Sandis_UR rakstīja: probleema ir tajā, ka mācībniekiem nav jādomā pašiem par to kā vajadzīgajā vietā nokļut, jo viss tiek pateikts priekšā. Līdz ar to, kad pēc tiesību nolikšanas viņam jānokļūst no pukta A uz B, tad sākās bremzēšana un pārējo čakarēšana, jo reāli pilsētā jaunais gurķis bez citu palīdzības neprot orientēties.
IMHO CSDD eksāmens būtu jākārto šādi: gurķim CSDD izsniedz punktu vai adresi kurā viņam ar instruktoru ir jānokļūst un Rīgas karti, priekš orientēšanās. Un tad ja gurķis ir spējīgs aizbraukt no CSDD teiksim līdz Ogu ielai 4 un atpakaļ, tad varam uzskatīt, ka ielās iziet normāli apmācīts vadītājs.
Tā tiek priviliģēti rīdzinieki, kas visu mūžu dzīvo rīgā. A ja cilvēks rīgā dzīvo pirmo mēnesi?
Bucefals rakstīja: \"Īss izklāsts\":
Krievijā firma X ražo audio CD (ar izpildītāju ierakstiem).
Augšminētā firma X tirgo šos ierakstus, tai skaitā Krievijā un ES teritorijā reģistrētiem uzņēmumiem.
(Šī firma X ir izsniegusi Lietuvā reģistrētai firmai Y licenci reproducēt un tirgot izpildītāju ierakstus. Šī licence nav izņēmuma licence.
Firma Y pašas ražotos audio CD eksportē uz Latvijā reģistrētu firmu M un ir izsniegusi šai firmai M izņēmuma licenci savas produkcijas tirdzniecībai Latvijas teritorijā.)
Sākumā minētā firma X ir pārdevusi Krievijā reģistrētai firmai Z firmas X ražotos audio CD.
Firma Z eksportē augšminētos audio CD uz Latvijā reģistrētu firmu S.
Firma M vairākkārt ir apsūdzējusi firmu S par firmai M izņēmuma licences doto tiesību neievērošanu un līdzvērtīgas produkcijas tirdzniecību Latvijas teritorijā. Visas reizes firma M ir zaudējusi tiesā pret firmu S.
2006. gadā firmai S, ievedot no firmas Z iegādātos kompaktdiskus, Valsts Ieņēmumu Dienests konfiscēja daļu kravas noskaidrošanai \"vai kravā nav kontrafaktu produktu un autortiesību pārkapumu\".
VID atzina produkciju par kontrafaktu.
Šis lēmums tika pārsūdzēts tiesā. Šonedēļ notika tiesa, kura atstāja pieņemto lēmumu spēkā balstoties uz argumentiem:
...
(Smieklīgs arguments, betIespējams Krievijā ir bardaks (tas tika noformulēts tiesiski korekti);
Līgums starp Z un S nevar tikt uzskatīts par licences līgumu, jo firma X nav izsniegusi firmai Z licenci firmas X produkcijas tirdzniecībai ES teritorijā, tādējādi Firma Z neesot bijusi tiesīga eksportēt firmas X ražotos produktus uz Latviju (neskatoties uz to, ka šāda licence nav nepieciešama ne balstoties uz Krievijas Federācijas likumiem, ne arī pēc jebkadiem citiem likumiem. Kā arī neskatoties uz tiesai iesniegto no firmas X saņemto dokumentu, ka firmai X nav pretenziju par tās produkcijas izplatīšanu ES teritorijā)
Tādējādi Firmai nav topica sākumā minētajā likumā norādītās nepieciešamās licences Darba izmantošanai.
Preces legalitāti nav iespejams noteikt, jo mūsdienu tehnoloģijas viegli ļauj izgatavot no oriģinālajām neatšķiramas kopijas. Tapēc prece tiek uzskatīta par legālu vai kontrafaktu atkarībā no uzņēmuma, kas to eksportē.
Lēmumā firmai Y izsniegtā vienkāršā licence kļūdaini tiek uzskatīta par izņēmuma licenci, tāpēc tiek apšaubītas (noliegtas) firmas Z tiesības pārdot produkciju Firmai S.
Balstoties uz augšminēto, prece tiek atzīta par kontrafaktu. (Es saprotu, ka varētu būt jautājums par tiesībām preci tirgot, bet tas pēc manas saprašanas nekādi nepadara šos produktus par kontrafaktiem!)
...
Gan Krievijas, gan Eiropas (gan laikam arī Latvijas) likumdošanā ir punkts, kas paredz, ka Autortiesības tiek kontrolētas līdz pirmajai pārdošanas reizei. Tālākā apgrozībā prece ir tikai prece, par kuraā ietverto produktu autortiesību aizsardzību jau ir samaksāts pirmajā pārdošanas reizē. (Izņemot gadījumus, kad \"Darbus\" izīrē.) Tomēr šeit parādās pretruna, jo ES likumdošanā ir piebilde, ka autortiesības tiek uzraudzītas līdz pirmajai pārdošanai ES teritorijā. Līdz ar to firma S kļūst par pirmo pardevēju ES teritorijā, neskatoties uz to, ka šī produkcija jau ir izgājusi caur vairākam rokām ārpus ES.
20 dienu laikā jāpārsūdz un jāizdomā argumenti. Tapēc sākam ar mazumiņu un tas nu bija topica pirmais jautājums.
P.S. Manuprāt, ka VIDs nav tā iestāde, kas ir tiesīgs lemt šos jautājums.
(P.P.S. Runa nav par konkrētajiem >2000 diskiem, runa nav par sodu līdz 5000 Ls, bet gan par principu.
Ja tiesa VID prasību atzīst par likumīgu, tad pēc manas saprašanas 80 - 90% Latvijā iegādājamās ārpus ES ražotās audio produkcijas (pilni Rimi, Maximas utt.), kā arī lielāka daļa no visu datorspēļu produkcijas uzskatāma par kontrafaktu, atsavināmu un iznīcināmu. Firmai S ~25 gadus vecs bizness pa kāju... Un ne tikai šai firmai.
Tāpēc visas spīdošās, vai ne tik spīdošā idejas welcomētas. )
Lietas par VID un kontrafaktām precēm Administratīvajā tiesā nav retums, tāpēc paskaties, vai Senāts nav kādu vērtīgu atziņu devis līdzīgā lietā:
1)www.at.gov.lv/...
2)www.tiesas.lv/...