi ar divvirzienu uzlādes tehnoloģiju, kas varētu kalpot kā zināma veida buferis krīzes gadījumā.
Muahahah - virziens kurā dodamies. Arī Latvijā zaļie bļauj, ka tīkla pārvades rezerves ir vairāk kā pietiekošas, bet noteikti, ka realitātē viss nav tik rožaini + tas ka mēs ja šobrīd nevaram saražot 100% elektrību savām vajadzībām un nākas importēt.
Atkal tu te kul tukšus salmus! Es tak tev jau rādīju Augstspriegumu tīkla lapu, kurā var redzēt saražoto un eksportēto. Šodien saražots 1500MW, patērēts 996MW un eksportēts 514MW. Tu tik mal savu dziesmu - nepietiek, nepietiek.
Tu paskaties gada griezumu nevis vienas palu dienas rādītājus.
Mēs taču jau skatījāmies uz pirmo 9 mēnešu peļņu, kas bija pieaugusi 3,9 reizes pret iepriekšējo gadu. Gada griezumā dati būs pēc gada pārskata publiskošanas!
Izlasi šito, runa ir par gada griezumu, nevis par palu laiku.
Ģenerācija un patēriņš Latvijā:
2022. gadā Latvijā saražotas 4 794 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 14,5% mazāk nekā pirms gada, savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 3,7%, sasniedzot 7 106 GWh gadā;
Samazinoties patēriņam un vēl vairāk - ražošanai, 2022. gadā pieauga elektroenerģijas imports - no kaimiņvalstīm tika saņemtas 2 311 GWh elektroenerģijas jeb par 30,4% vairāk nekā 2021. gadā, un tādējādi Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 67,5% apmērā (samazinājums par 8,52 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu);
Ražošanas apjoms 2022. gadā ir pieaudzis atjaunojamo resursu ģenerācijā - Daugavas hidroelektrostacijās saražots par 1,3% vairāk, vēja elektrostacijās - par 34,5% vairāk, mazajās hidroelektrostacijās saražotā apjoms ir palielinājies par 13,3% un būtiski - par 122% - pieaudzis saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms, tiesa, to kopējais devums Latvijas elektroenerģijas kopējā bilancē vēl joprojām ir niecīgs jeb 0,11%;
Savukārt fosilā kurināmā stacijās vērojams ražošanas kritums - lielajās koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 36,9%, mazo koģenerācijas staciju devumā turpinās pēdējos sešus gadus vērojamā stabilā lejupslīde ar 67,5% kritumu 2022. gadā, ar biomasu saražots par 5,9% mazāk, ar biogāzi - par 9,4% mazāk;
Izmaiņas ražošanas struktūrā saistāmas ar augsto gāzes cenu, kā rezultātā lielās koģenerācijas stacijas no marta līdz augustam darbojās minimālā režīmā, kā arī jaunu vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu tīklam.
Varam saražot, bet negribam tērēt dārgo gāzi. Un tāpēc enerģiju pērk, nevis kurina TEC gāzturbīnas uz pilnu jaudu. Gada griezumā, lielākā patērētā jauda nav pārsniegusi 1,2 GW. Abi TEC kopā var dot ne mazāk kā 1 GW, Daugavas kaskāde pat pie zemākā ūdens līmeņa 0.5 GW, kopā vismaz 1.5 GW.
"Latvijā ražošanas samazinājumu galvenokārt ietekmēja dabasgāzes cenu pieaugums, kā rezultātā izmaksu ziņā elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās bija mazāk konkurētspējīga." SPKRC par pag. gadu.