IT nozares algas ir cieši saistītas ar finanšu pakalpojumu burbuli. Lielākie patērētāji ir bankas un telekomunikācijas. tagad jau drusku sāk tie līmeņi kristies. Un tas burbulis vienā jaukā dienā sprāgs, jo lielai daļai uzņēmumiem "sūri nepieciešamo" tehnoloģisko uzlabojumu pamatā nav reālas biznesa vajadzības. Ražošanas uzņēmumi ir precīzāks rādītājs, tur neviens katrus 3-4 gadus neapgreidojas.

Tajā brīdī vairs saņemšanās nevarēja glābt,piedevām Parex sabruka.Un pirmā "jaunās" dzīves kļūda bija PVN pacelšana,pēc tam sekoja vilcināšanās līdz pašvaldību velēšanām un mūsu milzīgās lepnības izrādīšana aizdevējiem.

Tik sekli nebūs gan, bet ar sava veida burbuli saistītas gan - ar interneta veikaliem, taču tūlīt pēc tam radās jaunas idejas un pieprasījums pēc IT resursiem ir tikai audzis. Digitalā "ekonomika" ir daudz zibenīgāka dažādu jaunu ideju iedzīvināšanā nekā tās pašas bankas. Bet tas ir normāli ka vien ideja nogrimst, tas vietā rodas cita ....

paļcem pakažī, neatradu

interneta burbulis pārsprāga jau 2000. gadā

Un nekas tur nav sekli - finanšu iestāžu pieprasījums pēc IT ir uzpūtis tās algas. Un ITišņiki jau savukārt to visu mēģina atpelnīt pārējo acīs un tāpēc stumj pufaikas par vajadzību pēc arvien jaunām tehnoloģijām, kuras tik ļaus optimizēt un kujoptizēt to un šito. Lai gan ļauj tikai saņemt šiem lielākas prēmijas un turpināt kuiņoi stadaķ.

Ceļu stāvoklis ir sliktāks, bet automašīnas ir daudz komfortablākas un lielā mērā nogludina tos nelīdzenumus.

Nav jau tā ka tev nebūtu vismaz daļēja taisnība, taču algu pieaugums kareiz sākās ar interneta attīstību, jo arvien lielāka nepeiciešamība bija un ir pēc datu drošības un atbilkstošiem risinājumiem. Tālāk arī valdības ir parūpējušas par dažādu likumu izdošānu kas liek uzglabāt un tisībsargājošām iestādēm nodrošināt piekļuvi pēc datiem teiksim kas ir 5 līdz 6 gadus veci (te gan jāpateicas USA bankām un energētikas uzņēmumiem kas pa burbuli aizgāja !!!). Un ja tu domā ka IT cilvēki nepamatoti saņem tādas algas kā saņem - iesaku pastrādāt kādā uzņēmumā kurā par IT nerūpējas.

Ir tikai pāris vēl tādas sfēras kā IT kurā ir nepieciešams ļoti daudz zināt, daudz apgūt un spēt tajā visā orientēties. Līdzīgi "Ļeņinisks" uzdevums ir dažādas specializācijas inženieriem, arhitektiem ujn droši vēl kādam.

bedres jau arī nozīme ka ir psc apakšai....

bet tu tā arī izvairījies no atbildes par uzkrājumiem...

tāpat arī nepateici, cik reāli ir kad tu pamazam sakrāj - vai kad tev sola kā nākamgad tev iedos uzreiz visu mega summu... kā piemēram iedeva Jūrmalas apvedceļam.. (protams ja valstij nebūs kaut kas svarīgāks par to ceļu - iz dzīves - Jūrmalas apvedceļā to brīnišķīgi var redzēt)

Pašam nelieli uzkrājumi ir OK, bet šajā situācija kāda ir ar ceļiem uzkrāšanai ceļu fondā nav īsta pamata. Uzkrāt, ja to varētu tā izdarīt - drīkstētu tikai situācijā kad ir plāns par to ka šogad kaut kam svarīgam ir pa īsu, bet to teiksim krājot un noliekot depozītā bankā mēs varēsim atlauties pēc gadi 5 - jā tad ir jēga, nevis tipa krāsim ar domu ja nu kādriez netīšām savajagas.

Es tomēº uzskatu ka sīs nav labākais ceļu naudas "pārvaldīšanas" veic jo,

a) ar ceļiem mums ir nopietnas probzas !!! un vietām kvalitatīvi ielāpi ļoti palīdzētu un IMo aºī naudu ietaupītu.

b) tam tiek nodarbināti lieki cilvēkresursi

c) škiet tur visai dīvaina bija lēmumpieņemšas metodika.

P.S. Tas protams neattaisno faktu ka JL atkal vienkārši droši k-ko pa ausu galam bija padzirdējušī par neefektīvu darbību un prasti aizklapēja šo ciet, tas nav stils - ir tomēr jāiedziļinās, jo škiet ka šādu veidojumu savulaik ieteica nozares speci, tikai diezin vai tā realizācija bija tāda kādu iedomājās tie cilvēki kas to ieteica. Jo nav jau grūti k-ko nolikvidēt, bet jautājumam būtu jābūt kā neatkārtot tās pašas kļūdas.

Ko nozīmē - par IT nerūpējas? neveic upgreidus tikai tāpēc, ka sukas ražotāji ir izdomājuši, ka jāpāriet uz viņu puperkrutās datubāzes vai OSa jauno versiju? Jo iepriekšējai vairāk pačus netaisīs un tad nebūs droši un vispār būs pipec? A nekāds pipec nebūs! Zinu ražošanas uzņēmumus, kur iekārtas joprojām darbina ar vecām DOSa aplikācijām. Un neko, viss strādā.

Verkšķēšana par drošību vispār ir ITišņiku demagoģijas kalngals. Tiklīdz kā ražotājs vairs neatbalsta veco platformu, tā viņiem nav droši. Lai gan pilnu risku analīzi neviens no viņiem nespēj izveikt un sazīmēt abilstošu potenciālā apdraudētāja profilu. Vislielākais drošības caurums visā uzņēmuma IT saismniecībā ir paši IT cilvēki.

Uhh uzprasās jautājums par to ko tad pats dari !!!

Tas ka daudzas lietas ļoti labi strādā ar diezgan senām operētājsistēmām nav nekāds jaunums, taču ja tu vēlies strādāt ar lieliem failiem, dzenāt lielapjoma datus pa tīklu utml. - tev nav lielas izvēles ka izmantot jaunākas tehnoloģijas, varbūt ne tā saucamo "bleeding edge" bet ne vecākas par gadiem 5.

Runājot par drošību - vien no lietam ko tu jūtami nenovērtē ir cilvēķa datu aizsardzība sākot ar e-pastiem utml. Ļoti nopietnu atbildību nes cilvēki un uzņēmumi kas paºkāpj šos noteikumus, labi pie mums varbūt tur štrunc ( kaut arī es negribētu būt tas kurš stājas tiesas priekšā !!!), bet ASV tā ir vairāku miljonu soda nauda un nopietns "zāģis" uznēmuma reputācijai. Un tajā pašā ASV ir tad lietā kā visa auditoru sarakste (e-pasts t.sk) manedžmenta sarakste ir jāgalbā 6 gadus, tas ir nopietns uzdevums gan datu apjomu gan drošības (cilvēķu tiesības uz sarakstes privātumu) dēļ !!! + ASV arī eksistē likums kas nosaka cik ilgā laikā tev jāspēj iesniegt pierādījumi kaut vai teiksim tādā jaukā lietā kā patnetu apstrīdēšana.

vienu konsultāciju par ceļiem varētu lūgt?

nesaprotu vienu lietu.

Kad rekonsturēja Jēkabpils-Varakļānu šoseju-tad skatoties norakto ceļa "pīrāgu" bija redzams, ka nekādu nesošo škembu slāņu daudzviet tam ceļam nebija vispār -uz dabiskās mālsmilts vai smiltsmāla grunts sabērta dabīga smilts-grants ar apaļiem oļiem kādu 20-30cm biezumā un uz kura virsū uzbliezts asfalts (kādas 3 kārtas). Līdzīgs ceļa pīrāgs arī Jēkabpils-līvānu šosejai kuru pašlai rekonstruē.

Nu pēc būtības-zinot ka pēdējo reizi tie ceļi kapitāli remontēti bija 70-to gadu beigās/80g. pirmajā pusē (ar granīta asfalta virskārtu) un zinot kāda smago intensitāte ir gājusi pa tiem ceļiem, tie tomēr jāsaka, kalpoja godam.

Es tagad piem. paskatos uz 2004.g vasarā kapitālo rekonstruēto Jēkapbils-Zīlānu posmu, tad jāsaka, ka tam jau sākas ceļa segas nestspejas zuduma pazīmes (risu vietās asfalts plaisā sīkos gabalos un drīz sāks sēsties).Bet tam ceļm lika jauno drenējošo kārtu, atdzina no LT šķembas ar LA25, uzlika asfaltu 3 vai cik tur kārtās.

Kur ir tā problēma?

Nav runa par tehniku vidē, kur visi var paļauties uz citu godaprātu, mūsdienās ir drusku savādāk nekā pirms ~30 gadiem, kad izdomāja e-pastu. Mazos birojos labākā gadījumā padomā par ugunsmūri, spamfiltru, antivirusu, bet lielākiem uzņēmumiem, kur kolektīvs nav tik saliedēts, ir nopietns iemesls padomāt arī par aizsardzību no iekšējiem kaitniekiem. Citas komplicētas lietas ir datu rezerves kopēšanas stratēģijas, biznesa nepārtrauktības politikas, utt. Jo lielāka iestāde, jo komplicētākas sistēmas un jo vairāk cilvēku tajās iesaistīti, jo sarežģītāks uzdevums ir noorganizēt, lai visas lietas darbotos gludi un netraucēti. Te nu nāk palīgā ITIL, un te nu ir kur iedziļināties un darboties, līdz izveido konkrētai videi visoptimālāko IT organizāciju - tur ir ko darīt daudziem IT ļaudīm.

Bet ja tev IT saistās ar bariņu PC, kas darbojas savā nodabā un katrs useris dara ko grib, tad tā arī ir - lielas vajadzības pēc īpašiem speciālistiem nav, jo te katrs par sevi lielā mērā atbildīgs un speciālistu meklē tikai, kad ir galīgā d..

Analoģijai varētu būt- attīstīta valsts ar pārvaldi vs aborigēnu ciemats.

vai birokrātijas sarežģītība un papīru kalni liecina par attīstību? Kas sagrāva attīstīto Romas imperiju?

tad varbūt ir jēga motivēt strādāt nevis raustīties ka kāds ieliek DB kopiju torentos?

Pie mums rullē sistēma ka darbiniekam ir jāmaksā pēc ieºpējas maz un tas visādi jāpis tā vietā lai padaritu darba ņēmēju par partneri um materiāli ieinteresētu rukāt produktīvāk un būt lojālam.

Tieši tā!

Tehnoloģijām, tāpat kā ierēdņiem, būtu jākalpo cilvēkiem. Jāatvieglo viņiem dzīve. Diemžēl mūsdienās viss ir kļuvis otrādāk. Ierēdņu vairums eksistē tikai tāpēc, lai nodrošinātu ar papīriem vai darbu citus ierēdņus un cilvēkiem dzīvi sarežģītu. Tas pats attiecs uz IT servisiem. Paņem tāda ITILizēta uzņēmuma IT servisu katalogu un paskaties cik daudz darba tiek darīt biznesa procesu nodrošināšanai un cik ir pašu ITišņiku iekšējās kuiņas .

Ja uzņēmumam ir mērķi, tad nepieciešama arī vadība. Ja tehnikas ir tik daudz, ka uzturēšanā un attīstībā iesaistīti desmitiem vai pat simtiem cilvēku, tad bez zināmas birokrātijas neiztikt, savādāk ir anarhija.

Teikšu atklāti - tā "tehnoloģija" ko apraksti šķiet visai dīvaina. Taču par padomijas ceļu kvalitāti arī nav pamata būt sevišķi augstas domās ( izņemot tos ceļus kurus speciāli būvēja ar aprēķinu ka tie tiks izmantoti tanku vesšanai). Padomijā praktiski nebija neviena kravinieka kas pat tuvotos tai kravnesībai ko spēj moderni Eiropas kravinieki. Arī masa uz asi nav salīdzināma. Un protams vēl viena lieta ir asfalta sastāvs kādu visbiežāk tagad pie mums lieto - no granīta vai tamlīdzīga materiāla tur parasti nav ne smakas.

Ūūū tu škiet neapzinies personas vai uzņēmuma datu vērtību, man pašam ir pienākuši klāt un pajautājuši ko tu vēlies par vienu pārsimts tūkstošu ierakstu datu bāzi. Un padomā ja šāda iespēja rodas kādam darbiniekam neilgi pirms pensionešanās, un piem. tas uzņēmums kurš "pērk" minētos datus ir gana gudrs lai šo biznesa info nelaistu apritē uzreiz, bet teiksim pa gabaliņiem utml.

Jā protams ir daži drošības līmeņi kuriem tur ir jābūt tīºi tādēļ ka jābūt, bet savu 90% tomēr ir tadi kas ir aksitsējošu draudu novērsšanai.

Protams, protams, galvenajam ir jābūt biznesam, tāpēc IT jābūt biznes-orientētam, bet arī biznesam jāsaprot, kas slēpjas zem IT un cik kas maksā - jāsaprot, cik izmaksās kārtējā ideja, projekts, produkts, tāpēc arī visa šī koordinācija ir nepieciešama.

Savukārt "ITišņiku iekšējās kuiņas" pārsvarā rodas no atsevišķu elementu nekompetences un dokumentācijas trūkuma, kā arī no neizrunātām expektācijām no bizness puses (kas gan arī ir sava veida nekompetence kādā no posmiem).

PSRS bija gan atsevišķi vilcēji ar lielu slodzi uz asīm un ceļu - www.fas.org/...

Un tieši šo ierīču dēļ Latvijā dažās vietās bija diezgan savdabīgi ceļi - spēcīgi asfalta klājumi vai ļoti plati grants ceļi. Vēl raksturīga nianse šīm stratēgiskajām trasēm - sprieguma līnijas pirms šiem ceļiem bija paceltas ievērojami augstāk nekā parasti. Lai atbilstošie agregāti var izbraukt.

Labā prakse rāda, ka ir jēga risku diversifikācijai - atdalot pieejas tiesības dažādām sistēmas daļām dažādiem speciālistiem, piedevām visam veicot neatkarīgu pieejas kontroli.

Un nu pieņemsim ka datu drošība nav problēma. Bija iespēja uzzināt par uzņēmumu kuru IT sistēmas bija pamatīgi atstātas novārtā un puikām kas par to visu rūpējās kopā ar lietotāju datoru pieksatīšanu ar ne sū nemaksāja. Tad nu lūk kāda jaukā dienā viss pasākums nobruka pilnīgi un galīgi, un nevarēja paºdot nevienu pašu preci. Zaudejumi no ši vienas dienas kādas 100 reizes pārsniedza jebkādus iepriekšējus ieguldījumus IT jomā. Nopietna startēģiska kļūda.

Jā, tikai backupu tāpat neviens nešifrē un lenšu seifa kodu zina puse no IT departamenta