ooPIS rakstīja:
...
termins -a, v.
Definīcijai nevajag obligāti būt īsai, līdz ar to Tava definīcijas definīcija nevar būt pareiza, jo satur nepatiesu apgalvojumu.
Ko nozīmā "-a,v"?
ooPIS rakstīja:
...
termins -a, v.
Definīcijai nevajag obligāti būt īsai, līdz ar to Tava definīcijas definīcija nevar būt pareiza, jo satur nepatiesu apgalvojumu.
Ko nozīmā "-a,v"?
es nesaprotu, nah kaut kāda idiņa Pirmā dēļ te vēl kaut kas jādefinē?
definēsim valsts īstermiņa attīstību mana prognoze - būs sekojošais:
cap kaa Nostradamuss... preciizs liidz veemienam
uj pļā, tagad jūs te sākat citēt dažādas enciklopēdiju redakcijas un sākt viens otram pierādīt, ka oponenta definīcija patiesībā nav nikujā nekāda definīcija tikai tāpēc, ka latviešu padomju enciklopēdijas 7 sējumā ir teikts, ka seksa vispār nav
kaut gan visiem oponentiem ir skaidrs, ka vina personīgo darbošanos stacijas tualetē ap savu krāniņu patiesībā sauc par seksu
definīcija savā būtībā skan tā:
"lieta(parādība) XXX ir" un tad seko tās lietas vai parādības izskaidrojums citiem vārdiem....
vai arī
"tadu un tādu lietu vai parādību sauc par YYY"
pie tam ja lieta vai parādība tiek nosaukta kautkādā svešvārdā, tad tas nozīmē, ka par šo ir vienojušies arī citu valodu lietotāji, kas izmanto to pašu svešvārdu....
kā kautkāds krievijas iedzīvotājs lai zinātu ko nozīmē vācija vai kautkāda algemaine(vai kā tie praideri to pasaules malu sauc) ja viņa valoda to vietu definē kā germāniju?????
un definīcija kautkādam jēdzienam nav viennozīmīgi noteikta, katram tā var būt arī sava, galvenais lai tā nebūtu principiāli pretrunīga ar līdzcilvēku definīcijām.... un līdz ar to mēs varētu runāt īsāk, nepaskaidrojot tos izteicienus,kuriem vajadzētu būt saprotamiem pārējiem diskusijas dalībniekiem.... tā vot
bet atgriežoties pie tā smukā svešvārda - "entropija" - tā arī es nedabūju no karstākajiem oponentiem viņu pamatojumu faktam, ka ar šo smuko sešvārdu tiek apzīmēts PROCESS
tāpēc arī manī tas izraisīja šadu prasību pēc skaidrojuma, jo manā izpratnē šis svešvārds neapzīmē procesu, bet gan kautkādu īpašību....
tautas valodā runājot- ja kāds saka, ka spriegums (potenciālu starpība) ir 220 volti, tas tas nebūt nenozīmē, ka kāds jau ir atrāvies pa nagiem
saderam, ka tūlīt atradīsies kāds Vadoņveidīgais, kurš izraus no konteksta kādu vārdu salikumu un sāks intensīvi pierādīt, ka tas tā nav tā vietā lai argumentēti mēģinātu pierādi`t savu iepriekšējo apgalvojumu
ooPIS rakstīja:
STALINS rakstīja:
ooPIS rakstīja: definīcija -as, s.
1. Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
tas ir termins
nebuus tiesa
termins -a, v.
1. Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
vot tieši šito es aprakstīju nupat
spriežot pēc cipariņa "1" un saīsinājuma "a.v." jūs abi esat parāvuši kautkādu enciklopēdiju vai skaidrojošo vārdnīcu D tikai katrs savu
STALINS rakstīja: Definīcija ir aprakstošs jēdziena izpratnes formulējums, kas šo jēdzienu atšķir no blakusjēdzieniem.
vot pastāsti ar ko mana definīcijas definīcija ir principiālā pretrunā ar tavējo????
bet mani vairāk tā entropijas definīcija tagad satrauc
pirmajam laikam taa arii nekad nepieleks... ka sabiedriiba dziivo peec kautkaadaam vispaarpienjemtaam normaam... tai skaitaa arii vaaru skaidrojumi visiem ir +/- vieni taa vietaa var vnk tukshpljuutiit un piekopt sinn piemineeto nelineaaro logjiku... stulbi taa...
nekas cits neatliek kā piekrist raimim
ko jūs visi te drišat par definīcijām???
labāk nobalsojiet par entropijas definīcijas jautājumu -"entropija nav mērvienība, entropija ir process" ar jā vai nē
p.n.
es vēlētos lai jēdziena pieminētājs to definētu
kādi 95% lasītāju nemaz neizprot jēdziena "nelineārā logika" jēgu, tajā skaitā arī es
jo nevaru es piemēram atvērt enciklopēdiju un to atrast
tagad es pamēģināšu definēt to jēdzienu, ko te daži pielietoja
ja matemātiskajā loģikā visas darbību un secinājumu rezultāti pie vienādiem nosacījumiem vienmēr ir vienādi (tajā skaitā matemātiskā loģika skaidri definē faktu, ka ja no aplamiem nosacījumiem kautko secina tobiš lieto implikācijas funkciju, tad kāds ir rezultāts)
matemātiskajā loģikā ir dažādas funkcijas piemēram konjunkcija, disjunkcija implikācija,
"nelineārā loģika" pēc manām domām varētu būt matemātiskā loģika, kurā kādas darbības rezultāts nebūtu viennozīmīgi definēts
bljā!
vēlreiz par tavu entropiju - nav mums noslēgtas sistēmas!
tāpēc tavu pirmo apgalvojumu var sarullēt un iebāzt ......
anonimikis rakstīja: bljā!
vēlreiz par tavu entropiju - nav mums noslēgtas sistēmas!
tāpēc tavu pirmo apgalvojumu var sarullēt un iebāzt ......
vai tu vēlies teikt, ka cilvēce pārņem gudrību no citām dzīvām vai nedzīvām būtnēm? es sliecos apgalvot, ka nē... un jau pāris dienas atpakaļ norādīju uz šo manu pieņēmumu
varbūt tu varētu sniegt kādus pierādījumus tam, ka esi personīgi pārņēmis gudrību no zivīm (piemēram).... līdz ar to cilvēce ir kļuvusi gudrāka, bet zivis attiecīgi dumjākas
par entropiju skaidrs, tu uzskati, ka sistēma nav slēgta....
tagad parunāsim par \"nelineāro\" loģiku
matemātiskā loģika definē iespējamās predikātu vērtības (0 vai 1, aplams vai patiess), viena (noliegums, piemēram) un divu (implikācija jau iepriekš pieminētā) argumentu funkcijas, kā arī operācijas, kas ļautu reducēt vairāku argumentu funkcijas uz vairāku secīgi izpildāmu viena vai divu argumentu funkciju virkni... par to vairumam mums viss ir skaidrs, sevišķi ja piesaucam jēdzienu \"bula algebra\", kam nav gluži līdz galam, tas var iesākumam izlasīt en.wikipedia.org/...
bet par to nelinearitāti man joprojām nav skaidrs
tātad es vēlētos kautkādu norādi vai skaidrojumu par šī loģikas novirziena pamatjēdzieniem un likumiem
pieļauju, ka nelineārajā loģikā implikācija varētu būt definēta kā komutatīva operācija (matemātiskajā loģikā tā nav)
bet ja atgriežamies pie maniem apgalvojumiem entropijas sakarā, tad es nekur neko tādu nepielietoju
p.n.
augstāk minētais attiecas tikai uz tiem, kas spēj saprast tādus svešvārdus \"komutatīvs\", \"loģika\" un citus manis pielietotos vispārpieņemtajā to formā bez speciālu definīciju piesaukšanas latviešu valodā
Sretsked rakstīja: Pirmais ir konkrēts ēzelis.
Sliecos domāt uz to,ka šis eksemplārs ir pamatīgi cietis kaut kādos 'līderisma kursos'....smadzenes izskalotas konkrēti.
neesmu bijis...
jo viņi atteicās mani pieņemt uzreiz "meistarklasē"
bet gribēja iesmērēt pamatkursus kūdras racējiem, iesācējiem
joprojām ir spēkā mans apgalvojums, ka es atvainošos visiem un pieņemšu vairākuma viedokli, ka kāds spēs man argumentēti parādīt to vietu, kur es savos secinājumos kļūdos
un ne jau ar frāzēm, tu esi idiots vai kautkādu abstraktu mazākuma "mācību" piesaukšanas
Pirmais rakstīja:
"nelineārā loģika" pēc manām domām varētu būt matemātiskā loģika, kurā kādas darbības rezultāts nebūtu viennozīmīgi definēts
"Mājās nav ko ēst, tāpēc braucu uz Rimi" - loģiski, bet kāpēc tieši Rimi, nevis Maxima vai Sky? Netiešajam faktoram var būt vesela kautdze vērtību, kas noved pie viena un tā paša rezultāta (konkrēti - tuvāk / lētāk / konkrēts sortiments / vakar biju Maximā tagad gribu citur / pats nezinu kāpēc u.t.t.). Un jā - kāpēc braucu, nevis eju? Un kāpēc iepirkties, nevis uz restorānu? Īsti lineāra loģika faktiski eksistē tikai teorijā, jo tai ir nepieciešami "tīri" nosacījumi, kādi dzīvē nav pieejami.
Seene rakstīja:
Pirmais rakstīja:
"nelineārā loģika" pēc manām domām varētu būt matemātiskā loģika, kurā kādas darbības rezultāts nebūtu viennozīmīgi definēts
"Mājās nav ko ēst, tāpēc braucu uz Rimi" - loģiski, bet kāpēc tieši Rimi, nevis Maxima vai Sky? Netiešajam faktoram var būt vesela kautdze vērtību, kas noved pie viena un tā paša rezultāta (konkrēti - tuvāk / lētāk / konkrēts sortiments / vakar biju Maximā tagad gribu citur / pats nezinu kāpēc u.t.t.). Un jā - kāpēc braucu, nevis eju? Un kāpēc iepirkties, nevis uz restorānu? Īsti lineāra loģika faktiski eksistē tikai teorijā, jo tai ir nepieciešami "tīri" nosacījumi, kādi dzīvē nav pieejami.
ja tu esi pietiekami pieredzējis lai spētu izdalīt predikātus un noteikt to vērtību konkrētā brīdī, kā arī saprast kādas konkrēti matemātiskās loģikas funkcijas izmantot, tad matemātiskā loģika strādā ekselenti... nelinearitāte tātad tavuprāt parādās tieši predikātu vai to vērtību noteikšanā...
piemēram - "mājās nav ko ēst" - nu ēdiet taču kūkas
p.n.
pieļauju domu, ka daudzi diskusijas dalībnieki varētu nebūt dzirdējuši to veco anekdoti, tāpēc īsumā fiška ir tur, ka pie lielmātes ir atnākuši nabaga zemnieki un saka, ka viņiem nav ko ēst.... lielmāte atcerās, ka bērnībā, kad starp ēdienreizēm viņai gribējās ēst viņa gāja uz virtuvi un ēda kūkas
es tak jau iepriekš teicu, Vadonis drīkst neko nepierādīt, jo viņam parasti vienīgais argumets jebkā pierādīšanai ir augstāk minētais nepoleons un durvis bez rokturiem
tad ir tieši tikpat konstruktīvi kā fartuka pieminētais tēvs un urbināšanās
Pirmais rakstīja:
ja tu esi pietiekami pieredzējis lai spētu izdalīt predikātus un noteikt to vērtību konkrētā brīdī, kā arī saprast kādas konkrēti matemātiskās loģikas funkcijas izmantot, tad matemātiskā loģika strādā ekselenti... nelinearitāte tātad tavuprāt parādās tieši predikātu vai to vērtību noteikšanā...
piemēram - "mājās nav ko ēst" - nu ēdiet taču kūkas
Nelinearitāte parādās tur, kur predikātu vērtības noteikšana nav iespējama. Matemātiski tas nozīmē, ka viens vai vairāki no formulas komponentiem ir gadījumskaitļi.
Atrisini elemetāru vienādojumu - cik ir X? X*2-RND=8...
Seene rakstīja:
Pirmais rakstīja:
ja tu esi pietiekami pieredzējis lai spētu izdalīt predikātus un noteikt to vērtību konkrētā brīdī, kā arī saprast kādas konkrēti matemātiskās loģikas funkcijas izmantot, tad matemātiskā loģika strādā ekselenti... nelinearitāte tātad tavuprāt parādās tieši predikātu vai to vērtību noteikšanā...
piemēram - "mājās nav ko ēst" - nu ēdiet taču kūkas
Nelinearitāte parādās tur, kur predikātu vērtības noteikšana nav iespējama. Matemātiski tas nozīmē, ka viens vai vairāki no formulas komponentiem ir gadījumskaitļi.
Atrisini elemetāru vienādojumu - cik ir X? X*2-RND=8...
tāpēc ir ieviests varbūtības jēdziens... un ir definēti varbūtību rēķini
ja predikāta vērtība var būt tikai 0 vai 1, tad varbūtība pēc definīcijas ir skaitlis starp 0 un 1
bet es savos apgalvojumos par entropiju nekur neizmantoju nedefinētus predikātus un izmantoju vienkāršu matemātisku loģiku
es vienkārši paņēmu entropijas definīcijā izmantoto apgalvojumu, ka ja sistēma ir slēgta un process ir atgriezenisks, tad entropija nemainās
tad es devu skaidrojumu kāpēc manuprāt sistēma ir slēgta un kāpēc process ir atgriezenisks
kur te parādīdījās nelinearitāte vai gadījuma vērtība????
Pirmais rakstīja:
STALINS rakstīja: Definīcija ir aprakstošs jēdziena izpratnes formulējums, kas šo jēdzienu atšķir no blakusjēdzieniem.
vot pastāsti ar ko mana definīcijas definīcija ir principiālā pretrunā ar tavējo????
bet mani vairāk tā entropijas definīcija tagad satrauc
Eu, davai studijā definīcijas definīciju! Un vēl definīcijas definīcijas definīciju! utt. Būs par ko pačalot
Varbūt varam šajā auto portālā pacilāt vēl kādas līdzīgas tēmas, piemēram, kaut ko no sinerģētikas - solitonu viļņi ir ļoti airaujošs temats - varētu pameklēt, vai šī unikālā dabas parādība kaut kādā veidā nav novērojama arī cilvēku populācijas uzvedības formās?
Pirmais rakstīja:
anonimikis rakstīja: bljā!
vēlreiz par tavu entropiju - nav mums noslēgtas sistēmas!
tāpēc tavu pirmo apgalvojumu var sarullēt un iebāzt ......
vai tu vēlies teikt, ka cilvēce pārņem gudrību no citām dzīvām vai nedzīvām būtnēm? es sliecos apgalvot, ka nē... un jau pāris dienas atpakaļ norādīju uz šo manu pieņēmumu
varbūt tu varētu sniegt kādus pierādījumus tam, ka esi personīgi pārņēmis gudrību no zivīm (piemēram).... līdz ar to cilvēce ir kļuvusi gudrāka, bet zivis attiecīgi dumjākas
Iespējams, ka pieņēmums, ka gugrība pakļaujas termodinamikas likumiem, ir maldīgs. Gan cilvēki senatnē, gan zinātnieki mūsdienās no dabas (augiem, dzīvniekiem) smeļas daudz gudrību, kas tiek uzkrāta un pielietota entropijas samazināšanai, sakārtojot lietas un procesus ap sevi. Kopumā, protams, ka entropija nemazinās, kaut vai cilvēka izraisītu destruktīvu darbību dēļ, tam visam vēl jāskaita klāt Saules "izdegšanas" procesu.
Pirmais rakstīja:
Seene rakstīja:
Pirmais rakstīja:
ja tu esi pietiekami pieredzējis lai spētu izdalīt predikātus un noteikt to vērtību konkrētā brīdī, kā arī saprast kādas konkrēti matemātiskās loģikas funkcijas izmantot, tad matemātiskā loģika strādā ekselenti... nelinearitāte tātad tavuprāt parādās tieši predikātu vai to vērtību noteikšanā...
piemēram - "mājās nav ko ēst" - nu ēdiet taču kūkas
Nelinearitāte parādās tur, kur predikātu vērtības noteikšana nav iespējama. Matemātiski tas nozīmē, ka viens vai vairāki no formulas komponentiem ir gadījumskaitļi.
Atrisini elemetāru vienādojumu - cik ir X? X*2-RND=8...
tāpēc ir ieviests varbūtības jēdziens... un ir definēti varbūtību rēķini
ja predikāta vērtība var būt tikai 0 vai 1, tad varbūtība pēc definīcijas ir skaitlis starp 0 un 1
bet es savos apgalvojumos par entropiju nekur neizmantoju nedefinētus predikātus un izmantoju vienkāršu matemātisku loģiku
es vienkārši paņēmu entropijas definīcijā izmantoto apgalvojumu, ka ja sistēma ir slēgta un process ir atgriezenisks, tad entropija nemainās
tad es devu skaidrojumu kāpēc manuprāt sistēma ir slēgta un kāpēc process ir atgriezenisks
kur te parādīdījās nelinearitāte vai gadījuma vērtība????
Nu redz izmanto gan nedefinētus predikātus. Gudrība nav slēgta sistēma un tā nepkļaujas fizikai līdzvērtīgiem likumiem. Tā var rasties no nekā (ārēja katalizatora ietekmē) un tik pat labi izzust.
Maija_Eskuella rakstīja:
Pirmais rakstīja:
anonimikis rakstīja: bljā!
vēlreiz par tavu entropiju - nav mums noslēgtas sistēmas!
tāpēc tavu pirmo apgalvojumu var sarullēt un iebāzt ......
vai tu vēlies teikt, ka cilvēce pārņem gudrību no citām dzīvām vai nedzīvām būtnēm? es sliecos apgalvot, ka nē... un jau pāris dienas atpakaļ norādīju uz šo manu pieņēmumu
varbūt tu varētu sniegt kādus pierādījumus tam, ka esi personīgi pārņēmis gudrību no zivīm (piemēram).... līdz ar to cilvēce ir kļuvusi gudrāka, bet zivis attiecīgi dumjākas
Iespējams, ka pieņēmums, ka gugrība pakļaujas termodinamikas likumiem, ir maldīgs. Gan cilvēki senatnē, gan zinātnieki mūsdienās no dabas (augiem, dzīvniekiem) smeļas daudz gudrību, kas tiek uzkrāta un pielietota entropijas samazināšanai, sakārtojot lietas un procesus ap sevi. Kopumā, protams, ka entropija nemazinās, kaut vai cilvēka izraisītu destruktīvu darbību dēļ, tam visam vēl jāskaita klāt Saules "izdegšanas" procesu.
atgriezīsimies pie pirmsākumiem
1) es apgalvoju, ka manuprāt cilvēces kopējā gudrība ir konstanta, bet cilvēku skaits pieaug, tāpēc katrs konkrētais indivīds varētu nebūt tik gudrs kā agrāk
2) anonīmiķis izteica viedokli, ka cilvēces kopējai gudrībai vajadzētu mazināties, jo entropija "savāc" daļu gudrības
3) tad es izejot no tā, kā es saprotu, kas ir entropija, uz gudrību šim apgalvojumam nevajadzētyu attiekties, pie tam pamatoju savus izteikumus norādot uz konkrētu avotu....
4) tad panesās visādas diskusiju formas par to, ka es nejēdzot vispār kas tā entropija tāda ir, tajā pašā laikā neviens pat negrasījās man to paskaidrot
tagad diskusija ir nonākusi līdz mēģinājuma definēt "nelineāro loģiku"
es vispārīgā gadījumā nojaušu, kas varētu izraisīt loģikas nelinearitāti, tikai nespēju sasiet to kopā ar iepriekš apspriesto entropijas tēmu
protams es tagad netaisos pierādīt pat apgalvojumu, ka gudrības daudzums ir konstants... ja kāds man var pierādīt pretējo, es ar prieku pieņemšu šo viedokli
Seene rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Seene rakstīja:
Pirmais rakstīja:
ja tu esi pietiekami pieredzējis lai spētu izdalīt predikātus un noteikt to vērtību konkrētā brīdī, kā arī saprast kādas konkrēti matemātiskās loģikas funkcijas izmantot, tad matemātiskā loģika strādā ekselenti... nelinearitāte tātad tavuprāt parādās tieši predikātu vai to vērtību noteikšanā...
piemēram - "mājās nav ko ēst" - nu ēdiet taču kūkas
Nelinearitāte parādās tur, kur predikātu vērtības noteikšana nav iespējama. Matemātiski tas nozīmē, ka viens vai vairāki no formulas komponentiem ir gadījumskaitļi.
Atrisini elemetāru vienādojumu - cik ir X? X*2-RND=8...
tāpēc ir ieviests varbūtības jēdziens... un ir definēti varbūtību rēķini
ja predikāta vērtība var būt tikai 0 vai 1, tad varbūtība pēc definīcijas ir skaitlis starp 0 un 1
bet es savos apgalvojumos par entropiju nekur neizmantoju nedefinētus predikātus un izmantoju vienkāršu matemātisku loģiku
es vienkārši paņēmu entropijas definīcijā izmantoto apgalvojumu, ka ja sistēma ir slēgta un process ir atgriezenisks, tad entropija nemainās
tad es devu skaidrojumu kāpēc manuprāt sistēma ir slēgta un kāpēc process ir atgriezenisks
kur te parādīdījās nelinearitāte vai gadījuma vērtība????
Nu redz izmanto gan nedefinētus predikātus. Gudrība nav slēgta sistēma un tā nepkļaujas fizikai līdzvērtīgiem likumiem. Tā var rasties no nekā (ārēja katalizatora ietekmē) un tik pat labi izzust.
es savā apgalvojumā izmantoju definētus predikātus - es apgalvoju, ka cilvēces gudrība ir slēgta sistēma, jo tajā (manuprāt) gudrība nenāk klāt (es par uzrakstīju, ka uzskatu, ak cilvēks nespēj pārņemt gudrību no kaķiem) tāpat es uzskatu, ka gudrība nekur nepazūd (un pamatoju savu viedokli ar to, kasadedzinot mācību grāmatu gudrība nemainās, tad jau sadedzinot visas grāmatas gudrība pazustu principā)
es šajos apgalvojumos nebiju domājis kādu konkrētu zināšanu (piemēram no dabas noskatīto putnu spēju lidot), bet gan gudrību kā tādu
nu kautkā tā!
DEVALVACIJA
Kā domājat ?
1.Latu NEdevalvēs
2.Latu Devalvēs
Es pašlaik domāju ,ka devalvēs tik nav zināms kad