Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija „Latvijas standarts” (LVS)

iAuto Reģ.: 17.07.2001

Pētot satiksmes infrastruktūras problemātiku meklēju kas un ko nosaka mūsu ceļu satiksmē. Mums ir Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija „Latvijas standarts” (LVS) galvenās funkcijas ir:

1) organizēt Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu standartizācijas tehniskajās komitejās;

2) adaptēt visus Eiropas standartizācijas organizācijās publicētos standartus un tautsaimniecībai nepieciešamos starptautiskos standartus;

3) nodrošināt standartu un citu ar tiem saistītu dokumentu fondu veidošanu, uzturēšanu, papildināšanu un informācijas izplatīšanu standartizācijas jomā;

4) piedalīties starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju darbā.

LVS pārstāv Latviju Eiropas un starptautiskajās standartizācijas organizācijās:

*) pilns biedrs Eiropas standartizācijas organizācijā (CEN);

*) pilns biedrs Eiropas Elektrotehnikas komitejā (CENELEC);

*) pilns biedrs Starptautiskā standartizācijas organizācijā ​ (ISO);

*) asociētais biedrs Starptautiskajā Elektrotehnikas komisijā​ (IEC).

Mājas lapa www.lvs.lv

 
iAuto Reģ.: 17.07.2001
0 0 Atbildēt

Interesantākā ir kvalitātes politika

Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija LVS veicina Latvijas konkurētspēju, cilvēka dzīvības, veselības un vides aizsardzību, nodrošinot sabiedrību ar ticamu standartizācijas informāciju un radot priekšnoteikumus Latvijas dalībai Eiropas un starptautisko standartu izstrādē.

LVS, darbojoties saskaņā ar standartizācijas pamatprincipiem, izvirzītajiem mērķiem, izstrādātajām procedūrām un balstoties uz motivētu un kvalificētu personālu un sakārtotu darba vidi, pastāvīgi izvērtē procesu efektivitāti, paaugstinot klientu apmierinātību un sniegto produktu un pakalpojumu kvalitāti.

Statūti www.lvs.lv/resources/2019/01/lvs_statuti_20170605.pdf

iAuto Reģ.: 17.07.2001
3 0 Atbildēt

Interesants mērķis, tikai kā to palīdz sasniegt fakts, ka, lai saņemtu elektroniski informāciju par lapu uz 24h ir jāmaksā 4 eur!?!

iAuto Reģ.: 17.07.2001
0 0 Atbildēt

Respektīvi interesants veidojums un, piemēram, lai uzzinātu, kādā augstumā un kā vispār drīkst uzstādīt zīmes man ir jāmaksā, vai

varu iet uz vietas un lasīt pie viņiem Krišjāņa Valdemāra iela 157, vai arī

jābūt informācijai Nacionālajā bibliotēka, bet tur nezinot kodus ar to atrašanu būs kā būs!

Labā ziņa, ka var nosūtīt jautājumus un saņemt attiecīgos kodus, lai varētu atrast interesējošo standartu

saf Reģ.: 20.07.2006
0 0 Atbildēt

Un? Standartu piemērošana ir brīvprātīga.

Standarti nav obligāti piemērojami, ja to nenosaka Ministru kabineta noteikumi.

Jāmaksā ir tāpēc, ka standarti ir autortiesību produkts.

iAuto Reģ.: 17.07.2001
0 0 Atbildēt

Tieši tā: Standartu piemērošana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad likumdevējs nosaka standarta piemērošanas kārtību.

iAuto Reģ.: 17.07.2001
0 1 Atbildēt

Esmu ticis pie sekojošiem kodiem:

LVS 77-1:2016 Ceļa zīmes. 1.daļa: Ceļa zīmes

LVS 77-2:2016 Ceļa zīmes. 2.daļa: Uzstādīšanas noteikumi

LVS 77-3:2016 Ceļa zīmes. 3.daļa: Tehniskās prasības

LVS 370:2010 Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori

LVS EN 12368:2015 Satiksmes regulēšanas tehniskie līdzekļi. Luksofori

LVS 85:2016, LVS 85:2016/A1:2018 Ceļa apzīmējumi

Vēl daži saistīti standarti (visus sk. Standarti >Standartu katalogs > ICS 93)

LVS 93:2006 „Ceļa signālstabiņi”

LVS 99:2010 „Ceļa ātrumvaļņi”

LVS EN 12899-1:2008 „Vertikāli nostiprinātas stacionāras ceļa zīmes - 1. daļa: Stacionāras ceļa zīmes”

LVS EN 1436:2018 „ Ceļa apzīmējumu materiāli. Ceļa apzīmējumu funkcionālā efektivitāte un testēšanas metodes”

LVS EN 1790:2014 „Ceļa apzīmējumu materiāli - Iepriekšsagatavotie ceļa apzīmējumi”

LVS EN 1871:2001 „Ceļa apzīmējumu materiāli - Fizikālās īpašības”

iAuto Reģ.: 17.07.2001
0 0 Atbildēt

Tagad jāpēta, vai un kuriem no šiem uzskaitītajiem punktiem likumdevējs nosaka standarta piemērošanas kārtību!

saf Reģ.: 20.07.2006
0 0 Atbildēt

Turpat arī ir pateikts, vai standarts ir obligāti piemērojams..

Vai Tev liekas ka problēma ir standartu neievērošanā, vai tomēr naudas trūkumā?

iAuto Reģ.: 17.07.2001
0 0 Atbildēt

Ņemot vērā tiešām neloģiskos satiksmes risinājumus Jūrmalā, interesē ko un kā nosaka likums.

Uz tās pašas Kļavu un Strēlnieki pr. ceļa.zīmju augstums pārsteidz, tāpēc sāku pētīt, kas un ko nosaka.

Jūrmalā katru gadu atjauno ceļa apzīmējumus, zebras utt. Vai ir noteikts kaut kāds krāsu standarts utt

Ja nav standartu un prasību, tad var daudz vieglāk izsaimniekot līdzekļu.

ZZZZ Reģ.: 26.02.2014
2 0 Atbildēt

Šito vajag rakt! Būs visādi brīnumi.

Eriks_Grigis Reģ.: 25.02.2002
1 0 Atbildēt

Ja MK noteikumi ir pretrunīgi, to vispār nav attiecīgajā jomā vai tie ir tik novecojuši, ka kļuvuši par apsmieklu, piem., kravu izvietošanā un nostiprināšanā pārvadājumos ceļu satiksmē, tad patiesība meklējama standartos. Ja standarti nav atrodami LVS piedāvājumā, tad situācijas skaidrošanai izmantojami Eiropas Normas (EN) jeb standarti.

Lai standartu visi šoferi nevarētu iegūt, izpildīt to prasības, kā rezultātā soda naudas samazinātos, nelaimes uz autoceļiem arī un rezultātā ciestu valsts budžets, standarti ir par naudu. Arī pielietojamie, uz kuriem ir atsauces CSN.

Tomēr cīņa par nelaimēm uz ceļa un valsts budžetu iet vēl dziļāk! Lai kravu standartus nopirkušie nevarētu tos izlasīt, (briesmas, ja kādam tas izdodas!) LVS standarti kravu nozarē ir pieejami tikai trīs eiropeiski runājošās valodās - angļu, franču un vācu!

Galvenie LVS standarti, ko piedāvā angļu valodā!

i) Ierīces kravas nostiprināšanai uz autotransporta. Drošums. 1. daļa: 24.60 € Atsaites spēku aprēķināšana

LVS EN 12195-1:2011

ii) Ierīces kravas nostiprināšanai ceļu transportlīdzekļos - Drošība - 2.daļa: 18.53 € Mākslīga materiāla tīklveida stiprinājumi

LVS EN 12195-2:2003

iii) Ierīces kravas nostiprināšanai ceļu transportlīdzekļos - Drošība - 3.daļa: 14.70 € Nostiprināšanas ķēdes

LVS EN 12195-3:2003

iii) Ierīces kravas nostiprināšanai ceļu transportlīdzekļos - Drošība - 4.daļa: 15.65 € Nostiprināšanas tērauda stiepļu troses

LVS EN 12195-4:2004

iiii) Kravas drošināšana transportlīdzekļos - 12.78 € Kravas nostiprināšanas punkti uz komerciālajiem transportlīdzekļiem - Minimālās prasības un testēšana

LVS EN 12640:2001

saf Reģ.: 20.07.2006
1 2 Atbildēt

Jā, summas graujošas... Standarti visā pasaulē ir par maksu.

Nu un kas traucē iztulkot? Piesakies attiecīgajā STK un uz priekšu, tur tikai būs priecīgi! Vaimanāt visi gudri. Pēc tam var virzīt uz MK, apstiprināt kā obligāti piemērojamus. Standartus parasti virza un attīsta attiecīgā nozare, ja transportā visi ir pofigisti, tad ir tā kā ir, un LVS tur maz ko var izdarīt.

650 Reģ.: 25.01.2017
1 0 Atbildēt

Tu, gudridirsēj nevaimanātāj, pieteikšanās ieteicēj un politiski/pareizā virziena norādītāj, kaut par vienu nejēdzību kaut vienreiz uz kautkurieni esi piezvanījis vai noskaidrojis?

Problēma ir globāla- liekēži un izsaimniekotāji ik uz soļa, bet dūšas pacelt jautājumu ir tikai retajam. Šajā virzienā iAuto nupat ir reāli pastrādājis, tērējot personīgo laiku un enerģiju. Ja kaut viena tā jūrmalas liekēžu bezjēdzība tiks likvidēta, par šādu darbu tajā pilsētā tās gaudošanas un čīkstēšanas organizatoram pieminekli vajadzētu uzcelt. Standartu pārzinātāji un visuzinošie satiksmes dirsējprofesori tur gadiem ilgi nav darījuši itin neko, kā vien uz lohu rēķina trekni barojušies.

iAuto Reģ.: 17.07.2001
1 0 Atbildēt

Saņēmu šādu Latvijas standart atbildi par Jūrmalas nobīdēm no Latvijas Standarta:

Dokumenta datums ir laika zīmoga

pievienošanas datums un laiks Nr. 1-12/8

uz 08.03.2021. iesniegumu

iAuto

Par informācijas sniegšanu

Atbildot uz iAuto 2021.gada 8.marta iesniegumu, SIA “Latvijas standarts” (turpmāk – LVS) savas kompetences ietvaros informē, ka LVS ir nacionālā standartizācijas institūcija, kas saskaņā ar Standartizācijas likumā noteikto organizē Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu, reģistrē Eiropas standartizācijas organizācijās publicētos standartus, nodrošina standartu krājumu veidošanu un standartizācijas informācijas, t.sk., standartu izplatīšanu un piedalās starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju darbā.

Standarti ir ieinteresēto pušu izstrādāti un atzītas standartizācijas organizācijas apstiprināti dokumenti. Standartu lietošana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad standartu obligāta piemērošana ir noteikta Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Attiecīgi obligāto standartu piemērošanu, kas noteikta Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kontrolē/uzrauga attiecīgo nozaru ministrijas vai to pilnvarotās iestādes.

LVS funkcijās neietilpst novērtēšana un/vai kontrolējošas darbības standartos noteikto prasību izpildē un ievērošanā, t.sk., būvprojektu uzraudzība. Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes institūcija transporta nozarē, tajā skaitā ietverot autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas, LVS iesaka ar Jūsu interesējošajiem jautājumiem vērsties Satiksmes ministrijā.

Valdes loceklis Ingars Pilmanis

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

iAuto Reģ.: 17.07.2001
0 0 Atbildēt

Šajā video runāju ar SM par minimālo prasību - standartu ievērošanu, bet saņemu jocīgu atbildi, ka valstij nebūtu jānosaka minimālie standarti satiksmes drošībā - ļoti jocīgi, par salīdzināja ar Padomju Savienības laikiem...

Skatīt no 17:18

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
0 0 Atbildēt

Kārtējā komunistiskā organizācija - valsts budžeta izsaimniekotāji.

Kad kļūšu par Latvijas diktatoru, tā būs otrā organizācija, kuru patriekšu ar sūdainu mietu.

Pirmā būs - "konkurences padome".

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Atkal, laikam taču izej no sava līmeņa sapratnes, tas ka kādā valstī iespējams kāds institūts strādā sūdīgi, nenozīmē ka tas nav vajadzīgs, un no tā nav nekāda labuma.

Iesaku papētīt Vācijas standartu:

www.din.de/en

tur ir daudz labu lietu ;)

P.S. Paskaties kaut vai ar meklētāju "WC flush" cik daudz pretī ir standartu, un kā smejies vācu standarts arī tualetē kaut ko reāli nozīmē, tur nav tikai pareizi ieprojektēts "ceļš klucim", bet arī "lai dibentiņš sauss" un arī "pareizi aiziet jūriņā" viss liekais. ;)

P.P.S. arī USA ir daudz standartu, vienīgi tie nav vienoti standartizēti visos štatos, un ir daudz mazāk sfērās kā Vācijai.

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
0 0 Atbildēt

Tāpēc aplūko vācijas emigrācijas datus ( nevis imigrācijas, ko gūglis visu laiku piedāvā) un tad redzēsi pie kā tas noved.

Tas par Vāciju.

Bet Latvijas gadījumā - neko tas kantoris nedara. Es varu arī izdomāt labu iestādi -

Valsts starptautiskā biznesa atbalsta dienests.

Galvenais ir cits - KAS ir izdarīts, Kā izmainījās ( pirms un pēc). Ja nekas, tad visus atlaist, bet tā dienesta izveidotāju cietumā par valsts līdzekļu izšķērdēšanu ( un savu radinieku iecelšanu amatos)

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Man nav tiešas saskares ar Latvijas standartu izstrādātājiem līdz ar ko par viņu "bezjēdzīgumu" atļaušos neizteikties, bet kad LNB (biblenē) strādāju bija pieeja visiem standartiem - pat tad ja viņi nodarbojās tikai ar tulkošanu - tas tomēr nebija zemē nosviests laiks, jo kā var noprast no tādiem kadriem kā tu, lasīt un mācīties citās valodās vienkāršas, bet svarīgas lietas - nav populāri, tātad ir kaut kā tādus ka tevi jāpiespiež darīt tā kā ir labāk, nu vai ja labpatīk "strādāt tā kā vajag", un lai pēc tam to var izmērīt !

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
2 0 Atbildēt

Standartiem ir vieta. Bet ar to nav jānodarbojas valstij.

Gribi taisīt standartus, nodibini sia, vai ik, atrodi investorus, sadarbības partnerus, un taisi savus standartus cik gribi.

Vai pašiem ražotājiem - janodarbina cilvēks, kurš nodarbosies ar standartizēšanu. Nevis tam jātērē valsts resursi, jāmaksā alagas ekspertiem, to vadītājiem, vadītāju vietniekiem, direktoram, direktora vietniekam, sekretārei, lietvedei, kadru daļai, grāmatvedim, utt.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Lielai valstij tam ko tu saki varētu būt jēga, bet mazām valstīm šāds neatkarīgs inženiertehniskais birojs tieši standartu izstrādē nav dzīvotspējīgs, tā kā tam būtu jābūt valsts "tādā vai citādā" mērā/apjomā finansētam jebkurā gadījumā !

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
1 0 Atbildēt

ja nav dzīvotspējīgs, tad nafig tas ir vajadzīgs.

Galvenais jebkurai organizācijai ir nevis tas ko viņi dara, bet cik tas ko viņi dara ir vajadzīgs. Un lai rezultāti atsistu ieguldījumus.

Ja es ( valsts) ieliku miljonu, tad rezultātiem jābūt vismaz 1,1 miljona vērtībā. Ja nē, tad tā organizācija nav vajadzīga.

Tā arī ir galvenā atškirība starp valsts un privāto ( komunismu un kapitālismu). Valstij neinteresē rezultāti.

Bet jebkura privātā kompānija desmit reizes izrēkinās - vai tas ir vajadzīgs, vai tas sevi atpelnīs?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Redzi tavam "mīļajam" kapitālismam ir vien nelaime - tas ražos un uzstādīs jebko, jebkādas kvalitātes un jebkādā kvalitātē, ja vien to varēs pārdot, tad lūk standartu organizācijas nodarbojas ar to lai tādus neprašas un nesaprašas aizsargātu pašus no sevis - izstrādā vienotu standartu vai pieeju tam kādai funkcijai ir jābūt kaut tam pašam klozetpodam, jo var taču pieņemt ka ja standartu nebūtu (un kādam būtu licies smieklīgi tādu uztaisīt) , ka noraujot ūdeni "klucis" tiktu iešļākts tev tieši sejā ...

Valstij nosacīti "neinteresē" rezultāts - tai "interesē" lai "muļķis vidējais" nenoslīkst klozetpodā, ejot vannā nenosit sevi ar strāvu utml. respektīvi programma minimums - lai ir kāds kurš maksā nodokļus ...

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
1 0 Atbildēt

Ja kāds ražos sūdu, to nepirks. Bet ja muļķis noslīkst klozetpodā, tā ir krimināllieta. Un tas ražotājs par to atbildēs tā, ka nākošie domās ko taisa.

Viss atrisinās pats no sevis. Tur nevajag izškiest miljonus

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Tu pārvērtē jau pirmkārt pats savas pieredzes un prāta spējas!

Es neuzskatu ka esmu dumjš, un piedevām pastāvīgi mācos, visu ko cenšos pats izjaukt un sataisīt, un tomēr biežāk jā nekā nē - painteresēšanās par standartiem (gan bieži ne vietējiem) palīdzējuši iepirkt funkcionālākas lietas un dažas vienkārši nenopirkt sūdu, taču no mana viedokļa es redzu daudz sūdu kas tiek tirgoti ( ja reiz tos tirgo - joprojām, tad acīmredzot kāds arī pērk !)

Atceries piem. diksusiju ar tevi par lauksaimniecības traktoriem JAP vs DE vs Ķīna ?

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
3 0 Atbildēt

Šveices pulksteņi ir labi?

Tas bija retorisks jautājums. Tad lūk. Eksistē 2 organizācijas - Šveices pulksteņu federācija un COSC. Abas ir PRIVĀTĀS organizācijas, kuras izveidoja paši pulksteņu ražotāji.

Tā, ka tas ir reāls piemērs, ka uzņēmumi pasi, bez valsts atbalsta ir ienteresēti un izveido savas organizācijas.

Un COSC ir daudz efektīvāks, nekā ja to izveidotu valsts un dalītu par kukuļiem sertifikātus pa labi un kreisi.

Un piebilde.

Kapēc tu domā, ka slikti ir piedāvāt tirgū sūdus? Tas ir loti labi, ka ir plašs asortiments. Tādi standarti tikai kropļo tirgu un tos standartus tik un tā mēģina apiet dažādiem variantiem.

Vai tev neliekas, ka tā ir liekulība - apgalvot, ka tirgus ir brīvs, bet tajā pasā laikā to sataisīt nebrīvu? Ja man ir 1 ha, un es to apstrādāju reizi gadā, kāpēc man obligāti jāpērk kāds dārgs vāciešu traktors, ja es varu nopirkt pasu lētako un man tas pietiks?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Ir liela atšķirība starp organizācijām kas nodarbojas ar tirgus aizsardzību (piem. no viltojumiem), un tām kas aizsargā lētticīgus ļaudis no mēsliem ar kuriem var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai !

Bet tev kā izskatas nav skaidrs ko kurš dara un kapēc !

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

"Ja es ( valsts) ieliku miljonu, tad rezultātiem jābūt vismaz 1,1 miljona vērtībā. Ja nē, tad tā organizācija nav vajadzīga." Totāli nepareizs viedoklis. Valsts funkcijas ietver tādu obligātu institūciju uzturēšanu, kuras vai nu lielākoties strādā ar zaudējumiem vai tikai sagādā zaudējumus. Labākais piemērs, tiesībsargājošās institūcijas, atsevišķi vēl minams Tiesībsarga birojs.

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
0 0 Atbildēt

Valsts ir jāvada kā uzņemums, jo tas ir liels uzņēmums. Tāpēc es nekad neesmu par valsts vadītāju, kurš nav uzņēmējs.

Un visus procesus valstī vajag interpretēt uz uzņemumu. Katrai iestādei jānes labums, ko var izrēkināt.

Pat pensionāri un bezdarbnieki, kuri saņem valsts pabalstu - tie ir investori, kuri ilgus gadus investēja uzņemumā ( valstī) no saviem nodokļiem. Tagad viņi nestrādā, bet vinu investētā nauda ir jāatdot, ar procentiem, jo uzņēmums ( valsts) ar to investēto naudu ir izaugusi.

Utt.

Balsojiet par viencexperc veidoto "Isto kapitālistisko partiju"

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Atkal absolūtas muļķības, nevienā lielā uzņēmumā nav tādas sastāvdaļas kā ārpolitika, to uzņēmuma vadītājam pat ar lielu stāžu var nebūt viegli saprast un izkost !

Jā konkurētspējīgas uzņēmējdarbības gēns būtu veselīgi, taču ir daudz BET.

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
0 0 Atbildēt

Atškirības pilnīgi nekādas. Uzņemumi sadarbojas viens ar otru. Kādam kaut ko piedāvā, kaut ko pērk, kādu izmanto, kādam prasa investīcijas, kādam investē, utt. Vairāki uzņēmumi tiekas konferencēs, izstādēs, kaut ko apspriež, spiego viens no otra, iesūdz tiesā, utt Pamaini uzņēmumu pret valstīm, būs tas pats. Uzņemumi savā starpā pat karo, tikai citādiem līdzekļiem.

Ārpolitikā jādarbojas kā ar biznesa partneriem/konkurentiem - jacenšas jebkurā situācijā gūt kādu labumu.

Un starpības nav nekādas.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Nu ja trivializē līdz tavam sapratnes līmenim par uzņēmumiem, viss ir iespējams ...

Bet nu man arvien skaidrāka zīmējas tā aina attiecībā uz tevi

P.S. tikai ņem vērā kā vien valsti otru nevar iesūdzēt tiesā par jebkāda veida spiegošanu, uzņēmumi - var un dara ;)

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
0 0 Atbildēt

Trivializē vai nē, bet zināma taisnība ir.

Pastāstīšu piemēru. Reālu.

Valsts izveido būvprojektu. Izsludina konkursu. Konkursā uzvar firma. Tā sāk būvēšanu - sadzen automašīnas, tad konstatē, ka tajā vietā ir purvs. Un saka - davai mums vēl tik un tik ( 1,5 miljoni, ja nekļūdos), jo mēs "nezinājām" ka tur purvs.

Valsts dod, jo mums bagāta valsts. Lai gan topogrāfiskajos uzmērījumos tas purvs bija redzams.

Vai šitāds koruptīvs/krāpniecisks gadījums izietu sveikā privātā uzņemumā? Vai, ja pie varas sēdētu cilvēks, kurš māk rēkināt, nevis skolotājs vai žurnālists - neveiksminieks, kurš mēģina realizēties politikā?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Redzi, es esmu strādājis valsts pusē pie Gaismas pils jautājumiem utml. - jebko būvējot Rīgā (arī pārsvarā purvs) ir daudz neparedzamu problēmu, reizēm ir detaļām nepietiekami pieversta uzmanība, reizēm nelaikā nopirkti buvmateriāli utt. ir kaudze faktoru kāpēc lietas mēdz buksēt. Tāpat redzeju svaigākās biroju ēkas Sporta ielā (Place Eleven laikam saucas) būvniecibu - ieurba pāļus, noslogoja un kā izskatas bija spiesti pārprojektēt un pieurbt 20+ metru dziļus pāļus klāt vai tik ne pat divkāršā apjomā, tātad vienmēr ir kaut kādi ne līdz galam aprēķināmi faktori, taču bez standarta būtu tautiešiem ko pajāties līdz saprastu ka "jaunais Pizas tornis" Sporta ielā turēsies puslidz taisns ;)

dubis Reģ.: 21.10.2019
1 0 Atbildēt

Ja nepieciešams kaut kas saistībā ar ceļu satiksmes standartiem, varu palīdzēt. Ne nopludināt, protams, bet izskaidrot kas un kā. Par standartu piemērošanu likumā par autoceļiem ir noteikts, ka to dara ceļa īpašnieks ar LVC (nejaukt ar LVS) norādījumiem 7. un 23.pants. LVS pēc būtības uztur standartu datu bāzi un ne tikai ceļu, bet arī visās citās jomās kur vien ir kkādi Latvijas vai harmonizētie standarti. Kādreiz varēja bezmaksas dabūt ISO standartus, ja Latvijā tie bija pieņemti, tad sanāca, ka angliski bezmaksas, latviski par maksu, jo kāds to darbu ir tulkojis, attiecīgi jāmaksā autoratlīdzība plus uzturēšana.

nomiks Reģ.: 30.10.2002
1 0 Atbildēt

Ar standartiem ikdienā strādāju arī es (ne ceļu satiksmes jomā). Un tā tas ir, ka standartiem ir ieteicamais nevis obligāts raksturs, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi,

Katrs LVS apstiprinātais standarts ir autortiesību objekts, tāpēc to izsniegšana ir tikai par atlīdzību. Kas, protams, ir reāli savādi. Piemēram, 2 standartus es ar kolēģiem esam paši rakstījuši, LVS tos apstirprināja tādā redakcijā, kādā to iesniedzām, bet mums pašiem šie standarti jāpērk par naudu.

dubis Reģ.: 21.10.2019
0 0 Atbildēt

Vismaz ar ceļiem un satiksmi ir tā, ka atkāpes no standarta (kas vispār nosaka pašu minimumu) ir diezgan jāpamato, lai tās atkāpes būtu uz drošo pusi, nevis bīstamo. nevar tikai atrunāties, ai ši nu nav obligāts tāpēc pokuj uz visu.

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

Arī es zinu vienu analogu gadījumu - cilvēki iegulda savus resursus izstrādājot standartu, kam pēc tam šis kantoris uzliek ķepu un pieprasa naudu. Tas īsti normāli neliekas.

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Vispār tīri tehniski LNB būtu jābūt pieejamiem visiem LVS standartiem bez maksas kā minimums LNB telpās ( tā vismaz kādreiz bija), nezinu kā Covid laikos tas ir organizēts ,jo klātienē LNB nestrādā ( un man jau gadus vismaz 10 nav ar LNB sakara).

dubis Reģ.: 21.10.2019
0 0 Atbildēt

LNB un RTU bibliotēkās ir bezmaksas, RTU pats esmu sēdējis un būries cauri priekš gala darbiem.

imzz Reģ.: 27.02.2015
1 0 Atbildēt

"Un tā tas ir, ka standartiem ir ieteicamais nevis obligāts raksturs, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi," -

No kapitālisma viedokļa ir tā, ka pasūtītājs līgumā pieprasa, lai izpildītājs objektu uztaisītu atbilstoši standartiem, jo tad viņam būs garantija, ka objekts darbosies, kā vajag. Piemēram, tas visai stingri attiecas uz elektrotīkliem, datortīkliem, radiofrekvencēm utt.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Te gan es gribetu piebilst, ka šajas nozarēs ar tiem standartiem iet ka pa kalniem, galvenā problēma ir straujais attīstības temps, un standarti reāli atpaliek no produktiem, konkrēti esmu čakarējies ar LACP (802.3ad) uz dzelžiem kuri mazliet apsteidza konkrētā protokola apstiprināšanu, un kā izrādijas visi LACP nav "dzimuši vienlīdzīgi". Nu jau gan var cerēt ka protokols un standarts ir pietiekami "pieaudzis" ka nu jau vairs problemu nevajadzētu būt (un tie dzelži jau varetu but izmesti).

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
1 0 Atbildēt

Labi. Pastudēju standarta organizāciju vēsturi, darbību, konstatēju, ka kļūdījos*, nosaucot to par komunistisku organizāciju. Patiesībā, tā ir īstena kapitālistiskā, kas radās pašā industrializācijas sākumā, kapitālismā sirdī, Lielbritānijā. Tajā laikā komunisma idejas bija tikai Kārļa Marksa darbos. Un uz tiem nopietni skatījās tikai Ļeņins.

Vienīgi brīnos, kāpēc komunists wala aizstāv kapitālismā veidojumu...

*es atzīstu savas kļūdas, jo esmu gudrs cilvēks un man neeksistē nekādas dogmas.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Varbūt problēma ir apstāklī ka pats nesaproti ko sauc par komunistu, komunistisku utml. un varbūt wala ir sociālists un nav tik dumjš kā dažam labpatiktu domāt ;)

iAuto Reģ.: 17.07.2001
1 1 Atbildēt

Sākam šķetināt to SIA Latvijas Standarts midzeni

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

WALA rakstīja: Varbūt problēma ir apstāklī ka pats nesaproti ko sauc par komunistu, komunistisku utml. un varbūt wala ir sociālists un nav tik dumjš kā dažam labpatiktu domāt ;)

Sociālists var būt tikai dumjš vai ļauns - t.i. sociālims tikai virspusēji šķiet labs, tādēļ arī tajā ietilpst noderīgo idioti koncepts. Bet varbūt Wala nav tik ļauns kā dažam labpatiktu domāt.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Izlasīju, bet šīs muļķības nav vērts komentēt!

P.S. Red. šo manu dikti "vērtīgo komentāru" pēc laiciņa "podā"!

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Standarti ir laba lieta, ja tos ir kas ievēro.

Tad, kad dega tās riepas Rīgā, izrādās, tur viss bija sakrauts pāris lielās kaudzēs.

Taču, ja palasa likumus un standartus, tad izrādās, ka kaudžu lielums, augstums, attālumi starp tām ir reglamentēti.

Tik nav, kas to savlaicīgi pamana.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Nelaime ir ka maz kas tos izlasa, man darbā ļoti bieži tas ļoti noderējis, un mājas būvniecībā un iekārtošanā arī attiecīgie standarti no dažādām pasaules malām arī, daži nav tieši izmantojami pie mums, bet tāpat vērtīgi ...

anonimikis Reģ.: 18.10.2002
0 0 Atbildēt

iAuto rakstīja: Sākam šķetināt to SIA Latvijas Standarts midzeni

Kāds LVS ar šo te sakars? Latvijā ir papilnam šādi un pat labāk apgaismotu gājēju pāreju. Pie tam attēlā redzamais variants nav tas labākais, jo izgaismo tikai ceļa daļu. Nav redzams gājējs, kurš taisās uznākt uz pārejas.

Varbūt vajag izbraukt kādreiz ārpus tā viena nolaistā kūrortpilsētas izstrādājuma?

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

raimondsm rakstīja: Standarti ir laba lieta, ja tos ir kas ievēro.

Tad, kad dega tās riepas Rīgā, izrādās, tur viss bija sakrauts pāris lielās kaudzēs.

Taču, ja palasa likumus un standartus, tad izrādās, ka kaudžu lielums, augstums, attālumi starp tām ir reglamentēti.

Tik nav, kas to savlaicīgi pamana.

Nejauc likumus un standartus. Likumi ir jāievēro, bet standarti - kā nu kurais. Ir kaut kādi obligātie, bet daļa ir brīvprātīgie. Ja Valsts vides dienests kantorim atļauju izsniedzot pieprasa ievērot standartu X, tad tam tas jāievēro. Ja ne, tad kāda viņam motivācija meklēt standartu un apgrūtināt savu dzīvi?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Nu nezinu, mana pieredze liecina ka patiesībā tie pamatīgi atvieglo dzīvi, un es labprāt dzirdētu kādu kuram tie būtu dzīvi apgrūtinājuši, un kā tas izpaudies !

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

Nesaku, ka visi standarti ir slikti/labi, jo noteikti atrodami gan tādi, gan savādāki piemēri.

Sliktu gribi? Tas pats Tīnūžu ceļš, kur 2 vai 3 vietās ir zīme ar norādi, ka ceļš ved uz Madlienu. Ceļazīmju standarts tāds un tāds paģērot uzrādīt zīmē tuvāko lielāko apdzīvoto vietu. Tad nu jāraksta to Madlienu, lai gan reāli no tiem visiem variantiem tikai 1 tā īsti jēdzīgi ved uz Madlienu, bet pārējie uz kaut kādiem ciemiem, no kuriem Madlienā gan nokļūt var, bet ne tuvu tik ērti, kā tajā vienā īstajā variantā.

Esmu dzirdējis, ka dažs labs kravas auto šoferis šādi esot izdarījies un bijis gauži nelaimīgs un dusmīgs.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Ok labs piemērs, tad diezgan pamatoti dusmīgi. Es laikam tik pieradis pie "padnoškām" uz ceļa, ka braucu pēc savām zināšanām kopā ar kaut kādu iepriekšēju iepazīšanos ar ceļu teiksim pēc google maps. Navigatoriem es ar tikai ārpus LV uzticos, jo citu iespēju nereti nav ...

darklight Reģ.: 29.10.2013
0 0 Atbildēt

Visi ceļi ved uz Romu! Bet caur Madlienu!

 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti