nu bet mes jau ta gudrakā tauta pasaulē

Vinteri malači

vel jautajums ; vai nebutu letak un ertak tiem dakaras ekskursantiem iepirkt jau gatavus BOLERO ,varetu visu gadu mierigi naudiņu pelnit,nebutu visu pedeja momentā jasasteidz,ka ari mašini taka isturigaki ,krievi lai 20 brauc ar tadiem aparatiem.

mums letak viņiem kreņķu mazak

Nez kāpēc organizatori pasniedz balvas tiem, kas vispār tikuši līdz galam????????

Var jau mazliet pa fāzēm sagājušo raimondsm apd#@st, bet Latvijas ražojumiem liec svētu mieru! Pats 8 mēn. nostrādāju LU Elektronikas un Datorzinību Institūtā. Viņu galvenā eksporta prece - pašu izstrādāta \"timing device\", ko izmanto satelītu pozicionēšanā no zemes. Un pasaulē pērk šos \"čubrikus\" un slvē

www.edi.lv/...

Tiesa, tajā institūtā tikai padomjlaika sakārņi strādā, tādēļ normālam cilvēkam tajā kolektīvā iedzīvoties ir nereāli Moš raimis tieši tur arī sagāja sviestā

Ja Elektronikas un Datorzinību institūts spēj izstrādāt iekārtas, kas nosaka pavadoņu atrašanos ar tik lielu precizitāti, tad laikam jau izstrādāt iekārtas, kas atpazīst benzīna zudumu, pārmērīgu patēriņu vai bloku atskrūvēšanos, nebūs tik grūti. Tā kā apmeklēju tās štrunta izstādeles Ķīpenē un Skonto, tad varu patiekt, ka industriālais kompis, kuram cietais disks ir mikroshēma, nav nevienas kustīgas detaļas un ir diezgan mazs strāvas patēriņš, būtu īstais, kurā to visu saprogrammēt. Katrā ziņā, Latvijā ir veči, kas to var. Kas attiecas uz ideju par paralēli slēgtām pretestībām, kas pašas salūst vai arī speciāli datčiki tās atvieno, ja bloks nāk vaļā, tad pareizi izvēloties pretestību lielumus, katru nākamo 2 reiz lielāku par iepriekšējo,pa 2(diviem) vadiem var precīzi pateikt, kura no 10 vai vairāk ir atvienojusies. Varianti, kā to atskrūvēšanās faktu noteikt, ir vairāki, tajā skaitā magnētiskie, optiskie utt devēji. Vajag tikai pameklēt. Kas attiecas uz vibrācijas stendu, tad līdzstrāvas vai maiņstrāvas elektromotors ar ekscentru un regulējamu ātrumu ir vienas brīvdienas konstrukcija. Modificēts speciāls mikrofons, ar kuru var elementāri klausīties, kas notiek kārbā vai reduktorā, kā arī analizēt skaņas frekvences ar kompi, arī, iespējams, ir perspektīvs . Jādomā, ka 99% laika aizņemtu visādas izskaidrošanās un tualetes leksika, un 1% - tehniskā diskusija, kāpēc tā vai cita pieeja ir labāka vai sliktāka konkrētā tehniskā jautājuma risināšanai.

jā... patiešām! bingo!

Ja tā elektronika tikai ataino kaut kādus parametrus un lēmumu pieņem braucējs, tad , ja kaut kas saiet grīstē, var jau tos rādītājus ignorēt. Protams, ja tā elektronika automātiski kaut ko regulēs, tad tā jāpārbauda daudz rūpīgāk un ilgāk. Jebkurā gadījumā, Latvijā ir gan tehnika, gan tehniķi, kas šādus jautājumus var atrisināt. Pikosekundes atšķirība gaismas staram lidz satelītam un milimetra desmitdaļas nobīde starp diviem dzelžiem tomēr ir stipri salīdzināmas lietas

Kādas prolēmas paredzamas, kārbā un reduktoros ievietojot skaņu uztverošus modificētus mikrofonus?

Ko nozīmētu atsevišķu zemfrekvences impulsu parādīšanās, kas par veselu skaitli- 8-9 vai 10 vai citu zemāka, par kāda zobrata griešanās ātrumu sekundē?

Kura vibrostenda konstrukcija - ar līdztrāvas vai maiņstravas motoru un regulējamu ātrumu ir lētāka un kāpēc?

raimi: tevi no skolas ir izpirdushi ? idish... tak uztaisi portaalu "mazajiem par zveerinjiem" tb mazajiem par lodeeshanu tehnologjijaam utt ... zb jau

ka laiks pie kardiologa iegriezties un izraxtiit labas sirdsdrapes ..

bet vispaar: www.eng-tips.com/...

gjeenijs neatziitais interesanti: cik un ko veel no savaam paargudriibaam copy/paste varianta te dragaa?

ja tu mēģini spiest uz to, ka viens zobs varētu būt nolūzis, tad es tevi nomierināšu.....

pēc kādām 10 sekundēm tajā kārbā apakšā būs pāris saujiņas ar vairāk vai mazāk samaltiem zobiņiem un tu varēsi droši pasūtīt aviobiļetes uz mājām