Brauciet ar elektromobiļiem uz kalniem! (+ FOTO) 34

Bijām rakstījuši par braucienu ar elektromobili (EV) no Rīgas līdz Barselonai vairāk kā gadu atpakaļ. Šajā laikā esam bijuši vēl trīs reizes ar savu elektroauto darba braucienos pa Eiropu un šajos Līgo atļāvāmies aizbraukt beidzot arī brīvākā braucienā vai garākā Līgo nakts piedzīvojumā uz Dolomītiem.

Noteikti dariet to, kamēr vēl ir vasara, jo tieši augstajos kalnos – tūkstošniekos un divtūkstošniekos varēsiet izbaudīt visas tās priekšrocības, kādas neapšaubāmi ir kvalitatīvām pilnībā elektriskajām automašīnām neatkarīgi no visa tā ārprāta, kas jau desmitgadēm notiek politiskā ziņā ap un par pasaules glābšanu no cilvēka kā tāda un bieži demonstrē gan liekulības, gan klajas muļķības kalngalus.

Ļoti interesanti būtu aplūkot nevis jauno un visādi samocīto un daudzajiem standartiem atbilstošo ICE (Internal Combustion Engine) automašīnu izmešu datus, bet šo skaitļu salīdzinājumu, piemēram, ar viena artilērijas lādiņa izšaušanas un detonācijas rezultātā radītajiem izmešiem vai ar aptuveni 1000 Zs jaudīgas vēl pirms mūsu dzimšanas no konveijera nobraukušas kāpurķēžu tehnikas CO2 izmešiem par vēl citām militāra rakstura rotaļlietām un to radītajām sekām pat nerunājot.

Jā, tās visas ir ļoti vajadzīgas lietas, bet nav arī jāizliekas, ka lielie kuģi jūrā un jau pieminētās tehnikas vienības neeksistē un katram no mums tādēļ likumīgi jāizjūt vainas apziņa cilvēces priekšā par katru nopirkto aviobiļeti vai ar savu auto nobraukto kilometru.

Bet iebraucot Alpu pļavu zemes ceļā ar EV tiešām ir patīkami apzināties, ka nevienai puķītei vai kukainītim neuzpūtīsi zilu dūmu strūklu un arī pilsētā gan cilvēkiem, gan vēsturiskajām ēkām neapstrīdami ir labāk, ja ICE radīto dūmu un bremžu darbības rezultātā radīto uzliku nodiluma produktu ir mazāk. EV, ja tas tiek lietots vairāk rekuperācijas režīmā, bremzes dilst ievērojami mazāk un veselībai kaitīgo bremžu produktu vidē arī būs attiecīgi mazāk.

Cits stāsts ir par to kā elektrība vai akumulatori tiek iegūti, bet tā ir sensitīva tēma un visā dzīvajā pasaulē diemžēl un bez izņēmumiem ir tā īpatnēji iekārtots, ka katra dzīva radība savā eksistencē apēd vai kā citādi nodara pāri citai dzīvai radībai sākot no baktērijas, maza zirneklīša, ozola, puķītes, zaķīša, tīģera un beidzot arī ar cilvēku.

Sausie skaitļi – mazliet vairāk kā nedēļā ir nobraukti 4216 km ar vidējo ātrumu 67 km/h. Ar Opel MOKKA-e ir iegūts vidējais elektroenerģijas patēriņš šajā konkrētajā braucienā 16,1 kWh uz 100 km un par elektroenerģiju Chargemap, Greenway, Mobilly un Orlen kopumā ir samaksāti 454,16 EUR, ieskaitot PVN un bankas komisijas. Dārgi vai lēti – spriediet paši. Mūsu Opel MOKKA-e oficiālie patēriņa dati, kas gan pat vienā informācijas avotā jau mēdz būt atšķirīgi, rāda 17,4-17,8 kWh uz 100 km. Tas nozīmē, ka lielāko ceļa daļu veicot pa elektroauto un pat hibrīdiem nedraudzīgu vidi – šosejām vai autobāņiem, mums ir izdevies iegūt enerģijas patēriņu, kas ir teju par 2 kWh uz 100 km zemāks par oficiālo. Brauciena laikā bieži ārējā gaisa temperatūra tuvojās +30 grādiem un pat vairāk, bet asfalta temperatūra vietām attiecīgi tuvojās +50 grādu atzīmei pēc Celsija un klimata sistēma strādāja ar pilnu jaudu, kas pēc neoficiāliem datiem var pat sasniegt 5 kW.

Nekādi Eco režīmi lietoti netika un gluži ar 90 km/h arī nebraucām. Jau sen pastāvīgi lietojam gan tikai pastiprinātas rekuperācijas “B” režīmu un uz lielajiem ceļiem kreisējām 110-130 km/h koridorā, izņemot dažus gadījumus, kad vajadzēja ļoti ekonomēt strāvu un bija jāpamokās arī ar 80 km/h vietā, kur likumīgi var attīstīt 140 km/h. Pa ceļam tika pabūts arī dažās lielākās vai mazākās pilsētās, piemēram, Vīnē un Varšavā, kā arī divas pilnas dienas intensīvi barukāts pa kalnu pārejām un ceļiem aptuveni 2000 m augstumā virs jūras līmeņa – Pass Pordoi, Passo Gardena, Strada Planac, Passo Fedaia – ļoti gleznains ceļu tīkls apkārt Piz Boè ar izcilo Terrazza delle Dolomiti un Marmelādes kalna skatu laukumu, kur protams jābrauc ar funikulieri – Terrazza Marmolada. Noteikti rekomendējam, jo šie ceļi šogad ir iekļauti arī dažādu superkāru īpašnieku klubu ceļvežos kā must see vai must do.

Tieši kalnu serpantīnos var iepazīt EV būtību. Momentāls uzrāviens katra pacēluma posma sākumā un jaudīga rekuperācija (elektroenerģijas ražošana bremzēšanas procesā) pirms serpantīna līkuma. Cik līkumu, tik reižu tas atkārtojas. Bremzēšana pirms līkumiem jūtami samazina patēriņu braucot kalnā, kas, protams, var sasniegt pat ļoti lielus skaitļus, ja šāda tipa ceļš tiek izbaudīts kā rallijā. Toties, sākot nobraucienu lejā, praktiski visā tā garumā notiek tikai rekuperācija. Piefiksējām, ka nobraucot visu garo Passo Gardena ar turpinājumu līdz Bolzano atguvām aptuveni 10% akumulatora ietilpības, kas MOKKA-e sastāda 5kWh.

Veiktspējas ziņā šādos kalnu ceļos lielākā daļa tirgū pieejamo EV noteikti spēj vairāk nekā to piloti var pārvaldīt. Lai izbaudītu līdzīgas emocijas ir vajadzīgs vai nu jaudīgs motocikls un prasme ar to braukt vai arī vismaz Porsche. Jāpiebilst, ka teju visu modeļu un ļoti plaša diapazona izlaiduma gadu Porsche pa šiem ceļiem braukājas gan individuāli, gan lielās pat vairāku desmitu automašīnu grupās, bet pie mazajiem veikaliņiem vai pacēlāju mājām sastopami arī Ferrari, Lamborghini un McLaren. Parasta budžeta EV spējas te tuvojas divas vai trīs reizes dārgāku ICE auto sniegumam, kuri patērē nesalīdzināmi vairāk finanšu līdzekļu to uzturēšanā un kuru degvielas petēriņa izmaksas augstkalnu ceļos tuvojas gan jau ka vismaz 60+ EUR uz katriem 100 km, ja kalnu pārejas tiek “ņemtas ar garšu”, kas elektromobilim padodas viegli, klusumā un bez izmešiem.

Nestāstīsim šoreiz par negatīvo – visiem zināms, ka infrastruktūra un tā pati zaļā politika praktiskajā ziņā netiek līdzi elektromobilitātes attīstības tempiem dzīvē. Ir ļoti pikanti jaukā vasaras rītā uzzināt, ka ir “noklājies” vismaz uz 24 stundām viss Greenway tīkls pusē Polijas brīdī, kad akumulatorā palikuši 18% strāvas, kā arī uzzināt, ka daudzi visnotaļ turīgi un izglītoti cilvēki atvieno savu auto no uzlādes iekārtas, nospiežot tās sarkano Emergency pogu, kas nākošajam lietotājam nodrošina “nodzisušu” ekrānu un pilnīgu apmulsumu “ko darīt”.

Tāpat nav izprotams idiotisms (citādi to grūti nosaukt), ka cigaretes var visā pasaulē un pat klaji apšaubāmās vietās nopirkt ar vienu un to pašu kredītkarti vai pat debetkarti, bet elektroauto uzlādei katrā valstī jāinstalē n-dažādas aplikācijas un katrai no tām jāpiesaista uz derīguma laiku kāda no savām bankas kartēm un tad jāsatraucas, ka pēkšņi nav interneta, jo tad nekas taču nenotiks. Tikpat jauki ir ātrās uzlādes staciju ar vairākām jaudīgām “kolonnām” izvietot lielveikala āra stāvlaukumā, kurā brīvdienās nevar iebraukt, jo visas barjeras ir nolaistas, bet ļoti garā Līgo naktī jau var pabraukāties arī par izkaltušām puķu dobēm. Bet tās jau ir visu jauno lietu un tehnoloģiju “bērnības” problēmas, kas šo visu padara arī mazliet vairāk par piedzīvojumu nekā došanās ceļojumā ar lidmašīnu vai klasisko dīzelīti. Izbaudiet elektrību – brauciet ar elektroauto uz īstiem kalniem! Ja negribiet šī pasākuma skarbāko piedzīvojuma daļu (lielo attālumu nogurdinošo pieveikšanu) – lidojiet tuvāk kalniem un paņemiet jaudīgu EV nomā – tas jau ir iespējams. Varbūt pēc šāda brauciena sagribēsies arī mājās nopirkt sev elektroauto.