Igaunijā darbu sāk 100 MW akumulatoru parks – viens no jaudīgākajiem Eiropā 21

Foto: Publicitātes foto

Velocita | 7.jūlijs 2026 21:39

7. jūlijā Igaunijā, Harju apriņķa Arukilā, oficiāli atklāta akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēma Hertz 2 ar 100 MW jaudu un 200 MWh ietilpību. Kopā ar februārī Kīsā atklāto Hertz 1 tās veido vienu no jaudīgākajiem šāda veida kompleksiem kontinentālajā Eiropā un palīdz nodrošināt Baltijas valstu elektrosistēmas stabilitāti.

Tas ir jau otrais lielais Baltic Storage Platform projekts Igaunijā. To pārvalda reģiona vadošais atjaunīgās enerģijas attīstītājs Evecon, Francijas elektroenerģijas ražotājs Corsica Sole un starptautiskais investīciju fonds Mirova.

Pēc Hertz 2 pabeigšanas abu akumulatoru parku kopējā jauda sasniedz 200 megavatus, bet ietilpība – 400 megavatstundas, un tas nodrošina ievērojamu daļu valsts vajadzību pēc akumulatoru enerģijas uzkrāšanas jaudām. Arukilas akumulatoru parks ir pieslēgts Elering pārvaldītajam pārvades tīklam un sniegs pakalpojumus vairākos elektroenerģijas tirgos.

Tā galvenais uzdevums ir nodrošināt ātru elektrotīkla frekvences regulēšanu. Tas ir īpaši svarīgi Baltijas elektrosistēmas stabilitātei kopš reģiona elektrotīkla sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas frekvences zonu 2025. gada februārī. Sistēma tiks izmantota arī nākamās dienas un tekošās dienas elektroenerģijas tirgos.

Lielākais privātais ieguldījums Igaunijas enerģētikā

Igaunijas enerģētikas un vides ministrs Andress Suts (Andres Sutt) uzsvēra, ka Hertz 1 un Hertz 2 projekti ir apliecinājuši Igaunijas enerģētikas nozares pievilcību starptautiskajiem investoriem.

"Ārvalstu investīcijas ir nenovērtējami svarīgas mūsu ekonomikas attīstībai, tāpēc mums tās jāsargā, lai jaunas investīcijas no draudzīgām ārvalstīm pie mums nonāktu arī turpmāk. Vienlaikus Hertz 1 un Hertz 2 projekti ir nozīmīgi visas elektrosistēmas balansēšanai un lielāka atjaunīgās elektroenerģijas apjoma nonākšanai tirgū – tieši šādas elastīgas jaudas Igaunijai vajadzīgas arvien vairāk laikā, kad Baltijas valstis pašas uztur savu frekvenci," sacīja ministrs.

Evecon vadītājs Karls Jonatans Kvells (Karl-Joonatan Kvell) norādīja, ka Hertz 1 un Hertz 2 kopā ir lielākais privātā sektora ieguldījums Igaunijas enerģētikā – kopumā 170 miljoni eiro. "Tas bija drosmīgs lēmums, ko 2023. gada beigās pieņēmām kopā ar mūsu Francijas partneriem: lēmumu pieņēmām, nepaļaujoties uz subsīdijām un pilnībā uzņemoties tirgus riskus," viņš sacīja.

"Līdz ar Hertz 2 darbības sākumu komplekss kopā ar Kīsas Hertz 1 strādā pilnā apjomā un palīdz Baltijas elektrosistēmai uzturēt frekvenci un mazināt cenu kāpumus," piebilda K. J. Kvells.

"Pēc Hertz 1 pabeigšanas arī Hertz 2 tika īstenots ātri un raiti, balstoties uz to pašu tehnisko risinājumu, – par to esam pateicīgi saviem partneriem. Tā kā Baltijas frekvences tirgu apjoms ir ierobežots, ir svarīgi, lai valsts nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem. Paredzams un godīgs tirgus ļauj privātajām investīcijām sniegt sistēmai maksimālu labumu," atzīmēja Corsica Sole vadītājs Mikaels Kudizē (Michael Coudyser).

"Hertz 2 pabeigšana ir jauns nozīmīgs posms Mirova apņēmībā finansēt tīro enerģiju Igaunijā. Kā viens no galvenajiem ārvalstu investoriem valstī mēs ticam, ka šī akumulatoru sistēma palīdz nodrošināt energosistēmas stabilitāti tās pārveides laikā, vienlaikus apliecinot, ka Igaunijas ekosistēma ir gatava šādiem lieliem projektiem," sacīja Mirova privāto aktīvu vadītājs Rafaels Lanss (Raphaël Lance).

"Tagad, kad akumulatori jau darbojas, mums vissvarīgākā ir tiesiskās vides stabilitāte un caurskatāmi darbības nosacījumi, lai investori arī turpmāk droši finansētu jaunus uzņēmumus un infrastruktūru," viņš piebilda.

Elektrotīklu stabilizē milisekundēs

Pēc Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla 2025. gada februārī elektrosistēmas frekvence tām jāuztur pašām. Šajā procesā nozīmīga loma ir arī Hertz 2 akumulatoru parkam – tas reaģē uz frekvences svārstībām un citiem neparedzētiem traucējumiem milisekunžu laikā, palīdzot uzturēt līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu.

Liela mēroga akumulatoru uzkrātuvēm ir arvien nozīmīgāka loma atjaunīgās enerģijas nonākšanā tirgū un elektroenerģijas cenu svārstību mazināšanā. Hertz 2 uzkrāj elektroenerģiju tad, kad tirgus cenas ir zemas – parasti tas nozīmē, ka tobrīd tiek saražots daudz atjaunīgās elektroenerģijas, – un uzkrāto enerģiju atdod tīklā, kad cenas un pieprasījums ir augsti.

Tādējādi uzkrātuve gan izmanto atjaunīgās enerģijas pārpalikumu, kas citādi paliktu neizmantots, gan mazina ekstremālos cenu kāpumus, ko patērētāji pieredzējuši pēdējos gados.

Netālu no Tallinas, Arukilā, esošā Hertz 2 tehniski ir Hertz 1 kopija. Parks veidots pēc konteineru principa: 54 konteineros uzstādīti pavisam 2328 akumulatoru moduļi. Katrā konteinerā izvietoti akumulatoru statīvi, dzesēšanas, ugunsdrošības un uzraudzības sistēmas, tādēļ katrs konteiners darbojas kā autonoms un drošs modulis.

Projekts īstenots ciešā sadarbībā ar pārvades sistēmas operatoru Elering un tehnoloģiju un inženierijas partneriem, tostarp Yuso, Connecto un Energel. Parkā izmantotās elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas piegādāja Nidec Conversion, kura apakšuzņēmējs Igaunijā abu Hertz parku būvniecības un elektromontāžas darbos bija WiSo Engineering.

Hertz 1 un Hertz 2 būvniecība finansēta ar 85,6 miljonu eiro aizdevumu, ko piešķīra Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), Ziemeļu Investīciju banka (NIB) un Edmond de Rothschild Asset Management. Juridiskajos jautājumos darījumu konsultēja advokātu biroji Rask un Cobalt.

 

Foto: Publicitātes foto

Foto: Publicitātes foto

Foto: Publicitātes foto

Foto: Publicitātes foto

Foto: Publicitātes foto

Visi komentāri

0 0 Atbildēt

izskatās tā, ka lohiem būs jāmaksā/par!

1 0 Atbildēt

Pat konkrēti jau cipars un patisā labuma guvējs zināms...

85,6 miljonu eiro aizdevumu par ko peļnu saņems Edmond de Rothschild Asset Management

0 0 Atbildēt

Nu tad jau sanāk, ka lohi (atkal) cūkās cimpi...Tas tur Rotšīldiešu assetmazdēls Edmonts gan jau nava nekāds lohs, viņš lieliski zin, kur/ko (vēl) var "saņemt"(paņemt)...

0 0 Atbildēt

Kas tur bija iepriekš??

Kartupeļu lauks?

0 0 Atbildēt

Kar tu pelis, no kurienes Tu nāc,i? Tu to ēD?

0 0 Atbildēt

Ar kartupeļiem acīmredzami nevar nopelnīt, bet pāķiem dīvānzemniekiem subsīdīju klančītājiem jau labāk zināms kā biznesu vadīt.

2 0 Atbildēt

Un tiem, kas joprojām nesaprot, par ko ir maksa... Tas megaproejkts uzceļot "vienu no jaudīgākajiem šāda veida kompleksiem kontinentālajā Eiropā" nodrošina apmēram... PUSSTUNDU patēriņa. Kad saule nespīd un vējš nepūš, kāds TEC varēs dedzināt papildus tukšgaitu vēl pusstundu. Un tas arī viss ieguvums - pusstunda dubultu izmaksu! Šis projekts nekādi neatceļ nepieciešamību nodrošināt spēju VISU patēriņu saražot ar stabiliem enerģijas avotiem.

2 0 Atbildēt

Cik maksā gazes vai ogļu stacija? Par AES vispar nerunāsim. Un cik tad izmaksās degviela (gaze/ogles) šādas stacijas darbināšanai. Un cik gazes trubu līdz tādai stacijai.

Pirms dirst par dubultā pajautā kaut vai chatGtp.

1 0 Atbildēt

Izlasi ko rakstīja augstāk 5 reizes!!

Tad varbūt sapratīsi!!!

TEC ir jādarbina visu laiku, neatkarīgi no tā vai saules paneļi visu nepieciešamo enerģiju saražo 5 minūtēs vai 23 stundās!!

Saules paneļus un vēja turbīnas var atslēgt, bet TEC nedrīkst!!

Uz katru uzstādīto kW vēja vai saules elektrības ražotāju ir jāuzbūvē un jātur pilnīgā darba gatavībā TEC!

1 1 Atbildēt

Un tagad pasekojam līdzi - cik ilgi šie būs darboties spējīgi un kā tiks utilizēti ;)

1 0 Atbildēt

TECā gan tvaika katlam, gan tvaika turbīnām arī ir darbības laika limits.

Kādreiz kuģos bija 50 gadi, ar 1 starpremontu pie 25 gadiem. Bet utilizācija ir vienkārša - sagriez, iemet martenkrāsnī un pārkausē naglās!

0 0 Atbildēt

(ja nēēēsi lohs) saņem vēl arī kompensāciju/Par!

0 0 Atbildēt

citkārt runīgie "apskatnieki" nezkāpēc nav apskatījuši topošo "saulesparku" tepat šosejas malā, klajā purvalaukā, starpā starp zirgustalli/hokejhalli/šoseju un dzelzs dzelzuceļu.

Apmēram tur, kur savulaik mums (lohiem) svinīgi gozējās plakāts "šeit būs Pilsēta".Kuŗš  gan vairs  atceras, kurā šosejas pusē tas konkrēti bija iesprausts.

0 0 Atbildēt

Šie te sūdi ir labs piemērs teicienam "liela brēka, maza vilna". Leišu Kruonis uzkrāšanas HES spēj nodrošināt 900 MW 12 stundas, respektīvi tur rezervuārs ir ar kaut kādu 11 GWh ietilpību - a te... Ja šitos akumulatora mēslus un to izmaksas paņem par etalonu, tad droši vien uzkrāšanas stacijas atmaksātos būvēt pat klajā laukā...

0 0 Atbildēt

Nu tas tā ir vienmēr - kāpēc tā dara - tāpēc ka tas ienes naudu, tas ienes naudu tādēļ ka joprojām gala patērētājs ir gatavs norīt šo cenu, jo mazāk elektisku iekārtu saimniecībā nepaliek, un konkurence tirgū pa lielam ir nekāda ...

Bet kamēr šis bizītis nečakaŗē strāvas kvalitāti un pieejamību - pofig, daudz dārgāk šis pasākums kļus tad kad elektrība sāks "raustīties" ārpus pieļaujamām robežām ...

1 0 Atbildēt

nu, Daugavas HESu kaskāde tak arī var negriezt visas turbīnas pa dienu un uzkrāt.

0 0 Atbildēt

Kruoņa mēroga stacijas (900 MW / 11 GWh) būvniecība pilnīgi no nulles mūsdienās izmaksātu vismaz 1,5 līdz 2,5 miljardus eiro

1 0 Atbildēt

Tad kapec tagad Railbaltic maksa 30 miljardus? Ja savulaik solija pa pāris miljaridiem

Kruoni saka buvet 20 gadus pirms vispar railbaltic bija kāda sēkliniekos idejas līmenī parādījies.

Tad lielas šaubas māc ka kruonis tagad sanaktu 1 makss 2 miljardus. Uz vides aktīvistiem tikai vajadzetu miljardu iztērēt, visiem maukas un dzērienus uzsaukt. Tad pagasvečiem maukas un skaidru naudu, un visam babkām pasvaldība jau vel klāt mirjards. Tad zemju īpašnieki pekšņi kaut kādi pažistami uzvārdi nopirkuši tās zemes un viņiem vajag 30 reizes vairāk nekā maksā ta zeme, atkal klāt miljards. Tad buvnieki kartelis katrs sev pa miljardam. Tad bankas kas kredite gribes dah miljardus atpakal. Karoč tie paši 30 miljardi vien sanāks par to kruoni šodienas izteiksmē.

pirms dirst uz nebēdu, vajadzetu paskatities kā anglijā viņiem iet ar Highspeed2 dzelzceļu. Un tikai tad meģināt teikt ka te visur ir katastrofa.

Tir vispar ir dirsa jau desmitiem miljardi ir iztereti un neka vispar nav. Un lielako daļu tur atcela. Gribeja ka pa visu angliju vilcieni brauks 350kmh, nekas tur nebrauks tik ātri. Tikai miljardieru superauto tik ātri brauks.

0 0 Atbildēt

Jā šo aprēķinu iedeva MI, tā kā cik šobrīd tāds mega projekts izmaksātu nav ne jausmas, pie tam tagad būtu tāpat kā Railbaltic jākonfiscē īpašumi, kas tai laikā jau bija konficēti par labu okupantiem. 

Tāpat notiek ar AES būvniecībām, cik izmaksāja  Olkiluoto 3 būvniecība Somijā, no sākotnējiem 5 gadi un 3miljardu vietā izmaksāja vien 11miljardu eiro. Pašizmaksa elektrībai kā minimums 4c/kwh.

0 0 Atbildēt

Izklausās lēti - jo izdalot ar šitento akumulatoru parku izmaksām, lai iegūtu to pašu ietilpību ar akumulatoriem, sanāk ka ar garantiju vajadzēs vismaz 4,6 miljardus - nerunāsim jau nemaz par to ka tur tie akumulatori arī noveco, kamēr uzkrāšanas hidroelektrostacijai tikai turbīnas nolietojas.

0 1 Atbildēt

Ļoti skaists un nenomaskēts objekts Ukrainas droniem.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Ķīniešu elektromobilis pazaudē motoru (+ VIDEO) 6

Autovadītāji Ķīnas pilsētā Šeņjanā nofilmējuši neparastu skatu – elektromobili, kas brauciena laikā pazaudē motoru. Lasīt vairāk

WRC Delfi rallijs Igaunija: vadošo pilotu talākie lēcieni SS10 ātrumposmā - 18.07.2026 (+ VIDEO) 4

Igaunijas rallija SS10. ātrumposmā skatītājiem bija iespēja vērot iespaidīgus lēcienus, ko izpildīja rallija ekipāžas. Lasīt vairāk

2,7 sekundes līdz simtam: Mercedes-AMG iepazīstina ar jauno CLA 45 MATIC+ 6

Vācu uzņēmums prezentējis jauno pilnībā elektrisko CLA 45 4MATIC+, kas būs pieejams sedana un Shooting Brake virsbūves versijās. Lasīt vairāk

Nissan Qashqai Eiropā sasniedz četru miljonu robežu

Nissan Eiropā sasniedzis nozīmīgu atzīmi – kopš modeļa debijas saražoti jau četri miljoni Qashqai automobiļu. Pirmais Qashqai tirgū nonāca 2006. gadā, faktiski aizsākot kompakto krosoveru segmenta straujo popularitāti Eiropā, bet šobrīd pieejama jau trešā modeļa paaudze. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti