Pētījumā noskaidro, kas Latvijai jādara, lai sasniegtu Parīzes klimata mērķus 21

ES pētījums: lai sasniegtu Parīzes klimata mērķus, Latvijai jāpaaugstina mājokļu energoefektivitāte un jāattīsta sabiedriskais transports

Latvija saskaras ar izaicinājumiem Parīzes klimata mērķu sasniegšanā, secināts Eiropas Savienības finansētā pētniecības projektā “1,5 °C dzīvesveids Eiropas Savienībā”.  Lai sasniegtu mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C, Latvijai vēl aktīvāk jāievieš mājokļu energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas risinājumi, vienlaikus domājot, kā turpināt samazināt CO2 patēriņu ikdienā.

Šajā pētījumā, ko finansējusi programma “Horizon 2020”, tika padziļināti analizēta Latvijas, Vācijas, Spānijas, Ungārijas un Zviedrijas pieredze. Lai gan pētījumā uzsvērts sistēmisko reformu un dzīvesveida izmaiņu potenciāls, tas arī izgaismo Latvijas neatliekamo nepieciešamību steidzami rīkoties, lai nezaudētu pozitīvu virzību uz ilgtspējīgu dzīvesveidu.

“Latvija ir maza, dinamiska ekonomika bez vietējiem fosilajiem energoresursiem, kas mums sniedz unikālu iespēju kļūt par līderi ceļā uz 1,5 °C mērķi,” saka Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs. “Samazinot mājokļu emisijas, veicinot sabiedriskā transporta attīstību un pāreju uz veselīgāku, videi draudzīgāku uzturu, Latvija var demonstrēt, kā neliela valsts var radīt lielas pārmaiņas ilgtspējīga dzīvesveida veicināšanā.”

2015. gadā Latvijas oglekļa pēda uz vienu iedzīvotāju bija 5,8 tonnas, kas ir viszemākais rādītājs starp pārējām pētījumā iekļautajām valstīm. Turklāt tiek prognozēts, ka Latvija līdz 2050. gadam sasniegs 62 % emisiju samazinājumu, kas liecina par spēcīgu pārmaiņu potenciālu. Tomēr vairākās jomās, it īpaši mājokļu un enerģētikas sektorā, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi.

Visvairāk emisiju veidojas jomās, kurās pāreja uz energoefektīvām tehnoloģijām notiek gausāk, piemēram, mājokļu sektorā, kurā pārāk maz tiek izmantotas tādas energoefektīvas tehnoloģijas kā siltumsūkņi u. c. Vērtējot mobilitāti, latvieši ceļo mazāk nekā citi eiropieši, vidēji mērojot 29 km nedēļā uz savu darbavietu, savukārt brīvdienu izbraucieni gada laikā veido ap 3000 km. Šādi rādītāji nostāda Latviju labā pozīcijā attiecībā uz transporta emisiju samazinājumu. Attīstot sabiedriskā transporta sistēmu un kliedējot mītus, ka tas nav tik ērts pārvietošanās veids kā vieglā automašīna, Latvija varētu būtiski uzlabot šos rādītājus.

Nepieciešama kopīga rīcība

 ES 1,5 °C dzīvesveida projekta autori Latvijai iesaka vairākus rīcības virzienus.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu paplašināšana, riteņbraukšanas veicināšana un atbalsts pārejai uz elektrotransportlīdzekļiem, it īpaši lauku teritorijās.
Mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana, liekot uzsvaru uz siltināšanu, atjaunīgās enerģijas sistēmām un infrastruktūras uzlabojumiem.
Ilgtspējīgu uztura paradumu veicināšana caur dažādām kampaņām, inovācijām alternatīvo olbaltumvielu avotu ražošanā un atbalstu pārtikas atkritumu samazināšanai.
Būtiskākie šķēršļi pārmaiņām Latvijā

Neskatoties uz lielisko potenciālu, Latvija saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar sabiedrības priekšstatiem par ekonomisko izaugsmi un padomju mantojumu. Vēl vairāk samazināt emisijas liedz galvenokārt paļaušanās uz biomasas apkures katliem un ierobežota energoefektīvas infrastruktūras pieejamība mājsaimniecībās. Strukturāli uzlabojumi mājokļu energoefektivitātē un piekļuve atjaunīgajai enerģijai būs izšķiroši faktori turpmākā progresa veicināšanai.

Par projektu “1,5 °C dzīvesveids Eiropas Savienībā”

Pēdējo četru gadu laikā projekts ir sniedzis būtiskas atziņas par ilgtspējīgu dzīvesveidu un praktiskus ieteikumus klimata mērķu sasniegšanai. Pētījuma autori piedāvā risinājumus, kas pielāgoti katrai no pētījumā iesaistītajām valstīm, koncentrējoties uz datiem par mobilitāti, mājokļiem, uzturu un brīvā laika pavadīšanu. Jaunākais pētījums uzsver kopradīšanas nozīmi, izstrādājot pielāgotas rekomendācijas sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm un nodrošinot iedzīvotājiem praktiskus instrumentus pārmaiņu ieviešanai.