DEVALVACIJA

rudens68 Reģ.: 17.04.2006

Kā domājat ?

1.Latu NEdevalvēs

2.Latu Devalvēs

Es pašlaik domāju ,ka devalvēs tik nav zināms kad

 
1.. 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 ..25
Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Pirmais rakstīja:

atgriezīsimies pie pirmsākumiem

1) es apgalvoju, ka manuprāt cilvēces kopējā gudrība ir konstanta, bet cilvēku skaits pieaug, tāpēc katrs konkrētais indivīds varētu nebūt tik gudrs kā agrāk

2) anonīmiķis izteica viedokli, ka cilvēces kopējai gudrībai vajadzētu mazināties, jo entropija "savāc" daļu gudrības

3) tad es izejot no tā, kā es saprotu, kas ir entropija, uz gudrību šim apgalvojumam nevajadzētyu attiekties, pie tam pamatoju savus izteikumus norādot uz konkrētu avotu....

4) tad panesās visādas diskusiju formas par to, ka es nejēdzot vispār kas tā entropija tāda ir, tajā pašā laikā neviens pat negrasījās man to paskaidrot

tagad diskusija ir nonākusi līdz mēģinājuma definēt "nelineāro loģiku"

es vispārīgā gadījumā nojaušu, kas varētu izraisīt loģikas nelinearitāti, tikai nespēju sasiet to kopā ar iepriekš apspriesto entropijas tēmu

protams es tagad netaisos pierādīt pat apgalvojumu, ka gudrības daudzums ir konstants... ja kāds man var pierādīt pretējo, es ar prieku pieņemšu šo viedokli

Loģiskā nelinearitāte ir jau pašā sakumā. Tieši tavs apgalvojums par gudrību, kā slēgtu sistēmu nav ne ar ko pamatots. Tas ir tikai un vienīgi tavs pieņēmums, kas no vispārējās loģikas viedokļa ir gadījumskaitlis.

Un manuprāt pilnīgi aplams pieņēmums. Kaut vai pamēģini atspēkot elementāru piemēru - daļiņa no gudrības ir zināt, ka "zēns" angliski ir "boy". Skolotāja iemāca to skolēnam. Šajā brīdī skolēna gudrība palielinās, bet skolotājas nesamazinās. Vai ir jebkāds saistīts iemesls jebkurā citā kopējās gudrības sistēmā kādai daļiņai samazināties?

Kindzulis Reģ.: 20.10.2002
0 0 Atbildēt

Pirmais peec Seenes(visu cienju) teksta taapat nekaa nesapratiis

vinjapraat loogjiski buutu arii nozinjo- galds ir bruuns-taatad riit buus pirmdiena un TAA tas IR ...

anonimikis Reģ.: 18.10.2002
0 0 Atbildēt

teorija par slēgtu sistēmu ir pilnīgs murgs.

pēc tās visgudrākie bija senie cilvēki. jo viss kopējais gudrības daudzums sadalījās uz ļoti nelielu tās nesēju kopu. kopai pieaugot (cilvēku skaitam palielinoties), katrs nākamais indivīds kļuva arvien tupāks un tupāks.

līdz beidzot cikla galā (uz šo brīdi), radās Pirmais, kuram nebija palicis vairs nekas.

Kindzulis Reģ.: 20.10.2002
0 0 Atbildēt

Pirmais Reģ.: 16.05.2003
0 0 Atbildēt

Seene rakstīja:

Pirmais rakstīja:

atgriezīsimies pie pirmsākumiem

1) es apgalvoju, ka manuprāt cilvēces kopējā gudrība ir konstanta, bet cilvēku skaits pieaug, tāpēc katrs konkrētais indivīds varētu nebūt tik gudrs kā agrāk

2) anonīmiķis izteica viedokli, ka cilvēces kopējai gudrībai vajadzētu mazināties, jo entropija "savāc" daļu gudrības

3) tad es izejot no tā, kā es saprotu, kas ir entropija, uz gudrību šim apgalvojumam nevajadzētyu attiekties, pie tam pamatoju savus izteikumus norādot uz konkrētu avotu....

4) tad panesās visādas diskusiju formas par to, ka es nejēdzot vispār kas tā entropija tāda ir, tajā pašā laikā neviens pat negrasījās man to paskaidrot

tagad diskusija ir nonākusi līdz mēģinājuma definēt "nelineāro loģiku"

es vispārīgā gadījumā nojaušu, kas varētu izraisīt loģikas nelinearitāti, tikai nespēju sasiet to kopā ar iepriekš apspriesto entropijas tēmu

protams es tagad netaisos pierādīt pat apgalvojumu, ka gudrības daudzums ir konstants... ja kāds man var pierādīt pretējo, es ar prieku pieņemšu šo viedokli

Loģiskā nelinearitāte ir jau pašā sakumā. Tieši tavs apgalvojums par gudrību, kā slēgtu sistēmu nav ne ar ko pamatots. Tas ir tikai un vienīgi tavs pieņēmums, kas no vispārējās loģikas viedokļa ir gadījumskaitlis.

Un manuprāt pilnīgi aplams pieņēmums. Kaut vai pamēģini atspēkot elementāru piemēru - daļiņa no gudrības ir zināt, ka "zēns" angliski ir "boy". Skolotāja iemāca to skolēnam. Šajā brīdī skolēna gudrība palielinās, bet skolotājas nesamazinās. Vai ir jebkāds saistīts iemesls jebkurā citā kopējās gudrības sistēmā kādai daļiņai samazināties?

nu re, beidzot kāds sāk argumentēti kaut ko pierādīt....

tas mans sākotnējais apgalvojums nebija par zināšanām, bet gan anekdotisks apgalvojums par gudrību kā tādu

Pirmais Reģ.: 16.05.2003
0 0 Atbildēt

Kindzulis rakstīja: Pirmais peec Seenes(visu cienju) teksta taapat nekaa nesapratiis

vinjapraat loogjiski buutu arii nozinjo- galds ir bruuns-taatad riit buus pirmdiena un TAA tas IR ...

tev manuprāt ir nedaudz nepilnīgs priekšstats par matemātisko loģiku

Maija_Eskuella Reģ.: 07.04.2005
0 0 Atbildēt

1. Sapņot nav kaitīgi (vai veselīgi?) un lielākā tiesa šeit publicēto tekstu varētu tā klasificēt;

2. Gudrība ir relatīvs jēdziens (tāpat kā tas, kas ir labi un kas slikti), pirms izvirzīt apgalvojumus par ko tādu, vajadzētu to definēt (atkal jau), turklāt- definīcijas kvalitāti ierobežo autoram piemītošās gudrības daudzums (arī jau vajadzētu definēt, bet mēs vismaz nojaušam, par ko ir runa). Balstoties uz pieņēmumu, ka cilvēces "kopējā gudrība" ir lielāka nekā katra "indivīda gudrība", atļaušos apgalvot, ka cilvēces spēkos praktiski nav iespējams precīzi apzināties, ko nozīmē "gudrība" un ar to saistītu teoriju bīdīšana attiecas uz 1. apgalvojumu. Tas viss ir spēkā, līdz cilvēki iemācīsies izveidot (bet varbūt iemācīsies to lietot) kopējo apziņu, kas ikvienam dotu pieeju "kopējai gudrībai" (nu tas kaut kas notelepātijas tēmas).

3. Varbūt, lielāka gudrība piemīt indivīdiem, kas laiku pavada lietderīgāk nekā te spamojot.

Maija_Eskuella Reģ.: 07.04.2005
0 0 Atbildēt

Kindzulis rakstīja: Pirmais peec Seenes(visu cienju) teksta taapat nekaa nesapratiis

vinjapraat loogjiski buutu arii nozinjo- galds ir bruuns-taatad riit buus pirmdiena un TAA tas IR ...

Katram gudrība ir savādāka, Pirmais noteikti spētu atbildēt uz jautājumu, cik ir 2x2=4 un saprot, ka ir 10 cilvēku veidi - tie, kas zin par bināro sistēmu un pārējie.

Kindzulis Reģ.: 20.10.2002
0 0 Atbildēt

Pirmais rakstīja:

Kindzulis rakstīja: Pirmais peec Seenes(visu cienju) teksta taapat nekaa nesapratiis

vinjapraat loogjiski buutu arii nozinjo- galds ir bruuns-taatad riit buus pirmdiena un TAA tas IR ...

tev manuprāt ir nedaudz nepilnīgs priekšstats par matemātisko loģiku

un kas te shobriid runaa par matemaatisko loogjiku? vai arii meegjini gariigas veertiibas saciparot?

Kindzulis Reģ.: 20.10.2002
0 0 Atbildēt

Pirmais - matemaatiski loogjiski apraksti pavasara smarzjas

Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Maija_Eskuella rakstīja: Tas viss ir spēkā, līdz cilvēki iemācīsies izveidot (bet varbūt iemācīsies to lietot) kopējo apziņu, kas ikvienam dotu pieeju "kopējai gudrībai" (nu tas kaut kas notelepātijas tēmas).

Es teiktu, ka gudrība = zināšanas + prasmes. Zināšanu jomā cilvēki jau sen ir veidojuši (un patreizējā datorlaikmetā ļoti strauji to arī izdarījuši) "kopējo gudrību". Mūsdienās gudrākais ir nevis tas, kurš visvarāk zin, bet gan tas, kurš visātrāk un visefektīvāk māk atrast un pielietot kopīgi uzkrātās zināšanas. Nākamais solis, protams, ir atrast veidu, kā dalīties prasmēs.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Kindzulis rakstīja: Pirmais - matemaatiski loogjiski apraksti pavasara smarzjas

ķīmiski buus vieglaak bet ne par to staasts...

gudriiba nav nosleegta vide, jo gudriiba rada gudriibu.kameer neesi iemaaciijies alfabeetu, nevareesi neko gudru uzrakstiit

tuvaak patiesiibai buus teksts, ka viena daļa populaacijas ir sajutušies tik gudri jo ir aizmirsuši alfabētu

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Seene rakstīja:

Maija_Eskuella rakstīja: Tas viss ir spēkā, līdz cilvēki iemācīsies izveidot (bet varbūt iemācīsies to lietot) kopējo apziņu, kas ikvienam dotu pieeju "kopējai gudrībai" (nu tas kaut kas notelepātijas tēmas).

Es teiktu, ka gudrība = zināšanas + prasmes. Zināšanu jomā cilvēki jau sen ir veidojuši (un patreizējā datorlaikmetā ļoti strauji to arī izdarījuši) "kopējo gudrību". Mūsdienās gudrākais ir nevis tas, kurš visvarāk zin, bet gan tas, kurš visātrāk un visefektīvāk māk atrast un pielietot kopīgi uzkrātās zināšanas. Nākamais solis, protams, ir atrast veidu, kā dalīties prasmēs.

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja:

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

ja-a...

Ne jau prasmju likvidēšana, bet gan spēja dalīties. Piemēram - es līdz perfektumam attīstu savu prasmi smērēt sviestmaizes. Bet tu - cept kotletes. Un tad kad man sagribās kotletes - es izmantoju tavu prasmi. Un otrādi.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja:

Seene rakstīja:

Maija_Eskuella rakstīja: Tas viss ir spēkā, līdz cilvēki iemācīsies izveidot (bet varbūt iemācīsies to lietot) kopējo apziņu, kas ikvienam dotu pieeju "kopējai gudrībai" (nu tas kaut kas notelepātijas tēmas).

Es teiktu, ka gudrība = zināšanas + prasmes. Zināšanu jomā cilvēki jau sen ir veidojuši (un patreizējā datorlaikmetā ļoti strauji to arī izdarījuši) "kopējo gudrību". Mūsdienās gudrākais ir nevis tas, kurš visvarāk zin, bet gan tas, kurš visātrāk un visefektīvāk māk atrast un pielietot kopīgi uzkrātās zināšanas. Nākamais solis, protams, ir atrast veidu, kā dalīties prasmēs.

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

tipa-

paziistu vienu superķirurgu, viens no labaakajiem eiropaa.viss viņam ir skaidrs pat tur, kur citi neuhjaa nesaprot.bet viņa pieņemšanas kabinetaa nereti var sastapt izjauktu pļaujmašīnu, radioaparaatu vai kko citu pilniigi negaidiitu...

Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Vot jums krīze valstī, dzeram jau nedēļas vidū...

Kaksi - tu tak esi slims. Ātri uz Straupi - kamēr vēl neesi sava visuresošā alkohola murgos kaut ko satrādājis.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja:

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

ja-a...

Ne jau prasmju likvidēšana, bet gan spēja dalīties. Piemēram - es līdz perfektumam attīstu savu prasmi smērēt sviestmaizes. Bet tu - cept kotletes. Un tad kad man sagribās kotletes - es izmantoju tavu prasmi. Un otrādi.

tas bija treknajos gados...

dziive piespiediis mekleet risinaajumus miskastee (labaa noziimee) un atgriezties mazliet laikaa atpakaļ. un tikai tad pieraadiisies- kurš speej maaciities, bet kurš tikai zubrīt.

Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja:

Ozz rakstīja:

Seene rakstīja:

Maija_Eskuella rakstīja: Tas viss ir spēkā, līdz cilvēki iemācīsies izveidot (bet varbūt iemācīsies to lietot) kopējo apziņu, kas ikvienam dotu pieeju "kopējai gudrībai" (nu tas kaut kas notelepātijas tēmas).

Es teiktu, ka gudrība = zināšanas + prasmes. Zināšanu jomā cilvēki jau sen ir veidojuši (un patreizējā datorlaikmetā ļoti strauji to arī izdarījuši) "kopējo gudrību". Mūsdienās gudrākais ir nevis tas, kurš visvarāk zin, bet gan tas, kurš visātrāk un visefektīvāk māk atrast un pielietot kopīgi uzkrātās zināšanas. Nākamais solis, protams, ir atrast veidu, kā dalīties prasmēs.

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

tipa-

paziistu vienu superķirurgu, viens no labaakajiem eiropaa.viss viņam ir skaidrs pat tur, kur citi neuhjaa nesaprot.bet viņa pieņemšanas kabinetaa nereti var sastapt izjauktu pļaujmašīnu, radioaparaatu vai kko citu pilniigi negaidiitu...

Nu bet būtu tak feini, ja tu arī varētu operēt, izmantojot viņa prasmes. Bet viņš dažādībai tajā laikā nejautu radioaparātu, bet uzkonstruētu jaunu lidmašīnu

Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja:

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja:

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

ja-a...

Ne jau prasmju likvidēšana, bet gan spēja dalīties. Piemēram - es līdz perfektumam attīstu savu prasmi smērēt sviestmaizes. Bet tu - cept kotletes. Un tad kad man sagribās kotletes - es izmantoju tavu prasmi. Un otrādi.

tas bija treknajos gados...

dziive piespiediis mekleet risinaajumus miskastee (labaa noziimee) un atgriezties mazliet laikaa atpakaļ. un tikai tad pieraadiisies- kurš speej maaciities, bet kurš tikai zubrīt.

Ozz - ne tak. Es nerunāju par to, ka TU ceptu man kotletes. Bet es pats prastu to izdarīt ar kolektīvās apziņas palīdzību aizņemoties šo informāciju no tavām smadzenēm. Nejauc biznesu ar sci-fi

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

ja ir runa par "paša lietošanai", tad iespeejams ka es vereetu arii opereet, bet viņš buuveet lidaparaatus

taapat ar to entopiju- paša lietošanai lai izskaidrotu neizskaidrojamas lietas der, bet pludinaat plašās masās figņu lai attaisnotu savu eksistenci nafig

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja:

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja:

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

ja-a...

Ne jau prasmju likvidēšana, bet gan spēja dalīties. Piemēram - es līdz perfektumam attīstu savu prasmi smērēt sviestmaizes. Bet tu - cept kotletes. Un tad kad man sagribās kotletes - es izmantoju tavu prasmi. Un otrādi.

tas bija treknajos gados...

dziive piespiediis mekleet risinaajumus miskastee (labaa noziimee) un atgriezties mazliet laikaa atpakaļ. un tikai tad pieraadiisies- kurš speej maaciities, bet kurš tikai zubrīt.

Ozz - ne tak. Es nerunāju par to, ka TU ceptu man kotletes. Bet es pats prastu to izdarīt ar kolektīvās apziņas palīdzību aizņemoties šo informāciju no tavām smadzenēm. Nejauc biznesu ar sci-fi

es saaktu ar informaaciju par banku kontiem

Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja:

es saaktu ar informaaciju par banku kontiem

Neko tu neesi sapratis. Banku konti iederas ZINĀŠANU kategorijā. Un jau šobrīd iespēja dalīties ar zināšanām ir, bet tā nebūt nenozīmē obligātu dalīšanos ar visām zināšanām.

Prasme ir, piemēram, ievadīt konta numuru atbilstošajā lauciņā.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

principaa zinot alfabētu es tev vareetu soli pa solim smalki uzrakstīt uz 10 lapaam kas nepieciešams lai uzceptu manupraat labas kotletes.

uzcept labu kotleti var tikai pirms tam 99reizes uzcepot netiklabu.izziņas process-tas nav ne sci-fi ne arii bizness, jo biznesa pamataa buutu universaala recepte-kotlete katrai dienai un visas planeetas populaacijai...

Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja: principaa zinot alfabētu es tev vareetu soli pa solim smalki uzrakstīt uz 10 lapaam kas nepieciešams lai uzceptu manupraat labas kotletes.

uzcept labu kotleti var tikai pirms tam 99reizes uzcepot netiklabu.izziņas process-tas nav ne sci-fi ne arii bizness, jo biznesa pamataa buutu universaala recepte-kotlete katrai dienai un visas planeetas populaacijai...

Ar alfabētu tu vari aprkastīt recepti - t.i. zināšanas. Bet tajās 99 reizēs, kad uzcepsi netiklabu, tavas smadzenes uzkrās informāciju, kas ļaus 100. reizē uzcept perfektu. Tā jau būs tava prasme. Un nākamais solis uz kolektīvo gudrību varētu būt tieši spēja šo informāciju padarīt pieejamu citiem.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja: principaa zinot alfabētu es tev vareetu soli pa solim smalki uzrakstīt uz 10 lapaam kas nepieciešams lai uzceptu manupraat labas kotletes.

uzcept labu kotleti var tikai pirms tam 99reizes uzcepot netiklabu.izziņas process-tas nav ne sci-fi ne arii bizness, jo biznesa pamataa buutu universaala recepte-kotlete katrai dienai un visas planeetas populaacijai...

Ar alfabētu tu vari aprkastīt recepti - t.i. zināšanas. Bet tajās 99 reizēs, kad uzcepsi netiklabu, tavas smadzenes uzkrās informāciju, kas ļaus 100. reizē uzcept perfektu. Tā jau būs tava prasme. Un nākamais solis uz kolektīvo gudrību varētu būt tieši spēja šo informāciju padarīt pieejamu citiem.

nezinu kaa ir Tavaa sfeeraa, bet manaa nekaadas graamatas, receptes un entopijas neliidz tikai un vieniigi prakse.Nepamēģināsi- neuzzinaasi.

kolektiivaa gudriiba buutu pieliidzinaama kotletei katru dienu un visai populaacijai.

cilveeks ir individuāla un unikaala uzparikte un taads arii paliks.palasi Pirmā parakstu

1.. 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 ..25
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti