Tāds naivums domāt, ka atļaus braukt uz 110, visi brauks uz 110. Tagad visi brauc uz 110.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Brauc uz 110, tāpēc, ka tas ir komfortabls bez stresa ātrums normālos laika un ceļa apstākļos ar normālu auto, nebrauc jau 110 TĀPĒC, ka tas ir par 20 vairāk nekā atļauts, vismaz es.... 
,
Vienmēr būs, kas gribēs skriet ātrāk vai braukt lēnāk, bet ja "visi" brauc, varbūt ka ir vērts izvērtēt kāpēc, un pieļaut domu, ka šis ierobežojums ir nedaudz neloģisks
kur visi brauc uz 110? LVceļu statistika uzrāda pavisam citus ciparus.
Un uz 90 nav komfortabli? Daudz iemeslus esmu dzirdējis, bet šis tiešām ir labs.
Un tas nav pareizi, tas rada tiesisko nihilismu, vadītāji sāk neievērot zīmes. Tieši tāpēc arī jāuzliek atbilstoši ātrumi.
Tiesisko nihilismu rada viss bardaks kopā, ne tikai ātruma ierobežojumi. Nevar skatīt vienu atsevišķu no konteksta izrautu problēmu. Un vislielākā problēma ir tie, kas ir gatavi visur citur piemērot "loģiku" - t.i. drīkst braukt, neievērojot CSN, ja konkrētais ierobežojums liekas neloģisks, toties noteikumi par ātrumu esot jāievēro pēc likuma burta, ne būtības.
Kas tad īsti ir tas, ko, manuprāt, nepareizi sauc par maksimālā ātruma ierobežojumu? Drošs ātrums? Diez vai - sākot jau ar klasisko Zasadas skaidrojumu pareizākā "droša ātruma" definīcija varētu būt "nepārtraukti mainīgs lielums, ko nosaka konkrētajā vietā trīs pamatkomponentes - ceļa apstākļi, auto tehniskie parametri un vadītāja prasmes". Tātad pat vērtējot vienu atsevišķu autovadītāju, šis lielums nepārtraukti mainās - jo ceļa apstākļos ietilpst līkumi, sašaurinājumi, krustojumi u.t.t. Tāpat vienā un tajā pašā laika posmā iespējams gan sauss asfalts gaišā dienā, gan atkala naktī. Vai ir iespējams, ka visa šī rezultātā nemainīgs un visiem vienāds atļautais ātrums ir drošs ātrums? Esmu pārliecināts, ka nē.
Ejam tālāk - vai ātrums ir tas, kas nogalina? Nē. Tikai un vienīgi pārāk liela ātruma izmaiņa. Tātad tas, ko pēc būtības ir jānovērš, ir dažādu ātrumu objektu satikšanās. Vienalga vai tas ir kustīgs ar nekustīgu vai pretējos virzienos kustīgi vai vienā virzienā ar pārāk lielu ātrumu starpību kustīgi. Un tā novēršanai ir virkne CSN prasību, kuras jāievēro pēc būtības, ne burta. Nekas nenotiks ar tumšu gājēju bez atstarotājiem, ja tas pats apzināsies situāciju no abām pusēm - viņš pats automašīnu var redzēt pa ļoti lielu gabalu un kaut vai lekt grāvī, lai rūpētos par savu drošību - laicīgi, neradot nevienam nekādus draudus. Bet pieprasot, lai autovadītājs viņu pamana un apbrauc, ir jāņem vērā redzamība no otras puses un jānēsā atstarotāju. Ir bezjēdzīgi sodīt par atstarotāju nenēsāšanu kādu, kam ir gumijas zābaki lekšanai grāvī - pēc būtības, ne burta viņš garantē to pašu satiksmes drošību, ko prasa likums, tikai citā veidā. Sods tādam nekad nesniegs labumu sabiedrībai, jo tiks uztverts kā nepelnīts.
Ja tālāk runājam par automašīnu sadursmi - īpaši frontālo. Vai pie vainas ir vienīgi apdzinēja ātrums? Diez vai - avāriju rada darbību kopums, kurā vislielāko daļu veido ceļa apstākļu un individuālās meistarības nepareizs novērtējums. Nu nebūs tā, ka nepārredzamā līkumā apdzenošo glābs šī manevra veikšana ar mazāku ātrumu. Drīzāk otrādi. Būtu labāk, ja apdzīšanas manevrs vispār netiktu veikts, vai ne? Visiem labāk... Tad kādēļ atbildība par to, ka šāds manevrs tomēr tiek veikts, tiek uzlikta tikai vienam, ja tā novēršana ir vajadzīga visiem? Gan ātrais gan lēnais grib braukt tā, kā pašam ērti. Abi ir vienlīdz egoistiski savās vēlmēs. Un tikai kopīga izpratne par vispārējo sabiedrības labumu var novest pie kopīga rezultāta.
Lai tāda būtu, ir jāsaprot ka atļautais ātrums ir ļoti vispārīgs tuvinājums tam, ar kādu ātrumu konkrētajā posmā ir droši braukt - ātrums, kādu vidusmēra apstākļos ir jāspēj ievērot visiem. Ja auto tehniskais stāvoklis neatļauj, tad auto jāremontē. Ja individuālā meistarība par mazu, tad jābrauc ar sabiedrisko un jāuzlabo to slēgtā teritorijā. Ceļi tiek projektēti tā, lai konkrētais ātruma ierobežojums atbilstu tam, kas ir pa spēkam jebkuram tehniskā kārtībā esošam auto un jebkuram atbilstoši kvalificētam autovadītājam. Ideālā situācijā ātruma ierobežojums faktiski ir rekomendētais plūsmas ātrums - ja visi to vienlīdz ievēro, netiek veikti nekādi bīstami un strauji manevri, visi savlaicīgi un droši nonāk galā. Jā, negadījumu risks pastāv arī tad, tomēr jāsaprot, ka vienīgais patiešām drošais ātrums ir 0. Jebkāds cits ātrums ir kompromiss starp sabiedrības vēlmi pārvietoties un risku, ko tā ir gatava par šo pārvietošanos maksāt. Tieši nespēja atrast kompromisu ir tā, kas šo risku nevajadzīgi palielina.
Ja visi sapratīsim, ka drošs ātrums kopējā labuma izpratnē ir vienmērīgs plūsmas ātrums un VISI spēsim piemēroties vairākumam - gan ātrie, gan lēnie izlecēji, tikai tad būs rezultāts. Ja sodīsim izlecējus - likuma būtības pārkāpējus, nevis likuma burta pārkāpējus, ir cerība, ka kopumā kaut kas uzlabosies. Ja turpināsim iesākto - paliks tikai sliktāk.
Un šādā skatījumā ātruma limitu pacelšana nav pieļaujama. Tā tikai vēl vairāk attālinās mūs no pēc būtības vajadzīgā rezultāta - proporcionāli vairāk kļūs to, kas brauks ievērojami lēnāk par atļauto un apdzīšanas un saraustīta braukšana vairosies. Tāpat proporcionāli pieaugs laiks, kurā ceļa apstākļu noteiktais drošais ātrums būs ievērojami zem atļautā. Tā vietā ir jāmaina izpratne par ātrumu un jāļauj tam pašregulēties - vairākums spēj loģiski pieņemt lēmumu par konkrētajā brīdī visiem drošu ātrumu un braukt vienmērīgā plūsmā - tas var būt gan ātrāk, gan lēnāk par zīmē norādīto. Bet policijai jāstrādā ar visiem, kas to nespēj pieņemt. Ar ātrākajiem neko jaunu nav jāizdomā, bet lēnākajiem jāsāk noskaidrot lēnuma iemesls un jāpiemēro attiecīgs sods - par nogurumu, auto tehniskajām problēmām vai nenostiprinātu kravu - tas viss ir aizliegts un CSN diezgan konkrēti nosaka izņēmumus, kas pieļaujami īslaicīgi - piemēram, ar avārijas ugunīm līdz tuvākajai remontvietai.
Diemžēl pašlaik mēs esam aizgājuši daudz par tālu lēnuma slavināšanā. "Vilcieniņus" nu jau lielākoties veido nevis lielgabarīta transportlīdzekļi, bet gan tādi baudītāji kā VWfans, aiz kura lielgabarīta transports iestrēgst, lai gan pa brīvu ceļu brauktu ātrāk un tālāk jau veidojas ķēdīte apdzīt neprotošo vai nevarošo.
Teicami! Šis ir patiesi sakarīgs skaidrojums! 
Pie raksta "Drošu ātrumu jums visiem!" varam redzēt vidējos ātrums pēc Latvijas Valsts ceļa datubāzes 
www.iauto.lv/pie-stures/mazliet-teorijas/18130-drosu-atrumu-jums-visiem
Gribu i-auto atgādināt, ka ir vairāki jēdzieni:
1. var braukt;
2. drīkst braukt;
3. jēdz, vai māk braukt.
Par pirmo - cik auto iet un nav bail... praktiski nav citu nosacījumu!
Otrais - cik ir atļauts. Tur vēl varētu "piesiet" paškontroli, kas nepiemīt lielai daļai, bet sasaucas ar trešo.
Ar trešo pie mums ir visbēdīgāk, jo pie mums ātri braukt nevienu nemāca - kā mēs zinām - "ātrums nogalina"... 
, un, ar jēdz braukt, es nedomāju, ka sēžu pie stūres 240 spēcīgam auto, kas līdz 100 km/h spēj ieskrieties vien 6 sekundēs. Daudziem liekas, ka ar to pilnīgi pietiek, bet, manuprāt, ar to ir gauži par maz!!!
Ir jāprot novērtēt situāciju, kas, paaugstinot atļauto ātrumu par 20 km/h mainās ievērojami ātrāk, līdz ar to reakcijas laiks kļūst ievērojami lēnāks. Jāmāk novērtēt savu un pretimbraucošo ātrumu, lai veiktu drošu apdzīšanu. Jāprot apdzīt (sava auto, ātrumu starpības un situācijas novērtējums) vienlaikus nesēžot fūrei vai citam lēnākam astē un neveidojot "vilcieniņus"!
Beigu beigās - jāprot, prasmīgi rīkojoties ar auto vadības svirām, izvairīties no dažādām ziepēm, lai veicot neprasmīgus manevrus, piemēram, to pašu apdzīšanu, strauju bremzēšanu, izvairīšanos no šķēršļa "paraujot" pa labi, vēl arvien nebūtu kūlenis, grāvis, vai pilns mežs ar auto... Šīs lietas jau šobrīd mūsu autovadītājiem ir lielas problēmas (palasiet te kaut vai pēdējos topikus par satiksmes drošību).
Runājot par "aktuālo" ātrumu uz Latvijas ceļiem. Ikdienā ārpus pilsētas lielā kotiesu braucu ar 90 - 95 km/h, kas manam jaukajam busiņam patīk vislabāk. Tas ir maķenīt ātrāk par fūrēm, bet bez lielas ātrumu starpības. Esmu pamanījis, ka ar šādu ātrumu arī pilnīgi jauki iekļaujos kopējā plūsmā. Nav daudzu, kas apdzītu, nav daudzu, kas man jāapdzen. Tie, kuri brauc ar 110 to nepamana, jo nepārtraukti nodarbojas ar apdzīšanu, bet tā tomēr nav vispārējā plūsma. Brauciet, protams, veseli, bet jūsu ir mazākums...
Te vēl viens spilgts video... ja notiktu negadījums vainīgs būtu ātrums..?
Kāpēc dēļ tādiem braucējiem man jābrauc uz 90 km/h? Viņiem neviena zīme nepalīdzēs!
Tev jābrauc uz 90 nevis šādu, bet gan lēnāk braucošo dēļ. Kamēr neiemācīsi viņus braukt vismaz uz 90, tev ātrāk nepienākas.
Padomā loģiski - ja 10 vidēji vadītāji brauc vienā ātrumā, 1 izcils vadītājs brauc ātrāk un 1 tizls vadītājs brauc lēnāk, gan izcilais, gan tizlais vadītājs rezultātā izraisa 11 apdzīšanas manevrus. Izcilā vadītāja 11 apdzīšanas manevrus veic viņš pats - tātad izcils vadītājs. Tizlā vadītāja izraisītās apdzīšanas veic 1 izcils un 10 viduvēji vadītāji. Kas sanāk kopsavilkumā?
Tas ka tam nav nekāda sakara ar video redzamo atsaldeni - tādai uzvedībai uz ceļa nav nekāda sakara ar CSN, loģiku vai ierobežojumu noteikšanu.
To var pasniegt arī tā. Jebkurā gadījumā apdzīšanu skaits palielinātos.
Tāpēc - jo ātrāk pāriesim uz robotu auto, jo visiem būs labāk.
Latvijā maksimāli atļautais ātrums ir 80 km/h! To Ir noteikuši CSN smagajam transportam. Un no šī cipara sākas visādi pekstiņi, sākot ar nepārtrauktām apdzīšanām un nepamatotiem policijas sodiem, ja smagais it 90!
Igauņi to ir sapratuši, latviešiem tas nepielec!
Pilnība piekrītu, ka šis ir vēl viens nepamatots ierobežojums, kas satiksmei nodara vairāk sliktumu, nekā labumu. Mūsdienu lielgabarīta transportlīdzekļiem nav problēmu droši braukt arī ar 90 km/h un tas būtu daudz vērtīgāk vienmērīgai satiksmes plūsmai. Izņēmums var būt tikai spectehnika. Dažādi ātruma ierobežojumi ir pieņemami vienīgi uz vairākjoslu ceļa, komplektā ar strikti ievērotu lēnākā turēšanos pa labi.
Ulmaņa gatvē divu līmeņu ātruma ierobežojumam es attaisnojumu neredzu! Viens ātrums, pie kura ir spēkā CSN, viesiem.
Vernon - neizplati dezinformāciju. Igaunijā vasarā vieglajiem ir 110. Tātad pat igauņi ir pieļāvuši nemitīgas apdzīšanas utt...
Tiešām Igaunijā ir vieglajiem 110 uz ceļiem ar vienu joslu katrā virzienā? Nav gadījies tādu brīnumu redzēt.
www.google.lv/maps/@57.9762,25.9544684,3a,75y,143.13h,104.06t/data=!3m6!1e1!3m4!1sgnUmFHrE6xrhdpiJiHBpvg!2e0!7i13312!8i6656
www.google.lv/maps/@59.2652326,24.5137524,3a,75y,191.13h,110.36t/data=!3m6!1e1!3m4!1s88BfE8qEPMzR-ykbYWGKSQ!2e0!7i13312!8i6656
Un tas fiksēts 2011. gadā!
Tātad uz parastiem divjoslu ceļiem bez sadalošās ātrumi ir tāpat divi 90 un 100...
Braucu es tikko pa Vilnius - Panevezys autobāni ar 150 kruīzs.
Bet vietām arī +++ 
Un citi brauc ātrāk 
Citi gan lēnāk (vairums).
Bauda 
Neredzu tur absolūti nekā slikta un nosodāma.
Vismaz mūsu zemē varēšu braukt mierīgi un nestresojot satiksmē!
Cik sūdīgai ir jābūt dzīvei, lai to kompensētu ar CSN pārkāpšanu!?
Stulbības nemuldi.
Tā ir viena no LABAS dzīves laicīgajām baudām.
Vismaz te to var darīt droši un bez liela riska.
Nu ja. Tas ir tik forši, vilkties pa otro joslu, kad pirmā pilna un redzēt veselu kolonu aiz sevis midžinām uguņus. Vismaz te to var darīt droši un bez liela riska ;)
aansis rakstīja: Tev jābrauc uz 90 nevis šādu, bet gan lēnāk braucošo dēļ. Kamēr neiemācīsi viņus braukt vismaz uz 90, tev ātrāk nepienākas.
Padomā loģiski - ja 10 vidēji vadītāji brauc vienā ātrumā, 1 izcils vadītājs brauc ātrāk un 1 tizls vadītājs brauc lēnāk, gan izcilais, gan tizlais vadītājs rezultātā izraisa 11 apdzīšanas manevrus. Izcilā vadītāja 11 apdzīšanas manevrus veic viņš pats - tātad izcils vadītājs. Tizlā vadītāja izraisītās apdzīšanas veic 1 izcils un 10 viduvēji vadītāji. Kas sanāk kopsavilkumā?
Tas ka tam nav nekāda sakara ar video redzamo atsaldeni - tādai uzvedībai uz ceļa nav nekāda sakara ar CSN, loģiku vai ierobežojumu noteikšanu.
Te būtu laiks precizēt, ka lielāks ātrums par 100 km/h varētu būt tikai uz vairāku joslu ceļu vienā virzienā un ja starp virzieniem ir sadalošā drošības barjera.
Uz ceļiem ar 1 joslu katra savā virzienā 100 km/h būtu pieļaujamais maksimums.
Pēc kārtējā Lietuvas brauciena vien pārdomas, vai tiešām mums nekad nebūs tādu ceļu kā Lietuvā (autobāņi)?...
Kur pilnīgi mierīgi garus km var baudīt ātrāku braucienu bez bailēm no gājējiem, kuriem gribas šķērsot šoseju un bez riska nolauzt riteni auto?... Ehhhh.
Lietuvas bāņi jau ir padomju mantojums. Neko jaunu nav uzbūvējuši. Polijā gan skaudība pārņem - vācu bāņi netur līdzi.
80 procentu vadītāju pārkāpj noteikumus. Jūs naivi domājat, ka atļaujot braukt ātrāk, visi uzreiz beigs pārkāpt???? Turpinās pārkāpt. Kāpēc braukt uz 110, uz 130, ja var braukt uz 130 un 160??. Var braukt. Ja es ārpus pilsētas pārkāpju ātrumu par divdesmit km/h, man sods nav nekāds. To VISI zin.
Ja grib pieņemt noteikumus par ātruma palielināšanu, tad vajag palielināt arī sodus, lai neviens negribētu pārkāpt. Piemēram par 0-20 km/ h 100 eiro, bet par 20+ kā dzērājšoferiem.
Ja tādu likumu ierosinātu, varu saderēt, ka lielākā daļa tagad brēktu, ka nevajag tādu likumu. Tāpēc, ka ja ir iespēja braukt ātrāk, cilvēki brauks.
Bet gribu vēl citu lietu pieminēt. Ne visi grib braukt ātri. Daudziem neļauj tie sīkie nemotori, citam rūp degvielas patēriņš, cits "nekur nesteidzas", citam bail ātri. Tie turpinās braukt uz saviem 80. Un cik tad avārijas situācijas uzradīsies?
Un vēl - pavērojiet cik Latvijā ir letālu csn? Un cik neletālu. Palielinoties ātrumam, letālo gadījumu būs vēl vairāk.
Jebkurš gudrs cilvēks domās tieši otrādi - Latvijā JĀSAMAZINA atļautais ātrums. Ja pieņems likumu, ka ārpus pilsētām uz 80. Daudz būs tādu kuram "komfortais" ātrums kļūs 110? Jo par 30+ km/h ir savādāks sods, nekā par 20.
Ļoti ceru, ka mēs te nekļūsim skandināviski garlaicīgi satiksmē. Galvenais temats te - sakārtot ātruma ierobežojumus atbilstoši ceļiem. Ne jau akli paaugstināt visur.
Galvenais, pirmkārt, ir sakārtot galvu atbilstoši CSN. Otrkārt, sakārtot dzīvi atbilstoši CSN un ne tikai... Treškārt, cik nožēlojamai ir jābūt dzīvei, lai to kompensētu ar CSN pārkāpšanu un mēģinājumiem pielāgot CSN savai nožēlojamajai dzīvei!? Tās padomju laiku dzīves sekas, kas tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē: pārkāpt, apkrāpt, nest mājās. Tik kulīte tagad cita - demokrātija...
Neraksti vairs tādas muļķības!
Esmu laimīgs cilvēks, man piepildījumu sniedz ģimene, darbs, bērni un viss pārējais.
Cik reizes, radara skaitļu pieķerts, katrs no mums ir teicis ceļu policistam – „piedodiet, ļoti steidzos”? Nav gadījies? Atkal mānaties. Vai esat viens no retajiem enģeļiem pasaulīgo nerātneļu vidū...
Garākajā Latvijā iespējamā ceļojumā – 200 kilometros – braucot ar ātrumu 120 km/h pašlaik atļauto 90 km/h vietā it kā varētu ietaupīt pusstundu. Taču ielāgojiet, ka tas būs iespējams vienīgi tad, ja vidējais (nevis maksimālais!) ātrums būs 120. Vidējo 90 izturēt, virs puslīdz lojālās (tā pie mums pieņemts uzskatīt) 110 km/h robežas nelienot, kaut kā vēl iespējams, bet vidējais 120 prasīs maksimumu celt līdz 150.
Ceļa/laika/ātruma sakarības ir tāda savāda lieta. Pietiek kaut dažus kilometrus (apdzīvotā vietā, aiz lēna kravinieka utml.) nobraukt ievērojami lēnāk par iecerēto vidējo, un nāksies 10, 20, 30 km nesties, lai iekavēto atgūtu. Piecpadsmit lēni (50-70 km/h) kilometri 200 km ceļā ir praktiski neizbēgami, ja vien nespēlējat krievu ruleti, likumus un līdzpilsoņus neignorējiet absolūti. Godīga izbraukšana caur apdzīvotām vietām vien Ventspils šosejā nes „zaudējumu” piecas (ja gribat vidējo 90) vai gandrīz desmit minūtes (ja iecerēts 120).
Atgūt? Atgūt 10 minūtes var 50 kilometrus braucot vairs nevis ar 120, bet nemainīgiem 200 km/h...
V km/h m/sek Laiks (sek) Iegūtais laiks (min)**
1 km 200 kmdistancē
„bāze”90 km/h
50 13,9 72
60 16,6 60
70 19,4 51,4
80 22,2 45
90 25 40 00
100 27,7 36
110 30,5 32,7
120 33,3 30 33,3
140 38,8 25,7
150 41,6 24 53,3
200 55,4 18
Padzenājiet, ja gribiet, šīs tabuliņas skaitļus krustām un šķērsām. Vai vienkāršī atcerieties savus biežāk brauktos maršrutus, un godīgi, bez lielības, tajos sasniegtos rezultātus. Man tāds ceļš ir Rīga – Dundaga. 140 kilometri. Puslīdz lojāli tos jābrauc stundu un 40 minūtes. Ja pagadās labs „sponsors” uz no Slokas līdz Strazdei (120-140 km/h), ja viņpus Talsiem, kur ātruma kontrole redzēta reizi 30 gados, palaižu 170 – vinnēju 15 minūtes. Vēl ātrāk? Cauri Pūrei ar 150 neesmu braucis un nebraukšu. Ventspils „rekordisti” brauc.
Tieši tādi paņēmieni diemžēl būtu jālieto, ja kāds patiešām steigtos. Tādēļ nemelojiet vismaz sev. Ne jau steiga ir atļautā ātruma pārsniegšanas iemesls.
Bezdarbības tārps ir tas, kurš grauž mūs Latvijas tā sauktajās maģistrālēs. Vajadzīga īpaša meistarība, karaliska savaldība, lai ignorētu savu nemieru, citu (spriedzi neizturējušo) skrējiena auru, lai klausītos mūziku, vērotu Dzimtenes (apbrīnojami daudzveidīgo – ha!) dabu un, nemitīgi pievelkot skrējienam būvētā kumeļa grožus, rāpotu uz mērķi... Bez iespējas „izlaist tvaiku”. Bez iespējas? Ticiet man, radaru pircēji – kaut simtreiz vairāk ar šiem štrumentiem apgādātu ekipāžu izlaistu arēnā, skriets tiks joprojām. Jo tāda ir cilvēka daba.
Anglijā nesen bija plaša preses kampaņa ar aicinājumiem ne tikai sekot vācu paraugam maģistrālēs, bet arī ievērojami liberalizēt ierobežojumus uz sīkākiem ceļiem (pašlaik tie līdzīgi mūsējiem – 55 mi/h). Viņu runasvīru galvenā tēze ir apmēram šāda – katram komplektam „auto/vadītājs/apstākļi” ir savs Drošais ātrums, kuru pilnībā neizmantot nav daudz labāk kā to pārsniegt.
Piekrītu. Lai gan Latvijas apstākļos nekavējoties pacelt šādus lozungus neaicinu. Pārāk daudz specifisku apstākļu. Nelīdzeni ceļi un veci, bet joprojām jaudīgi automobīļi. Pārāk daudz savdabīgu psiholoģisku kompleksu. Stingri noteikumi un vēl stingrāka to izpildes kontrole (ja tā nebūs formāla) gan šeit var noderēt.
Nav gadījies. Nemānos. Vienīgais, ko gan ir nācies teikt ne vienu reizi vien, ir skaidrot policistam, ka jautājums "ko tagad darīsim?" ir ļoti nevietā - moralizēšanu likumi neparedz, tādēļ ir tikai viena iespējamā rīcība - atnest man paskaidrojuma veidlapu un iet rakstīt protokolu. Paskaidrojuma saturs principiāli nemainīgs - pārkāpumu atzīstu, lūdzu skaidrojumu par policista pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem un mēģinājumu "sarunāt".
Tā tabuliņa tekstā tāda sabrukusi. Varat labu skatīt šeit - drive.google.com/open?id=0BxD2ra2daqmJM3RWQnNDNWRkR0k
Piemēram, Anglijā no Šefīldas uz Mančesteru viens ceļš iet pāri pakalnu masīvam, augstākajā punktā tur ir kādi 480 metri virs jūras līmeņa. Apdzīvotības blīvums Ziemeļanglijā ir liels, satiksme intensīva visu dienu. Pa to šoseju maksimālais atļautais ātrums ir 50 jūdzes stundā, vietām pie asākiem līkumiem, kāpumos un kritumos 40 jūdzes stundā (attiecīgi 81 km/h un 65 km/h). Šoseja diezgan šaura un līkumaina. Tad, lūk, vienu reizi tur braucot, ātrumu 60-70 km/h robežās diktēja kāda fūre, aiz tās sekoja vairāki desmiti vieglo auto un neviens izmisīgi neapdzina. Citu dienu manā tuvumā fūres nebija, un ātrumu diktēja kāds lēnāks vieglais ar 70-75 km/h, un aiz tā tāpat brauca kādi pārdesmit vieglie. Ja nebūtu tā lēnākā vieglā auto, varbūt tad plūsma ietu ar 80 km/h. Bet kopumā neviens nebesās, ka intensīvā satiksmē sanāk pārvietoties lēnāk par maksimālo atļauto ātrumu!
Man standarta patālais maršruts ir Jelgava-Rīga-Gaujiena 210 km garumā. Ja gar Rīgas malu pa Dienvidu tiltu un Lubānas ielu tiek bez sastrēgumiem, tad tīrais braukšanas laiks ir 3:00 h, braucot pa brīvu ceļu ar 90-100 km/h, tālāk no Rīgas aiz Raunas drusku pagrēkojot ar 100-110 km/h, taču uzreiz izmisīgi neapdzenot tos, kuri kādā ceļa posmā brauc ar 75-85 km/h. Tādā brīdī ieturu labu distanci no priekšā lēnāk braucošā, lai var apdzīt citi ar jaudīgākiem auto. Daudzviet ir tā, ka uzreiz nav jēgas apdzīt, jo vai nu lēnais kaut kur nogriezīsies vai arī ceļa apstākļi mainīsies un apdzīšana/apsteigšana kļūs ērtāka. Piemēram, daži izmisīgi apdzen ceļa posmā starp Augšlīgatni un Siguldu. Tak ērtāk ir tanī posmā pabraukt ar 85 km/h aiz lēnākā, un pēc tam var vairāk paskriet aiz Aerodiuma, kur sākas divas joslas katrā virzienā.
Vakar vajadzēja braukt uz Tukumu, izbraucot no Rīgas 17:00. Pretīgākais laiks, ko var iedomāties - Rīga-Tukums 2 stundas 20 minūtes. Mēs te noteikti nevaram runāt ne par kādu 90 vidējo, bet ievērojamu laika zaudējumu papildus ceļu remontiem un sastrēgumiem kā tādiem radīja lietas, kas varētu arī nebūt. Rīgā neskaitāmi krustojumos palicēji, kad zaļais jau ir šķērsojošajai ielai. Ārpus Rīgas 3 vilcieniņi, kur aiz lēna vieglā iestrēdzis smagais ar ātrumu zem 80km/h. Tas par parastām lietām. Un tad vēl specifiskās - Liepājas šosejā sanāca braukt pret rietošo sauli. Redzamība briesmīga, puslīdz kaut ko redzēt iespējams vienīgi ar saulesbrillēm, bet visu laiku nepārtrauktas apdzīšanas, jo pilns ceļš ar tādiem, kam briļļu nav un ar sažmiegtām acīm praktiski akli brauc uz 50-60. Protams, CSN neparedz obligātu saulesbriļļu lietošanu, bet vai tiešām nav skaidrs, ka šāda braukšana ir līdzvērtīga optisko briļļu nelietošanai pie stūres tiem, kam ārsts tās parakstījis? Un pie remontu luksoforiem - tikai viens agresīvais apbraucējs, kas pa pretējo apbrauca gaidošos. Toties bars tādu, kas pēc zaļā ieslēgšanās tikai lēnām sāk meklēt ātrumus, nesteidzīgi uzsāk gaitu un ar lielu distanci izbrauc remontposmu - es teiktu, ka vienā luksofora ciklā varētu izbraukt par trešdaļu mašīnu vairāk, ja katrs piedomātu pie tā, ka arī citi negrib gaidīt nākamo zaļo.
Mēs esam pret ātruma palielināšanu! Par ātruma samazināšanu uz grants ceļiem līdz 70km/h.
Janozaurs rakstīja: Tāds naivums domāt, ka atļaus braukt uz 110, visi brauks uz 110. Tagad visi brauc uz 110.
Pievienojos anonīmiķim - KUR tad visi brauc uz tiem 110?
kasinsh79 rakstīja: Stulbības nemuldi.
Tā ir viena no LABAS dzīves laicīgajām baudām.
Vismaz te to var darīt droši un bez liela riska.
Kasiņ, nopietni, nopērc trešo mašīnu - kādu 300-400 zs turbiķi - a to jau paliek smieklīgi ka bauda esot mājsaimnieces mašīnas triekšana uz 150 pa taisnu ceļu - nekādas baudas tur nav, vienkārši miegs vairs nenāk. 150 pa šauru, bedrainu, līkumainu celiņu - tas jau ir bik savādāk, kaut gan arī tur baudu var apšaubīt...
Tā būtu lieka izšķērdība.
Kaut ko tādu prātīgi būtu iznomāt uz vienu dienu.
Interesanti, par cik simtiem dienā tādas mašīnas iznomā?
www.ss.lv/msg/lv/transport/cars/audi/s4/cjpfo.html Reku viens eksemplārs. Gan tāds pašvaks, jo tikai S4, bet nu lētāk un vieglāk ir atrast jēdzīgu S4 un uzcelt līdz RS4, nekā paņemt gatavu RS4.
Tādai mašīnai gan varētu būt viens nopietns mīnuss - pēc tādas iegādes tu noteikti sāksi te rakstīt par braucieniem pa leišu autostrādēm uz ~250...
ko sīkumoties?????
lai iet 250!!!!
kasinsh79 rakstīja: Neraksti vairs tādas muļķības!
Esmu laimīgs cilvēks, man piepildījumu sniedz ģimene, darbs, bērni un viss pārējais.
Kautkas te tomēr nav īsti labi. Laimīgam, piepildītam ģimenes cilvēkam CSN pārkāpšana vispār nav aktuāla. Es saredzu slēptu stresu, iespējams, daudzo kredītu iespaidā. Varbūt pirms tam dzīvē nav veicies. Bet tas ir elementāri terapeitiski ārstējams.
Atis_Jansons rakstīja: Cik reizes, radara skaitļu pieķerts, katrs no mums ir teicis ceļu policistam – „piedodiet, ļoti steidzos”? Nav gadījies? Atkal mānaties. Vai esat viens no retajiem enģeļiem pasaulīgo nerātneļu vidū...
Garākajā Latvijā iespējamā ceļojumā – 200 kilometros – braucot ar ātrumu 120 km/h pašlaik atļauto 90 km/h vietā it kā varētu ietaupīt pusstundu. Taču ielāgojiet, ka tas būs iespējams vienīgi tad, ja vidējais (nevis maksimālais!) ātrums būs 120. Vidējo 90 izturēt, virs puslīdz lojālās (tā pie mums pieņemts uzskatīt) 110 km/h robežas nelienot, kaut kā vēl iespējams, bet vidējais 120 prasīs maksimumu celt līdz 150.
Ceļa/laika/ātruma sakarības ir tāda savāda lieta. Pietiek kaut dažus kilometrus (apdzīvotā vietā, aiz lēna kravinieka utml.) nobraukt ievērojami lēnāk par iecerēto vidējo, un nāksies 10, 20, 30 km nesties, lai iekavēto atgūtu. Piecpadsmit lēni (50-70 km/h) kilometri 200 km ceļā ir praktiski neizbēgami, ja vien nespēlējat krievu ruleti, likumus un līdzpilsoņus neignorējiet absolūti. Godīga izbraukšana caur apdzīvotām vietām vien Ventspils šosejā nes „zaudējumu” piecas (ja gribat vidējo 90) vai gandrīz desmit minūtes (ja iecerēts 120).
Atgūt? Atgūt 10 minūtes var 50 kilometrus braucot vairs nevis ar 120, bet nemainīgiem 200 km/h...
V km/h m/sek Laiks (sek) Iegūtais laiks (min)**
1 km 200 kmdistancē
„bāze”90 km/h
50 13,9 72
60 16,6 60
70 19,4 51,4
80 22,2 45
90 25 40 00
100 27,7 36
110 30,5 32,7
120 33,3 30 33,3
140 38,8 25,7
150 41,6 24 53,3
200 55,4 18
Padzenājiet, ja gribiet, šīs tabuliņas skaitļus krustām un šķērsām. Vai vienkāršī atcerieties savus biežāk brauktos maršrutus, un godīgi, bez lielības, tajos sasniegtos rezultātus. Man tāds ceļš ir Rīga – Dundaga. 140 kilometri. Puslīdz lojāli tos jābrauc stundu un 40 minūtes. Ja pagadās labs „sponsors” uz no Slokas līdz Strazdei (120-140 km/h), ja viņpus Talsiem, kur ātruma kontrole redzēta reizi 30 gados, palaižu 170 – vinnēju 15 minūtes. Vēl ātrāk? Cauri Pūrei ar 150 neesmu braucis un nebraukšu. Ventspils „rekordisti” brauc.
Tieši tādi paņēmieni diemžēl būtu jālieto, ja kāds patiešām steigtos. Tādēļ nemelojiet vismaz sev. Ne jau steiga ir atļautā ātruma pārsniegšanas iemesls.
Bezdarbības tārps ir tas, kurš grauž mūs Latvijas tā sauktajās maģistrālēs. Vajadzīga īpaša meistarība, karaliska savaldība, lai ignorētu savu nemieru, citu (spriedzi neizturējušo) skrējiena auru, lai klausītos mūziku, vērotu Dzimtenes (apbrīnojami daudzveidīgo – ha!) dabu un, nemitīgi pievelkot skrējienam būvētā kumeļa grožus, rāpotu uz mērķi... Bez iespējas „izlaist tvaiku”. Bez iespējas? Ticiet man, radaru pircēji – kaut simtreiz vairāk ar šiem štrumentiem apgādātu ekipāžu izlaistu arēnā, skriets tiks joprojām. Jo tāda ir cilvēka daba.
Anglijā nesen bija plaša preses kampaņa ar aicinājumiem ne tikai sekot vācu paraugam maģistrālēs, bet arī ievērojami liberalizēt ierobežojumus uz sīkākiem ceļiem (pašlaik tie līdzīgi mūsējiem – 55 mi/h). Viņu runasvīru galvenā tēze ir apmēram šāda – katram komplektam „auto/vadītājs/apstākļi” ir savs Drošais ātrums, kuru pilnībā neizmantot nav daudz labāk kā to pārsniegt.
Piekrītu. Lai gan Latvijas apstākļos nekavējoties pacelt šādus lozungus neaicinu. Pārāk daudz specifisku apstākļu. Nelīdzeni ceļi un veci, bet joprojām jaudīgi automobīļi. Pārāk daudz savdabīgu psiholoģisku kompleksu. Stingri noteikumi un vēl stingrāka to izpildes kontrole (ja tā nebūs formāla) gan šeit var noderēt.
Nupat pamērīju vidējo ātrumu maršrutā Saldus - Rīga (caur Dobeli un Jelgavu), pieveicot 127 km distanci.
Pa šoseju ar kruīza kontroli līdz Jelgavai 110 km/h, aiz Jelgavas 115 km/h. Apdzīvotās vietās pēc noteikumiem, atsevišķās vietās plūsmā +10km/h.
Rezultāti šādi:
127km distance pieveikta 1h 30 min
Vidējais ātrums visā distancē 84 km/h.
Vidējais ātrums distancē Saldus - Dobele(sākuma robeža) - 91km/h
Vidējais ātrums Saldus - Dobele (izbraucot tai cauri) - 84km/h (Dobelē pazaudēti 7km/h)
Vidējais ātrums Saldus - Jelgava (sākuma robeža) - 89km/h (atgūti 5km/h)
Vidējais ātrums Saldus - Jelgava (izbraucot tai cauri) - 81 km/h (Jelgavā pazaudēti 8km/h)
Tiesa, neizskaitīju ārā pazaudēto ātrumu mazajās apdzīvotās vietās.
Ja nebūtu sabremzēšanās Jelgavā un Dobelē, distanci varētu veikt par 14 minūtēm ātrāk. Bet galvenais secinājums pēc šiem mērījumiem - lai vidējo ātrumu pēc šādām sabremzēšanām dabūtu atpakaļ iepriekšējā līmenī, ir būtiski jāpārkāpj ātrums. Pat ar ierastajiem +20 vidējā ātruma pieaugums šajā distancē bija niecīgs.
Kādu reizi saņemšos un nomērīšu šo pašu distanci uz šosejas braucot ar 100km/h (95 pēc GPS).
Vēl jāsaka, ka braukšana 90 km/h vietā ar 120 km/h nav attaisnojuma ar steigu - tā tikai ir ilūzija, bet reāli ietaupījums minimāls. Varbūt garākās distancēs - no Rīgas uz Liepāju, Daugavpili, Ventspili u.tml. Ne jau lielais vairums, kas pārvietojas ar tiem +20 kaut kur steidzas. Tie ir psiholoģiski iemesli, nevis racionāli ieguvumi.
Reizēm arī 5-10 minūtes ir no svara. Pēdējos gados, cik atceros, ātrāka braukšana par 95-100 man ir bijusi tikai dēļ nepieciešamības kaut kur nonākt laicīgi, pēc tipiskās aizkasīšanās. Mana tipiskā pieeja - 115-120 uz šosejas, un, pēc nogriešanās no tās, motora cilindri tiek piepildīti ar degmaisījumu un ātrums tiek izvēlēts atbilstoši ceļam.
Garākais tāds steigas brauciens sanāca pāris dienas pirms jāņiem - kaut kādos trijos liepājā pametot staķiku vajadzēja aizbraukt līdz priekulei, tur uzmest aci vienai mašīnai, pēc tam no priekules līdz w-pilij un no w-pils līdz usmai, un trāpīt sešos - visi 250 km tika nobraukti uz ~115, galā nonācu 18.02, tās divas minūtes varētu novelt uz vienu meiteni, kuru w-pilī bija jāsavāc, un kura bik par lēni iztaisījās Parasti tādi steigas braucieni ir 15-30 km gari, pieredze rāda ka man nesanāk laicīgi izbraukt lai brauktu normāli, toties labi sanāk steigties
Jaunākais forumā
- BYD Ķīnas autoražotājs strauji audzē tirgus daļu (1)
- Lūdzu izvērtēt un dzēst šo komentāru (1052)
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (7939)
- Makslīgais intelekts (MI) (92)
- Kuriem jaunajiem modeļiem ir glāžu turētājs pie stūres? (15)
- Vācijas ekonomiskā norieta sākums - 2024.gads (11)
- Hyundai Santa Fe 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (10)
- Citroën ë-C3 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (12)
- Visādas sarunas par pasaules politiku (3676)
- Cupra Formentor (facelift) 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (5)
- iAuto čats - aktuālā dienas diskusija (5464)
- Dacia Duster 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (26)
- Toyota Camry 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (4)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (20253)
- Transports un īsta ekoloģija. (7329)
- Latvijā jauns Ķīnas auto dīleris - Dongfeng pārstāvēs Wess (7)
- iAuto.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju testēt jaunākos automobiļus (243)
- Citroen Berlingo 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (4)
- Vai var pirkt Ķīnā ražotas ziemas riepas? (24)
- Kādas ziemas riepas pirkt 2024 - 2025 ziemas sezonā? (9)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Mēs esam par braukšanas ātruma palielināšanu Latvijā uz 110, 120 un 130 km/h
Ceļu policija un CSDD brīdina par ātrumu, ātruma pārsniegšana, bīstami, daudz bojā gājušo utt. Jā, Latvijā ir daudz bojā gājušo pret iedzīvotāju skaitu, bet kas tam ir par iemeslu???
Viegli ir uzvelt visu ātrumam, turklāt to ir viegli nomērīt un piemērot sodu. Bet varbūt pienācis laiks analizēt patiesos avāriju iemeslus un jāsāk tas būtu ar pilnvērtīgu informācijas ievākšanu negadījumos, kad ir gūtas smagas traumas un bojā gājuši cilvēki! Kā tiek organizēt un galvenais plānota satiksme uz Latvijas ceļiem un vai mēs ieraudzīsim zīme 110 km/h, 120 km/h, 130 km/h un vairāk?