anonimikis rakstīja: teorija par slēgtu sistēmu ir pilnīgs murgs.
pēc tās visgudrākie bija senie cilvēki. jo viss kopējais gudrības daudzums sadalījās uz ļoti nelielu tās nesēju kopu. kopai pieaugot (cilvēku skaitam palielinoties), katrs nākamais indivīds kļuva arvien tupāks un tupāks.
līdz beidzot cikla galā (uz šo brīdi), radās Pirmais, kuram nebija palicis vairs nekas.
Vai nav pēdējais laiks definēt gudrību?
Es jau savu definīcijas piedāvājumu izteicu - "gudrība = zināšanas + prasmes"
Es jau savu definīcijas piedāvājumu izteicu - "gudrība = zināšanas + prasmes"
Kādi citiem varianti?
+ tālredzība, radošā dzirksts, talants, adekvātums galu galā? Šis apvienojums gan laikam velk uz ģenialitāti. Kur beidzas gudrība un sākas ģenialitāte?
Es jau savu definīcijas piedāvājumu izteicu - "gudrība = zināšanas + prasmes"
Kādi citiem varianti?
+ tālredzība, radošā dzirksts, talants, adekvātums galu galā? Šis apvienojums gan laikam velk uz ģenialitāti. Kur beidzas gudrība un sākas ģenialitāte?
Tas, ko tu uzskaitīji ir konkrētu prasmju uzskaitījums. Un kaut kādā apjomā piemīt jebkuram cilvēkam. Starp citu - ģēniji nemēdz būt universāli - t.i. ģenialitāte izpaužas kaut kādā konkrētā virzienā. Un tas jau vedina uz domām, ka viena indivīda ietvaros gudrība varētu būt slēgta sistēma
Teicu, jau- neviens nav tik gudrs, lai spētu aptvert visu gudrību un nodefinēt to. Tas, ko jūs te minat ir dažas lielākas vai mazākas gudrības daļas. Kur tad paliek čuijs, ņuhs un poņa? Labi, intuīcija vēl utt. Kā būs ar to gudrības daļu, ko cilvēks vēl nav apguvis un tāpēc nezin, kas tas ir un kā to nosaukt?
Maija_Eskuella rakstīja: Teicu, jau- neviens nav tik gudrs, lai spētu aptvert visu gudrību un nodefinēt to. Tas, ko jūs te minat ir dažas lielākas vai mazākas gudrības daļas. Kur tad paliek čuijs, ņuhs un poņa? Labi, intuīcija vēl utt. Kā būs ar to gudrības daļu, ko cilvēks vēl nav apguvis un tāpēc nezin, kas tas ir un kā to nosaukt?
tuulinj atnaaks kaads un ietaisiis- ka nekas nenokaa nerodaas... un ta neapguutaa gudriiba tepat vien ir...
ja tu esi pietiekami pieredzējis lai spētu izdalīt predikātus un noteikt to vērtību konkrētā brīdī, kā arī saprast kādas konkrēti matemātiskās loģikas funkcijas izmantot, tad matemātiskā loģika strādā ekselenti... nelinearitāte tātad tavuprāt parādās tieši predikātu vai to vērtību noteikšanā...
piemēram - "mājās nav ko ēst" - nu ēdiet taču kūkas
Nelinearitāte parādās tur, kur predikātu vērtības noteikšana nav iespējama. Matemātiski tas nozīmē, ka viens vai vairāki no formulas komponentiem ir gadījumskaitļi.
Atrisini elemetāru vienādojumu - cik ir X? X*2-RND=8...
tāpēc ir ieviests varbūtības jēdziens... un ir definēti varbūtību rēķini
ja predikāta vērtība var būt tikai 0 vai 1, tad varbūtība pēc definīcijas ir skaitlis starp 0 un 1
bet es savos apgalvojumos par entropiju nekur neizmantoju nedefinētus predikātus un izmantoju vienkāršu matemātisku loģiku
es vienkārši paņēmu entropijas definīcijā izmantoto apgalvojumu, ka ja sistēma ir slēgta un process ir atgriezenisks, tad entropija nemainās
tad es devu skaidrojumu kāpēc manuprāt sistēma ir slēgta un kāpēc process ir atgriezenisks
kur te parādīdījās nelinearitāte vai gadījuma vērtība????
te daudziem cilvēkiem laikam ir "too much free time", ja jau jau runā vairākas dienas par neko ;D
Maija_Eskuella rakstīja: Teicu, jau- neviens nav tik gudrs, lai spētu aptvert visu gudrību un nodefinēt to. Tas, ko jūs te minat ir dažas lielākas vai mazākas gudrības daļas. Kur tad paliek čuijs, ņuhs un poņa? Labi, intuīcija vēl utt. Kā būs ar to gudrības daļu, ko cilvēks vēl nav apguvis un tāpēc nezin, kas tas ir un kā to nosaukt?
Nejauc lietas. Nodefinēt un aptvert nav viens un tas pats. Visumam ir definīcija, bet tas nenozīmē, ka to var aptvert.
tāpēc, ka entropija ir pieaugoša, process ir neatgriezenisks!
tavs aogalvojums ir patiess noslēgtā sistēmā
paskaidrošu ar piemēru, kā es to saprotu
pieņemsim, ka glāzē kūst ledus (kopā ar ūdeni ir teiksim tonna)
process ir neatgriezenisks, entropija pieaugoša.....
bet pietiek sākt liet ūdeniun/vai ledu nost (piemēram kilogramu sekundē) un mēs iegūstam situāciju, kad process (ledus kušana) joprojām ir neatgriezenisks, bet sistēmas entropija samazinās
Maija_Eskuella rakstīja: Teicu, jau- neviens nav tik gudrs, lai spētu aptvert visu gudrību un nodefinēt to. Tas, ko jūs te minat ir dažas lielākas vai mazākas gudrības daļas. Kur tad paliek čuijs, ņuhs un poņa? Labi, intuīcija vēl utt. Kā būs ar to gudrības daļu, ko cilvēks vēl nav apguvis un tāpēc nezin, kas tas ir un kā to nosaukt?
Nejauc lietas. Nodefinēt un aptvert nav viens un tas pats. Visumam ir definīcija, bet tas nenozīmē, ka to var aptvert.
Izskatās, ka Tu nespēj aptvert, ka nevar nodefinēt lietas, pirms kāds par tām ir uzzinājis.
Maija_Eskuella rakstīja: Teicu, jau- neviens nav tik gudrs, lai spētu aptvert visu gudrību un nodefinēt to. Tas, ko jūs te minat ir dažas lielākas vai mazākas gudrības daļas. Kur tad paliek čuijs, ņuhs un poņa? Labi, intuīcija vēl utt. Kā būs ar to gudrības daļu, ko cilvēks vēl nav apguvis un tāpēc nezin, kas tas ir un kā to nosaukt?
Nejauc lietas. Nodefinēt un aptvert nav viens un tas pats. Visumam ir definīcija, bet tas nenozīmē, ka to var aptvert.
Izskatās, ka Tu nespēj aptvert, ka nevar nodefinēt lietas, pirms kāds par tām ir uzzinājis.
Var. Žils Verns ļoti daudz ko izdomāja pirms konstruktoriem. Piemēram, zemūdeni
Kindzulis rakstīja: Seene... Verns 1866 uzcepa graamatu par jau esoshu izgudrojumu
bet taa- inzjenieri Garinu veel vajadzeetu...
Ok, sliktu piemēru ātrumā izdomāju... Bet gribēju pateikt tikai to, ka sapņotāji ir lietas bieži izdomājuši pirms izgudrotājiem
ar ko sapņotājs atšķirās no izgudrotāja???? varbūt vienīgi ar to, ka izgudrotājs mēģina pats salikt kopā aparātu ar kuru vaºetu savus sapņus materializēt....
bazars bija par to, ka nav iespējams definēt lietas par kurām nevienam nav nojausmas
piemērs:
teorētiski gandrīz visu zemes masu varētu pārvietot pēc patikas tālu.... izmantojot staru.... uz stara uzkabina atomu un otrā galā saņem....
tas nekas, ka praktiski šitāds aparāts vēl dabā nav uztaisīts.... definēts tāds ir un arī apakšā sēdošie fizikas principi ir skaidri un aprakstīti....
ja, kāds (deksters) nekad par kautko tādu nav pat iedomājies , tad tak viņš nevar definēt neko tādu....
kāds (sapņotājs) iedomājās un nodefinēja.... tagad jāsagaida kāmēr kāds (izgudrotājs) uzbūvēs iekārtu
ja, kāds (deksters) nekad par kautko tādu nav pat iedomājies , tad tak viņš nevar definēt neko tādu....
kāds (sapņotājs) iedomājās un nodefinēja.... tagad jāsagaida kāmēr kāds (izgudrotājs) uzbūvēs iekārtu
Taisnība. Un pats pierādi, ka galīgi nevietā ir tas, ka šadu jautājumu vispār pieminēji. Jo jebkas, ko es vai kāds cits šeit mēģināja definēt, ir jau izdomāts. Pilnīgi noteikti ne vēlāk, kā rakstot attiecīgo definīciju.
ja, kāds (deksters) nekad par kautko tādu nav pat iedomājies , tad tak viņš nevar definēt neko tādu....
kāds (sapņotājs) iedomājās un nodefinēja.... tagad jāsagaida kāmēr kāds (izgudrotājs) uzbūvēs iekārtu
Taisnība. Un pats pierādi, ka galīgi nevietā ir tas, ka šadu jautājumu vispār pieminēji. Jo jebkas, ko es vai kāds cits šeit mēģināja definēt, ir jau izdomāts. Pilnīgi noteikti ne vēlāk, kā rakstot attiecīgo definīciju.
es taču jau vēl pirms vairākjām lapām teicu, ka definīcija ir vienošanās kādu lietu vai parādību tādā vārdā saukt....
piemērs....
lielākā daļa cilvēku, kas ir lasījusi entropijas definīciju nedomā, ka entropija ir process (jo tā ir definēta vairāk kā tāda mērvienība)
bet kāds taču tik un tā definīciju bišķi pa savam saprot un viss....
kopumā jau tas nav slikti, jo kāds kautko definējot izdomā, ka lietas strādās tā, bet kāds cits nesaprot un rezultātā iegūstam kautko modernāku
piemēram "nelineāro loģiku"
tā saucamā lobačevska ģeometrija taču ir tikai tāpēc, ka kāds iedomājās, ka paralēlas taisnes tomēr krustojas
kaut eklīds bija skaidri definējis, ka nekrustojas
bet nu zinaama taisniiba iraid
DEVALVACIJA
Kā domājat ?
1.Latu NEdevalvēs
2.Latu Devalvēs
Es pašlaik domāju ,ka devalvēs tik nav zināms kad