Vai zinājāt, kāpēc Range Rover īpašnieki nesveicinās savā starpā?
Jo no rīta, jau tikušies autoservisā.
Vai zinājāt, kāpēc Range Rover īpašnieki nesveicinās savā starpā?
Jo no rīta, jau tikušies autoservisā.
Interesanti sanāk ar tiem pilnīgi jaunajiem auto. Kā jau lielākai daļa LV iedzīvotāju, apzinīgajā dzīvē iznāk pārvietoties ar ne-jauniem auto. Un tad, kad beidzot dzīvē ir pienācis brīdis, kad finansiāli spēj pacelt to jauno auto (manā gadījumā tie ir 40 ar mazu astīti), reāli sāc šaubīties vai maz to vajag. Ikdienas pārvietošanās faktiski ir reducējusies uz mājas-veikals-mājas, garāki gabali valsts robežās - caurmērā reizi mēnesī, garāki gabali ārpus valsts robežām - reizi gadā vai pat retāk. Kāda šajā situācijā ir tā motivācija, lai to jauno auto tomēr kaut 1x mūžā iegādātos?
Nekļūt par piepi 40 gadu vecumā.
Būsim reāli - 40+ gados būtiskāk būs uzturēt savu ģimeni, kurā ap to laiku būtu normāli būt 2-3 bērniem, nevis katru vasaras nedēļas nogali močīt uz Salacgrīvu, Liepāju vai citu festivāla norises vietu.
Es pēc pāris nedēļām, svinēšu 40, man ir bērns (pagaidām gan viens) un es katru nedēļas nogali kaut kur "močīju". Kopā ar ģimeni! Tagad sēžam ar bērnu, skatamies multenes un rakstam komentārus, gaidot, kamēr mamma saģērbsies, jo pa dienu interesantas lietas notiek Cēsīs, bet vakarā Dzintaru mežaparkā. Tā ka nevajag man stāstīt, kas būs būtiskāk 40+ gados. Man nebūs - jo dzīvei nav jāapstājas ne vecuma ne bērnu dēļ.
Arī manā dzīvē ir bijis periods, kad visas brīvdienas bija aizsistas pusgadu uz priekšu, un spontāni aizšaut uz Liepāju tāpat vien bija pašsaprotama lieta. Paldies, bija jauki. Bet - vairs neprasās. Ja visu nedēļu ir kapāts, gribas vienkārši atpūsties, nedarot neko.
Auto ir kaa baudu papildinaajums. Un katrs var izjust starpiibu starp 10 gadiigu auto un pilniigi jaunu auto. Ja auto ir tikai paarvietoshanaas liidzeklis, tad protams jaunu var arii nepirkt. Es katraa zinjaa negribu palaist garaam to forsho sajuutu iekaapt jaunaa auto, kuraa viss ir pasuutiits atbilstoshi savaam veelmeem, jo cik ir pirktas lietotaas mashiinas, nekad nevar atrast tieshi taadu komplektaaciju kaa veelies. Citas motivaacijas kaa baudu papildinaajums man nav, jo nobraucu gadaa maz un izdeviigaak buutu braukt ar taksi. Bet veikalaa tachu Juus nepeerkat Ceesu alu taapeec, ka tas ir zdeviigaak? Bet protams tam jaunajam auto nav jaaiespaido citas izmaksas citiem hobijiem.
Es spēju saprast, ka par baudu ir runa tajā auto segmentā, kuri pilnvērtīgi tiek izmantoti slēgtās trasēs vai arī piebraucot un noparkojoties pie Dzintaru koncertzāles. Ikdienā izmantojamam ģimenes auto atrast kaut kādu baudu...
Tu tak jau rakstīji, ka tava bauda ir nedarīt neko. Es, piemēram, to nespēju saprast, bet spēju pieņemt kā tavu izvēli, necenšoties saprast. Izdari pretēji un dzīve kļūs vienkāršāka. Rekur Vwfans bauda braukšanu ar Merivu - nesaprotami citiem, bet labi viņam.
Nu jau VWfans ir Merivu pārdevis un gandrīz trīs gadus bauda Fabiju 1,2 benzīns/gāze. Tikko atbraucu no Ziemeļvidzemes uz Jelgavu 209 km. Forši, ka varu to darīt ekonomiski, vienlaikus saglabājot braukšanas prieku, jo G.Astras ielas Lukoilā pildīju gāzi par 45,4 centiem litrā, bet gāzes patēriņš uz 100 km bija zem 8 litriem uz 100 km, lai gan 40% ceļa kopš iepriekšējās uzpildes bija ar piekrautu piekabi.
Starp citu, jaunu auto reti kad var nokomplektēt atbilstoši savām vēlmēm. Daudzas ekstras ir savstarpēji saistītas. Ņemot vienu, tai automātiski jāņem klāt cita, iespējams, nevajadzīga, kas beigās visu lieki sadārdzina un izbesī.
Redzi, man savulaik bija nepieciešams nobraukt 1kkm nedēļā jeb 50kkm gadā. Un nebiju ne kurjers, ne taksists. Pašlaik man nesanāk pat 10kkm gadā. Un jā - es personīgi to izbaudu. Tajā pat laikā apzinoties, ka manai ģimenei ir noteiktas vajadzības, kuru apmierināšanai auto ir nepieciešams.
Es netaisnojos, tikai paskaidroju iemeslus, kuru dēļ man nekā nedarīšana šobrīd ir lielāka bauda nekā kārtējo km uztīšana. Raimonds Pauls apgalvojot, ka esot savu normu jau izdzēris. Pieņemsim, ka tos km, kas attiecas uz baudu, man jau ir izdevies nobraukt, un ir atlikuši tīri utilitārie - no punkta A uz punktu B.
Interesanti Jūs izsakat savu dzīves redzējumu. Jums ir tikai pāri 40 , bet runājat tā , itkā dzīve jau iet uz beigām. Līdz pilnīgam mieram, pensijai ir vēl ļoti ilgi. Vismaz 20 gadi. Jāņem vērā, ka Latvijā pensionēšanās vecums palielinās. Iespējam Jums nepieciešams kāds hobijs, lai iegūtu dzīves prieku.
Manam tēvam vecums tuvojas 60 gadu robežai, bet viņš vēl aizvien braukā uz motokrosiem, pa visu Latviju. Kā arī sapņo par sporta automašīnu. Viņš ir neapturams.
Dzīve pilnīgi noteikti nav beigusies. Maniem bērniem pilngadība ir vēl diezgan tālu, attiecīgi ir ko darīt arī bez hobijiem.
Vēl ir iespējams, ka Jums ir pārāk daudz ikdienišķas nodarbes. Darbs un ģimene, iespējams, aizņem pārāk daudz Jūsu laika un Jums vairs neatliek laika sev. Viss, ko Jūs gribat ir gūt mieru un nelielu atelpas brīdi. Tādēļ Jūs nespēj iepriecināt, bauda, ko sniedz jauna auto vadīšana.
Laiks sev attiecas uz periodu, kad vēl nav ģimenes un bērnu. Tad, kad ir ģimene un bērni, tiem automātiski ir pirmā prioritāte.
Tev jā, citiem nē. Vajag hobijus baudīt kopā ar bērniem, nevis nosēdināt pie TV, kamēr pats atpūties, nedarot neko. Tieši par braukšanu runājot - mans jaunietis, kuram vēl nav 3, jau māk nostūrēt džipu pa stigu, neizbraukājot mellenes.
Ļoti neveiksmīgu piemēru izvēlējies. Manā ģimenē tādas iekārtas kā TV nav 15 (piecpadsmit!) gadus. Es personīgi esmu laikam viens no riebīgākajiem klientiem, kam piezvanot mēģina iepārdot kārtējo TV pakalpojumu. Un manu bērnu hobiji viņu 2+ gadu vecumā ir tādi, kur mani īpaši nevajag - puzles jau tagad viņi liek labāk par mani, bet auto stūre viņus vismaz pagaidām neinteresē nemaz.
Protams, ka ģimene ir pirmajā vietā. Tas pat nav apspriežami. Bet nedrīkst arī aizmirst par sevi. Jo ja pats par sevi neparūpēsies, neviens cits to nedarīs.
Tici man - līdz 35 gadies esmu izbaudījis dzīvi diezgan, t.sk. ar finansiāli ietilpīgiem hobijiem, kurus šajā valstī ģimenes cilvēki lielākoties nevar pacelt. Tas laiks ir pagājis, un vēlreiz mēģināt iekāpt tajā pašā upē būs tik pat muļķīgi, kā 35+ gadu vecumā zīmēties ar "noķertiem viņiem visiem".
kt315b, neapvainojies,bet tu izklausies pēc riktīga nūģa - sevis žēlotāja. Saņem sevi rokās un beidz čīkstēt kā vecmeita...
A ko man apvainoties - es tikai paužu to savu viedokli, par kuru man nav kauns publiski izteikties. Teiksim, deklarēt, ka man 40 gados ir 1 (!) bērns, es laikam pakaunētos. Bet nu tas jau, kā saka, gaumes lieta.
Interesanti, par ko vajadzētu kaunēties? Par to, ka neesmu tev "nocēlis" vienu retajām mūsdienu sievietēm, kas grib bērnus? Diemžēl tādas ir maz un visiem nepietiek - tāda nu ir mūsdienu sabiedrība, kurā nosaka kāda gaume drīkst būt. Un sabiedrība šobrīd uzskata, ka pat sievietei pirmais bērns pēc 40 ir normāli.
OK, nenoliegšu, ka savos 20 daudz ko būtu darījis savādāk, ja zinātu un saprastu to, ko zinu un saprotu tagad. Un arī šobrīd ne tuvu neesmu pārliecināts, ka mūsu pārapdzīvotajā pasaulē ir vajadzīga bērnu ražošanas kvantitāte, lai gan no subjektīvi emocionālā viedokļa gribas vēl - gan tādēļ, lai būtu viņiem tēvs, nevis naudas maks, par ko savukārt kauns būtu man.
Izlasīju līdz šai vietai: "sievietei pirmais bērns pēc 40 ir normāli". Viss. Man vairāk nav ko teikt. Ja kaut kāda "sabiedrība" (maltusisti, vai?) uzskata, ka tas ir normāli, tad ir skaidrs, ka šāda sabiedrība tīri fiziski izzudīs dažu paaudžu laikā. Kas tādai arī pienākas par nopelniem šādu uzskatu popularizēšanā.
Pareizi esi sapratis un droši vari paklusēt, ja nav ko teikt. Diemžēl noliegšana, ka esi šīs izmirstošās sabiedrības daļa, tevi un tavus bērnus neglābs.
Mani gan vairāk interesē kas cits - kāda mārrutka pēc tu lien auto portālā diskutēt par ģimeniskām vērtībām, ja piedevām vēl saki, ka auto tevi neinteresē.
Elementāri, Vatson - man (vismaz pagaidām) ir jānodrošina savas ģimenes locekļu mobilitātes jautājums. Un tas mūs platuma grādos pamatā tiek darīts ar auto, nevis velo vai avio.
Elementāri Vatson - iedod sievai naudu. Jau jau tavi 2+ gadīgie bērni ir iemācījušies iztikt bez tavas palīdzības, gan jau arī sieva varēs.
aansis, informēju - tas ir izdarīts 2 gadus atpakaļ. Respektīvi - izvēlies, pērc, rēķinu man. Domā, ka tas kaut ko ir atrisinājis? Nē. Esošais auto viņu pilnīgi apmierinot. Nu ja apmierina, tad apmierina.
Tad kur problēma, ja esošais apmierina?
Nekur. Ja neskaita to, ka manos pienākumos joprojām ietilpst visas tās aktivitātes, kas saistītas ar lietota auto ikdienas ekspluatācijas nodrošināšanu.
Nu tad vari droši šo forumu pamest. Te ir savākušies cilvēki, kam auto vismaz kaut kādā veidā patīk un ir kaut kāds savs viedoklis par auto, nevis vēlme par to neko nezināt - attiecīgi cilvēki, kam ir cita vērtību skala - tavu problēmu nesapratīs un viņu padomi tev nederēs.
Hmm. Tad šis forums oficiāli ir paredzēts tikai tādiem cilvēkiem, kas 40+ gados, normāli strādājot ar auto nesaistītā jomā un normāli saņemot par padarīto, joprojām līdīs zem kapota savam auto? Jeb tas ir Tavs personīgais viedoklis?
Protams, ka personīgais, es te esmu tāds pat viesis kā tu. Bet esi reāls - tas ir Auto portāls. Msh lien zem kapota, Kasinsh sajūsminās par hibrīdiem, Vernonu satrauc CSN u.t.t. Ko tu ceri šeit atrast? Universālo pareizo atbildi, kādu auto jāpērk? Tādas nav - viss ir subjektīvs.
Ja vēlies, varu tev ieteikt cilvēkus, kas par tavu naudu profesionāli tevi atbrīvos no šīm rūpēm - uzklausīs tavas sievas viedokli, izvēlēsies īsto auto un rūpēsies, lai tas būtu kārtībā - varēsi vairāk laika veltīt bērniem un nečakarēt smadzenes cilvēkiem, kam auto patīk.
Ir tāds vecs amerikāņu joks par hipijiem. Tb - kur palika hipiji 70tajos gados? Viena daļa nonarkojās un apmira, bet citi nogrieza matus, pielika šlipses un aizgāja strādāt. Joks, bet arī sava daļa patiesības tajā. Nu lūk - viena daļa to auto entuziastu, kas 20+ gados paši skrūvēja savas pirmās lamatas, brauca legālās un ne pārāk legālās sacīkstēs, to turpina darīt arī 30+, 40+ un 50+ gados, cita (un nebūt ne tik maza daļa, kā varētu likties) pieauga un pārgāja uz citām nodarbēm, auto atstājot vien utilitāru lomu savā dzīvē. Es personīgi piederu pie tās otrās grupas. Un līdz ar to apzinos, ka manas zināšanas auto jomā nav un nebūs tādas, kā pirmajai grupai. Kas nozīmē, ka noteiktos gadījumos labprāt uzzināšu viedokli no malas. Un vajadzības gadījumā paskaidrošu, kamdēļ man ir būtiski aspekti, kas pirmajai grupai liksies neloģiski vai pat neiespējami.
Jā, bet šīs diskusijas laikā mēs tā arī nesapratām Jūsu, diskusijas sākumā uzdotā jautājuma būtību. Jūs jautājāt, kas ir tas, kas liek iegādāties jaunu auto, kaut reizi dzīvē. Pēcāk mēs noskaidrojām, ka Jums auto nemaz neinteresē. Tad ,ar kādu nolūku tika uzsākta šī diskusija. Iespējams, Jūs vēlaties nopirk jaunu auto kādam citam?! Lūk šo es nevaru līdz galam izprast.
Jā, tieši tā. Šī diskusija ,jau r aizgājus pārāk tālu no auto tēmas. Ģimene ir svēta, to nevajag aizskart vai apspriest auto portālā. Mēs šeit esam savākušies, lai apmainītos ar informāciju un zināšanām auto lietās.
Tad, kad finansiaali reaali speesi pacelt jaunu auto, tad shaubas par taa iegaades nepiecieshamiibu pazudiis
Shaubiities var tikai tad, ja jaapiedomaa vai liizings neiespaidos ggimenes budzhetu. Taa, ka ir kur veel tiekties.
Līzings šos jautājumu neiespaido, jo tas jauna auto iegādei man šobrīd vairs nav nepieciešams.
Tas jau izklausās pēc tā, ka tev vajadzētu padomāt vai taviem bērniem nav par daudz naudas, bet par maz tēva.
Zini, man būtu kauns, ja maniem bērniem būtu par daudz tēva, bet par maz naudas. Gan viņi, gan viņu māte ir manas dzīves prioritāte #1.
Pārlasi uzrakstīto un padomā vēlreiz, vai tomēr prioritāte #1 nav nauda, ar ko centies atpirkties, lai tev sieva un bērni liek mieru. Ja jau vari jaunu auto nopirkt bez līzinga, noteikti esi pāri tai robežai, kad naudas ir par maz. Un nepārproti, es noteikti nedomāju, ka laime ir nabadzībā - bet zaudēt pareizo līdzsvaru ir viegli.
Biju domājis iegādāties pilnīgi jaunu auto.
Atkal. Jo principā varu atļauties.
Izdomāju, ka patlaban to darīt vēl negribu.
Dzīvosim - redzēsim.
Man 37 un divi bērni. Ir, kur visiem braukāt
Jaunu auto vienmēr var paspēt nopirkt. Mazliet nogaidīt un tad nopirkt īsto sapņu auto. Kas var būt labāks par pilnīgi jaunu, sapņu auto!?
Paaris meeneshu atpakall biju izdomaaju pamainiit auto, bet kaa jau taupiigais letinsh, skatiijos uz max. 3 gadi ar max. 50 tuukst. Ievadiiju shos un veel citus parametrus, mobilee un autoscout un no populaaras auto markas, palika tikai 2 eksemplaari, apskatot shos eksemplaarus, sapratu, ka lietotu automashiinu var nopirkt tikai taadu, kaada ir piedaavaajumaa, taadu kaadu kaads jau ir izveeleejies.
Savukaart taadu kaadu gribeeju var izveeleeties tikai salonaa, ejot cauri punkts pa punktam mashiinas komplektaacijai. Taa, ka pasham, iipashi nedomaajot par plusu vai miinusu daudzumu peerkot lietotu mashiinu, izveele noskaidrojaas pati no sevis. Arii peec 40 gribaas sev
kaadu rotallietu Ja atceraties, tad agraak bija tikai rakkeshmasjiina un lunahods.
Jā! Atceros. Es ļoti vēlējos iegūt savā īpašumā lunahodu.
Savu pirmo jauno auto iegādājos, kad man bija 24 gadi un 1 bērns. Nākamais jaunais auto tika iegādāts, kad man bija 26 un 2 bērni. Vēl nākamais - 27 gadi un joprojām 2 bērni. Visbeidzot pagaidām pēdējo jauno auto iegādājos, kad man bija 34 gadi un 3 bērni. Drīz būs 4.bērns, bet ideju par jauna auto iegādi kaut kad nākotnē neesmu atmetis. KO es ar to gribēju pateikt? To, ka nesaskatu pilnīgi nekādu korelāciju starp vecumu, bērnu skaitu un automašīnas vecumu. Tas, ka man ir māja, 3 bērni, nenozīmē, ka visas brīvdienas pavadu ar bērniem mājās. Gluži pretēji, - līdzīgi kā te jau viens rakstīja, manas brīvdienas ir saplānotas stipri uz priekšu, tāpat daudz ceļojam gan pa LV, gan arī uz Eiropu. Mam vēl nav 40, bet ar Salacgrīvas festivāliem man nav pa ceļam.
Aptauju aizpildīju. Likās dīvaini, ka visu laiku likts uzsvars uz to, vai auto ir iegādāts sava statusa apliecināšanai vai citu iemeslu dēļ
Ar statusa apliecināšanu ir tā, ka ir tāda civēku grupa, kura lai apliecinātu sevis iedomātu statusu. Nereti iegādājas auto, kurš īsti neatbilst viņu finansiālajam stāvoklim. Līdz ar to viņi nevar nodrošināt šādas automašīnas tehnisko apkopi. Toties viņi jūtas gandarīti, ka var citiem izrādīt savu iedomāto statusu.
Visu cieņu! Bez ironijas. Diemžēl manā gadījumā ~30 gadu vecums bija tā robeža, kad reāli biju kļuvis pietiekami finansiāli patstāvīgs, lai varētu domāt par ģimeni un bērniem. Tamdēļ arī opciju "jauns auto" izskatu tikai šobrīd, šajā vecumā, kad teorētiskās "baudas" vietā drīzāk ir nozīmīgi citi faktori - vai auto ir pietiekami ietilpīgs esošajiem un vēl plānotajiem bērniem, vai tas ir pietiekami drošs, lai pārvietotos reālajos satiksmes apstākļos, vai tas ir pietiekami parocīgs sievietei (primārajam auto lietotājam), kurai ar to jāmanevrē urbānos apstākļos utt. Tādi parametri kā sek. līdz 100kmh un kruta multimēdiju/navigācijas sistēma tur galīgi nav svarīgi - visticamāk, auto lielāko daļu savas dzīves pavadīs LV un 50/90kmh rāmjos.
Manas personīgās domas ir, ka sievietei jābūt savai automašīnai un vīrietim savai. Protam, ja ir tāda finansiāla iespēja.
Pēc manām domām, tā ir lieta, kura nevar būt kopīga. Jo, kā jau sievietēm pieņemts, viņas visur mēģina uzstādīt savus noteikumus. Mūždien viņas visu pārregulē un pārkārto, saliek savas mantas.
Īstam vīram ir jābūt savam "stūrītim" kurā viņš jūtas brīvi un nuzspiesti. Gan kāds saprot par, ko es runāju.
Manā konkrētajā gadījumā finansiāli būtu iespēja paņemt 1 jaunu vai 2 mazlietotus. Āķis ir tāds, ka vīrietim (man) reāli savu auto nevajag. Dzīve ir tā sakārtota, ka tas reāli tiktu braukts apmēram tik daudz kā mocis, kuram pēc tam pārdošanas sludinājumā raksta - pirku 5 gadus atpakaļ, pa šo laiku esmu nobraucis 5/7/9kkm, pārdodu, jo nav laika ar to braukt...
Skaidra Jūsu nostāja. Vienīgais, kas man nav skaidrs ir tas, vai Jums vispār interesē automašīnas, jo iAuto.lv ir portāls par automašīnām.
Varbūt Jums interesē kāds cits transportlīdzeklis! Piemēram jahtas. Man ir pazīstami cilvēki, kuriem auto vairs nesniedz baudijumu un viņi ir pievērsušies jahtām un mazizmēra lidaparātiem.
Jā un nē. Dēļ tā, ka savulaik braucu tos jau iepriekš minētos 50kkm gadā, par mani apkārtējiem (ģimene/draugi/paziņas) ir viedoklis, ka man interesē automašīnas, un ka man patīk ar tām braukt. Reāli man šobrīd labāk patiktu ierobežot savas ar auto saistītās aktivitātes līdz attiecīgo ar ģimenes auto saistīto izdevumu apmaksai.
Nē, jahtas un lidmašīnas mani tuvākajā nākotnē laikam neinteresēs. Kā arī - tur (vismaz avio jomā) ir jau pavisam citas prasības veselības stāvokļa ziņā.
Varbūt, tad zirgi?! Tie palīdz atbrīvot domas.
Nopirkt auto skaidrā naudā ir diezgan sūdīgs veids, kā ieguldīt naudu, arī ja to var atļauties.
Daudz saprātīgāk - īpaši, ja gadā brauc tikai 10kkm - būtu paņemt jaunu auto operatīvajā līzingā. Mēneša maksājums būs mazs un procenti niecīgi, bet naudu vari daudz labāk ieguldīt kaut kādā jomā, kur tā nauda var arī nest kādu peļņu.
Jā, bet operatīvais līzings piesaista konkrētam auto modelim. Sākumā auto var patikt, taču pēc kāda laika var neapmierināt auto tehniskie rādītāji vai pakalpojumi kurus sniedz šā auto apkalpojušais serviss. Nereti ir tā, ka nākas vilties nopērkot jaunu auto. Tas nesniedz to, kas no tā tika gaidīts. Protams vēl ir arī ļoti negodīgi autosaloni, kuri par apkopēm pieprasa astronomiskas summas vai veic nekvaletatīvu auto remontu.
Un kur problēma? Ja nepatīk, tirgo nost un ņem nākamo.
To nevar izdarīt tik vienkārši, daži operatīvā līzinga līgumi ir tādi, ka Jūs esat autotransporta turētājs nevis īpašnieks.
Kur tu tādas muļķības esi saklausījies? Jā, tādi ir pilnīgi visi operatīvā līzinga līgumi, bet tā nebūt nav problēma. Atrodi pircēju, līzings tev izrakstīs rēķinu par atlikumu, pircējs to samaksās (vai arī noformēs līzingu, kas to samaksās), starpību turētājam uz ķepas un turētājs var iet un pirkt jaunu auto.
Tas ir labs variants, tikai ne visi cilvēki ir ar mieru pirkt auto, ja tu nēsi īstais auto īpašnieks.
Kur tu to tagad izrāvi?
Kāda starpība, kam samaksā naudu - līzingam vai privātpersonai? Man nekad ar to nav bijušas problēmas - ne kā pircējam, ne kā pārdevējam.
Kas ir operatīvais līzings?
Operatīvais līzings salīdzināms ar ilgtermiņa nomu. Līzinga perioda laikā klients maksā nomas maksu, kas veidojas kā starpība starp automašīnas iegādes vērtību un noteikto atlikušo vērtību. Lielākoties tie ir 30 – 40 % no jauna auto vērtības. Tas nozīmē, ka banka vai līzinga kompānija iegādājas klienta izvēlēto automašīnu un nodod to klienta lietošanā līdz noteiktam termiņam. Šajā laikā klients veic līzinga maksājumus, izmaksājot automašīnas amortizācijas (nolietojuma) vērtību. Operatīvā līzinga gadījumā automašīna pēc līzinga perioda beigām nepāriet klienta īpašumā. Beidzoties līguma periodam, klients var automašīnu izpirkt par tās atlikušo vērtību vai arī atdot to atpakaļ pārdevējam.
Atlikusī automašīnas vērtība tiek noteikta saskaņā ar vienošanos starp banku vai līzinga kompāniju, klientu un automašīnas pārdevēju, pamatojoties uz otrreizējā tirgus attīstību, automašīnas veidu, to tehnisko stāvokli un citiem faktoriem.
Šādu līzingu parasti izvēlas klienti, kuriem ir svarīgs pēc iespējas mazāks līzinga ikmēneša maksājums un arī tie, kuri vēlas braukt ar pēc iespējas jaunāku automašīnu. Līzinga termiņam beidzoties, automašīnu iespējams nodot atpakaļ pārdevējam un noformēt jaunu līzingu jaunākai automašīnai.
Kāda starpība? Tik vien, kā pircēja vēlme oficiāli neparādīt savu skaidro naudu. Tā kā tev kā pircējam nav bijusi pelēkā nauda, bet pārdevējs esi bijis oficiālā salonā, ir tikai loģiski, ka neesi ar šo faktu saskāries.
777, es zinu, kas ir operatīvais līzings. Bet viss tavs referējums nekā neatbild uz jautājumu - kāpēc šo nomas līgumu nevarētu pārtraukt ātrāk.
aansi, pārdevējs esmu arī bijis privāti - es diezgan bieži mainu mašīnas. Kas attiecas uz naudas neparādīšanu - tad jau nedrīkst mašīnu pirkt arī no valsts sektorā strādājošiem, jo tiem ir jāpilda deklarācija, par cik viņi to auto pārdod. Pie tam, ja negribi uzrādīt skaidru naudu, kur problēma to samaksāt pārdevējam, lai viņš norēķinās ar līzingu. Bez tam, ja negribi, ka redz tavu rocību, mašīna jāpārraksta uz kādu citu. Man nesen vienu klientu izsauca parunāties uz VIDu, jo viņam LV nav nekādi ienākumi, bet bija iegādājies 2 padārgas mašīnas un nekustamo īpašumu.
Cik tas ir garlaiciigi! Man 66, beerni lieli, 6 mazbeerni - taadu jaunu autinju, kaadu gribu, nevaru un principaa arii negribu pirkt. Jo taa cena ir tik diivaina - tu peerc to pashu autinju, ar taadiem pat parametriem peec 4 gadiem 3x leetaak! Tad nafigaa jaunu autinju, pie tam veel ne operatiivajaa liizingaa? Lai 3 gadu laikaa zaudeetu vismaz 20tkst.eu?
Es personīgi pērku jaunu auto, jo:
- varu to atļauties
- drošības sajūta - garantija u.t.t. + niecīgs risks palikt bez auto, ka nepieleks no rīta, ka saplīsīs tieši nelaikā, ka būs pēkšņi remonti
- patīkami, tomēr izvēlies tādu, kādu gribi, tādā krāsā kādu gribi un pēc tam vari arī baudīt jaunā auto smaržu
- nav jāraizējas, sēdies un brauc vistiešakājā nozīmē, nav jāpiedalās lietoto auto loterijā
Piekrītu Jūsu teiktajam. Visu pareizi pateicāt.
Vienīgi jāpiedalās VW izmešu loterijā vai kvēpu filtra loterijā. Ja iegādājas BMW, tad vēl var piedalīties BOSCH un Siemens rīkotajās loterijās.
Jā, mūsdienās ir ļoti daudz, dažādu lotereju. Nevar īsti sapras kurā piedalīties. Pārāk liela izvēle, tas viss ļoti jauc galvu. Ko, tad īsti izvēlēties!? Mūžīgais jautājums. Visur krāpnieki, nevienam nevar uzticēties.
Kaut kādi nepārliecinoši argumenti...
Pirkt kaut ko tikai tādēļ, ka var atļauties? No rītdienas sākšu ēst tikai Maķītī, jo es to varu atļauties... Izklausās kaut kā dīvaini.
Niecīgs risks palikt bez auto? Grūti piekrist, ņemot vērā jauno auto uzticamību. Garantija... parēķini no otras puses - tu samaksā uzreiz naudu, lai nesatrauktos, ka būs jāmaksā kad auto saplīsīs. Es nesatraucos un nolieku naudu rezervē, gadījumam, ja auto saplīst, un tā paliek man pašam, ja tomēr nesaplīst.
Izvēlēties krāsu un baudīt jauna auto smaržu - jā, šim vai piekrist. Es to labprāt darītu, bet tā kā tas ir vienīgais arguments, tad neesmu pagaidām gatavs maksāt par to ar to vērtības kritumu, ko jauns auto piedzīvo, izbraucot no salona un kļūstot par mazlietotu.
Un kas ir lietoto auto loterija? Tā, ko var uzspēlēt Rumbulā, aizbraucot ar naudas čemodāniņu un pērkot auto uzreiz? Pēc normālas diagnostikas "loterija" būs tikpat liela kā jaunam auto. Garantija jau tikai garantē, ka pie zināmas tirgoņa labvēlības tev par remontu nebūs jāmaksā, ne jau to, ka auto neplīsīs.
Nu jau vairāk kā 20 gadus braucot ar lietotiem auto, neesmu novērojis nepielekšanu no rīta vai saplīšanu nelaikā. Nu jā - es savus auto vienmēr uzturu kārtībā - to nav aizliegts darīt arī tad, kad beidzas garantija un obligātās apkopes ;)
Diezgan labi pateikts, lietu auto aizstāvībā. Man patīk, kad zinoši cilvēki argumentē savu teikto.
Tas jaunais auto sniedz patīkamas emocijas tikai pašā sākumā. Kad iesēdies automašīnā, ar kuru vēl neviens nav braucis. Ir tāds teiciens, ka cilvēks ir laimīgs tikai divas reizes, kad nopērk auto un kad pārdod viņu.
Jauns auto vienmēr ir piesaistījis cilvēkus. Kaut vai atcerēsimies latviešu filmu " Dāvana vientuļai sievietei" , kur visi tīkoja Kņopienes daiļo Volgu.
Vēl var piebilst, ka es nebūt neesmu pret to, ka cilvēki pērk jaunus auto, jo tikai pateicoties viņiem man ir iespēja pirkt lietotus ;)
Lieliski teikts!
Jaunu būtu vērts pirkt tad, ja dizains un komplektācija nu ļoti patīk. Bet kaut kā personīgi tie jaunie auto nepievelk, pie tam izstādē, kad iespēja pamēģināt visus pēc kārtas, sajūta, ka kvalitāte iet tikai uz leju, saloni arvien vienveidīgāki un plastmasīgāki. Tik vien kā jauna auto formaldehīdu smarža.
Arii premium klases ggimenes auto ir kur izveersties, aizejejiet uz salonu ar sievu un uzprojekteejiet auto, ko veelas sieva, redzeesiet, ka naudas varbuut arii par maz.
Tad, kad meegjinaaju ieekonomeet uz blakusseedeetaaja
rokas reguleejamu benjki, jo sievai pashai savs auto un vinja tur laiku pavadiis reti, tad dabuuju taadu braazienu par savu skopumu, ka vispaareeja miera labad naacaas njemt abus seedekllus elektriskus.
Jā, diemžēl mums nereti nākas piekāpties, miera labad!
Reālu stāstu dzirdēju Skoda autocentrā.
Ienācis cilvēks, gribēdams pirkt Superb. Bet ar zināmu vēlmju sarakstu. Un budžetu. Liekot visu kopā, budžets par īsu.
Iegādājies max nopakotu Fabia
Nez, kas ietilpst maksimālajā Skoda Fabia aprīkojumā. Iespējams, elektriskie logi, piekšā un aizmugurē.
Es savā laikā, kad opelī strādāju, daudz merivas un astras tā pārdevu... ienāk pāris, grib zafiru vai vektru, nezkāpēc iedomājušie, ja opelis, tad maksās 2x lētāk kā jebkurš cits auto... sāku skaitīt mēneša maksājumus, šie ātri vien saprot, ka zafira tomēr par dārgu, bet āķis jau lūpā ir un jaunu auto (iespējams vienīgo dzīvē) nu šausmīgi gribas. Tā nu atliek meriva vai astra.
Opels vairs nav tā sliktākā automašīna. Opel Insignia ir diezgan cienijams auto.
Mani kaut kā ļoti uzrunāja Insignia, kad tā vēl bija tikai solījumu stadijā. Kad iznāca, sanāca izmēģināt un padalīties pieredzē ar laimīgajiem īpašniekiem. Secinājums - visādi citādi labs auto, bet aizmugurē sēdošajiem sitas galva pret jumtu un logiem, jo dizaineri ir izdomājuši, ka auto ar pazeminātu un sašaurinātu jumta aizmugures daļu izskatās stilīgāk. Tautas valodā sakot - "Viņš tāds labs cilvēks, tikai viens grūdiens pietrūka, kad taisīja". Bet tā nav tikai Opeļa nelaime - vispār tāda mode parādījusies - uztaisīt kaut ko dīvainu, lai iekakātu dvēselē. Manam pašreizējam auto - NAV PULKSTEŅA! Nespēju es to saprast, ir borta dators, elektronisks termometrs un kompass, pilns elektroaprīkojums līdz pat elektriski regulējamiem sēdekļiem ar aizdedzes atslēgai piesietu atmiņu, bet NAV PULKSTEŅA! Nekad nebūtu iedomājies, 1) ka tādu auto ražo, 2)ka tas ikdienā ir tik kaitinoši.
Piecus gadus nobraucu ar Insigniju, diizeli, tieshaam laba mashiina, droshi varu ieteikt, bet tad, kad pirku bija jaagaida kaadi 4 meeneshi, taapeec panjeemu demo auto, taadu kaads bija un peec tam 5 gadus shkkendeejos, ka nav mans iemiiljotais gaishas aadas salons Apsveeru jaunas iegaadi, bet nu jau savaa komplektaacijaa, sanaak 40 tuukst., bet par taadu naudu jau var skatiities premium, klasi augstaaku auto.
... pie tam, opeļa vērtības kritums ir vienkārši šausminošs. Man arī ļoti patīk insignia, bet, tā kā bieži mainu mašīnas, vērtības kritums ir būtisks kritērijs, izvēloties auto.
dažas domas , kas radās palasot diskusija jauna auto iegāde
1) pēdējos gados apspriežot auto pazūd tāds jādziens kā - braukšanas prieks !!!
visas sarunas tikai par izmaksām, degvielas patēriniem, visādu modernu tehnoloģiju pieejamību, stikla lūku esamību u.t.t.
2) jaunie ir s..s, tāpēc jāpērk lietots, it kā lietots s..s būtu labāks
novēlu visiem spēt nopirkt auto uz kuru ir prieks skatīties, katru reizi iedarbinot pārņem smaids un negribas no viņa kāpt ārā un ir pilnīgi pie kājas vai iphons savienojas, kāda mūzika ir iekšā un cik patērē degvielu !!
Nu, mūzika un stikla jumts ir vieni no braukšanas prieka nodrošinātājiem...
Piekrītu. Tikai lietotais s..s ir lētāks, nevis labāks ;)
Nez kāda būs lietota Tesla pēc 10 gadiem?
Kas tur rakstīts? man rāda, ka šo lapu nevar atvērt.
Attiecībā par šo - "nopirkt auto uz kuru ir prieks skatīties, katru reizi iedarbinot pārņem smaids un negribas no viņa kāpt ārā" - manā dzīvē tas ir bijis 3x:
1. pirmais auto (pirms 21 gada)
2. auto, kam biju 1ais īpašnieks LV (pirms 12 gadiem)
3. auto, kurš pērkot bija jaunāks par 10 gadiem (pirms 8 gadiem, joprojām tiek lietots)
Jā, protams, neviens no tiem auto nebija t.s ģimenes auto.
Kas īsti ir tas mistiskais "t.s. ģimenes auto"? Ok, izņemot daudzbērnu ģimenes, kas automātiski ierobežo izvēli busiņu kategorijā.
Zafir-/Sharan-/Voyager-veidīgie.
Labākais ģimenes auto kāds man ir bijis - Renault Traffic. Īsais pasažieru ar atdalītu (metāla siets) kravas nodalījumu. Pēc šitā uz šārān un vojādžerveidīgajiem pat skatīties negribas. Tie ir "mazdārziņu" īpašniekiem.
Šie visi trīs variani ir labi. Taču pavisam citas sajūtas ir, kad īpašumā ir pilnīgi jauns auto. To nevar aprakstīt, tas ir jaizjūt. Auto, ar kuru vēl neviens nav braucis.
Katrā lietotā auto ir visu to iepriekšējo saimnieku, nosauksim to par auru, atstātās pēdas. Sīki skrāpējumi, nelieli bojājumi, savas kautkādas smaržas vai kādas pārmaiņas. Ilglaicīgā automobiļa ekspluatācijā tas iegūst dažādas izmaiņas. Vismaz mani tas mazliet nomāc, gribas no tā visa atbrīvoties.
Nupat iesēdos nullītē. Nekāda īpašā sajūta neradās, sākās cīņa ar rūpnīcas smaķeles izdzīšanu vairāku nedēļu garumā. Sajūtas tādas pašas kā iesēžoties jebkurā mazlietotā un KOPTĀ auto. Katrā ziņā ieiet jaunā pašuzceltā mājā sajūtas ir daudz, daudz patīkamākas. Auto ir auto, vienalga jauns vai vecs. Ja pilda savas funkcijas, tad ok.
Protams ir jaizvērtē, vai šis jaunais auto ir tavs sapņu auto, vai pilnīgi jauns darba busiņš. Tā ir liela atšķirība.
Man auto ir tikai pakaļas un mantu pārvietošanas līdzeklis. Es auto nemīlu un pat nemēģinu par tiem sapņot. Ir man viens brīvdienu/adrenalīna auto - Shelby Cobra, bet kustināt to sanāk pārāk reti, jo atrodas EE, pateicoties mūsu CSDD "sapņu" realizēšanas politikai. Vēl ir tikai viens nerealizēts mērķis auto jomā - G63. Bet tas varētu arī palikt šādā stadijā. Bet savādāk - pie kājas. Ja savs auto pilda savu uzdevumu un ir pieejama lēta degviela, un bonusā ir bezierobežojuma darba auto, tad ko vēl vēlēties...
Jā, pareizi ir, automašīnas nevajag mīlēt, cilvēkus vajag mīlēt.
Bet tīkams auto mums dod patīkamas emocijas, nereti tas spēj atvrīvot mūsu domas no ikdienišķām problēmām. Man auto ir, kas vairāk par dzelzgabalu. Mūsu ģimenē vienmēr ir notikusi ņemšanās ap auto visā paaudzēs. Vēl mazs puika būdams es braukāju tēvam līdzi uz visām PSRS auto un moto sacīkstēm. Varbūt no tā man ir tik liela interese un simpātijas pret auto.
Ir tikai braukšanas pieredze ar nullīti (radinieka auto). Nekādu emociju. Varbūt vaina, ka tas auto nav mans. Bet - nebija sajūta, ka tādu gribētos sev. Bezpersonisks tehnoloģiju apkopojums, no kurām lielākā daļa man personīgi nešķistu tā vērtas, lai apgūtu to lietošanu. Radinieks, protams, izlasīja diezgan pabiezo user manual, noregulēja klimatu un saprogrammēja radio - tas arī laikam viss.
Tieshi taapeec peerku jaunu mashiinu, jo man nav bijushas taas sajuutas, kad ir jauna mashiina. Un kaa 777Gotfather te min, to nevar aprakstiit, tas ir jaaizjuut. Sanaak, ka peerku
sajuutas Paarliecinaats, ka taas sajuutas ir to veertas. Ja taa nebuus, tad peec paaris meenesjiem rakstiishu, nepeerciet jaunaas mashiinas, taas visas ir sliktas, labaas bija pirms 2000g.
Visa mūsu dzīve sastāv no sajūtām. Mēs esam gatavi uz daudzko, lai gūtu labas sajūtas. Labs vīns, daiļas dāmas, garšīgi ēdieni un tīkamas automašīnas. Tā ir tikai neliela daļa no lietām, kuras rada dažādas sajūtas.
jā, bet pirmā kārtīgā švīka uz nullītes sāna ir stipri sāpīgāka par tādu pašu, tikai uz "kārtējais cits auto" sāna...
KASKO palīdz šo lietu padarīt ļoti nesāpīgu. Pat kārtējo auto, iepriekšējā braucēja apskādētu, KASKO "ceļ spārnos".
es jau tikai un vienīgi par emocijām - ja jau reiz viss topiks tik gaudulīgs padevies
Nevis "gaudulīgs" , bet gan diezgan emocionāls!
Tev KASKO segumā ir iepriekšējā īpašnieka radīto defektu novēršana?
Ikvienam tas ir iekļauts, vajag tikai pelēko vielu pakustināt...
tobiš, nodarboties ar apdrošināšanas krāpšanu...
Es ar tieši par to iedomājos
Tiešām neredzu problēmu, kāpēc neiegādāties jaunu auto, ja viss pārējais dzīvē jau ir?! Būt kā sunim uz sienakaudzes? Un kāda starpība, kādā vecumā 20 vai 50 gados. Un jau atkal- kāda starpība vai gadā nobrauc 3 000 vai 50 000km- ko tu domā zārkā naudu likt spilvena un sedziņas vietā?
Tieši tā. BET auto ir tikai auto, nekas vairāk. Ekpluatācijas vide nemainās vai tev ir jauns vai lietots auto.
Man savulaik saimniecībā bija vienlaicīgi vairāki auto, no kuriem 1 akurāt tos 3kkm gadā tika braukts. Hobijauto attiecīgā rakstura pasākumiem. Hobijam beidzoties, tas kļuva pilnīgi lieks, jo kā ikdienas auto to izmantot būtu, maigi izsakoties, nesaprātīgi.
Man visu laiku ir tāda sajūta, ka Jūs mēģinat iestāstīt citiem cilvēkiem, ka viņiem automašīna nav patiesībā vajadzīga. Jo tā ir lieka un nesniedz nekādu baudījumu, izejot no Jūsu pieredzes.
Varbūt Jūs esat slēptais auto nīdējs un esat par to, lai visi pārsēžaz uz velo?!
Nēsat no Ušakova bandas?
Par emocijām, braucot ar jaunu auto...
Jau senāk citas diskusijas ietvaros rakstīju. 2004.gadā iegādājos savā mūžā pirmo jauno automašīnu - Citroen C3. Mājās braucu ar milzīgu satraukumu, tik lielisks sajūtas man bija. 2007.gadā iegādājos jaunu Honda FR-V - prieks un īpaša sajūta bija arī tad. Bet, kad 2008.gadā pirku jaunu Honda CR-V, vienkārši, aizbraucu tam auto pakaļa, iesēdos un aizbraucu mājās. Nekādu īpašo sajūtu. Tieši tāpat bija arī pērn, kad iegādājos jaunu Honda CR-V. Aizbraucu uz Nippon, noklausījos obligāto noklausāmo stāstu par konkrēto auto, iekāpu tajā un braucu uz darbu. Nulle emociju. Bet tas nenozīmē, ka neesmu apmierināts ar pirkumu. Esmu, pat ļoti, bet tās emocijas vairs nav tik spēcīgas, izbraucot auto no salona.
Nesen nopirku Opel Zafira Tourer. Ne jaunu, bet var teikt, ka mazlietotu - 3 gadīgu, kuram salons ir tika kopts, ka sajūtas, ka jauns auto. Biju to uz 3 nedēļām iznomājis. Pa trīs nedēļām biju patiešām sailgojies pēc sava opelīša. Vakar paņēmu atpakaļ, iztīrīju salonu, nomazgāju. Pašam prieks par tādu daili manā garāžā. Nopietni.
Nomnieks (latvietis, kas laimi meklē UK), kurš pats ir kvēlākais BMW fans, bija patiesi pārsteigts par Opel. Par manu auto bija riktīgi sajūsmā, tāpat kā viņa radi, pie kuriem brauca ciemos.
Uzskatu, ka jauns auto ir jāpērk tikai tādā gadījumā, ja to tiešām var atļauties. Ja ir jādomā, kā sagrabināt ikmēneša līzinga maksājuma, tad labāk jaunu tomēr nē. Tāpat kā ar dzīvokļiem
Jā, to emociju dēļ vien vismaz vienu reizi mūžā būtu jāizbrauc no salona ar jaunu auto( tikai, lai pa vakariem nav suhariki jāgrauž :-D ). Bet kā jau citos topikos ir runāts- globāli kā dinozauru izmiršana vai Amerikas atklāšana, auto industrijā izmaiņu nav bijis (lai gan 80 gadu golfs un mūsdienu Tesla- vai tiešām auto industrija ir bez progresa?!).
Līdz ar to sanāk, ja ir vecs auto, bet bagātīgi aprīkots, tas nodrošina visas nepieciešamās ērtības savas pakaļas pārvietošanai no A uz B, noteikti ja to spēs veikt arī vismaz 2x apkārt Zemeslodei, tad diez vai ir finansiāls pamatojums iegādāties jaunu auto. Tomēr sačinīt savu veco dampi būs lētāk, kā maksāt kredītus/līzingus. Kur teju viena mēneša maksājums būs līdzvērtīgs nopietnam esošā rumaka remontam. Un tai pat laikā jebkura jauna auto ražošana ir vismaz 100x neekoloģiskāka kā lietot esošo.
Ok, pietiek gvelzt sviestu un bendēt acis pie ekrāniem- eju svaigu gaisu elpot
Izlasīju anketu. Interesants termins - statuss. Nez, kam tas pielīdzināms? Bankas konta saturam? IQ? Atpazīstamībai pasaules līmenī?
Piemēram tam, lai nebūtu jāiet forumos un kādam jāpierāda, ka cilvēks ir tik daudz nopelnījis, ka var jaunu auto nopirkt bez līzinga, bet to var uzskatāmi parādīt katram garāmgājējam.
Nomierinies. Jaunu Koenigsegg es nevaru nopirkt ne bez, ne ar līzingu. Lielākā daļa šī foruma dalībnieku gan jau ka arī ne.
Konigsegg ir labs zviedru superauto. Taču ,diemžēl šis auto ir domāts slēgtām trasēm un vairāk akcentēts uz jauniešiem. Mēs te vairāk apspriežam par auto, ar kuriem var braukt ikdienā pa koplietošanas ceļiem.
Piemēram es nevienu netraucējot braucu ar savu vagoniņu Bentayga un nemēģinu nevienam uzspiest savu viedokli vai dzīves redzējumu.
Atradu atvilktnē 1995. gada Škoda autosalona čeku. 4590 lati, Škoda Felicia.
Tie tik bija laiki. Kādu jaunu auto var nopirkt, tagad par tādu naudu?! Vai Loganam pietiktu?
tagad ir labāki laiki - stipri vairāk iespēju nopirkt jaunu auto. Tālajā 95tajā benzīns cik maksāja, 17s/l? Un cik bija vidējā alga? Tā ka nav ko salīdzināt "tos" latus ar mūsdienu naudu absolūtajos ciparos.
Protams, ka tajos gados viss bija daudz savādāk. Mašīnas bija daudz labākas, kaut vai tas pats Mercedes. Agrāk Mercedes bija liela slava, visi sapņoja par to, ka kādreiz iegādāsies šādu auto. Tagad Mercedes nav nearko labāks par Hyundai autobūves automašīnām.
Statistiķi teic, ka no 1995. gada inflācija bijusi 153.8%. Tātad šodienas naudā jauna Felicija maksātu apm 9039 eiro.
Dacija sanāk
Aptauja par pilnīgi jaunu automašīnu iegādāšanos.
Sveiki.
Lūdzu aizpildiet anketu par pilnīgi jaunu automašīnu iegādāšanos.
Aptaujā var piedalīties respondenti, kas ir iegādājušies pilnīgi jaunu automašīnu pēdējo 5 gadu laikā, vai arī plāno iegādāties pilnīgi jaunu automašīnu tuvāko 5 gadu laikā.
Anketa pieejama:
goo.gl/forms/kV6iYJTfiaqLiA0R2