Pirmie mīnusi un mans Audi TT vairs nelec + izskatās, ka problēma ar elektroniku. Ik pa laikam ''iesprūst'' pagrieziena rādītāji, pazūd gaisma bardačokā vai nedeg viens gabarītlukturis. Aķis vai ģenerātors?
No auto neko nesaprotu, tikai braukt māku.
Pirmie mīnusi un mans Audi TT vairs nelec + izskatās, ka problēma ar elektroniku. Ik pa laikam ''iesprūst'' pagrieziena rādītāji, pazūd gaisma bardačokā vai nedeg viens gabarītlukturis. Aķis vai ģenerātors?
No auto neko nesaprotu, tikai braukt māku.
Tie gļuki ir pie iedarbinātas mašīnas? Ja jā, tad tas tiešām var norādīt uz ģeneratora problēmām.
Man šitas viss izklausās pēc kārtējā mēģinājuma izgudrot jaunu velosipēdu. Bezjēdzīgi. Ja nu vienīgi trasē tie desmit ieekonomētie kilogrami kaut ko varētu dot un atsvērt visu šo jebļu. Pārdesmit standarta autiņam diez vai sanāks, jo tie litija aķi arī nav nekādas pūciņas.
Šveicē un Austrijā sods par to, ka autiņa reālais svars, ar pasažieriem, degvielu bākā, bagāžu, u.t.t. pārsniedz šī autiņa tehniskajā pasē norādīto pilno masu, sākas jau no pirmā kilograma, kas ir pārsniegts. Bet Vācijā, ja nekļūdos, soda sankcijas sākas, ja reālais svars ir lielāks par tehniskajā pasē norādīto plus pielaide +5%. Pārējās valstīs no galvas šo tabulu neatceros. Bet sods par svara pārsniegšanu ir tikai pusbēda.
Otra problēma sākas tad, ja autiņš, kura pilnā masa ir līdz 3,5 tonnām, reāli sver virs šīm 3,5 tonnām. Tas nozīmē, ka ar šādu autiņu turpināt ceļu vairs nevar. Tad tiek izsaukts ļoti dārgs evakuātors un autiņš tiek aizvests uz vēl dārgāku maksas stāvvietu. Tā lūk - šī ir atbilde uz tiem pāris desmit kilogramiem un kā tika teikts uz "šo jebļu".
Var, protams, braukt pliks, bez drēbēm, bez paikas, ar 5 litriem degvielas bākā. Bet tā nav izeja. Līdz ar to ir jādomā, kā ietaupīt katru kilogramu.
Ja tev iet vairākas baterijas kopa, tad ir vērts iespringt un uztaisīt temperatūras kontroli - tikko kā pieslēdz ārēju spriegumu , pirmais ko dara uzsilda aķus līdz pareizai temperatūrai droši ka ap +10 līdz +20 būs optimāli(bet nu var parakt ari ko zinātniskaku augšā kur būs eksperimentāli iegūti dati) nu un ja gadās ka pa karstu - ar kondicionieri dzesē. Ideju var droši pāšpikot no Tesla, ja ir tāda vēlme ņemties.
P.S. var ari no mobilaji špikot kā temperatūru mēģina uzturēt variējot uzlādes strāvu/spriegumu.
P.P.S. dažreiz jāšanās ar kondicionēšanu ir lielāka, tad var megināt no compju industrijas "heat pipes" izmantot, tik jāskatas kādus metālus svieno kopā !!!!
Hm, šis jau paliek interesanti - kādās situācijās šie var izdomāt mašīnu nosvērt?
Palika interesanti, jo mans golfs uz papīra sver 845 kg, bet dabā mazāk par 1,1 tonnu noteikti sen vairs nav, lasīt - pasē norādītā pilnā masa noteikti tiek pārsniegta pie max 3 cilvēkiem mašīnā... Lai arī to ka CSDD pie pārbūves reģistrēšanas mašīnu nesver, tomēr jāuzskata par plusu - somi, teiksim, reģistrē lielāku pašmasu, bet pilno masu celt nedrīkst, attiecīgi mašīnai paliekot smagākai, samazinās vietu skaits...
msh: "Hm, šis jau paliek interesanti - kādās situācijās šie var izdomāt mašīnu nosvērt?"
Neesmu dzirdējis, ka ārzemēs svērtu Golfus, bet to, ka Austrijā, Vācijā, Šveicē u.t.t. diezgan regulāri tiek dzīti malā un svērti kemperi,dzirdu katru gadu, vai nu no draugiem-lietuviešiem kemperceļotājiem, zinu vienu no LV, kurš ir uzrāvies, regulāri par to stāsta kemperceļotāji no RUS. Kemperu pārkraušana - tā ir regulāra "slimība". Padomājiet paši, cik bieži mums dažādas firmiņas piedāvā 7 vietīgus (!!!) kemperus ar pilno masu 3500 kg. Bet tādam pašmasa ir ne mazāk par 2900 kg (ar vadītāju), tad uz pārējiem 6 cilvēkiem paliek 600 kg. Tātad, <100 kg uz cilvēku, bet cilvēkam līdzi ir arī drēbes, pārtika, trauki, foto/video, velosipēds, galdiņš, krēsliņš, laiva, sānu marķīze ar telti, u.t.t., u.t.t.
Tādēļ arī es te gudroju, kā iekļauties tehniskajā pasē uzrādītās pilnās masas robežās. Ja autiņā ir 3 gab. 100 Ah svina akumulātori, to svara samazināšana liekas ļoti vilinoša un ieguvums varētu būt liels.
Nu tad arī paskaties vai pašā kemperī nav tādu daļu kuras nav būtiskas stiprībai un drošībai un samaini uz teiksim oglekļašķiedras, man te divi čomi ir iesaistījušies katrs savā dažādu spārnu, spoileru un xz kā vēl izgatavošanā no oglekļa šķiedras(arī stikla šķiedras - bet nu tā praktiski nedod svara ieguvumus) - pārsvarā nav nemaz tik dārgi + svara ieguvums ir diezgan.
Vēl kas man palicis atmiņā no visādiem ceļojumu verķiem - tiem nereti krēsli, guļvietas utml. ir diezgan smagi.
Stiklašķiedra nedod svara ieguvumu - attiecībā pret ko? Zinu ne vienu vien sportistu kurš savai mašīnai sataisījis šķiedras haubi, grabažnieka vāku un citas detaļas, tikai lai dabūtu mašīnu vieglāku...
nu man arī tā Forda Ranger haube ir no stiklašķiedras.
Lai iegūtu salīdzināmu izturību - nesanāca vieglāka par dzelzinieci no F Explorer(a) (tādu pēc izmēra vienkārši piemeklēju uz laiku, lai ir ko uzlikt - precīzi jau tāpat nederēja bet bija OK) , bet orģinālā tur nāca krietni vieglāka alumīnija, kura ar ielāpiem un koroziju (oksidāciju) bija jaut tā sasipta, ka apskatē sūtīja drist.
Autosportā bieži nahren nevajag to kapota izturību, vai citu detaļu izturību, jo slodzes un drošību pastiprinošie elementi jau ir pārņēmuši daļu funkciju.
Bet tā jā viens no tiem maniem čomiem biezā slānī rallija mašīnām taisa stikla šķiedras paneļus, spoilerus, bamperus - atradis ir līmi kas pietuvina paneļu elastību stock plastmasa izstrādājumiem.
Pieļauju, ka tad, ja izskatīsies aizdomīgs (policists uz ceļa pamanīs, ka auto ir pārāk "nosēdies"), vai rīkosies tā, ka kāds par tevi ziņos (pie būvmateriālu veikala krāmēsi mašīnā kaut ko nesamērīgā apjomā). Tavu golfu principa pēc varētu paņemt uz pārbaudi vienkāŗši vecuma dēļ. Bet vispār neesmu manījis, ka to darītu - itāļu un holandiešu autotūristi tur vairumā braukā ar līdz griestiem piebāztu auto un visu ģimeni sabāztu kautkādā Fiat Uno un neviens viņus neaiztiek.
Domāju ka prikols ir tajā ka auto kas tuvojas un ir >3500 pēc masas ir dursku citas "ceļojumu izmaksas" un citi sodu mēri - gan jau ka tos arī cenšas uzvilkt pēc pilnas programmas dēļ "pārāk viltīgas sertificēšanas" uz B kategoriju.
Tieši tā, Fiat Uno dabūt virs 3,5tonnām pilnajā masā ir nereāli, cita lieta, smagos kemperus....
Par Šveici un Austriju nezinu kāpēc šāda jebļa ir vajadzīga - vai nu tajās zemēs burtkalpība pārsniedz krietni mūsējo, vai arī ir kāda "iniciatīva"...
WALA: "Nu tad arī paskaties vai pašā kemperī nav tādu daļu kuras nav būtiskas stiprībai un drošībai un samaini uz teiksim oglekļašķiedras,..."
Tā arī daru. Nomainīju divus dzelzs 27 litrīgos gāzes balonus (2 x 10,5 kg) uz diviem alumīnija baloniem (2 x 5,5 kg). Tātad, svara samazinājums par 10 kg, kurš izmaksāja 155 eur x 2=310 eur.
Stikla sālstrauku nomainīju uz plastmasas. Svara samazinājums 10 grami
Saurbu vairākus simtus caurumu motorollera bagažniekā iestumjamajā alumīnija rampā - svara samazinājums ap 1 kg
Cenšos pats nepieņemties svarā un turu uz diētas beibi
u.t.t.
Ja tas viss kemperim vajadzīgs tad vieglāk to visu būtu aizstāt ar vienu akumulatora moduli no Tesla baterijām, arī tās tagad Latvijā ir dabūjamas. Būs tev 5kWh, jeb 400Ah@12V un svars 26kg. Spriegums gan tur ir 24V. Var pat dzesēšanu/sildīšanu nodrošināt.
Kurš ir labākais akumulators, kur pirkt?
Tā kā ārā ir pamatīgs sals, daudziem nelec auto. Ko darīt? Kādus akumulatorus iesaki, vai kā labāk salā piestartēt auto?