Skaidra lieta, ka nobraukumam IR nozīme. Ja turbīna vilks, teiksim, 250k km, sprauslas 300k u.t.t, tad ir taču svarīgi, vai par x naudiņām dabū reālu 120k km vai arī notītu 220k km...vienā gadījumā vēl kādus gadus vilksi bez bēdu, otrā jau dārgi remonti nav aiz kalniem. Tiesa, tas gan vairāk attiecas uz pajauniem autiņiem. Ja no Vācijas iedzen auto, kas tur 10 gadus ripinājies, stipri grūti ticēt tiem 180-200k km...tur jau tiešām stāvoklis.

Ir cilvēki, kas var atļauties. Ir tādi, kas uzskata, ka var (tas gan varbūt ne par 80k auto). Ja auto pirksi jaunu un lietosi ilgāku laika periodu, tas vērtības kritums vienmērīgi izlīdzināsies un ilgtermiņā tik dramatiski nebūs. Ja vēlies 2-3 gadus braukt, pāriet uz jaunu u.t.t. - nu tad maksā.

Pamēģini dot ziņu "Latvijas Valsts ceļiem". Viņu struktūrvienība skaņo arī Rīgas zīmes. Protams, vai kāds būs noskaņots meklēt šādu informāciju (grūti teikt, kā viss uzskaitīts - datubāze vai kā neērtāk), jo tāda īsta pamatojuma jau nav, manuprāt. Domāju, ka no RD Satiksmes departamenta nebūs jēgas. Google aktīvi filmēja, šķiet, 2011. gadā. Var pierādīt, ka zīme bija filmēšanas brīdī, bet ja runa tiešām par tiem 10 gadiem, tas neko nedos.

Par riepām un neuzmanību (it kā nav zināts, ka izbrāķēs) - nu tak riepas ir tā lieta, ko pats var kaut reizi gadā apskatīt. Nevajag pat lineālu vai bīdmēru, ir taču tie indikatori. Ja redzi, ka iet uz galu, sāc pamazām atlicināt naudiņu, ja rocība švaka. Ja zini, ka ir kā ir, pirms skates vari nočekot vēlreiz. Un tagad padomā, Msh, aizbrauc uz skati ar švakām riepām. Izbrāķē. Dabūsi vēlreiz braukt tos 2x50 vai cik tur km, dabūsi aizmaksāt atkārtoto skati. Sarēķini to visu un vai jau vismaz 1 riepa nesanāk?

Tiešām apbrīnojama kvalitāte. Tēva zapim kloķene noklājās pie, ja nemaldos, 160k Tiesa, tur bija ikgada motora apkope (pārlasīšana), tāpēc arī mazliet vairāk nobrauca

Kas tur nav forši? Manā gadījumā (škoda - attiecīgi no VAG) nevar sajaukt. Tas nav tā uz izjūtu, bet gan ļoti labi saprotami, kad un kas ieslēgts - vai 1x, vai 2x. Un vēl uz paneļa deg lampiņas. Varbūt kādam vecākam autiņam arī nedeg, bet pa ceļiem ar iedegtu pakaļējo miglu brauc nereti arī gana jauni. Vai nu cilvēkam ir dziļi vienalga, ko saslēdzis (jo vairāk, jo labāk), vai arī tiešām neatjēdz, ko slēgt (par tiem, kas ieslēdz visu).

Es vispār neizprotu lietoto riepu pircējus. Ja vēl kādā ss.lv par 5īti dabū, bet kad riepas sev meklēju, joka pēc paskatījos, cik tad prasa par tām lietotajām. Ne viens vien kantoris tādas 4mm par ~20 eur gabalā tirgoja (un ne jau kādus lielos izmērus). Ko man dod, ka tas ir Bridgestone, Michelin vai Nokian, ja tā riepa ir jau gana nodilusi, velns viņu zina, kur uzglabāta, cik ilgi, kādā stāvoklī u.t.t. Ja vēl ierēķina to, ka tie atlikušie 4mm arī drīz nodils, būs atkal jāmaina un atkal montāžas izdevumi, tad cena vēl palielinās. Tad jau labāk paskatīties kādu lētā gala riepu. Negribētos ticēt, ka svaiga tāda nebūs labāka par savu mūžu nodzīvojušu kādreizējo premiumu.

Jā, traki gan. Padsmit minūtes pagājušas, bet neviens vēl nav konstatējis, ko darīt...

Diezin kāpēc mūsu cilvēkiem teksts "ražots Ķīnā" izraisa ne tās pozitīvākās emocijas? Internetā var pameklēt un atrast rakstus par to, kā cilvēks kārotā, piemēram, X5 vietā nopircis ķīnīzeru Hvaņdžiņhuj X6 (līdzīgs pēc skata, bet 5x lētāku) un kā tas X6 izskatās pēc gada.

+ vēl tas, ka par šiem elektromobiļiem n-tajās vietās raksta - bezizmešu transportlīdzekļi... kāda starpība, motors auto priekšā, pakaļā, vai 1km taļāk TECā? Bet pilnīgi nopietni liekas, ka daļa cilvēku tam tic un te jau rodas zināmas šaubas par cilvēku saprātu.

Vārds vietā. Rekur tepat augstāk cilvēks uzrakstīja, kā polises cena izmainījās, bet nu tak ir mums eksperts, kas zina labāk, ka starp divām sūdīgām BM klasēm atšķirība ir vien 30 eur. GB12 jau varētu pakomentēt, bet lai jau trollim prieks troļļot tālāk un lielīties ar savu augstāko matemātiku.

Bija aktuāls jautājums pirms kāda gada. Tēvam vecās vasarenes gāja uz beigām, gribēju uzdāvināt jaunu komplektu, taču bija šī pati problēma - laukos pavasaros/rudeņos pagrūti iebraukt, aizbraukt uz ābeļdārzu pēc ābolu kastes arī nesanāk - gludās vasarenes šādiem apstākļiem bija par švaku. Tad nu meklēju vasarenes ar rupjāku protektoru, bet liekas, ka tādu nav. Vismaz neizdevās atrast. Nopirku vissezonas. Tēvs gluži laimīgs brauc un sūdzējies nav. Vēl ir variants līdz galam kaut nobrauktās ziemenes, ja tādas ir. Protams, uz asfalta droši vien vasarenes būtu labākas, bet ja regulāri jānorokas dubļos vai arī jānes paunas savu kilometru tāpēc, ka ar gludām riepām nevar piebraukt, tad varbūt tiešām ir vērts padomāt par rupjo protektoru.

Paziņam ar matemātiku viss labi. Cits jautājums - kā Tev. Gan cilvēks zināja, cik par savu 4. klasi maksā (un noteikti ne maz) un cik liela laime varētu būt, ja dabūtu 2. klasi. Tie gadi, kamēr no 2. klases tiks līdz 6. - domāju, viņš tur vēl krietni vien pārmaksātu.

Michelin X-ice XI3. Pēc divām ziemām bija ap 15k nobraukti (pārsvarā kruīzējot pa tīru asfaltu) un bija kāds ~1mm nost. Biju pārsteigts gan. Reklamē, ka 60k varot nobraukt un liekas, ka faktiski tas IR izdarāms pat bez steriliem laboratorijas apstākļiem. Par riepām kā tādām - sniegā feini, pa sausu ledu arīdzan. Uz mitra asfalta liekas, ka mazliet ar saķeri ir problēmas, bet nu saprāta robežās. Uz slapja ledus - nu te grūti vērtēt. Neesmu vēl braucis ar tādām riepām, kas man šajā pozīcijā liktos dikti krietnas Bet uz tāda uzsaluša ceļa - gluži labi. Tas tā - lielākoties vērtējot braucienus ārpus pilsētas attiecīgā ātrumā. Pilsētā - gluži labi jebkādos apstākļos. Varbūt tāpēc, ka man nav tā neadekvātā platuma.

Man atkal subjektīvi liekas, ka taisni mazāk.

Manuprāt, cena vienāda īsti nebūs. Ziemenēm būtu jābūt dārgākām, vien jautājums - ja tās riepas netiek brauktas ziemā, kad tad? Ja liekam uz 1. decembri un ņemam nost 1. martā un vēl ierēķinām ziemas nobraukumu, kas parasti ir mazāks kā citos gadalaikos, cik tad pa ziemu nodilst? Un tā uz balkona saulītē glabājam 20 gadus un stāstam čomiem par vēl lielisko 7,23534 mm protektoru...

Esmu braucis aizmugurē Opel Tigra un pat ne aiz šofera, bet aiz īsākās blakussēdētājas. Aizmugurē biju viens, iekārtojos max. ērti, bet pēc 200 km ārā bezmaz pats izkāpt nevarēju - kājas bija samērā mīkstas... Bet idejiski aizmugurē var ievietoties 3 cilvēki - auto 5 cilvēku ģimenei.

Katrs izklaidējas pa savam. Par to izmēru - es te nesen vienam Jazzam garām gāju. Nu neticu, ka tur iekšā tās vietas var būt TIK daudz. 1-2 braucējiem varbūt, bet ģimenei - apšaubu šī pasākuma lietderību.

Nē. Tāpēc iepriekš pieminētajos gadījumos ar noskrāpētiem bamperiem cilvēki nereti mēģina sarunāt un kaut ko sapiķot cietušajam. Ja viņš ir ar mieru - visiem labi. Pazīstamam bija ~6. klase un uztaisīja negadījumu. Pēc tam vēl neveiksmīgi sanāca uztaisīt vēl vienu un tur nu viņš cietušajam (gluži skramba nebija) mīļa miera labad noskaitīja kādus 300 eur. Pat nerēķināja, jo saprata - lētāk būs, nekā čakarēt jau tā ne to labāko 4. klasi.

Neticēsi, bet ir tiešām daudz ceļu, no kā varētu atteikties. Protams, lielākoties tie ir zemākas kategorijas. Ciems, uz kuru ir viens valsts ceļš, viens pašvaldības ceļš un vēl turpat viens meža ceļš. 3 ceļus uzturēt - liekas, tā ir izšķērdība, bet tajā pašā laikā teikt - lai iet tas meža ceļš - tā arī var nesanākt. Kocinieks krausies un pēkšņi pa ceļu brauks operatīvais transports, kas garām netiek - ko tad? Tad vēl ir dažādi citi ceļi, kam varētu pievienot savienojumus ar kaut kādu citu ceļu, bet netiek speciāli taisīti - lai novērstu malumedības, nelegālo mežizstrādi, robežas šķērsošanu u.tml. Ir vēl dažādi ceļi uz kādreiz svarīgiem objektiem, kas vairs neeksistē - rūpnīcas, dzelzceļa stacijas u.tml. Tā ka lieta ir visai sarežģīta... Faktiski valstij būtu jāpārvalda galvenie un reģionālie ceļi, kā arī daļa vietējo (savienojumi novadu/agrāko rajonu robežās, savienojumi ar skolām/medicīnas iestādēm), bet pārējie vietējie jāatdod pašvaldībām, kā tas faktiski visur Eiropā arī tiek darīts. Tās tad uztur tos pēc saviem ieskatiem - nereti uz vietas labāk zināms, kur un ko vairāk vajag. Tiesa, tam visam vajadzētu zināmu finansējuma pārdali starp valsti un pašvaldību, vien ja vietējiem ceļiem naudas īsti nav valstij, tad pašvaldībai neko dižu arī neiedosi...

Tukši klaigāt jau var, bet cik Tu esi interesējies par tiem betona ceļiem? Izmaksas, ērtība, tehnoloģija, klimatiskie apstākļi? Pašreiz Eiropā ir novērota tieksme no tiem mēģināt tikt vaļā un vienīgi poļi atzinuši šos par labu esam, bet viņiem arī noteikti tāpēc, ka vietējais cementa ražotājs presē. Tas, ka izmanto nozīmīgos augstas intensitātes ceļos, tas ir cits jautājums, bet vai mums tādi maz ir?

Tātad, ja atnāk spēcīgs un 140kg smags lauku paps no vienīgās viensētas, uz kuru vienīgo ved ceļš, tad tas ir arguments to nosaukt par ļoti būtisku ceļu?

Tas pats cilvēks no savas un kolēģu pieredzes zināja uz pirkstiem skaitāmus gadījumus, kad saņem radaru pavēstes. Visticamāk, padaudz butaforiju, varbūt arī ārzemniekiem nesūta, kas zina. Tevi, protams, par šādu apstākļu nezināšanu vainot nevar, bet tie, kas tur braukā regulāri, zina mazliet vairāk un attiecīgi pielāgojas.

Kā man teica viens tālbraucējs, kas Poliju gana bieži mērojis, viegli varot pateikt, kurš tajā valstī bieži brauc un kurš ne. Tie, kas nomet līdz 50 km/h ir tie, kas reti. Tie pārējie jau piešāvušies (t.sk. ārzemnieki) un bremzē reti, jo miesti no vienas vietas. Vieglāk un lētāk esot šad tad samaksāt vietējam policajam, ja noķer.

Var piekrist, ja runā par privāto transportu. Ja runa par komcerctransportu (fūrēm), tad tur maz domā par to, kā izskatīsies auto, bet par to, kā lētāk no punkta A pārvietot preci uz punktu B. Tur ekonomija būtu tiešām no svara. Arguments pret šo dīzeli+gāzi ir tāds, ka faktiski jau pārvadātāju firmu šefi nav idioti un viņi izmaksas mēģina samazināt. Ja jau reiz viņi šo lielisko sistēmu neizmanto (nekas jauns tas nav), tad acīmredzot tur ir kāds zemūdens akmens - varbūt sistēma dārgi uzturama, varbūt neērta, varbūt ietaupījums nav tās jāšanās vērts. Liekas, ka par šo runāju ar vienu tālbraucēju, kam bija atzīstamas tehniskās zināšanas. Viņš arī izteicās negatīvi, vien nu jau neatminu, kas tur bij par vainu.