Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!
Master_D rakstīja: Letveida pamatiem 100-150 m mājai nevajadzētu maksāt virs 10 000.
Ja veidņiem izmanto visu, kas pa rokai (vecas skapju durvis, palešu sastāvdaļas utt) tad var pat par 4000 ieliet.
Ja būvē vieglas konstrukcijas māju (karkaseni, guļbūvi utt) tad vispār ar stabveida pamatiem var iztikt, kas izmaksā relatīvas kapikas.
Nopērc resnāko kanalizācijas trubu, izroc bedri, saber šķembas, iespraud bedrē trubu, piebāz ar armējumu, pielej ar betonu un stabveida pamats gatavs
Metodika aprakstīta Novika grāmatiņās (must have, ja ceļ māju)
tas ir lēts risinājums, taču ir vēl lētāki.
Saucas skrūvpāli.
protams ja pikrt no ASV patentētos skrūvpāļus, tad sanāk dārgi.
Bet ja paņem rokās pāļu projektētēšas būvnormatīvu, izrubjas tam cauri, uzprojektē sev pāļus no melnā metāla trubām, tad var tikt cauri ļoti lēti.
Darbs arī ior vienkāršs -pasūti met;aldarbnīcā ttrubu ar galā piemetinātu lāpstiņu, atverd ar universāluu uz objektu to trubu, trubas galā izurbj caurumu lai var ielikt sķērstieni griešanai un tad divātā ļoti operatīvi saskrūvē tos pāļus iekša.
Skrīvpāļiem vajag attiecīgu grunti uz kuras viņu sēdināt, odupurvā visdrīzāk tādu neatradīsi
WRONG
Skrūvpāļus tieši arī liek tur kur ir purvs.
Kaut gan patiesībā tas ir izdevīgi arī labā gruntī.
A tas viss ir fufelis Katru dienu braucu garām mājai bez pamatiem, koka karkass, viens stāvs un nekādu pamatu, stāv tā māja tur vismaz kādus 10 gadus, kaut kā nav nekur pamukusi
Master_D rakstīja: Letveida pamatiem 100-150 m mājai nevajadzētu maksāt virs 10 000.
Ja veidņiem izmanto visu, kas pa rokai (vecas skapju durvis, palešu sastāvdaļas utt) tad var pat par 4000 ieliet.
Ja būvē vieglas konstrukcijas māju (karkaseni, guļbūvi utt) tad vispār ar stabveida pamatiem var iztikt, kas izmaksā relatīvas kapikas.
Nopērc resnāko kanalizācijas trubu, izroc bedri, saber šķembas, iespraud bedrē trubu, piebāz ar armējumu, pielej ar betonu un stabveida pamats gatavs
Metodika aprakstīta Novika grāmatiņās (must have, ja ceļ māju)
tas ir lēts risinājums, taču ir vēl lētāki.
Saucas skrūvpāli.
protams ja pikrt no ASV patentētos skrūvpāļus, tad sanāk dārgi.
Bet ja paņem rokās pāļu projektētēšas būvnormatīvu, izrubjas tam cauri, uzprojektē sev pāļus no melnā metāla trubām, tad var tikt cauri ļoti lēti.
Darbs arī ior vienkāršs -pasūti met;aldarbnīcā ttrubu ar galā piemetinātu lāpstiņu, atverd ar universāluu uz objektu to trubu, trubas galā izurbj caurumu lai var ielikt sķērstieni griešanai un tad divātā ļoti operatīvi saskrūvē tos pāļus iekša.
Skrīvpāļiem vajag attiecīgu grunti uz kuras viņu sēdināt, odupurvā visdrīzāk tādu neatradīsi
WRONG
Skrūvpāļus tieši arī liek tur kur ir purvs.
Kaut gan patiesībā tas ir izdevīgi arī labā gruntī.
Pašam WRONG!
Augšā var būt arī purvs, bet apakšā ir jābūt stabilai gruntij. Vislabāk kāda klints (tāpēc US ļoti populāri) vai vismaz stabilam dolomītam.
theerny rakstīja: Viens un tas pats mājas projekts dažādi pierīgas rajoni, dazādas cenas
www.ss.lv/...
www.ss.lv/...
www.ss.lv/...
www.ss.lv/...
starp citu vabut kads zina shis ir polju tipprojekts vai tomer kads vietejais arhitekta darbs?
Nav arī rakstīts no kā celts, varbūt pat karkasniece.
butu karkasniece nemaz neskatitos virsu - cik skatijos braukajot garam aeroc. to kas kadaga tik shogad uzrava augsha. adazu buda gan stav jau otro gadu un cena no 330EURO nokritusies lidz 240EURO
Vienīgais kas man tām būdām nepielec un arī nepatīk ir "plakanie" jumti. Kaut kā tomēr uzskatu ka nav viņi LV laikapstākļiem piemēroti !!! Pats sev plaknajumtu toč neņemtu, jo nu celtniekiem pa lielam neuzticos, un pat tiem kam varētu uzticeties saka ka šāda tad ir problēmas jau sākot ar balkonu hidroizolācijas pareizu izveidošanu.
Master_D rakstīja: Letveida pamatiem 100-150 m mājai nevajadzētu maksāt virs 10 000.
Ja veidņiem izmanto visu, kas pa rokai (vecas skapju durvis, palešu sastāvdaļas utt) tad var pat par 4000 ieliet.
Ja būvē vieglas konstrukcijas māju (karkaseni, guļbūvi utt) tad vispār ar stabveida pamatiem var iztikt, kas izmaksā relatīvas kapikas.
Nopērc resnāko kanalizācijas trubu, izroc bedri, saber šķembas, iespraud bedrē trubu, piebāz ar armējumu, pielej ar betonu un stabveida pamats gatavs
Metodika aprakstīta Novika grāmatiņās (must have, ja ceļ māju)
tas ir lēts risinājums, taču ir vēl lētāki.
Saucas skrūvpāli.
protams ja pikrt no ASV patentētos skrūvpāļus, tad sanāk dārgi.
Bet ja paņem rokās pāļu projektētēšas būvnormatīvu, izrubjas tam cauri, uzprojektē sev pāļus no melnā metāla trubām, tad var tikt cauri ļoti lēti.
Darbs arī ior vienkāršs -pasūti met;aldarbnīcā ttrubu ar galā piemetinātu lāpstiņu, atverd ar universāluu uz objektu to trubu, trubas galā izurbj caurumu lai var ielikt sķērstieni griešanai un tad divātā ļoti operatīvi saskrūvē tos pāļus iekša.
Skrīvpāļiem vajag attiecīgu grunti uz kuras viņu sēdināt, odupurvā visdrīzāk tādu neatradīsi
WRONG
Skrūvpāļus tieši arī liek tur kur ir purvs.
Kaut gan patiesībā tas ir izdevīgi arī labā gruntī.
Pašam WRONG!
Augšā var būt arī purvs, bet apakšā ir jābūt stabilai gruntij.
Nu tad tad arī saki, nevis tā, ka purvam skrūvpāļi neder (kaut gan purvos tas parasti ir vienīgais izdevīgais risinājums).
WALA rakstīja: Vienīgais kas man tām būdām nepielec un arī nepatīk ir "plakanie" jumti. Kaut kā tomēr uzskatu ka nav viņi LV laikapstākļiem piemēroti !!! Pats sev plaknajumtu toč neņemtu, jo nu celtniekiem pa lielam neuzticos, un pat tiem kam varētu uzticeties saka ka šāda tad ir problēmas jau sākot ar balkonu hidroizolācijas pareizu izveidošanu.
Plaknaie jumti ir ok ja ir lielāks kritums, nevis kaut kādi tur 2 vai 3 %, kas ir minimums pēc normatīviem un kā pie mums parasti taisa
Master_D rakstīja: Letveida pamatiem 100-150 m mājai nevajadzētu maksāt virs 10 000.
Ja veidņiem izmanto visu, kas pa rokai (vecas skapju durvis, palešu sastāvdaļas utt) tad var pat par 4000 ieliet.
Ja būvē vieglas konstrukcijas māju (karkaseni, guļbūvi utt) tad vispār ar stabveida pamatiem var iztikt, kas izmaksā relatīvas kapikas.
Nopērc resnāko kanalizācijas trubu, izroc bedri, saber šķembas, iespraud bedrē trubu, piebāz ar armējumu, pielej ar betonu un stabveida pamats gatavs
Metodika aprakstīta Novika grāmatiņās (must have, ja ceļ māju)
tas ir lēts risinājums, taču ir vēl lētāki.
Saucas skrūvpāli.
protams ja pikrt no ASV patentētos skrūvpāļus, tad sanāk dārgi.
Bet ja paņem rokās pāļu projektētēšas būvnormatīvu, izrubjas tam cauri, uzprojektē sev pāļus no melnā metāla trubām, tad var tikt cauri ļoti lēti.
Darbs arī ior vienkāršs -pasūti met;aldarbnīcā ttrubu ar galā piemetinātu lāpstiņu, atverd ar universāluu uz objektu to trubu, trubas galā izurbj caurumu lai var ielikt sķērstieni griešanai un tad divātā ļoti operatīvi saskrūvē tos pāļus iekša.
Skrīvpāļiem vajag attiecīgu grunti uz kuras viņu sēdināt, odupurvā visdrīzāk tādu neatradīsi
WRONG
Skrūvpāļus tieši arī liek tur kur ir purvs.
Kaut gan patiesībā tas ir izdevīgi arī labā gruntī.
Pašam WRONG!
Augšā var būt arī purvs, bet apakšā ir jābūt stabilai gruntij.
Nu tad tad arī saki, nevis tā, ka purvam skrūvpāļi neder (kaut gan purvos tas parasti ir vienīgais izdevīgais risinājums).
Izlasi sacitēto zārziņu vēlreiz no sākuma
Sākumā runa gāja par lētu risinājumu, lentveida pamatiem no visādas drazas, Tu ielīdi ar skrūvpāļiem. Gribētu redzēt kā tu divatā ar rokām skrūvētu tos pāļus kādu 20m dzļimā
Master_D rakstīja: Letveida pamatiem 100-150 m mājai nevajadzētu maksāt virs 10 000.
Ja veidņiem izmanto visu, kas pa rokai (vecas skapju durvis, palešu sastāvdaļas utt) tad var pat par 4000 ieliet.
Ja būvē vieglas konstrukcijas māju (karkaseni, guļbūvi utt) tad vispār ar stabveida pamatiem var iztikt, kas izmaksā relatīvas kapikas.
Nopērc resnāko kanalizācijas trubu, izroc bedri, saber šķembas, iespraud bedrē trubu, piebāz ar armējumu, pielej ar betonu un stabveida pamats gatavs
Metodika aprakstīta Novika grāmatiņās (must have, ja ceļ māju)
tas ir lēts risinājums, taču ir vēl lētāki.
Saucas skrūvpāli.
protams ja pikrt no ASV patentētos skrūvpāļus, tad sanāk dārgi.
Bet ja paņem rokās pāļu projektētēšas būvnormatīvu, izrubjas tam cauri, uzprojektē sev pāļus no melnā metāla trubām, tad var tikt cauri ļoti lēti.
Darbs arī ior vienkāršs -pasūti met;aldarbnīcā ttrubu ar galā piemetinātu lāpstiņu, atverd ar universāluu uz objektu to trubu, trubas galā izurbj caurumu lai var ielikt sķērstieni griešanai un tad divātā ļoti operatīvi saskrūvē tos pāļus iekša.
Skrīvpāļiem vajag attiecīgu grunti uz kuras viņu sēdināt, odupurvā visdrīzāk tādu neatradīsi
WRONG
Skrūvpāļus tieši arī liek tur kur ir purvs.
Kaut gan patiesībā tas ir izdevīgi arī labā gruntī.
Pašam WRONG!
Augšā var būt arī purvs, bet apakšā ir jābūt stabilai gruntij.
Nu tad tad arī saki, nevis tā, ka purvam skrūvpāļi neder (kaut gan purvos tas parasti ir vienīgais izdevīgais risinājums).
Izlasi sacitēto zārziņu vēlreiz no sākuma
Sākumā runa gāja par lētu risinājumu, lentveida pamatiem no visādas drazas, Tu ielīdi ar skrūvpāļiem. Gribētu redzēt kā tu divatā ar rokām skrūvētu tos pāļus kādu 20m dzļimā
Tieši tā- labā gruntī vieglas konstrukcijas ēkām skrūvpāļi ir viens no lētākajiem risinājumiem, ja vien nepērk patentētos skrūvpāļus no asv.
Un nakuj tu tur ielīdi ar savu purvu, ja runa iet par lētiem risinājumiem. Neviens kas gribēs lēti uzcelt māju, purvā to necels
....daudzi objekti otro reizi tiek izsolīti ar atlaidi 25% no sākotnējās vērtības, bet dažkārt objektu izsola pat trešo reizi - ar 40% atlaidi. Nepērk.
man kā projektēšanā strādājošam cilvēkam gribas teikt ka tas ko jūs te muldat lielākā daļa ir pilnīgas muļķibas...Gribētu redzēt to biezo, kurš piekritīs privātmājai likt pāļu pamatus! Arī par jumtiem muļķības - katram jumta segumam ir minimālais jumta slīpums, nevis visiem 2-3 grādi!
Latv. praktiskais kreditētais!
Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!