Hmm, pazīsti kādu, kam nevajag, bet brauc? Es ne. Cits jautājums, ko nozīmē "vajag"...

Es ar to tikai gribēju pateikt,ka nav svarīgi,vai misters"X" vai "Y" ar SVF runāja,brauca utt.

Nav svarīgi? JL bija visas iespējas atklāti atzīt situāciju, pasūtīt SVF trīs valstis tālak un neielīst vēl dziļākos parādos pirms defolta, kas tagad pienāks vienīgi mazliet vēlāk.

tu tēmu pārzini? šaubos....

ko tu par to pārvaldi zini? to ka tev TIKAI LIEKAS ka budžets palielu? nihuja tu nezini - toties baigi gudri spriedelē....

par to benķa izsišanu - gan nolohojies... tie paši cilvēki tagad nodarbojas ar to ko piešķir budžets....

par to "līdz pēdējam latam" ieguldīšanu - uzreiz var redzēt pa valsts ceļiem tu praktiski maz pārvietojies... jo ar tādu principu var tikai bedrītes lāpīt... spilgts piemērs ir vecais Kalnciema ceļš... bedres lāpīja katru pavasari - vizuāli 85% no visa seguma... 3 gadus pēc kārtas.... atjaunoja fondu - 2 gadu laikā tur beidzot normāli saremontēja, jo no ikdienas uzturēšanas tur tas bedrītes tikai vairotos....

Starp citu par to pārvaldi... esi iedomājies ka tajā ietilpa visi reģionālie LVC biroji un darbinieki ar visiem auto? atkal šaubos...

modena, nejauc fondu ar Latvijas valsts ceļiem !!!

pieņemsim ka pārvietojos maz, bet nu 20 kkm pēdējā gada laikā būs.

Bedrītes var lāpīt pa CCCP stilam - iesviežam bituma maisījumu bedºītē un labākajā gadījumā to pieblietējam, bet var arī darīt tā kā to normāli cilvēki dara - izzāģē "bedres" vietu + to asfaltu bedres apkārtnē kas tehniski ir uz sabrukšanas robežas, un tad ieklāj pa jaunu, nereti arī atjaunojot izlīdzinošo kārtu utml.

Viss ir atkarīgs no tā cik nolietojies ir konkrētais segums konkrētā vietā, tāpat arī cik nolietojies ir šķembu, grants utml. apakšējās kārtas.

Lāpīt asfaltu sen nenozīmē to ko tu iedomājies, lai arī ir vietas kur to joprojām piekopj !!!

Par nākotni tu balsosi jebkurā gadījumā. Jautājums tikai, kādu... Bet no vienas puses jau laikam JL kurss nav tas sliktākais. Latvietim vagars ir vajadzīgs - paši mākam tikai savārīt sūdus. Un nav jau lielas principiālas atšķirības, kurš tieši tas būs.

Bet par sazvērestības teorijām... Pēc tavas loģikas pie tādām jāpieskait arī ķiniešu ekonomiskā izaugsme un musulmaņu klusais karš pret kristiešiem, pārņemot pasauli ar vairošanos un kristiešu "tolerances" izmantošanu savā labā. Pasaule mainās, bet tu jebko lielāku par savu mazo biznesiņu atsakies ielaist savā prātā...

pastaliņās, bet brīvi

Arī tā var uz to skatīties, taču zinot ka esi jēmies par telekomunikaciju jomu vajadžetu jau nu saprast, ka ja gribam tagad ir vairak iespēju nekā jebklad agrāk izlīst no tās pakaļas kurā puslīdz katrs esam roku pielikuši.

Es nekad neesmu teicis, ka man būtu liels bizness. Bet tas neliedz paskatīties arī, kas notiek pasaulē, nevis dzīvot savā iedomu saulītē.

Interesanti kādas gan? Apstākļos, kad sociālais slogs pieaug nu jau nekontrolējamā ātrumā, šobrīd vienīgā iespēja ir slēgt derības uz brīdi, kad iestāsies gals. Un par iespējām varēs domāt tad, kad beidzot būsim zemākajā punktā un varēsim sākt visu no jauna. Nu tie, kas izdzīvos.

Un to par partiju ,kura flirtē ar bijušiem čekistiem, saka cilvēciņš, kurš pilnā mutē ir bļāvis par sliktajiem komunistiem - deportāciju veicējiem.

Rullē tālāk, šoferīt.

Da tas tavs siciālais slogs pie vienas vietas ja puslīdz visi cilvēki nevis urbina degunu bte kaut ko mēgina ražot un pārdot uz ārzemēm.

Un tas par ko biju domājis ir - programmnodrošinājuma ražošana. Ir gana daudz lietas pēc kā pasaule ir pieprasījums, bet nav sevišķi lielas izvēles. IT Konsultāciju bizness arī ir ļoti vajadzīga lieta. Šī ir relatīvi jauna nozare, un šajā mēs neesam pasaulei pakaļā n-padsmit gadu !!!

anglijai pēc kara bija devīze - eksportējam vai mirstam.... mums izskatās, ka ir mirstam vai mirstam

par eksportu no valsts puses tā īsti neviens neko

ko mēs reāli eksportējam? tobiš kô atbildēt ārzemēs dzīvojošam vidusmēra pasažierim - ar ko latvija pelna?

Atbilde uz pēdējo jautājumu ir vienkārša - ar prostitūciju (gan sieviešu, gan politisko) !!! Uz pārējo labas atbildes nav - tā aºi būtiskākā problēma.

Sociālais slogs NAV pie vienas vietas. Pat vācijas skaistā sistēma brūk kopā turku ieceļotāju un dakteru pūļu rezultātā. NEVAR viens strādājošais samaksāt nodokļus par 10 apgādājamajiem. Bet mēs tam tuvojamies - drīz vien reālie nodokļu maksātāji (t.i. atskaitot visus apgādājamos UN valsts struktūru darbiniekus) sasniegs šos 10% no sabiedrības.

Un par IT nozari vari man nestāstīt - tieši ar to nodarbojos Bet situācija nav nemaz tik spīdoša, lielākā daļa patiešām spējīgo jau ir ārzemēs - reāli vai virtuāli (t.i. strādājot uzņēmumos, kas neuzrāda ne "eksportu" pa vadiem, ne "aplokšņu" algas ārvalstu banku karšu veidā).

Protams klasiskā situācijā sociāļais slogs ir problēma visā pasaulē. Bet kā jau teicu ir jābeidz urbināt degunu, un jāpiespiež vismaz visi kuriem ir veselas smadzenes un rokas strādāt. Un protams ir jāpārveido sociāla sitēma tā lai tā ir taisnīga, bet tajā pašā laikā arī ļoti stimulē darīt vairāk.

Un problēma It sfērā ir tāda, ka mēsvienkārši vietējos profus nekad neesam nedz pietiekošī novērtējuši nedz apmaksājuši, un tādiem patiešām nav gºutību notīt uz ārzemēm, daži mani kolēgas no iepriekšējās darba vietas tā ir izdarījuši. Ir jau starpība vai saņemt 4 x lielāku samaksu (tas piedevām pārbaudes laikā) , un pēcāk aš 8 -10 reizes vairāk un dzīvot patiesībā lētāk ( tajā pašā UK, dzīvojot netālu no Londonas un strādājot Londonā), vai arī sipt sev prātu ar nereti neadekvāti ambicioziem priekšnieķeļiem. Ja tieas varētu jau jamie dibinat arī uzņemumus paši, bet nu diemžēl dzīves ironija ir tāda ka nereti tie krutākie džeki ne sevišķi labi komunicē ar cilvēkiem, kas diemžēl vai par laimi ir neatņemama uzņēmuma vadīšanas daļa.

BTW Seene - tev gadījienā ta IT sfēra nav saistīta ar datu bāzēm ?!?!?!

Nereti??? Reti ir savādāk. Un tas nu ir sanācis mans lauciņš - spēju komunicēt gan ar klientiem, gan ar šādiem darbiniekiem. Un tehniskās zināšanas ir pietiekami labas, lai spētu aizstāvēt tehniskos risinājumus klienta pusē un iztulkot klienta vēlmes tehniskajā valodā. Bet par algām - tā 4x lielākā alga veidojas ļoti vienkārši - augstāka klientu maksātspēja un 2x mazāki nodokļi. Tie, kas jau sen saņem algu ārzemju bankās, par cipariem klusē... Nu vismaz kamēr ir skaidrā Bet pēc tam atklājas ļoti skaistas summas Sagraujot jebkādas cerības šādus darbiniekus pārvilināt pie sevis.

Nav gan.

NU konkrētajiem darbiniekiem ko paziņu personīgi vienā gadījumā sāķotnēji bij 40 Kmārciņas iesākumā pēc gada (vai mazliet mazāk) jau 80K, un pēc tam es viņu vais LV neesmu saticis.

Citam bija sākotnēji 20+ K, tad x2 un tad arī neesmu vairs saticis.

Augstākais, ko esmu sev zināmo "vietējo" vidū uzzinājis - minimālā alga LV + Delavēras AmEx Gold ar ~6000USD papildinājumu mēnesī. Tas pats vien sanāk sākotnēji, nevis 4x vairāk.

Tas 4x bija domāts vs diezgan laba alga LV uzņēmumā ar visai augstu amatu ( bet ne vadošu - "cilvēkmīlestības" dēļ) ap gadu apmēram 2002-2003 un nakamo gadu jau iekš UK.

Bija vēlviens čoms kas ur DE uz SAPu aiztina, bet tam vairs nav atmiņā tie cīpari.

eu, turkulaiža

tu man pateiksi cik vidusmēra lakšerijs strēbj vai nē?

Kā jau teicu - IT nozarē ir mazliet savādāka algu struktūra. Jo tā nekad nav bijusi līdzvērtīgi atdalīta no pasaules tirgus, kaut vai tādēļ, ka lielu daļu pakalpojumu iespējams pārvietot pa vadiem - attālums nemaina izmaksas un nav nepieciešams darbspēks uz vietas.