Aptauja: Latvijā lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu vēl nogaida ar "zaļā kursa" sākšanu 10

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 2.marts 2024 9:34

Latvijā daļa mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), lai mazinātu ietekmi uz vidi un realizētu "zaļā kursa" iniciatīvas, ir sākuši īstenot dažādas aktivitātes, tomēr lielākā daļa vēl nogaida ar "zaļā kursa" sākšanu, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.

Aptaujā secināts, ka Latvijā 15% no uzņēmumiem, kas jau īsteno kādas zaļās iniciatīvas, ir sākuši oglekļa dioksīda jeb CO2 emisiju samazināšanu, 10% ir pārskatījuši sadarbības partnerus, 8% veikuši izmaiņas ikdienas darbībā, lai piedāvātu ilgtspējīgākus produktus un pakalpojumus, bet 6% sākuši mērīt biznesa radīto oglekļa dioksīda emisiju apmēru.

Igaunijā MVU daudz biežāk nekā Latvijā un Lietuvā pārskatījuši tieši produktu un pakalpojumu klāstu.

Tajā pašā laikā 39% aptaujāto uzņēmumu atzinuši, ka vēl nav sākuši zaļo kursu, 23% vēl neīsteno kādas konkrētas aktivitātes, bet izsver dažādas iespējas, 6% plāno tās sākt tuvākajā laikā, bet 4% plāno papildu apmācības vai konsultācijas par šo jautājumu.

Viens no risinājumiem oglekļa dioksīda pēdas samazināšanai ir dažādu alternatīvās enerģijas avotu izmantošana, kas ilgtermiņā var sniegt finansiālus ieguvumus arī pašiem uzņēmumiem. Aptaujas dati liecina, ka 28% Latvijas uzņēmumu plāno investēt vai izmantot, piemēram, zaļo enerģiju, saules paneļus, elektroautomašīnas un tamlīdzīgi. Lietuvā šādu uzņēmēju ir tikpat, cik Latvijā (28%), bet Igaunijā krietni vairāk - 45%.

Aptaujā 13% Latvijas uzņēmumu norādījuši, ka alternatīvos enerģijas avotus jau izmanto, 11% plāno tos izmantot tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, bet 4% to darīs šajā vai nākamajā gadā. Savukārt 17% pagaidām vēl izvērtē dažādas iespējas un risinājumus, bet 56% pagaidām to neplāno.

"Luminor Bank" mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurausks norāda, ka Eiropas Savienība (ES) ir uzstādījusi mērķi līdz 2050.gadam kļūt par klimatneitrālu reģionu. Lai šo ambiciozo ES mērķi sasniegtu, vēl ir ļoti daudz darāmā gan uzņēmumiem, gan valstīm. Piemēram, ir jāsamazina emisiju apjoms, jāpāriet uz aprites ekonomiku, jāattīsta un jāsāk izmantot tīrāki enerģijas avoti, kā arī jāveic citi būtiski darbi.

Viņš arī norāda, ka Latvijas uzņēmumi viskūtrāk no Baltijas kaimiņiem šīs prakses iedibina dzīvē, savukārt tie uzņēmumi, kas īpaši pievērš uzmanību ilgtspējas aspektam, ir galvenokārt uz eksportu vērsti.

"Luminor Bank" aptauja veikta 2023.gada oktobra beigās, aptaujājot 750 mazo un vidējo uzņēmumu (līdz 249 darbiniekiem) vadītājus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
 

Visi komentāri

4 0 Atbildēt

Haha, Eiropa būs klimatneitrāls reģions, tikai pārējai pasaules daļai par to būs pilnīgi piekāst. Čakarēs dzīvi saviem iedzīvotājiem kamēr Ķīnieši, Arābi, Krievi un Amerikāņi tikai priecāsies..

0 0 Atbildēt

Piekrastes rajoni Dienvidaustrumāzijā ūdens līmeņa celšanos sajūt jau tagad.

2 0 Atbildēt

No kā gan lai tas celtos? Cik zināms ledus ieņem lielāku tilpumu kā ūdens. Ūdens līmenis ceļās, jo tās saliņas grimst dēļ plātņu kustības.

2 0 Atbildēt

Bija viena intervija ar Grētu, jautājums kāda nozīme, ko darām mēs, jo tam nav noteicošas ietekmes pasaulē. Uz to viņa atzinās, jā mūsu valstu ietekme neliela, bet kādam taču jārāda priekšzīme, tad citas valstis sekos.

Es paredzu, ka ES varbūt, ar lielām mokām, izdarīs "pareizo lietu" un teiks, redzat, mēs esam klimata neitrāli, tagad jūsu kārta. Un globālie Dienvidi atbildēs, ziniet, ejat ka jūs d. Un ES nekas cits neatliks, kā iet, uz kurieni sūta.

0 0 Atbildēt

Tāda mazliet maigi sakot dīvaina sajūta. Kamēr mazie un individuālie mikroģenerātoru īpašnieki tiek pozicionēti kā frekvences grāvēji uc zaļi kaitnieki, neatlaidīgi un paklusām aug lielie saules parki. VTF? Tie lielie parku licēji, ko? Nesaprot neko no bilances, amortizācijas utt???

0 0 Atbildēt

Pilnīgi saprotami, ka piebremzē, jo baidās, ka atkal uzmetīs!

Kad parakstījos uz paneļu likšanu un slēdzu līgumu par atbalsta mehānismu, man arī neviens neteica, ka valsts uzņēmums plāno palielināt sadales un pārvades tarifu līdz ~8 centiem par kwh. Pat ja pats ražo elektrību un tā tev teorētiski maksā 0,00 centus, gala rezultātā Sadales tīkls pelna un vēl pilda ES kvotas par zaļās enerģijas % tīklā. 

Man izskatās, ka tauta ir apjāta un tai vietā, lai Latvenergo būvētu saules parkus par savu naudu un izpildītu ES uzdevumus, šie izgudroja gudru plānu, kā likt tautai taisīt saules parkus par savu naudu un vēl nopelnīt uz lētticīgi rēķina!

0 0 Atbildēt

Divkosīga politika nevairo ticību. Precīzi pateici.

1 0 Atbildēt

Esmu par, tikai Vācijai pasakiet lai nekurina TEC ar oglēm, tad es arī piedalos.

0 0 Atbildēt

Latvijas CO2 no pasaules emisijas ir 0.02%, tāpat kā Senegālai, Kostarikai, Kiprai, Salvadorai, Urugvajai, Ziemeļmaķedonijai u.c.

0 0 Atbildēt

Varbūt pat labi, ka nogaida, jo pašlaik saules paneļu cenas ir būtiski zemākas nekā pirms gada.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

No 66 000 eiro - Dodge Charger atgriežas Eiropas tirgū 1

Līdz pat 670 Zs jaudīgais amerikāņu muskuļauto būs pieejams ar benzīna motoru un arī kā pilnībā elektrisks mdelis. Lasīt vairāk

Netālu no Salaspils aizdedzies kravas auto (+ FOTO) 12

Kā ziņo aculiecinieks, ap pusdienas laiku, netālu no Salaspils ir aizdegusies "fūre". Ceļš tajā vietā ir bloķēts, ieradušies ugunsdzēsēji. Tie ir tikai minējumi, taču pieliktās kāpnes un atritinātais kravas pārsegs, var norādīt uz to, ka aizdedzies piekabes saturs, piemēram, šķelda. Lasīt vairāk

Šodien (5.08) degvielai akcijas cenas: Dīzelis 1.817 un 95. benzīns 1.737 EUR! Nafta 75.6 USD par barelu (+ VIDEO) 9

Dīzelis dārgāks par 28 centiem, bet 95. benzīns par 20 centiem kopš 1. marta. Tas sanāk papildus +16.80 EUR klāt pie manas 60 l uzpildes. Atgādinām, ka 2026. gada 1. martā cenas Latvijā, Neste Lielupes DUS dīzeļdegvielai un 95. benzīnam bija 1.537 EUR. Lasīt vairāk

Drošībai, ne sodiem - Igaunijā par mobilajiem radariem brīdinās ceļa zimes 12

Turpmāk Igaunijā autovadītājus pirms mobilajiem ātruma radariem brīdinās ar speciālām ceļa zīmēm. Jaunā kārtība paredz, ka ārpus apdzīvotām vietām brīdinājuma zīmes jāizvieto 300–500 metrus pirms radara, savukārt pilsētās un ciemos – 150–300 metru attālumā. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti