Brauc uz 110, tāpēc, ka tas ir komfortabls bez stresa ātrums normālos laika un ceļa apstākļos ar normālu auto, nebrauc jau 110 TĀPĒC, ka tas ir par 20 vairāk nekā atļauts, vismaz es.... , Vienmēr būs, kas gribēs skriet ātrāk vai braukt lēnāk, bet ja "visi" brauc, varbūt ka ir vērts izvērtēt kāpēc, un pieļaut domu, ka šis ierobežojums ir nedaudz neloģisks

Tiesisko nihilismu rada viss bardaks kopā, ne tikai ātruma ierobežojumi. Nevar skatīt vienu atsevišķu no konteksta izrautu problēmu. Un vislielākā problēma ir tie, kas ir gatavi visur citur piemērot "loģiku" - t.i. drīkst braukt, neievērojot CSN, ja konkrētais ierobežojums liekas neloģisks, toties noteikumi par ātrumu esot jāievēro pēc likuma burta, ne būtības. Kas tad īsti ir tas, ko, manuprāt, nepareizi sauc par maksimālā ātruma ierobežojumu? Drošs ātrums? Diez vai - sākot jau ar klasisko Zasadas skaidrojumu pareizākā "droša ātruma" definīcija varētu būt "nepārtraukti mainīgs lielums, ko nosaka konkrētajā vietā trīs pamatkomponentes - ceļa apstākļi, auto tehniskie parametri un vadītāja prasmes". Tātad pat vērtējot vienu atsevišķu autovadītāju, šis lielums nepārtraukti mainās - jo ceļa apstākļos ietilpst līkumi, sašaurinājumi, krustojumi u.t.t. Tāpat vienā un tajā pašā laika posmā iespējams gan sauss asfalts gaišā dienā, gan atkala naktī. Vai ir iespējams, ka visa šī rezultātā nemainīgs un visiem vienāds atļautais ātrums ir drošs ātrums? Esmu pārliecināts, ka nē. Ejam tālāk - vai ātrums ir tas, kas nogalina? Nē. Tikai un vienīgi pārāk liela ātruma izmaiņa. Tātad tas, ko pēc būtības ir jānovērš, ir dažādu ātrumu objektu satikšanās. Vienalga vai tas ir kustīgs ar nekustīgu vai pretējos virzienos kustīgi vai vienā virzienā ar pārāk lielu ātrumu starpību kustīgi. Un tā novēršanai ir virkne CSN prasību, kuras jāievēro pēc būtības, ne burta. Nekas nenotiks ar tumšu gājēju bez atstarotājiem, ja tas pats apzināsies situāciju no abām pusēm - viņš pats automašīnu var redzēt pa ļoti lielu gabalu un kaut vai lekt grāvī, lai rūpētos par savu drošību - laicīgi, neradot nevienam nekādus draudus. Bet pieprasot, lai autovadītājs viņu pamana un apbrauc, ir jāņem vērā redzamība no otras puses un jānēsā atstarotāju. Ir bezjēdzīgi sodīt par atstarotāju nenēsāšanu kādu, kam ir gumijas zābaki lekšanai grāvī - pēc būtības, ne burta viņš garantē to pašu satiksmes drošību, ko prasa likums, tikai citā veidā. Sods tādam nekad nesniegs labumu sabiedrībai, jo tiks uztverts kā nepelnīts. Ja tālāk runājam par automašīnu sadursmi - īpaši frontālo. Vai pie vainas ir vienīgi apdzinēja ātrums? Diez vai - avāriju rada darbību kopums, kurā vislielāko daļu veido ceļa apstākļu un individuālās meistarības nepareizs novērtējums. Nu nebūs tā, ka nepārredzamā līkumā apdzenošo glābs šī manevra veikšana ar mazāku ātrumu. Drīzāk otrādi. Būtu labāk, ja apdzīšanas manevrs vispār netiktu veikts, vai ne? Visiem labāk... Tad kādēļ atbildība par to, ka šāds manevrs tomēr tiek veikts, tiek uzlikta tikai vienam, ja tā novēršana ir vajadzīga visiem? Gan ātrais gan lēnais grib braukt tā, kā pašam ērti. Abi ir vienlīdz egoistiski savās vēlmēs. Un tikai kopīga izpratne par vispārējo sabiedrības labumu var novest pie kopīga rezultāta. Lai tāda būtu, ir jāsaprot ka atļautais ātrums ir ļoti vispārīgs tuvinājums tam, ar kādu ātrumu konkrētajā posmā ir droši braukt - ātrums, kādu vidusmēra apstākļos ir jāspēj ievērot visiem. Ja auto tehniskais stāvoklis neatļauj, tad auto jāremontē. Ja individuālā meistarība par mazu, tad jābrauc ar sabiedrisko un jāuzlabo to slēgtā teritorijā. Ceļi tiek projektēti tā, lai konkrētais ātruma ierobežojums atbilstu tam, kas ir pa spēkam jebkuram tehniskā kārtībā esošam auto un jebkuram atbilstoši kvalificētam autovadītājam. Ideālā situācijā ātruma ierobežojums faktiski ir rekomendētais plūsmas ātrums - ja visi to vienlīdz ievēro, netiek veikti nekādi bīstami un strauji manevri, visi savlaicīgi un droši nonāk galā. Jā, negadījumu risks pastāv arī tad, tomēr jāsaprot, ka vienīgais patiešām drošais ātrums ir 0. Jebkāds cits ātrums ir kompromiss starp sabiedrības vēlmi pārvietoties un risku, ko tā ir gatava par šo pārvietošanos maksāt. Tieši nespēja atrast kompromisu ir tā, kas šo risku nevajadzīgi palielina. Ja visi sapratīsim, ka drošs ātrums kopējā labuma izpratnē ir vienmērīgs plūsmas ātrums un VISI spēsim piemēroties vairākumam - gan ātrie, gan lēnie izlecēji, tikai tad būs rezultāts. Ja sodīsim izlecējus - likuma būtības pārkāpējus, nevis likuma burta pārkāpējus, ir cerība, ka kopumā kaut kas uzlabosies. Ja turpināsim iesākto - paliks tikai sliktāk. Un šādā skatījumā ātruma limitu pacelšana nav pieļaujama. Tā tikai vēl vairāk attālinās mūs no pēc būtības vajadzīgā rezultāta - proporcionāli vairāk kļūs to, kas brauks ievērojami lēnāk par atļauto un apdzīšanas un saraustīta braukšana vairosies. Tāpat proporcionāli pieaugs laiks, kurā ceļa apstākļu noteiktais drošais ātrums būs ievērojami zem atļautā. Tā vietā ir jāmaina izpratne par ātrumu un jāļauj tam pašregulēties - vairākums spēj loģiski pieņemt lēmumu par konkrētajā brīdī visiem drošu ātrumu un braukt vienmērīgā plūsmā - tas var būt gan ātrāk, gan lēnāk par zīmē norādīto. Bet policijai jāstrādā ar visiem, kas to nespēj pieņemt. Ar ātrākajiem neko jaunu nav jāizdomā, bet lēnākajiem jāsāk noskaidrot lēnuma iemesls un jāpiemēro attiecīgs sods - par nogurumu, auto tehniskajām problēmām vai nenostiprinātu kravu - tas viss ir aizliegts un CSN diezgan konkrēti nosaka izņēmumus, kas pieļaujami īslaicīgi - piemēram, ar avārijas ugunīm līdz tuvākajai remontvietai. Diemžēl pašlaik mēs esam aizgājuši daudz par tālu lēnuma slavināšanā. "Vilcieniņus" nu jau lielākoties veido nevis lielgabarīta transportlīdzekļi, bet gan tādi baudītāji kā VWfans, aiz kura lielgabarīta transports iestrēgst, lai gan pa brīvu ceļu brauktu ātrāk un tālāk jau veidojas ķēdīte apdzīt neprotošo vai nevarošo.

Tev jābrauc uz 90 nevis šādu, bet gan lēnāk braucošo dēļ. Kamēr neiemācīsi viņus braukt vismaz uz 90, tev ātrāk nepienākas. Padomā loģiski - ja 10 vidēji vadītāji brauc vienā ātrumā, 1 izcils vadītājs brauc ātrāk un 1 tizls vadītājs brauc lēnāk, gan izcilais, gan tizlais vadītājs rezultātā izraisa 11 apdzīšanas manevrus. Izcilā vadītāja 11 apdzīšanas manevrus veic viņš pats - tātad izcils vadītājs. Tizlā vadītāja izraisītās apdzīšanas veic 1 izcils un 10 viduvēji vadītāji. Kas sanāk kopsavilkumā? Tas ka tam nav nekāda sakara ar video redzamo atsaldeni - tādai uzvedībai uz ceļa nav nekāda sakara ar CSN, loģiku vai ierobežojumu noteikšanu.

Atkal visiem?! Man nē.....

Pilnība piekrītu, ka šis ir vēl viens nepamatots ierobežojums, kas satiksmei nodara vairāk sliktumu, nekā labumu. Mūsdienu lielgabarīta transportlīdzekļiem nav problēmu droši braukt arī ar 90 km/h un tas būtu daudz vērtīgāk vienmērīgai satiksmes plūsmai. Izņēmums var būt tikai spectehnika. Dažādi ātruma ierobežojumi ir pieņemami vienīgi uz vairākjoslu ceļa, komplektā ar strikti ievērotu lēnākā turēšanos pa labi.

Vernon - neizplati dezinformāciju. Igaunijā vasarā vieglajiem ir 110. Tātad pat igauņi ir pieļāvuši nemitīgas apdzīšanas utt...

Tas pats kretīniskais ierobežojums, ja vieglais velk piekabi.

Neredzu tur absolūti nekā slikta un nosodāma. Vismaz mūsu zemē varēšu braukt mierīgi un nestresojot satiksmē!

Nu ja. Tas ir tik forši, vilkties pa otro joslu, kad pirmā pilna un redzēt veselu kolonu aiz sevis midžinām uguņus. Vismaz te to var darīt droši un bez liela riska ;)

Lietuvas bāņi jau ir padomju mantojums. Neko jaunu nav uzbūvējuši. Polijā gan skaudība pārņem - vācu bāņi netur līdzi.

Galvenais, pirmkārt, ir sakārtot galvu atbilstoši CSN. Otrkārt, sakārtot dzīvi atbilstoši CSN un ne tikai... Treškārt, cik nožēlojamai ir jābūt dzīvei, lai to kompensētu ar CSN pārkāpšanu un mēģinājumiem pielāgot CSN savai nožēlojamajai dzīvei!? Tās padomju laiku dzīves sekas, kas tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē: pārkāpt, apkrāpt, nest mājās. Tik kulīte tagad cita - demokrātija...

Nav gadījies. Nemānos. Vienīgais, ko gan ir nācies teikt ne vienu reizi vien, ir skaidrot policistam, ka jautājums "ko tagad darīsim?" ir ļoti nevietā - moralizēšanu likumi neparedz, tādēļ ir tikai viena iespējamā rīcība - atnest man paskaidrojuma veidlapu un iet rakstīt protokolu. Paskaidrojuma saturs principiāli nemainīgs - pārkāpumu atzīstu, lūdzu skaidrojumu par policista pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem un mēģinājumu "sarunāt".

Ati, kur palicis Jūsu auto prieks, par ko rakstījāt žurnālā Auto? Cik atminos, galīgi nepiederējāt pie "pareizajiem" braucējiem

Kāda velna pēc? Nepietiek jau ar to, ka aiz ņehuj ģelaķ pazemināja uz 80?

Tā būtu lieka izšķērdība. Kaut ko tādu prātīgi būtu iznomāt uz vienu dienu.

Paldies, esmu pat ļoti apmierināts ar savu dzīvi Un esmu veiksminieks. Par ko - nezinu. Bet noteikti esmu!

Reizēm arī 5-10 minūtes ir no svara. Pēdējos gados, cik atceros, ātrāka braukšana par 95-100 man ir bijusi tikai dēļ nepieciešamības kaut kur nonākt laicīgi, pēc tipiskās aizkasīšanās. Mana tipiskā pieeja - 115-120 uz šosejas, un, pēc nogriešanās no tās, motora cilindri tiek piepildīti ar degmaisījumu un ātrums tiek izvēlēts atbilstoši ceļam. Garākais tāds steigas brauciens sanāca pāris dienas pirms jāņiem - kaut kādos trijos liepājā pametot staķiku vajadzēja aizbraukt līdz priekulei, tur uzmest aci vienai mašīnai, pēc tam no priekules līdz w-pilij un no w-pils līdz usmai, un trāpīt sešos - visi 250 km tika nobraukti uz ~115, galā nonācu 18.02, tās divas minūtes varētu novelt uz vienu meiteni, kuru w-pilī bija jāsavāc, un kura bik par lēni iztaisījās Parasti tādi steigas braucieni ir 15-30 km gari, pieredze rāda ka man nesanāk laicīgi izbraukt lai brauktu normāli, toties labi sanāk steigties :D