Tagad nobraukums 7700 km. Grabēšana nerimstas. Esmu pieteicies vēlreiz pie dīlera. Prasīšu, lai meklē vainu vēlreiz. Bet, ja neatradīs vainu, ko tad? Vai man jābrauc ar reāli grabošu auto, lai gan tam tikai pieci mēneši? Lasīju vienā krievu forumā, ka šim auto modelim vājā vieta esot motora atbalsta spilveni. Lūdzu, kādi komentāri?
Neptuns rakstīja: Pārsvarā nobraukums zem 20k ir cilvēkiem gados un tādiem, kuriem bērni jau ir lieli, vai ir stipri ierobežotas finanses.
...toties nobraukumi virs 20k gadā pārsvarā ir cilvēkiem, kas strādā labāk atalgotu darbu dižajā pilsētā, tomēr nevar atļauties tur dzīvot, un bērni tiek sūtīti nevis uz mājām tuvāko izglītības iestādi, bet vecākuprāt krutāko - un tā nu visu laiku tikai ir jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc. Jebkurā citā latvijas pilsētā pie līdzīga atalgojuma darba diez vai ikdienas gaitās izdosies nobraukt vairāk par 5-10 štukām tā vienkāršā iemesla dēļ ka cilvēks var atļauties dzīvot tajā pašā pilsētā, un bērni nav jāved ellē ratā kaut kur vismaz 25 km attālumā.
msh rakstīja:
Neptuns rakstīja: Pārsvarā nobraukums zem 20k ir cilvēkiem gados un tādiem, kuriem bērni jau ir lieli, vai ir stipri ierobežotas finanses.
...toties nobraukumi virs 20k gadā pārsvarā ir cilvēkiem, kas strādā labāk atalgotu darbu dižajā pilsētā, tomēr nevar atļauties tur dzīvot, un bērni tiek sūtīti nevis uz mājām tuvāko izglītības iestādi, bet vecākuprāt krutāko - un tā nu visu laiku tikai ir jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc. Jebkurā citā latvijas pilsētā pie līdzīga atalgojuma darba diez vai ikdienas gaitās izdosies nobraukt vairāk par 5-10 štukām tā vienkāršā iemesla dēļ ka cilvēks var atļauties dzīvot tajā pašā pilsētā, un bērni nav jāved ellē ratā kaut kur vismaz 25 km attālumā.
Sanāks novirzīšanās no tēmas, bet, msh, runā labāk par automašīnām. Tur cepuri nost, kāju virsū - esi zinošs. Bet par šis tevis teiktais: "...un bērni tiek sūtīti nevis uz mājām tuvāko izglītības iestādi, bet vecākuprāt krutāko..." ir pilnīgi un galīgi garām. Skolām ir vadība un diezgan daudz no skolas vadības ir akarīgs, kas tiks ieaaudzināts bērnam. Tas viens. Otrs. "Pēc rajona" meitai pienācās skola ar mūzikas novirzienu (6.vsk). Nu nafig to?! Matemātikas virziens ir noderīgāks. Ir nedaudz tālāk, bet to sauc par investīcijām. Ceru, ka domu saprati. Līdzīgi ir arī ar dzīves- un darbavietu.
Tā kā dižā pilsēta ir pilna ar tādiem investoriem kā tu, un piedevām viņu atvases nav spējīgas pašas ar tramvaju, trolejbusu vai autobusu aizbraukt, bet jāved ar mašīnu, tad ir tāda ļoti komiska un absurda situācija - dižajā pilsētā ar pirmo septembri piepeši sākas baigie korķi - tikmēr, piemēram, liepājā, dabas parādība ko var nosaukt par korķiem [nepieciešamība pavadīt kādas 10 minūtes lai tiktu pāri kanālam] ir novērojama tieši vasarā, tūristu dēļ, kamēr citās sezonās, kad tūristu nav, arī pīķa stundās var braukt tīri normāli.
Ar dzīves un darba vietu viss ir vienkārši - abiem jāatrodas pēc iespējas tuvāk vienam no otra. Kad man radās vajadzība pārvākties no vienas vietas uz otru, 23,5 km attālumā, es nomainīju darbavietu, jo vecā būtu 22 km attālumā. Ja nu akurāt man rastos vajadzība mainīt darbu un es dabūtu labi atalgotu darbavietu liepājā, jā, es būtu gatavs braukāt ikdienā 2x50 km, bet tikai tāpēc, ka tas man nozīmētu dienā max 45 minūtes vienā virzienā, normāli braucot - nevis tas murgs, kas notiek dižajā pilsētā - un braukāt tikai tāpēc, ka šeit ir privātmāja - ja tā nebūtu, tad noteikti pie viena tiktu nomainīta dzīvesvieta.Nortel rakstīja: Šeit gan es piekrītu msh. Bērnus tiešām grūž itkā "labākajās", nevis tuvākajās skolās. Pat tik tālu, ka nelegāli deklarē bērnu konkrētās skolas rajonā. Kādreiz bija normāla sistēma, kur dzīvo, tur mācies. Tagad bardaks, ikrīta korķi skolnieku izvadāšanai, un ikvakara pārmetumi Rīgas vadībai, ka man, Rīgai nodokļus nemaksājošam (deklarētam ārpus Rīgas) ir grūti no rīta tikt uz Rīgu, nav kur nolikt mašīnu, sliktas ielas, un vakarā tikpat grūti tikt mājās.
Protams. Kādi nafig eksāmenu reitingi. Jebkura miesta skola ne ar ko neatšķiras no piem. 49., RCHV vai Zālīša pamatskolas, vai ne?
eidis rakstīja: Msh ir taisnība. Zinu ģimeni, kas katru dienu no Pļaviniekiem vienu bērnu vadā uz dārziņu Ziepniekkalnā, otru uz skolu centrā. Laika nepaliek nekam un nobraukums 20k gadā. Ir būtiska starpība "nedaudz tālāk" un 2 h no rīta pa pilsētu. Izglītība LV ir vislielākā problēma - pamatā vecākiem ir problēmas ar matemātiku un kombinatoriku
Cik dzirdēts, ar vietām dārziņos vispār ir žopa. Ja par skolu - otrs Rīgas gals tiešām ir pārspīlēti. Es runāju par 10-15 min "līkumu".
eidis rakstīja: Es toties zinu cilvi, kam ir 2 mazi bērni (2&3 g), kurš pamatā pārvietojas ar velo. Arī bērnus pārvieto (2 sēdeklīši uz velo. Nezinu gan kas būs vēlāk). Arī pie -5C. Uz sporta zāli nebrauc, drīzāk ar velo. Uz copi ar velo. Uz veikalu arī. Uz tusiņu arī. Uz laukiem nebrauc un viņam arī objektīvi tos nevajag. Reizi pa reizei ar auto veic kādus tālākus gabalus, bet pamatā velo. Tādus, kas uz veikalu nevar aiziet ar kājām, darbību ārā vietā izvēlas sporta zāli, sauc par slaistiem un mīkstpēdiņiem. Es pamatā viņam piekrītu un tavu aprakstu drīzāk sauktu par neveiksmi - tur noteikti par daudz laika tiek pavadīts sēdus auto.
1) Cik Tev gadu "eidi" un ar, ko Tu nodarbojies? 2) Ar, ko nodarbojas Tavs ar velosipēdu braucošais draugs? 3) Uz veikalu ar kājām? 6km iet ar kājam uz veikalu, man nav ne laika ne vēlmes to darīt, tas ir pilnīgi muļķīgi. 4) Uz zāli eju tādēļ, ka daru to jau kopš bērnības, tā ir mana sirdslieta un mana ikdienas meditācija, ja Tev ar to ir problēmas, tā ir tava darīšana, ja ir pavisam liela vēlme vari atbraukt uz zāli patrenēsimies kopā un paskatīsimies kurš šeit ir "mīkstpēdiņš". Godīgi sakot Tavs "uzbrauciens" vien norāda uz tavu aprobežoto domāšanu. Turklāt zāles ir tuvāk pie mājām, es dodos uz konkrēto zāli tikai tādēļ, ka man patīk tā atmosfēra. Un tādēl esmu gatavs maksāt, vairāk ar savu laiku un naudu. 5) Man ir 29 gadi un esmu AVK daļas inženieris, teorētiski varu strādāt kaut, no ezera krasta, man nepieciešams dators un internets. Pašlaik gan esmu autoruzraugs un būvdarbu vadītājs vairākos objektos, tādēļ nevaru atļauties "nebūt uz vietas". Sievai vel palicis viens gads studījām arhitektūrā, turklāt pašlaik viņa strādā no mājām. Māju pierīgā iegādājos vairāk finansiālu apstākļu dēļ no pazīstama cilvēka, un nākotnē viennozīmīgi ir vēlme to pārdot. Bet mēs ļoti labi apzinamies, ka bērniem tik un tā būs jātiek uz skolu, tādēļ tas viss nav tik vienkārši, lai arī finansiāli varam atļauties iegādāties zmesgabalu lauku apvidū un uzbūvēt savu māju (kas arī tiks īzstenots), bet ne tuvāko 3 gadu laikā. 6) Kas attiecas uz visiem tiem, kuri iedomājas, ka var vienkārši dzīvot mazpilsētā un, lai bērni dodas uz skolu tur - Kāda ir jūsu izglītība? Un kad to esiet ieguvuši? Jūsuprāt visu iespējams iegūt mazpilsētā? Kur jūs paši esiet mācijušies un pilveidojuši sevi, un vai tiešām variet likt roku uz sirds un teikt - " Jā savā dzīvē esmu apmierinājis savas ambīcījas un realizējis savus sapņus" ? Un, vai Jums tiešām liekas, ka pei mūsdienu situācijās, tāda, kā tā ir ir pašlaik Latvijā jauniem cilvēkiem ir tik vienkāŗsi ņemt un dzīvot mazpilsēta, vai laukos izglitoties pašiem, izglītot bērnus pelnīt tā, lai ar ģimeni regulāri varētu doties apskatīt citas zemes, nedomāt par kaut, kādiem auto remontiem un tamlīdzīgām lietām. Un to visu izdarīt neizmantojot auto? Vai kāds maz ir aizdomājies pat, to kā cilvēki kļust par ārstiem, inženieriem un citiem speciālistiem? Varbūt sāksim ar to, ka katrs uzraksta ar, ko pats nodarbojas, pirms sauc kādu par "mīkstpēdiņu" un saka, ka viņa dzīve ir neveiksme? Es arī labprāt dzīvotu mazpilsētā, kur vis ir rokas stiepiena attālumā(nosacīti), starpcitu man ir lauku māja Madonas novadā(mantojums), un man tur patīk. Bet būsim reāli, augstskola un darbs Rīgā, sievu satiku Rīgā un viņai situācija tāda pati, kā man. Veidojām ģimeni, mācījāmies un nejau tikai, lai bērniem nodrošinātu labāku nākotni, bet arī tādēļ, ka mums kā indivīdiem ir savas ambīcījas un sapņi, kurus vēlamies realizēt un teikšu atklāti - viss norīt pēc plāna.
eidis rakstīja: 1. A kam tev tas? 2. Viņš man paziņa, ne draugs. Kautkāds datordievs. Es īsti nesaprotu to lauku. Ražo kautko datoros priekš organizācijām - šaura specializācija. Dzīvo Rīgā. 3 un 4 Nu redz tie 6km uz veikalu tā pati sporta zāle iesildīšanās vien sanāk. Veselīgi, kombinācija, laiks un piesauktie km saruks uzreiz, kā arī bērniem vairāk laika paliks. Ar uzbraucienu jau tu sāki. Paziņojums, ka zem 20kkm gadā ir senīliem večiem un nepelnošiem grūtgalvjiem. Es paskaidroju,ka tā nav - cilvēki prot kombinēt un bez milzu pārvietošanās var iztikt. Vajag tikai padomāt. Es šo personīgi neuztveru - es pelnu labi, dzīvoju Rīgā (un ļoti izbaudu to) un uzskatu, ka palīdzu sev un citiem ar to, ka izvairos transportēties ar auto, lai arī kustos daudz un intereses daudz (tajā skaitā ir hobiji ar transportēšanās nepieciešamību). Attiecīgi paziņojums, ka zem 20k ir ausaiņi ļoti neatbilst manai ticībai. Auto nobraukums droši vien ir zem 20k, bet nav ne jausmas cik tieši.
Tā jau domāju, ka neko prātīgu nespēsi atbildēt. Kāda iesildīšanas iešanu uz veikalu, tu vel nesaprati, ka ne es to veselības dēļ daru, bet tādēl, ka man patīk un nejau iet no veikala ar iepirkuma maisiem, vel jovairāk ņemot vērā to, ka parasti cenšos iepirkties uz nedēlu, vai 1/2 nedēļas. Nekādus uzbraucienus es pirmais neizteicu un par "senīliem" vecīšiem Tu pats tagad sāki runāt. Nesaprotu, kas tur slikts, kad pasaku "cilvēki gados", nu mēs visi novecojam, Tev kauns no tā? Un ja pavisam godīgi, tad tā taču arī ir, vaitad ne? Cik bieži Tu brauc uz kādu citu pilsētu un/vai pasākumiem? Es braucu katru nedēļas nogali.Piemēram uz laukiem un atpakaļ ~300km + vel kādi ~80km, jo tad vecmamma jaaizved uz veikalu, kāds paziņa jaapciemo utt. Tātad braucot TIKAI uz laukiem gadā es nobraucu NE mazāk kā 8k km. Bieži braucam pie draugiem, kas dzīvo citās pilsētās un rīko kādu sanākšanu, principā vairs neatceros nedēļas nogali, kad mēs nebūtu kaut, kur braukuši, kā ziemā tā vasarā. (Nu labi ir protams, arī reizes kad nebraucam, nekur kopā, bet tik un tā mājas nesēžam). Tavai zināšanai arī bērniem skola ir gandrīz pa ceļam uz manām ikdienas gaitām. No rītiem bērnus vedu es, vakarā pakaļ bērniem pa ceļam no saviem treniņiem brauc sieva. Es tikmēr dodos uz zāli. Vidēji darba dienā es nobraucu ap 40km, tas tā ĻOTI aptuveni, jo ir dienas kad nobraucu vairāk un kad nobraucu mazāk. Ir reizes, kad braucu uz citu Latvijas galu, bet tas ir ļoti reti un ne obligāti. Turklāt to laiku, kuru pavadu automašinā uztveru pozitīvi. Automašina ir liela un ērta, vienmēr klausos mūziku, domāju par savām lietām utt. Skaidrs, ka parvietošanās kādā mazā nekomfortablā auto varētu būt nogurdinoša, jo esmu to visu izbaudijis, esmu strādājis par sagādnieku studiju gados utt., bet tas ir cits stāsts. Katrā ziņā darba vajadzībām gadā nobraucu ~ 10k, braucot uz laukiem ~8k, Dažādos izbraucienos pa Latviju ~8-10k protams nekad neesmu precīzi veicis uzskaitis, kur un cik daudz nobraucu, vienkārši pēc CSDD datiem ir vidēji tie 30k+ km. Sievai ~ 12k-18k nu tā pavisam aptuveni. Tā, kā nomierinies un iztiksim bez personīgiem apvainojumiem, kuri iespējams balstīti uz novecojušiem stereotipiem. Vel jo vairāk tādēļ, ka nespēj apgalvot pretējo. Turklāt NEKAD neesmu apgalvojis, ka nav tādu cilvēku, kuri nobrauc mazāk par 30, 20, vai 10k, vienkārši manā paziņu lokā un tas ir vecuma kategorijā ~ 27- 37 gadi nobrauc virs 20, 30k. Tas viss pārējais vairāk bija domāts lietotājam "msh", kurš uzskata, ka visu var vienkārši nokārtot mazpilsētā.
msh rakstīja: Mazpilsētā pa lielam nevar divas lietas - 1) nav augstskolas, lasīt - 3 vai 4 gadi jāpavada kādā citā vietā 2) ja esi izvēlējies profesiju, kuras darbavietas pamatā atrodas dižajā pilsētā. Nu labi, ir vēl 3) - atsevišķu iestāžu apmeklējumi, kuras mistiskā kārtā atrodas tieši dižajā pilsētā.
Un šīs divas lietas aizņem lielu daļu no mūsu dzīves. Turklāt lielākoties tie nav tikai 3-4 gadi. Man piemēram tie bija teju 8 gadi. Turklāt mazpilsētā es darbu šajā jomā neatrastu, it īpaši ņemot vērā to, ka jomā kurā darbojos nepieciešama pieredze. Ar to, ka pabeidz augstskolu pēc 6 gadiem nepietiek. Tieši šī iemsla dēļ nesaprotu, kā šeit dažiem nav kauna teikt, ka nobraukums virs 20 vai cik nu tur km gadā ir neveiksmīga, nesaplānota dzīve. Man māsa ir nekustamā īpašuma vērtētāja un brokeris. Protams viņai jābrauc uz šiem īpašumiem, dažādas tikšanās utt., un arī viņa daudz braukā pa Latviju. Ko tad jūs ieteiktu darīt, strādāt par kasieri blakus veikalā? Veljovairāk, ja patīk pašreizējā nodarbošanās. Kas tā par tādu jocīgu tendenci - neiedziļināties lietas būtibā, ka tik kaut, ko "izspļaut" uz ātro. P.s. Arī man ļoti patīk mazpilsētas, ja godīgi esam pat apsvēruši tādu variantu pārcelties uz dzīvi mazpilsētā, bet tuvāko 3 gadu laikā to viss drīzāk neizdosies realizēt.
eidis rakstīja: "Tā jau domāju, ka neko prātīgu nespēsi atbildēt." Kā lūdzu? Es tak tev prātīgi atbildēju. Es tak tev teicu par paziņu, kas principā pārvietojas ar velo. Viņam ir kādi 27 varbūt. Es nebraucu uz laukiem un uzskatu, ka tas ir idiotisms - 300 km ir ilgs laiks lai to bezmērķīgi nosēdētu auto. Uz koncertiem aizbrauce, bet ļoti selektīvi. Pamatā brīvdienas ir: hobijs (tad gan jābrauc) / kautkur aizlidot (paldies lētajām aviosabiedrībām un connection robotiem) / pastrādāt pie mājas (nu bez tā nekā) / kkur ar velo / kādreiz arī darbs. Kopumā mana pārliecība, ka sēdēt pie stūres nav labākais veids kā pavadīt dzīvi. Ir daudz interesantākas lietas + katrs nenobrauktais kilometrs = kāds lieka kilometra iespēja maniem bērniem. Nu un msh mazpilsētas šarmam nepiekrītu.
Tu neatbildēji godīgi.
Par mūsdienu jauniešiem, macībām un ģimenes dzīvi. Tomēr vari droši neatbildēt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Tu esi no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka tikai viņu dzīves veids ir tas pareizais, un protams Tev patīk arī piepušķot šo to, kā piemēram - "senīlie veči".
Cik noprotu, tad vecvecāki un vecāki Tev vairs nav jāapciemo?
Un tas, ka Tu nebrauc uz laukiem, jo Tev nepatīk ir Tavs viedoklis, un tas nekādīgi nenorāda uz neveiksmīgu, vai nesaplānotu dzīvi. Man piemēram ir svarīgi palīdzēt un apciemot vecākus, vecvecākus. Un man NAV žēl šī laika, lai arī cik tas būtu dārgs.
Piedevām arī bērniem patīk un ja ir labs laiks aizbraucam pie ezera, vai ziemā uz Gaiziņu.
Arī mēs braucam ar velo, taču es uzskatu, ka interesantāk ir pabraukāt, pa kādu vietu kur nav būts, nevis visu laiku grozīties pa mājas rajonu, un tad gribi vai negribi ir kaut, kur jābrauc. Man jau liekas, ja visu pareizi saplāno tad ir interesanti arī pavadīt laiku ceļā, jo var spēlēt kādu vārdu spēli, vai parunāt ar sievu par dažādām lietām, kamēr bērni guļ. Protams braucot tiek patērēts daudz laika, bet pagaidām citu variantu, kā efektīvi pārvietoties pa Latviju NAV. Uz to pašu copi, braucu uz dažādām ūdens tilpnēm ar savu laivu, jo man tā patīk. Braucu un jā gatavojos copei, agrs rīts kafija mūzika labas sajūtas 
Ja nevēlies nekur braukt, vai Tev nepatīk to darīt, tad sēdi mājās, un pārstāj runāt muļķības, par to cik veiksmīga, vai neveiksmīga dzīve kādam ir, jo cilvēku intereses atšķiras.
eidis rakstīja: "Tieši šī iemsla dēļ nesaprotu, kā šeit dažiem nav kauna teikt, ka nobraukums virs 20 vai cik nu tur km gadā ir neveiksmīga, nesaplānota dzīve. Arī man ļoti patīk mazpilsētas, ja godīgi esam pat apsvēruši tādu variantu pārcelties uz dzīvi mazpilsētā, bet tuvāko 3 gadu laikā to viss drīzāk neizdosies realizēt. Ko tad jūs ieteiktu darīt, strādāt par kasieri blakus veikalā? Veljovairāk, ja patīk pašreizējā nodarbošanās." Šī ir tā viet, kur jāmēģina vienoties ar sevi. To arī msh teica - ja patīk mazpilsēta / nomales, tad tur arī jāstrādā. Ja pātīk Rīga, tad jāpatīk arī dzīvesvietai tur. Ņemot vērā, ka tev ir izdevies mani apčakarēt - es uzturu infrastruktūru, kuru tu lieto Rīgā, bet nodokļus (droši vien mazākus) tu maksā vietā, kur infrastruktūru neizmanto (cik fantastiska izeja), liels nobraukto kilometru daudzums ir likumsakarīgs iznākums. Un tas ko es teicu, ka liels brīvajā laikā nobraukto km daudzums man nešķiet lielisks rādītājs: kā jau rakstīju - ir alternatīvas. "Man māsa ir nekustamā īpašuma vērtētāja un brokeris. Protams viņai jābrauc uz šiem īpašumiem, dažādas tikšanās utt., un arī viņa daudz braukā pa Latviju" tas ir bizness. To jaukt ar brīvo laiku nevajag.
Atvaino, bet Tu lasi, ko es rakstu?
Kā jau minēju ir PILNĪGI skaidrs, ka nākotnē ir plāns pārcelties kaut, kur tālāk no Rīgas, vai uz mazpilsētu, drīzāk pie mazpilsētas. Man gan gribētos kaut, kur pie ezera, ik pa laikam papētu sludinājumus un arī māsai noteikts uzdevums, ziņot man par katru pārdošanā esošo zemesgabalu pie ezera, sliktākajā gadījumā jau ar visu apbūvi.
Kā jau teicu tuvākos trīs gadus to viss ticamāks neizdosies realizēt!
Kāda apčakarēšana? Ja godīgi es NEKAD pat nebiju par to aizdomājies, paldies par info, tagad tiešām jūtos, kā nelietis
Par altenatīvam, lūdzu alternatīvas studījā!
P.s.
Par māsu. Tas ir nevis bizness, bet normāls darbs viņai.
Dažus postu augstāk te bija runa par to, ka lielie nobraukumi taču ir nepieņemami, jastrādā blakus mājvietai, bērneim jāmācās blakus mājvietai, un braukt aŗi nedrīkst nekur, nedod dievs nobrauksi 20k+ gadā...
650 rakstīja: Pārlasot te sarakstīto, tikai Pieaug pārliecība par to, ka tas auto jaunums un izmēros/krānā/lielums ir saistāms visupirms tieši ar finansiālo spēju "atļauties" un dzīvesstila prioritātēm.Ja runāt pa ekonomiju- no jauna auto labklājība neizaugs, ir otrādi- jauns auto izaug no kautkurienes.Ja pus-algu iztērēt par auto un nokļūšanu darbā,tad varbūt ir labāk nestrādāt vispār.Turklāt pat pie tiem 20k gadā ir stingri diskutējama starpība starp normālu/lietotu vai jaunu.Pie 5kkm gadā viņas nav vispār. Ja saka, ka lietoto lietotāji vēlas izlekt un nevar pavilkt, tad vēl jo vairāk ir acīmredzami gadījumi, kad tie otri dižojas ar pliku ārpuses "jaunumu", pat neiedziļinoties motorā un iekšpusē.Visa masu demagoģija un psiholoģija strādā uz to, lai vispār jau izslēgtu cilvēkam domu par kādu individualitāti. Interesant gan, ka joprojām darbojas varianti, kad labi situēts cilvēks brauc ar 15g vecu hlamu, turklāt, gan izskatā, gan stāvoklī- tā laikam tiešām ir kāda grūti pārvarama slimība.
Tieši tā, cilvēkiem ir sabarots (ne bez visādu rūtiņu un ko demagogu palīdzības), ka jauns auto ir lēti, bet vecs turpretī nemitīgi jāremontē...tikai, tas cilvēks, pieradināts pie krītiņiem, nemāk skaitīt - mēneša maksa, kaska, un piespiedu brīvprātīgās apkopes pie dīlera (jā jā, tieši ar to šie kantori pamatā pelna, ne jau bundžu tirgošanu) - gadā savācās kādi 2-3-4 lietoti autiņi, jo ir jābūt baigam lūznim, vai kādam extra luxus auto, lai iztērētu remontos, kaut pusi no oplīzēm (kas vispār ir ripoffs pēc būtības) vai finašu līzinga summas gada griezumā, pie kam populārie lietotie maz zaudē vērtību (visādi golfi, audi 80,100, a4, a6, volvo v70, s60, utt.), turpretī salona vērtība zūd kā sniegs pavasarī. kaut cik jēdzīgs pirkums ir, ja spēj par savu naudu to veikt, bet tur atkal ir nianses, man piemēram būtu žēl šķirties no 15-20-25K par auto, ja var to pašu braukšanu par 10x zemāku summu dabūt. Vienīgais pluss protams ir tas, ka tam jaunam autiņam nebūs kādi kuļibini klāt bijuši un vismaz kādu brīdi varētu arī braukt bez jebkādiem štoporiem, visādi citādi viennozīmīgi par labu lietotam, sevišķi tāpēc, ka piedāvājumā ir visādi nemotori/nemašīnas lielā klāstā...tā fiziskā brīvība salonā, ko sniedz pavecāks, bet premium auto tomēr ir krietni labāka, nekā kādā jaunā budžeta izstrādājumā ar sūdīgu un lētu auto salonu.
Es dodu priekšroku jaunam auto, jaunai tehnikai. Ja vēl apkopes uzsauc rūpnīca, kā manā gadījumā, tad vispār konča. Maksā savu līzinga devu un bēdu nezini 5 gadus.
...msh rakstīja:
Neptuns rakstīja: Pārsvarā nobraukums zem 20k ir cilvēkiem gados un tādiem, kuriem bērni jau ir lieli, vai ir stipri ierobežotas finanses.
...toties nobraukumi virs 20k gadā pārsvarā ir cilvēkiem, kas strādā labāk atalgotu darbu dižajā pilsētā, tomēr nevar atļauties tur dzīvot, un bērni tiek sūtīti nevis uz mājām tuvāko izglītības iestādi, bet vecākuprāt krutāko - un tā nu visu laiku tikai ir jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc. Jebkurā citā latvijas pilsētā pie līdzīga atalgojuma darba diez vai ikdienas gaitās izdosies nobraukt vairāk par 5-10 štukām tā vienkāršā iemesla dēļ ka cilvēks var atļauties dzīvot tajā pašā pilsētā, un bērni nav jāved ellē ratā kaut kur vismaz 25 km attālumā.
"kas strādā labāk atalgotu darbu dižajā pilsētā, tomēr nevar atļauties tur dzīvot" Laikam neesi sapratis to mazo sīkumiņu, ka tie braucēji, kurus apraksti, dzīvo dārgās privātmājās, nevis "nevar atļauties". Mans bērns iet skolā, kurā reiz gāju pats. Ar kājām. Un nobraukums pa abām mašīnām kopā ir 30-40kkm gadā, pamatā salasīts ne-darba dienās. Lai gan gadās arī dažu tirgotāju stulbuma pēc nobraukt lielus attālumus darba dienās - piemēram, aizbraucu uz tuvāko Krasta depo jo pietrūka konkrētas krāsas silikons. Izrādījās izpirkts - pārdevējs paskatījas sistēmā - Ulmaņa gatvē esot vesela kaste. Ok, braucu pakaļ - arī tukšs plaukts. Tā kaste esot kaut kur pazudusi jau sen - tādēļ sistēma uzrāda tieši vienas kastes atlikumu. Tā nu nācās no Ulmaņa gatves vēl braukt uz Dreiliņiem, kur beidzot dabūju vajadzīgo. Tā vienkārši 60+ km nobraukāti pa pilsētu, lai dabūtu vienu 5eur vērtu silikona tūbiņu. Dārgi sanāk, bet vismaz lētāk kā ar taksi un iespējami, atšķirībā no mēģinājuma to izpildīt ar sabiedrisko transportu.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
