Grab piekare garantijas laikā

VWfans Reģ.: 21.02.2004

Esmu noraizējies. Nopirku jaunu auto, vēl nav pusgads pagājis. Cerēju, ka varēšu kādus 4-5 gadus braukt bez tehniskām problēmām. Tomēr pēc trim mēnešiem pie 5 tūkst.km nobraukuma sāka kaut kas grabēt apakšā - dzirdams otrajā un trešajā pārnesumā uz bedraina grants ceļa pie maziem motora apgriezieniem. Uz laba ceļa nekādu sūdzību nav. Pieteicos pie dīlera uz servisu, viņi auto apskatīja un neko neatrada. Grabēšana turpinājās, un es drošības labad atrādīju auto piemājas servisā (esmu no laukiem, dīleris man ir patālu). Arī šie neko neatrada, taču braukt esot droši.

Tagad nobraukums 7700 km. Grabēšana nerimstas. Esmu pieteicies vēlreiz pie dīlera. Prasīšu, lai meklē vainu vēlreiz. Bet, ja neatradīs vainu, ko tad? Vai man jābrauc ar reāli grabošu auto, lai gan tam tikai pieci mēneši? Lasīju vienā krievu forumā, ka šim auto modelim vājā vieta esot motora atbalsta spilveni. Lūdzu, kādi komentāri?

 
VWfans Reģ.: 21.02.2004
3 0 Atbildēt

Šajā pirmspusdienā atrādīju Fabiju atkārtotā apskatē. Viss kārtībā: auto teicamā tehniskā stāvoklī. Nobraukums tagad 102.380 km.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
1 0 Atbildēt

Atrādījos pie ārsta ierakstīja slēdzienu "praktiski vesels"

VWfans Reģ.: 21.02.2004
0 0 Atbildēt

Manas Fabijas nobraukums tagad 119.950 km. Auto kalpo ļoti labi. Tikko biju Igaunijā, Tartu, un uz 550 km nobraukto ceļa gabalu vidējais gāzes patēriņš bija 7,84 litri uz 100 km. Braukšanas režīmi šādi: vispirms 65 km pa šoseju ar vieglu piekabi, tad bez piekabes 20 km īsos braucienos lauku apvidū pa dažādiem ceļiem, tad bez piekabes 285 km uz Igauniju, kur kādi 25 km bija pa granti un 20 km caur Apes, Tartu un Valgas pilsētām. Un tad atlikušie 180 km ar pasmagu piekabi, no kuriem 160 km pa šoseju, bet 20 km pa paugurainiem lauku ceļiem iebrauciens pie Zvārtes ieža. Ar piekabi drīkst braukt līdz 80 km/h, taču šo ierobežojumu nedaudz pārkāpju - atzīstos.

GTD2 Reģ.: 18.10.2004
1 0 Atbildēt

nobraukums taču fabijai vispār nekāds,praktiski jauns auto var teikt ,ka knapi tik piebraukts, kāpēc lai viņa nekalpotu labi , redzēs ko rakstīsi kad nobraukums būs trīsreiz lielāks. Ai cik atceros Tev viņai bija mazais nemotors, untādu vēl mocīt ar piekabi, ka viņa tukša knapi var sevi pavilkt, ja domāji ,ka javelk piekabe tad gan vajadzēja kādu nopietnāku dzinēju izvēlēties. Ai nu nezinu tādu mazu mašīnu ,kur tā jau vietas ierobežotas aprīkot vēl ar gāzi nu nezinu,nezinu, ja jau gribēji tik milzīgi taupīt uz degvielu, tad manuprāt labāk izvēlēties dīzeļdzinēju, ,gan motors divreiz ilgāk kalpotu, gan arī bu'tu dinamiskāks un patīkamāka braukšana, jo tas 1.2 nu ļoti vārgs tas motorītis pat žēl braukt ,ka visu laiku it sevišķi pie apdzīšanām tik ļoti jaspīdzina

VWfans Reģ.: 21.02.2004
0 0 Atbildēt

Apdzenu reti. Nebraucu tik ātri, lai bieži vajadzētu apdzīt.

VWfans Reģ.: 21.02.2004
0 0 Atbildēt

Atbilde GTD2 uz to, ko es teikšu, kad nobraukums būs 3 reizes lielāks, tātad ap 350 tūkst.km.

Statistika liecina, ka vidusmēra Eiropas auto pircējs gadā nobrauc ap 15 tūkst.km. Tādējādi automašīnas tiek ražotas tā, lai tās labi nokalpotu līdz apmēram 200 tūkst.km jeb pie vidēja nobraukuma 12-14 gadus. Vidusmēra pircējam nevajag, lai auto labi kalpotu 20-25 gadus un 300-400 tūkst.km. Tiem, kas brauc vairāk par vidējo, jārēķinās, ka auto nolietosies ātrāk, un tie liktenīgie 200 tūkst.km tiks sasniegti 5, 6, varbūt 7 vai 8 gados. Pēc 200 tūkst.km jau sākas diezgan regulāri remonti, jo detaļām ir nodilums.

GTD2 Reģ.: 18.10.2004
0 4 Atbildēt

tik mazs noteikti nebuus tas videjais nobraukums, vidējā statistiskā privātpersona vidēji latvijā gadā nobrauc 25 t.km, juridiskā - 35-45 t..km., latvija maza valstiņaun tien nobraukumi tāpēc mazāk, kaut kur bijarakstīts,ka vācijā tas ir 50 tūkst. Mums apmēram lielākā daļa auto tiek ievesti ap 300tūkst nobraukumu, kuriem simtiņš pārsvarā notīts. lai gan tan nav arī nekas traks, jo ar kvalitatīvu mašīnu , vēl tik pat daudz var nobraukt bez problēmām, te gan nedomāju lētučus, kuriem pēc 300 tūkst tik tolmets

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Kur tu šitādu statistiku izrauj? Pat ja tā būtu, tas izveidojas pēc tāda pat principa kā latvijas vidējās algas - trīs nopelna 250 eiras, ceturtais nopelna 2000 eiras, visi četri vidēji nopelna 687 eiras. Vidējā latvijas privātpersona, tb vairums no uz ceļa esošajām mašīnām, vairāk par 15k gadā noteikti nenobrauc - 15 štukas - tas izveidojas tad, ja tev ikdienā jābrauc 2x25 km uz darbu, un vēl šur tur. Tikmēr mums ir daudz pilsētnieku, kas stumdās īsus gabalus un tam ciparam pāri nekādīgi nevar tikt [pilna dižā pilsēta ar tādiem, un citur arī], daudz pensionāru, daudz cilvēku ar divām un vairāk mašīnām - kur varētu rasties lieli vidējie nobraukumi?

VWfans Reģ.: 21.02.2004
0 0 Atbildēt

Piekrītu Msh. Ir daudz cilvēku, kuri brauc 5-10 tūkst.km gadā, daudz tādu, kas brauc 10-15, daudz tādu, kas brauc 15-20, un daudz tādu, kas brauc vairāk.

JanJan Reģ.: 07.02.2018
1 0 Atbildēt

Lūdzu, konkrētu datu avotu par tiem 25 tūkstošiem gadā! Citādāk tā ir pilnīga DIRŠANA! Tie ir 68 km KATRU DIENU, ieskaitot brīvdienas un visu visu. Protams, ka ir, kas tiešām nobrauc tik daudz, bet nu ne jau vidējais latvietis. Iemetot šīs frāzes google pirmais, kas izlec ir aptauja par 2015.gadu, kur vidējais konstatēts nepilni 10 tūkstoši... Nu komerctransportam drusku ticamāk.

VWfans Reģ.: 21.02.2004
0 0 Atbildēt

Nav taisnība par tik lieliem nobraukumiem. Es mēdzu bieži apskatīties CSDD vēsturi uz ielas redzamiem, kā arī pazīstamiem cilvēkiem piederošiem auto. Piemēram, vakar redzēju trīsgadīgu RAV4 ar 25 tūkst.km nobraukumu un 12-gadīgu Peugeot-206 ar 70 tūkst.km nobraukumu.

VWfans Reģ.: 21.02.2004
0 0 Atbildēt

Tas, ka Vācija ir liela valsts, nenozīmē, ka privātpersonu automašīnām ir lieli nobraukumi. Cilvēki jau ikdienā nevizinās apkārt bez vajadzības. Vācija ir diezgan vienmērīgi attīstīta, un cilvēkiem ir labas darba iespējas no dzīvesvietas samērīgā attālumā.

GTD2 Reģ.: 18.10.2004
0 0 Atbildēt

tad kada jeega tereet naudu auto un nebraukt, ja cilveks ,kaa tavaa piemeraa nobrauc 8 tukst gadaa, vai 20km dienaa tad vinam tas auto buus 40 gadiem, ja protams atraak nesapuus, bet gan jauv ravs sapuus ,jo japanishi nav rekinajusahi tik ilgam ekspluartacijas laikam, laikam neesi vacijaa bijis tur 50km līdz darbam tas neskaitas attalums un pa baani dragajot arii laika zinaa tas nekas nav, daudzi brauc 100 un vairaak km uz darbu. somaju ja tik maz brauc ar auto tad vienozimiigi ar taxsi letaak un ertaak

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

Tu to pajautā tiem, kam tie auto ir un tādu cilvēku ir daudz. Katram ir savs iemesls. Ne visi dzīvo pilsētās, kur ir sabtrans. Laukos ar to ir švakāk. Citam mainījušies paradumi, bet auto palicis. Kādam ir svarīgas ērtības, kaut vai brauc tik vien kā 3 tūkstošus gadā u.t.t.

Es parēķināju, ka braucu ~21 tūkstoti gadā, bet uz sev zināmo ļaužu fona esmu relatīvs daudzbraucējs. Pārsvarā tie citi nobrauc mazāk.

JanJan Reģ.: 07.02.2018
0 0 Atbildēt

GTD2 laikam iesēžas auto ar domu - bļin, vakar noslinkojumu un nenobraucu savus 68 km dienā, lai sasniegto 25k gadā. Šodien prosta kaut kur jāpariņķo ~130km, lai sanāk!

Guzis Reģ.: 23.08.2006
0 0 Atbildēt

Ieinteresēts paskatījos pēdējos 3 gadus saviem auto

2015: 20k+17k

2016: 17k+12k

2017: 10k+20k

Vidēji ap 30k katru gadu, dzīvojot Rīgas centrā + nēsājoties uz jaunbūvi pierīgā un kur tālāk, ja vajag. Tagad dzīvojot "laukos" ikdienas maršruts ir vismaz 56 km.

nomiks Reģ.: 30.10.2002
0 0 Atbildēt

Viens no maniem auto tiek izmantots ikdienā un ir ļoti nepieciešams. Taču gada laikā šis auto nobrauc ap 5-6 tūkst.km.

Nevajag vispārināt visus gadījumus.

VWfans Reģ.: 21.02.2004
0 0 Atbildēt

Man pagaidām šinī gadā Škodai 14.214 km, bet Hondai 8.203 km. Gadā velk uz 43 tūkst.km pa abiem auto kopā.

VWfans Reģ.: 21.02.2004
0 0 Atbildēt

Bet cilvēkam varbūt ir svarīgi, lai būtu savs auto vienmēr pie rokas. Tas ir dzīves komforts, ērtības.

Nortel Reģ.: 16.03.2007
0 0 Atbildēt

Man pazīstams vācietis teica, ka auto izmanto tikai līdz 400 km dienā. Ja ceļš ir garāks, tad tikai sabiedriskais transports vai lidmašīna, jo tā infrastruktūra ir ļoti labi attīstīta. Auto pārsvarā mājas-darbs-mājas un reizi nedēļā šopings uz piepilsētas vair ārpilsētas mārketu.

JanJan Reģ.: 07.02.2018
2 0 Atbildēt

Atceramies, ka gan Vācijā, gan arī citās rietumvalstīs tomēr ir arī ļoti labi attīstīts sabiedriskais transports, it īpaši vilcienu satiksme, kā arī ir daudz labāk attīstīts mājokļu īres tirgus. Cilvēks nomaina darbu un ļoti bieži arī maina dzīvesvietu.

Tas tik pie mums tā - uzcel būdu kaut kur kādā pierīgas novada lauku teritorijā un tad besies, ka nav ne jēdzīgs sabiedriskais, ne ar auto var normāli aizbraukt, jo darbs, protams, ir daugavas otrā krastā kaut kur ellē ratā.

Zemesgramata Reģ.: 14.08.2013
0 0 Atbildēt

Es agrāk nobraucu gadā līdz 15K km. Bet kopš dzīvoju pilsētā,tad šis nobraukums ir 400-500km mēnesī.

Uz ārzemēm es braucu ar sabiedrisko.

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

Man jau liekas, ka gada nobraukums cieši korelē ar degvielas cenu tomēr. Precīzāk - ar maciņa izrauto robu.

Jādomā, ka Dombrovska šova laikā nokrita pavisam maz un cilvēki apdomāja vai 30 km uz gaļas kombinātu atmaksājas pēc drusku lētākas gaļas braukt.

Pēc tam pierada pirkt 2 izmērus mazākas bikses un lēnu garu lika klāt. Tad kad degviela palika lēta, tad uz Daugavmalu šašliku paēs kādreiz aizbrauca. Nu un tgd mazāk, jo dārga atkal degviela.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Tas tā ir tiem, kas brēc ka mašīna ir ekstra. Tiem, kam mašīna ir vajadzība, nevis ekstra, ir arī neelastīgas vajadzības. Man, piemēram, ir dzelžaini 200 kilometri nedēļā + ekstras.

VWfans Reģ.: 21.02.2004
0 0 Atbildēt

Tagad degviela nav dārga. Atceros, ka 2014.gada jūnijā, kad braucu uz Tallinu, benzīns maksāja 1,367, bet dīzeļdegviela 1,297 EUR par litru. Tagad ir attiecīgi 1,315 un 1,245, tātad mazāk. Bet algas pa četriem gadiem ir smuki augušas.

JanJan Reģ.: 07.02.2018
0 0 Atbildēt

Vēl jau - pirms krīzes benzīns sasniedza 1 lata robežu. 1 lats ~ 1,42 eur. Algas jau tomēr arī ir gājušas uz augšu pa šo laiku. Līdz ar to arī tā skatoties nevarētu teikt, ka degviela būtu super dārga. Lēta jau nav, bet ir bijušas arī lielākas cenas.

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

Nedomāju gan. Izklaižu braucieniem - varbūt, bet cik procentuāli no visiem tādu ir? Tāpat pamatā jau būs braucieni uz darbu, varbūt lauku cilvēkam uz tuvējo pilsētu u.tml. Diži neizvairīsies, ja vajag, tad vajag.

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

Domāju, ka Kaplim +/- 40% ir izklaižu degvielas patēriņš. Izklaide ir arī "braukt uz laukiem zāli pļaut" tāpēc ka lietderības koeficients ir negatīvs

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

No ekonomikas teorijas viedokļa varbūt, bet nevis no cilvēka uztveres. Uz darbu jau arī daļa varētu aiziet ar kājiņām, bet tomēr brauc. Uz laukiem darīt kaut ko noteiktu - tā mūsu ļaužiem ir tāda kā nepieciešamība - darbs, kas jāizdara. Tas nekas, ka rācenis tā sanāk dārgāks, nekā pērkot bodē.

Aizbraukt vakarā uz jūru paskatīties saulrietu vai arī uz laukiem ar domu, ka "gan jau atradīs ko darāmu" u.tml. - tas jau ietilpst izklaides kategorijā, manuprāt.

Shiirs Reģ.: 13.07.2006
1 0 Atbildēt

Bomāru vaimanas

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

Tad dodies uz biezoforums.lv

Nav tev ko te ar bomāriem tusēt - apbomārosies citādi

Shiirs Reģ.: 13.07.2006
0 3 Atbildēt

Netaisos ar jums sūkātāji te baigi tusēt. Tapēc atfisies lūdzu

druknais1 Reģ.: 04.06.2006
0 0 Atbildēt

Tu Shiirs tāds dižs, lūdzu uzaicini mani draugos.

Shiirs Reģ.: 13.07.2006
1 3 Atbildēt

Atpisies!

druknais1 Reģ.: 04.06.2006
0 0 Atbildēt

Jau.

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

iciks rakstīja: No ekonomikas teorijas viedokļa varbūt, bet nevis no cilvēka uztveres. Uz darbu jau arī daļa varētu aiziet ar kājiņām, bet tomēr brauc. Uz laukiem darīt kaut ko noteiktu - tā mūsu ļaužiem ir tāda kā nepieciešamība - darbs, kas jāizdara. Tas nekas, ka rācenis tā sanāk dārgāks, nekā pērkot bodē.

Aizbraukt vakarā uz jūru paskatīties saulrietu vai arī uz laukiem ar domu, ka "gan jau atradīs ko darāmu" u.tml. - tas jau ietilpst izklaides kategorijā, manuprāt.

Tas dīvainākais, ka ļaudis uzskata, ka tas rācenis ir par velti, jo nekas jau tieši par rāceni nav jāmaksā. Netiek ieskaitīta ne degviela, ne bērniem atrautais laiks, ne jumts lauku mājai.

Principā izglītība ir šīs republikas vājā vieta

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

Ar izglītību viss kārtībā. Cik ar ļaužiem esmu runājis (varbūt Tev zināmie savādāki), visi gluži labi apzinās, ka rācenis maksā vairāk, taču tas ir tāds dzīvesveids. Nu patīk cilvēkiem dobītēs rušināties un jo tuvāk pensijas gadiem, jo tas izteiktāk.

Par to bērniem atrauto laiku gan nepiekritīšu - aizbraucot uz laukiem bērniem arī ir ko darīt, ja vien tas īpašums nav viena sīka būda ar 30x30 dārziņu.

Pats lielu daļu brīvdienu pavadu laukos, sevišķi vasarā. Ceļš tāls, nokurinu daudz degvielas, iztērēju daudz laika, taču man tur patīk un es tur jūtos labi - tad kāpēc gan nebraukt? Bērniem arī forši.

Paņemu kādu vecāku audzētu rāceni vai vēl šo to atceļā līdzi. Jā, ja paliktu pilsētā, par neiztērēto ceļanaudu varētu piepirkt lērumu rāceņu, bet te izpaliek tas labi pavadītā laika moments.

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

Kad bērniem būs 10+ gadu, tu kautko par šo izklaidi dzirdēsi (un tam sīcim turklāt būs taisnība). Īpaši ja tālu un regulāri.

Un vecāku mājas neir lauku mājas / vasarnīca. Tur tomēr tā dobe ir aplaistīta un vecākiem ar kautkas jādara. Tā teikt mazākais ļaunums.

Es vairāk par iebūvešiem - mantojušiem vai iepirkušamies.

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
0 1 Atbildēt

Runājot par laukiem.

Man viena pazīstama vecene audze vasarnīcā visādas lietas. Mēslo kārtīgi ar govju mēsliem, ( Kurus lasa un krāj) un tad lielās, ka izaug tik lieli tomāti, kādi nav veikalos. Un domā, ka labi, jo bez ķīmijas.

Tik nesaprot, ka tajos viņas tomātos un gurķos ir vairāk nitrātu, kā no Ķīnas atvestos. Kad mēslo ar minerālmēsliem, tu vari regulēt normu, bet tie sūdi jau tā ir nitrātu bomba, bet govju plāceni pabāžot zem tomāta...

650 Reģ.: 25.01.2017
0 0 Atbildēt

Tajā galā govis ir Svēto kārtā, tapc viņi tās pļeckas bāž pa taisno sev barības vadā.Attiecīgi uz Tomātiem viņi tur špricē jau tālākos/savus personīgos izdalījumus, kuri satur rūpīgi izfiltrētus govs pļecku komponentus.Tur pat ir speciāli barota armijas divīzija, kas braukā tipa pa viņējām mārupēm un getliņiem un nodarbojas ar dārzeņu dabisko apsēklošanu.

nomiks Reģ.: 30.10.2002
3 0 Atbildēt

Mjā... Tas gan ir jāprot tēmu par grabošu piekari pārvēst buļļa kakās vārda vistiešākajā nozīmē...

Neptuns Reģ.: 17.07.2018
2 0 Atbildēt

iciks rakstīja: Tu to pajautā tiem, kam tie auto ir un tādu cilvēku ir daudz. Katram ir savs iemesls. Ne visi dzīvo pilsētās, kur ir sabtrans. Laukos ar to ir švakāk. Citam mainījušies paradumi, bet auto palicis. Kādam ir svarīgas ērtības, kaut vai brauc tik vien kā 3 tūkstošus gadā u.t.t.

Es parēķināju, ka braucu ~21 tūkstoti gadā, bet uz sev zināmo ļaužu fona esmu relatīvs daudzbraucējs. Pārsvarā tie citi nobrauc mazāk.

Man jau vairāk šķiet, ka tie mazie nobraukumi vairāk ir cilvēkiem gados, vai tiem, kam bērni jau ir lieli.

Jo no mana paziņu loka nav neviena, aks brauktu mazāk par 20k gādā, un nevienam tas nešķiet daudz.

Es gadā nobraucu ap 30k

Strādāju Rīgā(dažkārt strādāju no mājām), mājas atrodas pierīgā, praktiski Rīgā. Braucu uz darbu, sporta zāle, cope, veikali, šādas tādas darīšanas. Bŗivdienās uz laukiem, vai uz kādu pasākumu, vienmēr tiek kaut, kur braukts.

Atceros, kādreiz, kad nebija bērnu studentu laikos, tā pat nobraucu savus 20 - 25k gadā. Tusiņi citās pilsētās kaut, kur ar draugiem brauc, no Rīgas uz laukiem utt.

Labi, ja dživo mazpilsētā, laukos, kur visu laiku darbs pa māju un neatliek laika izklaidei, vai ja vienkārši sēdi mājās un nav nekādu hobiju un darbs ir vienā vietā aizbrauc un sēdi, tad varbūt ir tie mazie nobraukumi, laikam jau cilvēki viss vairāk uzturas sev līdzīgo sabiedrībā, tā'dle arī nezinu nevienu tādu zem 20k gada nobraukumu, a vispār nē čoma tēvs 4. gados ar jaunu Mokku nobraucis 11k, tas tāds vienīgasi piemērs, kurš nāk atmiņā.

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

Es toties zinu cilvi, kam ir 2 mazi bērni (2&3 g), kurš pamatā pārvietojas ar velo. Arī bērnus pārvieto (2 sēdeklīši uz velo. Nezinu gan kas būs vēlāk). Arī pie -5C.

Uz sporta zāli nebrauc, drīzāk ar velo. Uz copi ar velo. Uz veikalu arī. Uz tusiņu arī. Uz laukiem nebrauc un viņam arī objektīvi tos nevajag. Reizi pa reizei ar auto veic kādus tālākus gabalus, bet pamatā velo.

Tādus, kas uz veikalu nevar aiziet ar kājām, darbību ārā vietā izvēlas sporta zāli, sauc par slaistiem un mīkstpēdiņiem.

Es pamatā viņam piekrītu un tavu aprakstu drīzāk sauktu par neveiksmi - tur noteikti par daudz laika tiek pavadīts sēdus auto.

nomiks Reģ.: 30.10.2002
0 0 Atbildēt

Es, savukārt, pazīstu ļoti daudzus, kas ar auto nobrauc gada laikā mazāk par 10 tūkst.km.

Neptuns Reģ.: 17.07.2018
1 0 Atbildēt

Tad varbūt uzraksti lūdzu pilnvērtīgu komentāru?

Kas ir šie cilvēki, kāda vecuma kategorijā. Ar, vai bez bērniem, vai tas ir vienīgais auto, kur viņi dzīvo. Varbūt nobraukums daļēji ir atkarīgs no finansiālā stāvokļa?

Jebkurā gadījumā priekš tik mazas valsts, kā Latvijas 20k+ nav liels nobraukums. Bet varbūt kļudos, jo grūti izsecināt, kas un kā, ja neviens konkrēti neko nepasaka, tik uzraksta es braucu 5k es 8k utt.

nomiks Reģ.: 30.10.2002
1 0 Atbildēt

- Viens šāds auto ir arī man - Honda Jazz (2017) tiek izmantots intensīvi ikdienā, bet ar maziem nobraukumiem. Taxi vispār nav variants. Jazz 17 mēnešu laikā ir nobraucis nepilnus 10 tūkst.km. Nedzīvoju Rīgā, bet gan pierīgā.

- Arī maniem vecākiem (dzīvo Rīgā) ir 2 auto ģimenē - ar vienu tiek nobraukti apmēram 12 tūkst.km gadā, ar otru - 6-7 tūkst.gadā.

- Sievastēvs, kurš dzīvo tālu no Rīgas, ar savu auto gadā nobrauc ap 5-6 tūks.km. Domāju, ka viņš kāreiz ietilpst kategorijā, kur bez auto varētu arī iztikt. Bet ērtības ir nesalīdzināmi lielākas nekā izmaksas.

- Kaimiņiem ir 2 auto ģimenē. Vienam nobraukums ap 20 tūkst.km gadā, otram - mazāk par 10 tūkst.km.

- Laukos radiem ir vecs Audi 80 (burbulis). Auto ir ikdienas nepieciešamība, bet nobrauc gadā max 5 000 km.

- Radiniece - pensionāre, kas dzīvo Rīgā, arī uztur savu Ford Fiesta. Gadā nobrauc apmēram 4 tūkst.km.

Sarakstu avru turpināt. Ar šo gribēju teikt, ka katram tā situācija var būt savādāka, tāpēc nav iespējams viens secinājums, ka tas ir neizdevīgi vai izdevīgi.

bumeris Reģ.: 06.02.2018
0 0 Atbildēt

Man arī sanāk maz nobraukt. Mans būmrītis, 318, vairāk stāv servisos, nekā brauc. šogad, kopumā nobraucu ap 500 km. Biežāk sanāk braukt ar ņivu lietoju, kamēr īstais autiņš pa servisiem). Ar ņivu gan norauju ap 10 000 gadā. Tāpēc kopumā - 10 500km par gadu.

Bet tas vairak tāds dzīvesveids un ar finansiālo stāvokli tas nav saistīts, jo Maximā ( kur strādāju par apsargu), maksā astronomisku summu.

torkjis Reģ.: 05.10.2013
0 0 Atbildēt

Meita studente mazauto lietojot tikai pa Rīgu/mājas-skola-darbs-mājas/ dienā nobrauc ap 50-60.

Otrs ir lielāks auto, kurš pa pilsētu tiek lietots mazāk. Šad tad pats vai sieva uz darbu aizbraucam. Kopā ar nedēļas nogaļu izbraucieniem mēnesī zem 1000 km.

Bet pārsvarā tiek lietota vislabākā auto marka - darba mašīna

Jā, principā šobrīd ģimenē lielas vajadzības pēc 2 automašīnām nav, bet ikdienai pilsētā sedans ir pārāk liels, savukārt pa šoseju ar fiestu nav ne forši, ne ērti. Tātad tīrākā ērtībās balstīta iegrība.

Un šad tad gadās, ka vajag visas 3 automašīnas vienlaicīgi.

Neptuns Reģ.: 17.07.2018
0 0 Atbildēt

nomiks rakstīja: - Viens šāds auto ir arī man - Honda Jazz (2017) tiek izmantots intensīvi ikdienā, bet ar maziem nobraukumiem. Taxi vispār nav variants. Jazz 17 mēnešu laikā ir nobraucis nepilnus 10 tūkst.km. Nedzīvoju Rīgā, bet gan pierīgā.

- Arī maniem vecākiem (dzīvo Rīgā) ir 2 auto ģimenē - ar vienu tiek nobraukti apmēram 12 tūkst.km gadā, ar otru - 6-7 tūkst.gadā.

- Sievastēvs, kurš dzīvo tālu no Rīgas, ar savu auto gadā nobrauc ap 5-6 tūks.km. Domāju, ka viņš kāreiz ietilpst kategorijā, kur bez auto varētu arī iztikt. Bet ērtības ir nesalīdzināmi lielākas nekā izmaksas.

- Kaimiņiem ir 2 auto ģimenē. Vienam nobraukums ap 20 tūkst.km gadā, otram - mazāk par 10 tūkst.km.

- Laukos radiem ir vecs Audi 80 (burbulis). Auto ir ikdienas nepieciešamība, bet nobrauc gadā max 5 000 km.

- Radiniece - pensionāre, kas dzīvo Rīgā, arī uztur savu Ford Fiesta. Gadā nobrauc apmēram 4 tūkst.km.

Sarakstu avru turpināt. Ar šo gribēju teikt, ka katram tā situācija var būt savādāka, tāpēc nav iespējams viens secinājums, ka tas ir neizdevīgi vai izdevīgi.

Tu laikam nesaprati jautājumu, tajā paša laikā daļēji sanāca tomēr atbildēt, un tas ir tas, ko es jau iepriekš uzrakstīju.

Pārsvarā nobraukums zem 20k ir cilvēkiem gados un tādiem, kuriem bērni jau ir lieli, vai ir stipri ierobežotas finanses.

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

.... un cilvēkiem, kas prot dzīvi sakārtot, un brīvais laiks nav auto jāsēž.

IMO pilsoņiem, kam Andrejostā stāv jahtas, auto nobraukums ir zem 20k gadā.

Nortel Reģ.: 16.03.2007
0 0 Atbildēt

Pamatauto ap 50-60 tkm gadā, otrs līdz 10 tkm gadā. Tēvs ar C4 labi ja tūkstoti gadā nobrauc.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti