Precīzos ciparos īpaši neizplūdīšu, bet nedēļu pabraukāju tā speciālāk pievēršot uzmanību "plūsmai"

Tātad, maršruts Saulkrasti-Krāslava, turp-atpakaļ. Turp ceļā čilloju ar lēno plūsmu ar 85-95, atpakaļ palaidu kopā ar steidzīgajiem 105-110kmh

Kas palika atmiņā, vien dažas epizodes:

1) Pie mazās Juglas tilta avārija, neliels stūķītis, mēs, kas griezīsim uz Ogres pusi nost no apvedceļa, savācamies labs bariņš. Plūsma tā ka uz tiem 90 velk, pārsvarā viens otram bamperi ostīdami - es tā kā gribētu lielāku distanci sev. Protams, drīz jau viens mani nodzen un tālāk netiek. Nolamājos, atkal palielinu distancīti - mani apdzen vēl divi. Bet - tajā ceļa posmā no Rīgas apvedceļa līdz lielajam tīnūžu aplim tie apdzinēji nekur nav tikuši - pirmais brauc laukā no apļa, kad es tajā iebraucu, mans zaudējums - 12 sekundes. Vai 12 sekundes bija tā vērtas lai es to ceļa posmu ostītu bamperi un visu laiku raustītos - domāju ka nē. Ja kāds šāda situācijā arī apdzen, tad parasta šofera nepatika pret tādu apdzinēju ir balstāma aizspriedumos, ne racionāli pamatojama.

2)Epizode nr2 - jau atceļā, posms Pļaviņas - Koknese. Braucu ar lēno plūsmu, bet mūs gana daudzi dzen. Taisnākajos gabalos no 8-10 auto vilcieniņiem 4-5 iet uz apdzīšanu. Faktiski ir divu dažādu ātrumu plūsmas, bet skaitliski vienādos izmēros. Satiksme nav necik intensīva, neskatoties uz svētdienas dienu - esmu pārāk agri izbraucis lai ietiktu kopējā laucinieku tranzīta stūķī, kas dodās uz Rīgu aizvadīt kārtējo darba nedēļu. Nu lūk - padomāju arī es - dzīšu es kopā ar ātrajiem. SAvācāmies mēs tāds izklaidus vilcieniņš no 6 auto, kas dzen visas fūres un lēnos - ap 110kmh ejam. Man apnika - pāris epizodēs līdz 140-150 nodzinu viņus visus, pie jaunā asfalta kas pie likteņdārza konstanti 100 (tas jau pie tās zīmes 70 ir +30). Tātad, būt steidzīgajam nozīmē būt gatavam aizmaksāt pēc pastāvošā cenrāža +30 +60. Es tā bieži negribu

3) Šī epizode ar konkrētiem skaitļiem. Koknese - Tīnūži, jaunās šosejas aplis -aplis galos. Uzbraucu virsū 15.35. Satiksme ne cik intensīva nav, fūres maz, vieglie salipuši bariņos pa 3-6, tuvāk Rīgai jau pa 8-12gab. Sākotnēji ejam divatā, viens audis aiz manis sponsorējās visu ceļu, te tā godīgāk 105-110. Pāris fūres, pāris vieglie "lēnie" nekā interesanta un intensīva - tiekam līdz pirmajam fotoradaram, esam sadzinuši nākamo vilcieniņu, kas arī velk nedaudz virs simta - protams, kā te iepriekš jau bija pieminēts, kādam tak pat no tāda uz 100kmh ejoša vilcieniņa vajag sadzēsties uz 78 un salikt kārtīgu stūķi bamperis pie bampera no vismaz 10 auto... Gods kam gods, beidzās radara zonas nepārtrauktā līnija, mums jau ir tieši 90 un vēl pēc kādiem 300m jau atpakaļ kruīza ātrums 105. Masveida apdzīšanas nenovēroju. Pie nākamā radara esam nedaudz paretojušies, izbraucam pilnīgi bez raustīšanas un liekas bremžuguņu zibināšanas uz 88kmh. Tālāk jau drīz tās dažas vietas kur zīme 70 - tur mūsu vilcieniņš iebrauc ar konstantu 100. Tīnūžu gala aplī iebraucu 16.09

Secinājums - cik tur tos 60km nobraucu ar fikso plūsmu 35min laikā. Braucot kopā ar fūrēm būtu jāpavada 45min. Lai ietaupītu vēl 5min, būtu jāvelk visu ceļu ar konstantu 120, kas pierīgas gala "70" vietās nozīmē +50.

Jāpiebilst, ka laiks mums bija ideāls, skaisti apmācies, sauss. Jāpiebilst arī ka, braucot ar visu ģimeni, šajā maršrutā esmu pie lēno plūsmas, nu tiem, kas brauc ap 95 un ITKĀ maisās pa kājām tiem ātrajiem Vismaz šajā braucienā man, kā ātrajam, netraucēja NEVIENS lēnais

Vēl daži vārdi par plūsmu - ar copes kolēģi nedaudz šo jautājumu apspriedām tajos retajos brīžos, kad zivis nekērās - kas tad ir plūsma? No cik liela skaita auto kompaktā vilcieniņā tad sākas tā plūsma? 5? 10? Cik tālu var saredzēt? Kas liek domāt ka es braucu ar plūsmas ātrumu, nevis tie lēnākie ir plūsma, kurai pielāgoties vajadzētu tieši man? Arī šajā forumā nereti tiek pieminēts ka "lēnie" taisa stūķus un traucē "plūsmai" - bet vai tad tie lēnie jau tad nekļūst par PLŪSMU jo kautkas ir licis braukt tajā konkrētajā ātrumā jau veselam baram? Ja viņi man priekšā nevar apdzīt, varbūt arī man, kas nupat pietuvojās no aizmugures, to nevajadzētu darīt, jo tas, visnotaļ iespējams, nav vairs izdarāms bez lieka riska šajos apstākļos? Kāpēc vienmēr ar "plūsmas ātrumu" tiek attaisnota tā nedaudz fiksākā paskriešana?

Vēl nedaudz par tiem, kas ātrumu vēlas jo citādi miegot ciet. Ko es varu pateikt - ejat nervus ārstēt, citu neko.

Tas jau ir pierādījies, ka ātrāk braucot nekāda prakiska ieguvuma minūtēs īsti nav.

Viens labs un ļoti uzskatāms piemērs ir Jelgavene, no Jaunolaines krustojuma līdz Vienības gatvei vari forsēt CSN ar teju vai jebkādu ātrumu visiem garām, toties vai nu pie Ozolciema ielas krustojuma vai (pilnīgi noteikti) pirms Graudu ielas krustojuma - ar garantiju satiec visus, ko apsteidzi ar joni, uz Rīgu braucot

Ir ieguvums - ātrāk var tikt uz kafijas pauzi, bet lēnākais braucējs tikai būs ticis līdz pieturas vietai, kad ātrākais braucējs turpinās ceļu.

Kā jau te daži minēja - cilvēkam ar stabilu nervu sistēmu nav problēmu ievērot CSN. Problēmas ar ievērošanu ir stresainajiem, dzīves piesmietajiem, ar dažādām slimībām sirgstošajiem (hemeoroīdi, potences proeblēmas). Protams, arī jaunajiem vadītājiem, kuriem vienkārši vajag izrādīties, bet arī šeit apakšā ir psiholoģiska un cita rakstura problēmas.

Daudz reižu izmēģināts: braucot garāku gabalu, piemēram Rīga - Varšava godīgi ar 90 - 95 km/h un, puslīdz korekti ievērojot ātruma ierobežojumus, vidējais ātrums ir labi ja 77-78 km/h.

Šo pašu maršrutu veicot ar apmēram 110 km/h vidējais ātrums ir ap 83-84 km/h. Tas nebūt nepieaug par 15, 20 km/h, bet, labākajā gadījumā par 5-6, un pieaugums visvairāk būs atkarīgs no vispārējās plūsmas un mākas apdzīt pie pirmās izdevības! Daudziem jau šeit sanāks riskantie manevri!

Paaugstinot braukšanas ātrumu līdz 120 - 130 km/h, tajā pat gabalā, vidējais ātrums pieaugs vēl par 4-5 km/h, taču bīstamo apdzīšanu kļūs vēl vairāk un daudziem jau tā būs liela problēma, taču, apdzenot ar kavēšanos, vidējais ātrums pieaugs labi ja par 2-3 km/h. Tātad - apmēram 86-87 km/h. Nobraucot 600 km tās, protams, būs pāris desmit minūtes, toties cik daudz stresa un riska.

Šāda braukšana neļauj pārvietoties ar pastāvīgu ātrumu un ir daudz nogurdinošāka par to - bez regulāras straujas bremzēšanas un straujiem paātrinājumiem, nemitīgi galvā rēķinot - paspēšu, vai nepaspēšu! Ja vēlaties nokļūt, piemēram, Roterdamā vai Parīzē, jums, braucot nevienmērīgi, biežāk pa ceļam nāksies apstāties, izlocīt kājas, atpūtināt acis (un nervu sistēmu), kas, kā jau pieminēju, nogurst straujāk. Pateicoties tam - vienmērīgais braucējs Parīzē, iespējams, iebrauks kādu minūti ātrāk... Secinājums - ja steidzies, ir "jāmauc" ar vismaz 160 - 180 km/h, apzinoties sekas, "krimināli" pārkāpjot visu un visur. Tad ieguvums būs dubultīgs, piemēra - Liepāja Rīga apmēra 1 st 25 min, Ainaži Tallina - apmēram tas pats. Ieguvums ap 1 st 20 min, bet par to, ja noķer, būtu jāsēdina cietumā!

Esam nonākuši miega jautājumam. Teikšu, ka ne visi cilvēki spēj sevi koncentrēt monotonai nodarbei, kāda ir arī braukšana vienmērīgā tempā. Tam nepieciešamas treniņš un apzināšanās, ka braukšana ir tikai nosacīti monotona, jo situācija var mainīties sekundes simtdaļā - tātad - augstu koncentrēšanās spēju, neraugoties uz ķermeņa nekustīgo pozu, jāsaglabā ilgstoši.

Kad sniedzu konsultācijas par auto vadīšanu, savus "apmācāmos" no sākuma "iesēdinu" automobilī pareizā pozā, iemācu saregulēt sānskata spogulīšus. Uzreiz piebildīšu, ka tas nav ne "ar pieri stiklā un zobiem stūrē", ne arī pusguļus pozīcija, ar ko grēko liela daļa tie, kas uzskata sevi par braukšanas asiem! Pareiza pozīcija pie stūres, pareizi saregulēti spogulīši, sapratne, kā jāskatās uz ceļu, kas ir, un kas nav uz ceļa jāredz, jau nodrošina drošu braukšanu un ilgstošu spēju koncentrēties un nenogurt.

Vēl viena metode trenēt sevi ilgstoši braukt, nezaudēt koncentrēšanos un neiemigt, ir fiziskā sagatavotība.

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos praktiski visi autoralliji notika pa nakti. Sākās ap 5iem pēcpusdienā un finišējām ap 10iem no rīta. Distance par 800 līdz 1000 km bija pavisam ierasta. Ticiet man - cīņa ar miegu rīta stundās, līdz uzausa saule, bija briesmīga. Kādi tik "žmuriki" nerādījās! Tad sākām aktīvi skriet krosiņus, peldēt un citādi uzlabot fizisko formu. Problēma atrisinājās un sagaidīt rītu kļuva daudz vieglāk.

Tā miegošanās ir "galvā", nepareizā pozā pie stūres un ķermeņa fiziskajā sagatavotībā.

Gribu vēl iejaukties diskusijā par psiholoģiju, kam, neapšaubāmi arī ir saistība ar miegainību - visas lietas ir galvā!

Riskēdams izsaukt kārtējos aanša uzbraucienus, tomēr atkārtošos - Tev ir psiholoģiska rakstura problēmas, kas rezultātā var izsaukt arī pārmērīgu agresivitāti pie stūres. Esmu nedaudz mācījies psiholoģiju, tāpēc uzzīmēt indivīda "psiholoģisko portretu", man nav pārlieku grūti. Izskatās, ka ar Tavu arī neesmu daudz kļūdījies!

No iepriekšējās sievas izšķīros tieši tāpēc, ka savas domas, vai iedomas apstiprināšanai vai uzspiešanai, viņa izmantoja jebkurus argumentus, arī pilnīgi neloģiskus, vai savas slimās fantāzijas iedomu augļus - lai tikai pierādītu savu taisnību. Visbiežāk, kā arī šajā gadījumā ar Tevi - būtībā ne par ko! Galvenais, lai Tu justos uzvarējis, lai Tev paliktu Tava kategoriskā viedokļa, Tavas taisnības "pēdējais vārds" jebkurā situācijā.

Domāju, ka visiem veseli domājošajiem bija skaidrs jau ar pirmo lynx85 komentāru, ko viņš ar to domā un vēlas pateikt, kam sekoja Tavi "precizējošie" komentāri un it kā uz diskusiju partnera stulbumu norādošie jautājumi. Vienīgais ieteikums - pieslēdz galvu un apvaldi savu "ego". Arī uz ceļa!

Šeit varu piekrist gan lynx85, gan Nortel - stress, kompleksi, problēmas, garīgā nestabilitāte pastarpināti var radīt miegainības sajūtu, vēlmi braukt ātrāk, apdzīt, lamāt citus ceļu satiksmes dalībniekus, kuri visi nedara kā es, tāpēc, automātiski, viņiem nav taisnība un visi pārējie ir muļķi...

Stabilai nervu sistēmai auto "mīkstie dīvāniņi" neizraisīs neko citu, kā komfortu. Miegainībai ir citi iemesli.

Par gulēšanu - ja, tālāku gabalu braucot, automobilī visi, gan bērni, gan pieaugušie, izņemot auto vadītāju, ir saldi iemiguši, tas liecina, ka jau māki tīri labi braukt - bez stresa, pārliecinoši, bez bīstamiem manevriem, neradi uz ceļa bīstamas situācijas. Līdzbraucēji to instinktīvi jūt!

Un atkal jums nepalīdzēs atļautā ātruma palielināšana. Jo tad celsies monotonās plūsmas ātrums un, lai braukšana radītu sasprindzinājumu, jums atkal būs jāpaceļ savs vidējais ātrums. Tā kā šis arguments neder. Varbūt tas vispār ir invaliditātes paveids un ir jāvērtē, vai šādiem cilvēkiem drīkst izsniegt vadītāja apliecību?

Esmu pret atļautā ātruma palielināšanu Latvijā, izņemot vietas, kur tas nepamatoti samazināts!

Un ne tāpēc, ka lielāks atļautais ātrums varētu radīt problēmas man, bet gan tāpēc, ka tas varētu radīt nepārvaramas problēmas citiem!!!

p.s. Un ne jkau manis dēļ...

Labi, štrunts ar to gulēšanu. Ko es ar to savu penteri no rīta biju domājis - par plūsmu, kungi, parunāsim! Kas tas par zvēru un ko ziemā ēd? Kad plūsma ir tie auto, ko ātrākais ir panācis, tā saukto "vilcieniņu" ? Kā jau te lapas augšpusē rakstīju, varbūt tiem ātrajiem vajadzētu pielāgoties tam baram lēnāko nevis čortoties ka viņi man traucē skriet?

Un atkal te iekarsuši cilvēki spriedelē

Man jāstrādā, es pa retam.

Galvenā tēmas būtība - ne jau visur palielināt max ātruma ierobežojumu. Sakārtot adekvāti ceļa stāvoklim un infrastruktūrai. Viss!

Ātrās šosejas ir arī mums -> novākt zīmi 90 (vasarā - arī 100 nav griesti)!

Ārpilsēta un pilsēta - lai viss paliek!

Vēl ir jāstreso?

Neviens neieminējās par jebkāda ātruma samazināšanu. Liepājas šoseja. Cik tad ir ātruma samazināšanas joslas? Sajūta tāda ka nedzīvojam Eiropā. Ceļu no Mārupes uz Jaunmārupi izprojektēja un ātruma samazināšanas joslas izveidoja. Nekas neiet kopā liels ātrums un tā samazināšana loģiski un cilvēcīgi nav iespējams.

Par līnijām piekrītu - pie mums tās pindzelē teju kā ienācis prātā, bez pārdomāta aprēķina par plūsmām un apdzīšanām. Tai pat laikā - vakar tuvojoties Klidziņai manu smuko busiņu (apm. 95 km/h) noķēra vienlaicīgi divi. Viens nespēja sadūšoties apdzīšanai pie Dendroloģiskā parka pēc neveiksmīga mēģinājuma, kaut uzmirkšķināju viņam labo pagriezienu, otrs - sagaidīja, kad beidzot no kalniņa novilkta nepārtrauktā līnija un stājas spēkā ierobežojums 70 (kaut man tobrīd vēl ap 80) un "papūta" garām mums abiem. Ļoti apšaubāma darbība!

Šodien - Baldone - Ķekava, remontētajā posmā vēl arvien 70. braucu ar apm. 75. Garām pabrauca divi, tad tas otrais vēl garām pirmajam, beigās tas pirmais atkal garām tam otrajam, bet abi vienalga visu to remontēto gabalu nobrauca man 200 m priekšā. Iemeslus un loģiku nesapratu, ja nu vienīgi princips - apdzīt busiņu...

Par plūsmu būtu, manuprāt, tā, ka, ja kāds brauc - 10, vai 20 km/h zem atļautā ātruma, un aiz viņa ir savācies apdzīt nespējīgo vilcieniņš, to nevar uzskatīt par plūsmu, bet gan "nemākulīgu indivīdu tusiņu"! Jā apdzīt nav iespējams pretējās kustības intensitātes dēļ, tad šīs pats vilcieniņš kļūst par plūsmu konkrētajā ceļa gabalā. Tāda plūsma sastāv no vismaz 8-10 visādiem braucējiem, bet apdzīšana patiesi nav īpaši reāla. Iekārtojies astē, jo apdzenot, izņemot adrenalīnu, neko neiegūsi, pārējie iegūs stresu. Parasti šādi posmi nav ļoti gari un ilgi. Man garākais zināmais Baloži - Ķekava 10 km.

Ātrā plūsma ir tad, kad vismaz 90% automobiļu, un to ir gana daudz, nu teiksim, ik pa 50 m vai mazāk, cik tālu acis redz abos virzienos, brauc ar 120 km/h. Tad var uzskatīt, ka jau tie, kuri izdomā braukt ar atļauto 90, neievēro plūsmas noteikumus un to bremzē radot bīstamas situācijas.

Kaut kā tā

Vispār es gribu teikt, ka atbalstāmi ir pilnīgi visi braucēji uz ceļa. Ātri un lēni. Neviens īsti ilglaicīgi netraucē.

Ātrajam jāprot tikt garām, lēnajam - aizbraukt galamērķī mazāk stresainam

Peace!

Runājot par plūsmu - vismaz priekš sevis nonācu pie secinājuma par definīciju. Tā ir vienā ātrumā braucošu auto virkne, kas savstarpēji ievēro 2 sekunžu jeb vācu tā saukto "halbe-tacho" distanci. Pie 90 km/h tā ir 50m! Braukšana blīvāk jau ir vilcieniņa veidošana, šīs distances samazinājums ir pieļaujams tikai apdzīšanas vajadzībām. Tūlīt būs bļāvēji, ka tur "noteikti kāds ielīdīs" - un jā, tiešām ielīdīs, tikai tas ne nieka netraucē, jo plūsmas apdzinējam šādā gadījumā ir pietiekama "kabata" lai apdzītu plūsmā braucējus pa vienam, distanci nebūt nenozogot, bet uz laiku "aizņemoties". Ja godīgi biju gana pārsteigts, ka šīs diskusijas rezultātā paskaitot sekundes, izrādījās, ka distancē, ko instinktīvi uzturu, ja netaisos apdzīt, ir šīs divas sekundes. Un tā ir ievērojami lielāka, nekā ierasts mūsu vilcieniņa braucējiem, kas sevi grib saukt par plūsmu.

Nevar nepiekrist! Pie reizes arī atbilde Vernonam par distances zagšanu... ... "distanci nebūt nenozogot, bet uz laiku "aizņemoties"!!!!!

Vēl viena apakštēma ātruma palielināšanai uz Latvijas ceļiem - šodien trīs reizes sastapos ar "ausu sildītājiem".

Ir braucēji, kuriem nemana, ka viņš braucot runā pa tālruni, taču šodien atkal sastapos ar tiem, kam jau braukšana pati par sevi aizņem 110% no pieejamā resursa, bet viņš vēl atļaujas tās laikā lietot viedierīci. Rezultātā kustās abām joslām pa vidu ar ar atlaistu gāzes pedāli, sasniedzot apaļus 30 atļauto 70 vietā.

Kas notiks, kad šitiem atļaus braukt ar 130, ko?!

Gan, gan...

Jā, to mobilo telefonu lietošanu pie stūres es neizprotu. Pavērojot ceļabiedrus, dažkārt rodas sajūta, ka daži, īpaši dāmas, uzskata, ka ikdienas brauciens ar auto ir īstais brīdis, kad izpļāpāties pa telefonu. Jo runā pa to reāli ilgi!

Pirms dažām dienām viena šāda sieviete ar Škoda-Superb bija nostājusies Jaunolainē pie luksofora Rīgas virzienā. Un, startējot Rīgas virzienā, turpināja pļāpāt pa telefonu. Bet tanī situācijā tāpat no vadītāja ir nepieciešama uzmanība un piedomāšana - vai ieskrieties ātrāk un palikt kreisajā joslā, vai darīt to lēnāk un pārkārtoties pa labi, kurā tieši brīdī to visu darīt.

Nevar pie mums diemžēl palielināt braukšanas ātruma limitu.

Lielā autovadītāju daļa nav pietiekoši kvalificēta, lai droši iekļautos šajā plūsmā. Didzim lielisks piemērs. Lielai daļai ir maza pieredze, bet viņi to neapzinās. To pierāda satiksme uz ceļiem un ielām. Braucēji paļaujās, ka nekas ar mani nenotiks. Visi paļaujas uz kādu trešo spēku, kurš situāciju glābs, ja vajadzēs. Šie braucēji bieži nenovērtē reālo situāciju uz ceļa, varbūt nemāk novertēt. Man liekas, ka šī ir lielākā problēma,ne plika ātruma p'ārsniegšana. Bet uzskatu tas nopietns iemesls, lai saglabātu esošo kārtību, lai gan pats gribētu lai limitu palielina. Taču negribu atrasties starp pilsoņiem, kas trauksies pa lielceļiem ar 130 , nezinot ko darīt, ja pēkšni radīsies kādi sarežģījumi.

Diemžēl ļoti bieži, kad uz ielas/ceļa pamani kādu, kas reāli uzvedas aizdomīgi - brauc ne pa savu joslu, pārkārtojas neadekvāti, pēkšņi sāk bez redzama iemesla samazināt ātrumu, atlaižot gāzes pedāli, nerāda pagriezienu rādītājus, "nestartē" normāli no krustojuma, bremzē pēdējā brīdī, čunčina lēnu garu pa otro joslu, utt, izrādās, ka pilsonis ir aizņemts ar viedierīces dīdīšnu...

Viens no klasiskiem kretīnisma piemēriem gadījās pirms pāris nedēļām. Pēkšņi viens tāds gudrinieks apstājas ielas vidū. Iela ne no tām lielākajām, kustības maz, tomēr šādi tādi auto pārvietojas, bet šis tur pa vidu stāv un kaut ko ņemas ap savu komunikatoru.

Runājot par viedierīču lietošanas aizliegumu tā kā tas ir definēts CSN (pēc likuma burta), to pārkāpj lielākā daļa autovadītāju. Es vispār nepārkāpju tikai ļoti retos izņēmuma gadījumos. Ak jā - domāts taču ir skaisti - lai nerakstītu īsziņas u.tml. Bet uzrakstīts ir konkrēti - aizliegts LIETOT. PAVISAM. Nevis tā kā telefonus - var lietot, ja nav jāņem rokās.

Cik vadītāji lieto Waze? Vai jebkuru citu navigāciju viedtelefonā? Tas ir AIZLIEGTS! Man vispār grūti - radio ir viedierīce. Nākas braukt klusumā vai lietot (klausoties) un pārkāpt. Nu labi - pieņemsim, ka skaitās tikai "glāstīšana" - tāpat es kļūstu par pārkāpēju, mainot radiostaciju vai skaļumu, bet tas, kam ir parasts analogais radioaparāts var to darīt nepārkāpjot CSN.

Kā tad īsti ir šajā situācijā - CSN vajag ievērot pēc būtības vai tomēr burtiski?

Domāju, ka pēc būtības, jo radio klausīšanās, īpaši mūzikas, praktiski nenovērš uzmanību no ceļa. Waze, cita navigācijas ietaise nav aizligta - tā daudzos gadījumos palīdz braukt un atgādina par atļauto ātrumu, nogriešanās aizliegumu, norādot pareizo apbraukšanas ceļu. Īpaši jauki kaut kādā svešā lielpilsētā, kur sekosi līdzi norādēm un savlaicīgi ieņemsi pareizo joslu, vai nogriezīsies. Tātad - būtībā tas ir palīgs braukšanā un noteikumu ievērošanā. Tā nav diskusija ar sievu, cik sāls zupai jāpieliek, kas pilnībā novērš uzmanību no braukšanas!

Akli ievērot noteikumus vajag tikai liekot eksāmenu apliecības iegūšanai. Nevar uzrakstīt noteikumus katrai situācijai uz ceļa. To ir bezgala daudz un tās mainās. Tāpēc esmu neizpratnē, ka jaunajiem autoskolu apmeklētājiem jāmācās kaut kādas situācijas, nesaistītas ar CSN. tas tikai sagrozīs censoņiem galvas. Situācija uz šosejas nekad nebūs tāda kā uz bildītes. Atkārtoju nav runa par CSN. Runa par kokiem ceļmalās, saules stariem, krūmiem un arī auto starp tiem. Jāizvērtē situācija un jārīkojas pēc vajadžibas nepārkāpjot CSN pamatprincipus. Spilgts piemērs distance!

xx89 rakstīja: Nevar pie mums diemžēl palielināt braukšanas ātruma limitu.

Lielā autovadītāju daļa nav pietiekoši kvalificēta, lai droši iekļautos šajā plūsmā. ... Lielai daļai ir maza pieredze, bet viņi to neapzinās. To pierāda satiksme uz ceļiem un ielām. Braucēji paļaujās, ka nekas ar mani nenotiks. Visi paļaujas uz kādu trešo spēku, kurš situāciju glābs, ja vajadzēs. Šie braucēji bieži nenovērtē reālo situāciju uz ceļa, varbūt nemāk novertēt. Man liekas, ka šī ir lielākā problēma,ne plika ātruma p'ārsniegšana. Bet uzskatu tas nopietns iemesls, lai saglabātu esošo kārtību, lai gan pats gribētu lai limitu palielina. Taču negribu atrasties starp pilsoņiem, kas trauksies pa lielceļiem ar 130 , nezinot ko darīt, ja pēkšni radīsies kādi sarežģījumi.

Lasot šo, nevaru nepiekrist xx89! Arī es vēlos atgriezties pie kvalifikācijas tēmas. Te gan ir pastarpinātais jautājums par "Nemirstīgajiem Kāšķejiem", pēc principa, jo "krutāks" parketnieks (vai kāds cits auto no dārgo gala), jo esmu "nemirstīgāks". Nez kāpēc pirmie, kuri sakrīt pa grāvjioem pie pirmās atkalas ir tieši šie visātrāk braucošie, vispārliecinātākie par savām spējām un drošajiem ātrumiem!

Cik daudzi no mums - pārliecinātajiem, ir tādi, kas, automobilim saslīdot, turpina spiest gāzes pedāli un piekontrē stūri to "nepārgriežot", vai "nepārturot", nevis atmet vai nospiež bremžu pedāli. Daudzi uzreiz iebrēksies - atkal autosports! Nekā! Normāla situācija atkalā, vai uz slidena ceļa, kas mūs atkal negaidot pārsteigs pēc pāris mēnešiem. Apdzīšana pa sniegotiem ceļiem un pat nelieli "špūrīti". Rezultātā vēl viens ātruma palielināšanas piekritējs grāvī.

Pareizi - nav obligāti jāapdzen, ja ceļa apstākļi tādi, braucam visi ar 70. Kā tad ar to bļaušanu uz "lēnajiem" vilcieniņu veidotājiem? Izrādās - paši kļūstam par vilcieniņu veidotājiem!

Atstāt distanci, par ko nupat lamājām pārējos, lai tie, kas var un māk tiek garām! Diez vai - tos uzreiz ierindosim "dullo skrējēju" kategorijā, un gānīsim par distances zagšanu!

Nu! Kā tad ir? Cik ir tie, kas pa ziemu ar visu šo tiek galā, pie kam droši, un nenonāk "pretējā ierakuma pusē", līdzko uzkrīt pirmais sniegs?! Te jums varētu būt atbilde, cik daudzi reāli būtu gatavi atļautā ātruma palielināšanai vasarā (par ziemu runāt nenākas!!!)!

Nu un kāda iksa pēc uz liepājas - rīgas šosejas ātruma samazināšanas joslas taisīt? Tā ir kaut kāda dzīva ātrgaitas šoseja?