Tā vietā par Eiropas naudu esošā RailBaltica I projekta 2.daļas jeb 160 km/h upgreida ietvaros izdarīt tieši to!

Papildus nopirkt jaunus, ērtus, ātrus vilcienus. Arī igauņi jaunie dīzeļFLIRTi uz 160 var.

Un sakārtot Inčukalna, Garkalnes, Juglas, Zemitānu stacijas, papildus uztaisot jaunas pieturas pie Piensaimnieka, Daugavas stadiona, Gaisa tilta, Alfas, Siguldā pie Kaķīškalna un Nītaures ielas dzelzceļa pārvada.

Rezultātā, ja uztaisa ar labu intervālu vilcienus, kuri starp Juglu un Kaķīškalnu aptur tikai Garkalnē un Inčukalnā, iegūst 160 km/h vilcienu, kurš abos galos funkcionē kā tramvajs ar biežām pieturām pēc iespējas tuvāk galamērķim! Magic!

Jā, vienu mazu gabalu brauc normālā ātrumā, bet ko tas dod, ja vidējais ātrums ir tik zems, ka man no mājas Siguldā līdz darbam Pārdaugavā nokļūt ir vienlīdz ātri kā ar velosipēdu - uz 56 km aiziet -2h 15 min

Es pāris reizes mērīju vilciena ātrumu - tiešām uz 90 starp Juglu un Baltezeru. Rīgā uz 50. Bet pārējā gabalā uz 60-70, izņemot virzienā uz Rīgu lejā no kalna no Siguldas - tur vilciens, kurš neaptur Silciemā, brauca pat uz 110!

Mūsu bēda ir tā, ka katrs velk deķīti uz savu pusi. Mikriņi, piemēram, varētu pievest publiku pie tramvaja galiem, nevis dzīties uz centru. Autobusi - daļēji arī.

Ar ko atšķiras vilciena (patiešām vilciena) stacijas Zemitāni un VEF? Un kas ir stacija Pļavnieki virzienā uz Siguldu?

Un kas tie par Avotiem?

Tā bija ašā ideja, lai atvieglotu pārsēšanos no Brīvības ielas transportiem uz vilcieniem. Kā nekā - ja grib, lai var viegli pārsēsties no viena sabtransa citā, tomēr ir vēlams, lai pieturas būtu kaut cik vienuviet. Tā atrastos zem Gaisa tilta. Bet vieglāk tomēr uztaisīt gar sliedēm gājēju ceļu uz Zemitāniem...

Ar to domāta pietura pie Daugavas stadiona. Tagad šķiet, ka pat labāk pārsaukt pa godu tam stadionam. Būs labāk.

Avoti domāts Avotu ielas rajons. Pati pietura būtu virs gājēju tuneļa Daugavpils ielas galā.

Versija 2.0, kur sarkanās līnijas ir tramvaji, bet dzeltenās - pilsētu autobusi vai trolejbusi.

Ja šādi uzlabos satiksmi, tad pie esošajiem ātrumiem starp Čiekurkalnu un Siguldu nekas nemainīsies.

Ar jauniem vilcieniem lēnākais reiss būs tik pat ātrs kā pašlaik ātrākais (ikvakara Rīga-Valga).

Bet ātrākais starp Čiekurkalnu un Siguldu būtu 40 min.

Pie 150 km/h ierobežojuma ātrākais tur būtu 31 min.

Ja apskatām LDz failus, tad Lugažu līnija ir noslogota uz 43%.

Plūsma katrā jaunajā pieturā noteikti būtu lielāka kā Baltezerā, Krievupē un Silciemā kopā.

Ērtumu es attēloju, parādot pilsētu transportus, uz kuriem var pārsēsties.

*No Berģiem (pēc plānotās Park&Ride un tramvaja izbūves) varētu tikt uz Centru ar tramvaju, uz Mežciemu, Juglu, Berģiem, Upesciemu, Bukultiem, Sužiem, Jaunciemu, Vecdaugavu un Vecāķiem ar esošajiem autobusiem. Pa veloceliņu uz centru vai Berģiem un Upesciemu. Tāpat autovadītāji varētu novietot savu auto Park&Ride stāvvietā un izmantot vilcienu, lai ātri tiktu uz centru.

*No Alfas pieturas (kura, starp citu, ir Rīgas transporta attīstības plānos atzīmēta) varētu tikt uz Mežciemu, Teiku, Purvciemu, Pļavniekiem.

*No Daugavas stadiona pieturas (kura laikam arī ir attīstības plānos. Ja ne tur, tad stadiona rekonstrukcijas vizualizācijās ir) (bijušā p.p. Rumpmuižas iela vietā) var Dziesmu un Deju svētku laikā viegli nokļūt uz Daugavas stadionu, kā arī pārējā laikā uz Ulbroku, Purvciemu, Pļavniekiem, Šķirotavu, TEC-2, Sauriešiem, utt.

Bez Avotu pieturas it kā varētu arī iztikt.

Par pasažieriem nesaprati - kā tieši noformēsi peronus, tuneļus, gajēju tiltus utt infrastruktūru un saorganizēsi to visu ērtu un pasažieru lietotu.

ja ir Zemitānu stacija, Daugavas stadions un VEFs - piedoddiet - vilvienam kā sunim apstāties pie katra staba??? No zemintaniem cilvēks spiests iet pāri sliedēm lai tiktu uz tilta, līdz tramvajam talu. - Kā reāli iztēloties kājāmejoša cilvēka nokļūšanu no "VEF" stacijas līdz pa Brīvības ielu kursējošam sabransam...

tad jau nu jau no Zinātniskās fantastikas jēdzīgak izklausītos kā Vācijā daudzās pilsētās - tāds kā piepilsētas S-bānis, kas pilsētā ir pazemē un teorētiski nepieļauj suicidālam gājējam izpildīties, tik āra no pilsētas ir virszemē... Da kaut tramvaju norociet zem zemes centrā! I luksofori tam nečakarēs dzīvi, ibezsliežu transporta plūsma atslogosies...

Kāpēc gan nevar vilciens pieturā apstāties tik bieži? 30ajos gados varēja apstāties gan Zemitānos gan uz Deglava ielas! Tagad arī tik paskatieties uz Atgāzeni un Turību! 700 metri! Tikmēr starp Daugavas stadionu un Zemitāniem ir 1,4 km. Ķengaragā pat pieturas biežāk.

Bet nu noformējums varētu būt aptuveni šādsbalticmaps.eu/...

Labāk mašīnas norakt zem zemes - tik daudzus cilvēkus nobrauc!

Bet varēt jau var arī tramvaju. Tik cilvēkiem nepatīk kāpt lejā. Vieglāk nebūtu vienkārši tramvajam pieskaņot luksoforus?www.youtube.com/...

starp atgāzeni un Turību ir tikai 2 sliežu ceļi un, šķiet, ne tuvu nav tādas intensitātes...

Ķengaragā reāli visiem interesē tikai Ķengsaraga ne Pļavnieku puse un papēti cik sliežu ceļu taja joslā ir? Nu tā - šķirotava nav tas pats šaurākais veisojums dzelzceļā...

Un pie Daugavas stadiona arī nav gluži tikai 2 sliedes, kā arī Zemitānu stacija nav droši izmantojama no visiem peroniem, kā arī ir klaji neērta kaut vai braucienam uz Dominu, nu tas ta - pārdomām...

Pa tiem 2 Ķengaraga puses ceļiem brauc 68 vilcieni katrā virzienā : 3 "Latvijas ekspresis", 13 dīzeļvilcieni, 24 elektrovilcieni, 28 kravas vilcieni. Ātruma ierobežojums 95 km/h.

Pa abiem Turības ceļiem brauc 48 vilcieni katrā virzienā: 1 ekspresis "Kurzeme", 25 elektrovilcieni un 22 kravas vilcieni. Ātruma ierobežojums 100 km/h.

Pa abiem dzelzceļa tilta ceļiem ir bijuši gadi, kad katrā virzienā ir pat 155 un vairāk vilcieni.

Zem Deglava tilta ir 5 sliežu ceļi:

2 ir līnija Zemitāni-Šķirotava (45 vilcieni katrā virzienā; ātruma ierobežojums 40 km/h)

2 ir līnija Zemitāni-Rīga (40 vilcieni katrā virzienā; ātruma ierobežojums 80 km/h)

1 ir kaut kāds šķiet pamests pievadceļš uz kādu rūpnīcu

Nojaukt to pievadceļu. Uzcelt vienu peronu starp abām Rīgas sliedēm, vienu, ja vajadzēs, starp Šķirotavas sliedēm. (kā manā kartē)

Gājējiem sanāktu šķērsot 1+2+1 sliedes.

Nu Zemitānos pēc manām pārbūvēm uzreiz vieglāk un drošāk ir! Atbrauc ar vilcienu no Siguldas puses, izkāp, turpat no perona kāp augšā uz tilta, ej uz Dominas pusi, tad lejā un iekšā!

Kas tad, Jūsuprāt, tur neērti?

pelēks cilvēks- pelēkā sabiedrībā. Domāt ir sāpīgi un iniciatiīva ir nosodāma- Visiem dzīvot pēc priekšrakstiem...

Tā, neko...

Moš aizej un nokaunies.

Vai tu pars brauktu no pļavniekiem/ķengaraga ar vilcienu uz t/c domina vai alfa?

Nu tā godīgi.kad būsi atbildējis pats sev, tad ari droši sapratīsi - kāpēc tā nedarītu, pat ja nebrauktu ar savu auto.

Realitāte diemžēl ir tāda, ka cilvēks kā radība ir baiss sliņķis, tāpēc reāli strādājošs (diemžēl finansiāli neceļams) ir tramvajs, kas pilsētas centrā un kādā gabalā ap to ir pazemē, tāds kā pusmetro, jo tas nestrīdās ar bezsliežu transportu, gājējiem, luksoforiem, līnijas var tikt plānotas ne pārāk piesietas ielu tīklam, un pieturvietas izvietojamas maksimāli ērtos pieturu mezglos - pārsēšanās punktos. Nevis kā te piedāvā sasodīti smukus grafikus un statistikas datus piesaucošs briedisunrepše.

Nu neies cilvēki lielus attālumus no delzceļa stacijām līdz jebkuram sabtransa veidam lai pārsēstos un turpinātu ceļu.

Esošais dzelzceļš nav plānots ērtai izmantošanai pilsētā, tas ir plānots kā kravas un starppilsētu dzelzceļa tīkls...

Uzlabojumi ir derīgi tikai tad, ja to sasniegšanai ieguldītie līdzekļi nav veltīgi, lai tos uLabojumus patiešām cilvēki lietotu! Citādi būvējiet kaut dirižabļu piestātnes, kaut privātiem līdzekļiem

KOPŠ KURA MIRKĻA TAD RUNA IET PAR PILSĒTAS VILCIENU?

Runa sākās un vienmēr bija par to, kāpēc no Rīgas uz Siguldu labāk braukt ar vilcienu, nevis būvēt starppilsētu tramvaju!

Tādā gadījumā ar esošajām pieturām jāpietiek līdz acīm!!!!

Izkāp juglā, ja tur vajag, vai teikā, vai zemitānos vai Rīgā, tā, lai nebūtu jābrauc līdz rīgai un tad ar džimbu atpakaļ!

Ir jau pietiekams skaits ar. Pieturām, kuras,neizmanto tā iemesla dēļ,ka sabtranss pilsētā NEKAD nav saistīts ar dzelzcela stacijām ar patiesi retiem izņēmumiem. Un lai to izdarītu ir jāpārplāno viss, jāpārbūvē ielas utt...

Tikai kāpēc dzelzceļš būtu jāuzlabo (jāpiebāž ar pieturām?) par godu iebraucējiem tajā, nevis jāsakārto pašas pilsētas sabtransa shēma??? Kas sniegtu labumu abiem - gan pilsētniekiem, gan iebraucējiem?

Man šķiet, ka pavisam iesākumā derētu kaut vai sarakstus sakārtot. Kurā vēl idiotu pilsētā uz ielas, kur ir 3 autobusu līnijas, kur visi kursē aptuveni reizi pusstundā, tie visi aties pilnīgi tajā pašā laikā? Nu labi - pārspīlēju - viens no tiem atiet minūti pēc pārējiem abiem.

Tā rezultātā autobusi izlaiž cilvēkus uz zemes, jo pieturas ir tikai 12m garas, bet nevar taču pagaidīt, kamēr otrs autobuss aizbrauks no pieturas, jo taču jāpieturas pie saraksta! Un tā 4 km viņi!

Tad skatīties, ko pa lēto mainīt. Piemēram, saprast, ka 20.trolejbusu būs izdevīgāk apvienot ar 3.trolejbusu. Ka 12.trolejbusu vajag pagarināt līdz pašai Zasulauka stacijai. Un 16. un 22. trolejbusu līdz Jāņavārtu stacijai pie bijušā Ērgļu vilciena perona.

Kāda vispār tev daļa gar vilciena pieturām - tās taču būvē par LDz, nevis Rīgas naudu!

Man vairāk labpatiktu lai LDz sataisa pāri/zem savām sliedēm tiltus vai tuneļus satiksmei, vai savu sliežu klātni paceltu virz, vai nolaistu zem zemes līmeņā.

Tieši LDz dēļ Rīga atgādina rajonus kas savienoti ar pudeļu kakliem - dzelzeļa šķērsošanas cietām.

Tāpēc labāk lai ceļ nevis stacijas, bet gan pavairo iespēju bez aizveramas pārbrauktuves vietas, kur tam tikt otrā pusē

Jau tagad ir daudzi maršruti, dēļdzezceļa ir jābrauc ar milzu līkumiem teorētiski iespējamas īsas taisnes vietā

Hmmm... Tu tak parasti nekur nesteidzies. Kāda atšķirība pavadīt pie pārbrauktuves 30 vai 46 minūtes?

Šito pastāsti tiem, kas neko nezina vairāk par biļeti pie šopera un mēnešbiļeti visiem tr veidiem visām dienām...

Bet ja palaidīs papildus vilcienus, var nākt gaidīt arī ar autobusu pie dažām pārbrauktuvēm, tad tu savu 45 min vietā brauksistundu piecpadsmit, jo dēl pārbrauktuvem būs nobiruši citu sabtransu grafiki

Vispār ir tāda lieta kā vilcienu kustības saraksti. Protams, Rīgas Satiksme nenojauš, ka tādi pastāv, tāpēc, piemēram, Imantā daži autobusi reisi katru dienu pārdesmit minūtes stāv pie barjeras.

Ja laipni palūgtu LDzam un ja RS vēlētos kārtību, tad arī varētu uztaisīt autobusu grafikus, kurus pilnībā neietekmē pārbrauktuvju esamība vai neesamība.

Nav jau nevienam naudas būvēt satiksmes pārvadus. Latvijas dzelzceļam ir klaji vienalga, jo viņu vilcienus pārbrauktuves nekādi neietekmē.

Ja būtu publiskoti kaut kādi grafiki, kuros tieši laikos tiek slēgta katra pārbrauktuve, tad noteikti varētu neērtības mazināt arī autobraucējiem.