Ideja jau nav slikta. Sevišķi par 2.tramvaju man patīk. Aizsūti šo shēmu uz RD un RS.

Bet nu dārgi tas gan būs. Pašreiz 1km celtniecība maksā ap 1 mlj/Ls. Un tas viss x 2, jo viensliežu variants nav labi. Pieskaiti vēl klāt jaunu tramvaju iepirkšanu. Cik tur sanāk?

Pārāk daudz. Un, cik noprotu, nevienu jaunu līniju nekam negrasās būvēt, pirms nav nomainīti visi vecie transportlīdzekļi. Tas gan uz trolejbusiem, gan tramvajiem attiecas. Trolejbusiem, kaut arī tūlīt visi būs nomainīti, tāpat droši vien neko nebūvēs. Bet tramvajiem tas nenotiks tuvākajos 10 gados...

Un RDSD es to nesūtīšu. Šodien saņēmu atbildi par iepriekšējo vēstuli - viņi uzskata, ka bedres 2013.gadā uzlietā asfaltā ir kaut kas normāls...

Tas ir normāli. Jo ceļus izmanto visi: gan pārtikas piegādēm un atkritumu izvešanai, gan policija, glābēji un ātrie un beidzot ar pasažieru pārvadāšanu. Savukārt tramvaja sliedes- tikai tramvajs.

play.google.com/store/apps/details?id=com.danielviktorin.tramtycoonfree&hl=en_GB

englishrussia.com/2014/02/15/metro-rail-tram-system-for-a-tiny-village-in-siberia/

Interesanta lasāmviela angliski lasošajiem:www.theguardian.com/...

Manuprāt, tikai 2. līnija ir jāslēdz. Tās vietā katru otru 11. tramvaju vajadzētu pagarināt līdz Zasulaukam.

Tīri nezinu vai kāds P+R projekts vairs tuvākajā nākotnē ir plānots, ja jau esošo P+R stāvvietu regulāri izmantoja tikai 1 cilvēks...

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

PROJEKTS

RĪGA 2013

APSTIPRINĀTA

ar Rīgas domes

22.10.2013. lēmumu Nr.302

(134) Plānotie tramvaju pagarinājumi un jaunie galapunkti – tramvajs ir pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls; tā prioritārie attīstības virzieni ir Skanste, Rumbula un Purvciems, kā arī sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām iespējama tā attīstība uz Mārupi (starptautiskā lidosta „Rīga”), Bukultiem un Ķekavu.

(13 Galvenie ilgtermiņa stāvparki – stāvparki ar ietilpību apmēram 1500–5000 transporta vienībām sabiedriskā transporta (galvenokārt tramvaja) galapunktos. Atsevišķos gadījumos stāvparki tiek izvietoti kaimiņu pašvaldībās ar ērtu satiksmi līdz Rīgas centram. Galvenokārt paredzēti, lai mainītu regulāro svārstmigrantu iebraukšanas veidu Rīgā no privātā autotransporta uz sabiedrisko transportu.

(141) Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zona „Rīgas vēsturiskais centrs” – transporta zona, kas ietver Rīgas vēsturiskā centra dzelzceļa zonu. Prioritāte – gājēju un velobraucēju satiksme. Nākotnē tiek palielināts sabiedriskā transporta joslu skaits, samazināts autostāvvietu skaits ielu sarkano līniju robežās, kā arī pie sabiedriskajiem objektiem. Nākotnē iespējama iebraukšanas maksas noteikšana. Izvērtējama būtiska sabiedriskā transporta shēmas reorganizācija, tai skaitā tramvaja līniju trašu izmaiņas.

uzsvars uz Izskatās.

Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti izteikt viedokli par stāvparku sistēmas (Park & Ride) ieviešanu

Rīdzinieki un pilsētas viesi, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnām, no šodienas - 24.februāra - līdz 19.martam, aizpildot anketu, aicināti izteikt savu viedokli par stāvparku (Park & Ride) sistēmas ieviešanu, kas palīdzētu prognozēt stāvparku sistēmas lietderību, kā arī galvenās prasības to izstrādei.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šobrīd izstrādā jauno Rīgas teritorijas plānojumu, kura ietvaros tiek izstrādāts Transporta attīstības tematiskais plānojums. Tas paredz sagatavot Rīgas domes auto novietņu politikas un attīstības koncepciju, ietverot stāvparku sistēmas attīstības plānu.

Lūdzam aizpildīt anketu un izteikt savu viedokli par stāvparku sistēmas ieviešanu:

Rīgas viesiem:webanketa.com/...

Rīdziniekiem:webanketa.com/...

Izdrukātā veidā tās būs iespējams aizpildīt visās „Statoil” degvielas uzpildes stacijās Rīgā, Pilsētas attīstības departamentā klientu apkalpošanas dienās, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4.

Papildu informācija par klientu apkalpošanas dienām un darba laiku pieejama:www.rdpad.lv/...

Auto novietņu politikas un attīstības koncepcijas mērķis ir samazināt autotransporta sastrēgumus pilsētas centrā, veidojot transportmijas punktus auto novietnēs pie pilsētas robežas un dzelzceļa loka, kā arī izstrādāt noteikumus stāvvietu ierobežošanai pilsētas centrā. Lai darbotos šāda stāvparku sistēma, ir jāpilnveido sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkls un jāveido vienota sabiedriskā transporta un stāvparku biļešu sistēma.

Stāvparki ir publiski pieejamas stāvvietas ārpus pilsētas vai tās centra, kur autovadītājs un tā pasažieri var ērti novietot savu auto un tālāk līdz galamērķim doties ar ērtu un ātru sabiedrisko transportu vai velosipēdu. Stāvparku sistēmas pamatuzdevums ir vides kvalitātes uzlabošana pilsētā un it īpaši tās centrālajā daļā, samazinot sastrēgumus, kā arī trokšņa un gaisa piesārņojuma līmeņus.

Rīgas teritorijā tiek plānota divu līmeņu stāvparku sistēma: gar Rīgas robežu – lielāko ievadceļu un dzelzceļa staciju vai tramvaja pieturu tuvumā, un otra - tuvāk pilsētas centram – ārpus ierasto sastrēgumu zonām.

Zolingene, Vācija. Trolejbuss, kuru galapunktā apgriež uz apgriežamās platformas.

Zolingene ir upes ielejā / nogāzē. Vietas nienkārši nav, ne tikai tā ir dārga.

www.youtube.com/watch?v=dH7bHCk7tn8

Atbildot uz tavu jautājumu, tad jāsaka, ka šis ir vienīgais man zināmais gadījums.

Bet par tramvaju šo verķi nosaukt īsti arī nevar. Dzinēju tam nav. To velk pazemes trose.

Tāpēc paši amīši to nesauc par Trolley (Amerikā tramvaju sauc tā), bet par Cable car.

Praktiski gandrīz visur, kur tramvajs būvēts no jauna.

Piemēram, lūk, Parīze:

Kāpēc vispār pilsētas, tostarp Rīga, pārgāja uz tramvajiem ar durvīm tikai vienā pusē, kabīni vienā galā un apļiem līniju galā?

Tāda "mode" bija

Tāpēc, ka apgriezt tramvaju sastāvu braukšanai pretējā virzienā pa apli ir ātrāk nekā strupceļā atkabināt piekabvagonus, manevrēt pa pārmijām, to visu piekabināt atpakaļ. Tas viss prasīja laiku. Apmēram 15-20 min. Vadītājam tām procedūrām arī palīgu vajadzēja. Galapunktos bija jāuztur sarežģīta sliežu ceļu infrastruktūra.

Arī nav mazsvarīgi, ka katra papildkabīne un durvis ir papildu izmaksas, aizņem arī lietderīgo platību.

Ļoti loģiska atbilde, paldies!

Bet tad kāpēc tās gandrīz visas pilsētas, kuras būvē no jauna, būvē bez apļiem? Zeme pāris apļiem tiešām tik dārga, vai tas ir, lai visur var izmētāt pārmijas un avāriju gadījumos tramvaji var izmantot otras sliedes, nevis sastāties rindā no kanāla līdz Bērnu pasaulei?

Jaunu būvējot zemes gabala atpirkšana - dārga lieta. Te, kur ne viss piedr privātajiem un ir (ja ir) sarkanās līnijas vai esošs aplis - tā nav problēma... Vismaz ne tik liela, lai pasūtītu būtiski dārgākus desmitiem tramvaju ar pilnībā aprīkotu papildkabīni un durvīm otrā pusē...