čiptunings- degvielas ekonomija?

zhuks Reģ.: 01.12.2005

Sakarā ar augstajām degvielas cenām radās tāds jautājums. Un atticīgi- tas ir mīts vai patiesība, ka ,veicot čiptuningu, var panākt zemāku degvielas patēriņu? Protams, iet runa par braukšanu konstanti nemainīgā ātrumā bez ālēšanās. Piemēram, ja brauc uz 100km/h un vidēji patērē 4.2l, tad cik "ēdīs" pēc čipa nomaiņas?

p.s.

Lūdzu izsakās tie, kuriem ir reālā dzīves pieredze, nevis tie,kuriem tante teica,ka viņas tantes vecis netā izlasīja, jo tur Koļas kaimiņa brālēns čipu uzlika, bet pats vēl nēesot izmēģinājis, bet ekonomija noteikti būšot!

Paldies

 
1 2
phenom Reģ.: 01.03.2007
0 0 Atbildēt

viktors1961 rakstīja: nu a ja drusku konkrētāk pa tēmu un bez nepamatotiem apvainojumiem ? Kā nesadedzinot vairāk degvielu griezes momentu pacelt???

Lūdzu piedošanu ja izteicos nevisai korekti, bet nebija domas nevienu apvainot

Tie bloki tiek pieregulēti, tā lai sadegšana notiktu efektivāk..

Var uzzimēt grafiku pirms tuninga, kur X būs sadegta degviela Y Jauda, un attiecīgi X1 un Y1 pēc tūninga.. Tur arī varēs redzēt kur rodās ekonomija dēļ sadegšanas efektivitātes. Pat Vācu TUV to ir apstiprinājis.

viktors1961 Reģ.: 17.02.2004
0 0 Atbildēt

Piemēri iz dzīves ne visai 1,4 žigulis (tiesa, manos laikos tāda nebija) aprīkots ar parasto karbūzi. Jaunie motori ir ar elektroniski vadāmu iešprici, un caur to izdodas optimizēt degmaisījumu, līdz ar to dabūt gan ekonomiju, gan jaudu Čipojot turbīnmotoru darbības princips nemainās, mainās darbības parametri. Turbīnas vienīgais mērķis ir iepūst cilindrā pēc iespējas vairāk O2 (skābekļa), lai varētu iesmidzināt vairāk degvielu (un tā sadegtu), līdz ar to izspiest lielāku jaudu. Es ceru, ka ir saprotams, ka nekas no nekā nerodas, arī turbīnas griešanai ir jādedzina enerģija un jo sparīgāk to griež, jo lielāka enerģijas daļa tam jāpatērē, t.i. dzinēja lietderības koeficients krītas. No kurienes te var rasties ekonomija??? No viena litra var izspiest noteiktu siltuma daudzumu. Nu ja pieņemam, ka pirms tjūninga ražotājrūpnīcas iestādījumi degvielas sadedzināšanai ir sliktāki, nekā notjūnējot, tad es padodos. Bet ja godīgi, nu negribas man ticēt, ka manam 2,5 TDi vācu inženieri tādu nepilnību atstājuši.

Gregers Reģ.: 26.02.2008
0 0 Atbildēt

viktors1961 rakstīja: Piemēri iz dzīves ne visai 1,4 žigulis (tiesa, manos laikos tāda nebija) aprīkots ar parasto karbūzi. Jaunie motori ir ar elektroniski vadāmu iešprici, un caur to izdodas optimizēt degmaisījumu, līdz ar to dabūt gan ekonomiju, gan jaudu Čipojot turbīnmotoru darbības princips nemainās, mainās darbības parametri. Turbīnas vienīgais mērķis ir iepūst cilindrā pēc iespējas vairāk O2 (skābekļa), lai varētu iesmidzināt vairāk degvielu (un tā sadegtu), līdz ar to izspiest lielāku jaudu. Es ceru, ka ir saprotams, ka nekas no nekā nerodas, arī turbīnas griešanai ir jādedzina enerģija un jo sparīgāk to griež, jo lielāka enerģijas daļa tam jāpatērē, t.i. dzinēja lietderības koeficients krītas. No kurienes te var rasties ekonomija??? No viena litra var izspiest noteiktu siltuma daudzumu. Nu ja pieņemam, ka pirms tjūninga ražotājrūpnīcas iestādījumi degvielas sadedzināšanai ir sliktāki, nekā notjūnējot, tad es padodos. Bet ja godīgi, nu negribas man ticēt, ka manam 2,5 TDi vācu inženieri tādu nepilnību atstājuši.

Nepilnību...viņš vispār ir tūds pilnīgs, dīzeļus tikai BMW

Gregers Reģ.: 26.02.2008
0 0 Atbildēt

viktors1961 rakstīja: Piemēri iz dzīves ne visai 1,4 žigulis (tiesa, manos laikos tāda nebija) aprīkots ar parasto karbūzi. Jaunie motori ir ar elektroniski vadāmu iešprici, un caur to izdodas optimizēt degmaisījumu, līdz ar to dabūt gan ekonomiju, gan jaudu Čipojot turbīnmotoru darbības princips nemainās, mainās darbības parametri. Turbīnas vienīgais mērķis ir iepūst cilindrā pēc iespējas vairāk O2 (skābekļa), lai varētu iesmidzināt vairāk degvielu (un tā sadegtu), līdz ar to izspiest lielāku jaudu. Es ceru, ka ir saprotams, ka nekas no nekā nerodas, arī turbīnas griešanai ir jādedzina enerģija un jo sparīgāk to griež, jo lielāka enerģijas daļa tam jāpatērē, t.i. dzinēja lietderības koeficients krītas. No kurienes te var rasties ekonomija??? No viena litra var izspiest noteiktu siltuma daudzumu. Nu ja pieņemam, ka pirms tjūninga ražotājrūpnīcas iestādījumi degvielas sadedzināšanai ir sliktāki, nekā notjūnējot, tad es padodos. Bet ja godīgi, nu negribas man ticēt, ka manam 2,5 TDi vācu inženieri tādu nepilnību atstājuši.

Nepilnību...viņš vispār ir tūds pilnīgs, dīzeļus tikai BMW ražot, audi 2.5 ir tāds darba zirgs par lētu naudu. A par to, ka var pacelt jaudu un samazināt patēriņu, to var pacelt uz resursa rēķina, ražotājs ir izvēlējies viņuprāt visideālāko kompromisu starp jaudu, ekonomiju un resursu. Ziedojot kādu no punktiem var pacelt atlikušos divus.

Gregers Reģ.: 26.02.2008
0 0 Atbildēt

viktors1961 rakstīja: Piemēri iz dzīves ne visai 1,4 žigulis (tiesa, manos laikos tāda nebija) aprīkots ar parasto karbūzi. Jaunie motori ir ar elektroniski vadāmu iešprici, un caur to izdodas optimizēt degmaisījumu, līdz ar to dabūt gan ekonomiju, gan jaudu Čipojot turbīnmotoru darbības princips nemainās, mainās darbības parametri. Turbīnas vienīgais mērķis ir iepūst cilindrā pēc iespējas vairāk O2 (skābekļa), lai varētu iesmidzināt vairāk degvielu (un tā sadegtu), līdz ar to izspiest lielāku jaudu. Es ceru, ka ir saprotams, ka nekas no nekā nerodas, arī turbīnas griešanai ir jādedzina enerģija un jo sparīgāk to griež, jo lielāka enerģijas daļa tam jāpatērē, t.i. dzinēja lietderības koeficients krītas. No kurienes te var rasties ekonomija??? No viena litra var izspiest noteiktu siltuma daudzumu. Nu ja pieņemam, ka pirms tjūninga ražotājrūpnīcas iestādījumi degvielas sadedzināšanai ir sliktāki, nekā notjūnējot, tad es padodos. Bet ja godīgi, nu negribas man ticēt, ka manam 2,5 TDi vācu inženieri tādu nepilnību atstājuši.

Žigulis, Lada kāda atšķirība, Ladai ir inžektors bet neiet tāpat.

Gintz Reģ.: 02.02.2004
0 0 Atbildēt

Gan diizeli gan benziinnieka chiposhanaa ekonomiju ieguust uz ekologjijas reekjina. Paceljot sadegshanas temperatuuru pastiprinaati saak izdallities NO (slaapeklis pie augstas temperatuuras tomeer oksideejas). Uz to chiptuunings uzliek ignore.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

viktors1961 rakstīja: Es ceru, ka ir saprotams, ka nekas no nekā nerodas, arī turbīnas griešanai ir jādedzina enerģija un jo sparīgāk to griež, jo lielāka enerģijas daļa tam jāpatērē, t.i. dzinēja lietderības koeficients krītas. No kurienes te var rasties ekonomija??? No viena litra var izspiest noteiktu siltuma daudzumu. Nu ja pieņemam, ka pirms tjūninga ražotājrūpnīcas iestādījumi degvielas sadedzināšanai ir sliktāki, nekā notjūnējot, tad es padodos. Bet ja godīgi, nu negribas man ticēt, ka manam 2,5 TDi vācu inženieri tādu nepilnību atstājuši.

Pēc tavas loģikas lielāku ļurbu uzliekot vienīgais ko iegūst, ir lielāka turbo bedre, jo lielākai ļurbai lai iegrieztu vajadzīgs lielāks spēks bla bla bla... Nejauc ļurbu ar kompresoru

ValdisM Reģ.: 09.11.2005
0 0 Atbildēt

tarakaans rakstīja: Mk4 101zs 1.9 TDI patēriņš samazinājās 0.2-0.5l robežās.

Braucot uz Latgali no Rīgas un atpakaļ(sāku mērīt tikai uz šosejas), vidējais patēriņš sanāca 3.8l/100km. Ātrāk par 95kmh nebraucu. Centos uzstādīt ekonomijas rekordu savam auto.

es līdzīgā manierē uzstādīju rekordu savam auto -4,9/100km- tiesa bez čipošanas un man 2,0l benzīns.

orion Reģ.: 05.09.2004
0 0 Atbildēt

Nedaudz par citu tēmu, bet tomēr.

Vai iespējams ir ko iegūt veicot čiptuningu benzīna 1.6 motoram?

Pāris zs, mazāks patēriņš?

arny Reģ.: 02.07.2002
0 0 Atbildēt

orion rakstīja: Nedaudz par citu tēmu, bet tomēr.

Vai iespējams ir ko iegūt veicot čiptuningu benzīna 1.6 motoram?

Pāris zs, mazāks patēriņš?

NEVAR, pārāk lielas izmaksas čipošanai.

Crankshaft Reģ.: 31.10.2004
0 0 Atbildēt

viktors1961

24.05.2008 20:36

Piemēri iz dzīves ne visai 1,4 žigulis (tiesa, manos laikos tāda nebija) aprīkots ar parasto karbūzi. Jaunie motori ir ar elektroniski vadāmu iešprici, un caur to izdodas optimizēt degmaisījumu, līdz ar to dabūt gan ekonomiju, gan jaudu

==============

Un griezes momentu, vien jaanodroshina pietiekams izpluudes gaazu apjoms, iipashi zemos un videejos apgriezienos, kas ar karburatoru ir galvenaa probleema - es ceru, ka saproti, kaapeec

Es ceru, ka ir saprotams, ka nekas no nekā nerodas, arī turbīnas griešanai ir jādedzina enerģija un jo sparīgāk to griež, jo lielāka enerģijas daļa tam jāpatērē, t.i. dzinēja lietderības koeficients krītas. No kurienes te var rasties ekonomija??? No viena litra var izspiest noteiktu siltuma daudzumu.

===============

Ja neskaita peedeejo teikumu, paareejais par turbokompresoru (un vinja braaleenu - COMPREX sisteemu) ir auzas. Turbomotora lietderiibas koeficients ir augstaaks, jo tam tiek lietderiigi izmantota siltumenergjijas dalja, kura savaadaak izpluustu atmosfeeraa kopaa ar izpluudes gaazeem, tur jau taa vija jeega ir - nevis teereet papildus energjiju, bet izmantot citaadi bezjeegaa pazaudeeto

Nu ja pieņemam, ka pirms tjūninga ražotājrūpnīcas iestādījumi degvielas sadedzināšanai ir sliktāki, nekā notjūnējot, tad es padodos. Bet ja godīgi, nu negribas man ticēt, ka manam 2,5 TDi vācu inženieri tādu nepilnību atstājuši.

================

Razhotaajruupniicas iestaadiijumi jebkuram seerijveida dzineejam ir kompromisa variants , kuraa njemti veeraa vairaaki dzineeja parametri. Uzciitiigi tjuuneejot, resp. spiezhot uz viena uzlaboshanu, notiek izmainjas arii paareejos, gan uz labo, gan, vibiezhaak, uz slikto pusi. Shito joku var labi izjust taa sauktajos "Lean Mix" dzineejos.

orion Reģ.: 05.09.2004
0 0 Atbildēt

arny rakstīja:

orion rakstīja: Nedaudz par citu tēmu, bet tomēr.

Vai iespējams ir ko iegūt veicot čiptuningu benzīna 1.6 motoram?

Pāris zs, mazāks patēriņš?

NEVAR, pārāk lielas izmaksas čipošanai.

Izmaksas tāpat sanāk ap tiem 400eur un +15zs sanāk.

Magistrs rakstīja:

orion rakstīja:

Tādam labāk uzreiz likt virsū turbīnu. Būs bmw killers. Starp citu, ir redzēts 1.4 getz ar turbo un NOS. Ārēji no standarta getz atšķiras tikai ar riteņu iznesumu, bet no krusta piš ārā visus pēc kārtas.

Izmaksas domājams varētu būt, teiksim 2k ls? Laikam jau nav vērts.

rrupucis Reģ.: 09.04.2007
0 0 Atbildēt

kā pēc čipošanas ir ar borta kompja rādījumiem? negļuko?

Galvenais Reģ.: 02.07.2001
0 0 Atbildēt

Gintz rakstīja: Gan diizeli gan benziinnieka chiposhanaa ekonomiju ieguust uz ekologjijas reekjina. Paceljot sadegshanas temperatuuru pastiprinaati saak izdallities NO (slaapeklis pie augstas temperatuuras tomeer oksideejas). Uz to chiptuunings uzliek ignore.

aizmirsi piebilst, ka NO jau nav tas lielākais vides apdraudējums. Problēma ir ar CO.

Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Galvenais rakstīja:

Gintz rakstīja: Gan diizeli gan benziinnieka chiposhanaa ekonomiju ieguust uz ekologjijas reekjina. Paceljot sadegshanas temperatuuru pastiprinaati saak izdallities NO (slaapeklis pie augstas temperatuuras tomeer oksideejas). Uz to chiptuunings uzliek ignore.

aizmirsi piebilst, ka NO jau nav tas lielākais vides apdraudējums. Problēma ir ar CO.

NO ir gan lielāks vides apdraudējums. Savukārt CO ir daudz būtiskāks "zaļā biznesa arguments".

1 2
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti