Kompaktklase ir izaugusi gana liela. Ja trešajā golfā man aiz sava auguma bija grūti ilgstoši nosēdēt, tad piektajā un vēlāk jau daudz ērtāk. Golfs kā konkrēts piemērs, bet arī kopumā skatoties citus modeļus tad un tagad.

Bet, ja aizmugurē nav paredzēts nevienu sēdināt, tad jau par vietas un ērtību trūkumu nav īsti ko sūdzēties ne mazajā, ne kompaktajā klasē.

Renault Clio bija vieni no labākajiem beņķiem, kādos sēdēts, ja skatāmies starp šīs klases un arī kompaktklases automobiļiem. Tas tai mašīnā varens pluss. Patika 90 Zs dīzelis - sparīgs gan pilsētā, gan arī uz šosejas, vienīgi paskaļš. Taču salonā daudz lielāku troksni rada vēja šalkoņa, nevis dzinējs.

Moller Krasta attieksme gan bija korekta. Uzreiz piedāvāja doties testa braucienā. Auto ar interesējošo dzinēju gan nebija uz vietas, taču teica, ka dos ziņu, kad interesējošais tiks atvests. Tā arī bija - pēc apmēram divām nedēļām zvanīja un teica, ka auto ar interesējošo dzinēju klāt. Sanāca būt pirmajam, kas ar to brauca. Un tad, kad tika teikts "jā" vārds, tad nepilns mēnesis līdz atveda un sagatavoja pārdošanai iecerēto vāģi. Plus palīdzēja atrast izdevīgākos finansējuma un apdrošināšanas noteikumus.

Tikko tik iebraukts!

Man pirmajos trijos mēnešos jau bija pāri 10 000 km. Bet nu vairāki izbraucieni pa Somiju un Baltijas valstīm to odometru nedaudz paātrināja. Pēc pirmā gada bija apmēram 33 000 km.

Piekrītu!

Dažkārt arī pabrīnos, ka nepārredzamos līkumos ir raustītā līnija, piemēram vairākās vietās uz Rīgas apvedceļa.

Un marasms ir arī A9 no Apšupes līdz Anneniekiem, kur pēc rekonstrukcijas nepārtrauktās ir sakrāsotas ļoti labi pārredzamos posmos.

Pagājšnedēļ biju līdz Tallinai. Pa ceļam vien fotoradari, nevienas policijas ekipāžas. Varbūt netrafarētās bija, bet neko tādu aizdomīgu nemanīju. Lielākā daļa brauc 90-95 km/h pēc GPS. Fūres arī, līdz ar to samazināta nepieciešamība apdzīt. Protams, pa kādam ātrākam skrējējam gadījās, bet nebija gadījumu, kad apdzīšana radītu kādu īpašu bīstamību. Ā nē, viens fūrists izpildījās, šaurā vietā apdzenot vienu auto ar baltkrievijas numuriem, kas ceļa remonta zonā brauca ar atļautajiem 70 km/h. Bet citādi satiksme ļoti mierīga. Pārbraucot robežu Latvijas pusē, tas stresa līmenis uz ceļiem ir augstāks. Un Latvijā trako ne vien auto ar LV numura zīmēm, bet arī ar EST un FIN.

Vēl gan Igaunijā, gan Latvijā novēroju fūristu niķi neatstāt pietiekoši lielu distanci vienam no otra. Gribot negribot vienā piegājienā abas divas vai visas trīs fūres jādzen, ctidādi jāspiežas iekšā un jāliek bremzēt.

Ar dīzeli jau šāds ir ierasts patēriņš, bet pusotru līdz divām tonnām smagai kastei šādus ciparus negadās pārāk bieži redzēt. Šajā gadījumā klimata kontrole darbojās ar visu kondicionieri un nekādi citi ekonomiskas braukšanas specpasākumi netika veikti, kā tikai kruīzs ar mīnus 10 km/h, nekā parasti braucu.

Bet iebraucot Latvijā un turpinot tādā garā, patēriņš atgriezās pie 5.7 l, kas gan arī ir mazāk, nekā parasti. Varbūt Igaunijā asfalts ar mazāku rites pretestību

Pērnava - Salacgrīva sanāca vēl interesantāk. Ar tukšu auto kruīzā uz 96 kmh pēc gps sanāca 4,6 l uz 100 km. Baigi ātro gan to patēriņu sabojāt, kādu straujāk apdzenot. Beigās trīs fūres pēc kārtas apdzinu un uzlēca uz 4,8 l/100 km

Iepriekš esmu testējis pēc bākas metodes, un dačikam būtiskas atšķirības nav.

Izskatās, ka igauņi pagarina automaģistrāli no Tallinas uz Pērnavy. Šobrīd paplašinās no esošās maģistrāles (pagrieziens uz Haapsalu) līdz gandrīz Kohatu ciemam. Vienā vietā dzīvnieku pāreju montē. Vai nu arī blakus šosejai Rail Baltica gatavo, bet pirmais variants ticamāks.

P.s. No Pērnavas līdz Tallinai uzdtādīju vidējā degvielas patēriņa rekordu - 5.4 litri/100 km ar pilnu mašīnu. 1.4 TSI ar 98.miles. Ātrums kruīzā caurmērā 90kmh pēc gps, remonta posmā 70 kmh

Nu tur tā. Piemēram, kontroles punkts uz A9 starp Anneniekiem un Kaķeniekiem ir pirms/pēc straujākiem līkumiem, kad pēc tiem nav uzņēmuši ātrumu vai pirms tiem jau bremzē (atkarīgs, kurā virzienā brauc).

Nupat skaitīju:

Rīga - Saldus - ātrums pēc GPS 100 km/h (kruīzs). Mani apdzina 1, es veicu 11 apdzīšanas, apdzenot 14 transportlīdzekļus (vienā reizē apdzinu 3 auto, vienā divus).

Atpakaļceļā ātrums pēc GPS 110 km/h (kruīzs). Mani apdzina 1, es veicu 12 apdzīšanas, apdzenot 16 transportlīdzekļus (izveidojās kolona pēc Lielupes tilta un līdz līkumam pie Brīvkalnu trases gribējās apdzīt).

Tas, ka mani apdzina tikai viens, tiešām liecina, ka ašo skrējēju ir maz. Vai nu ir tādi, kas brauc ar 110 km/h un mēs viens otru nesastopam vai sastopam reti, vai arī visi brauc 90-100 km/h robežās.

Te gan šīs statistikas subjektīvā puse - satiksmes intensitāte. Šāds pat maršruts dienas gaišajā laikā ar 110 pēc spidometra vienā vai otrā virzienā laiku pa laikam tiek pieveikts arī ar uz pusi mazāk apdzīšanām un apdzītajiem transportlīdzekļiem.

Ja apgriešanās iespējama tikai vienā virzienā, tad to parasti daru pa lielāko radiusu, lai veiklāk. Bet, ja iespējams apgriezties arī no pretējās puses tad pa mazāko radiusu, lai nemaisītu viens otram, ja arī no pretējās puses grib apgriezties.

Bieži vien konflikti sanāk krustojumos, kur iespējams gan apgriezties, gan griezties pa kreisi, piem., Barona X Aspazijas. Tur regulāri visādi brīnumi un purns purnā situācijas + tramvajs visam pa vidu. Bet savstarpēji saskatoties, viss tiek atrisināts. Taču gluži normāla situācija tur nav.

Un, ja tik daudzi autovadītāji ziņo, ka pastiprināta policijas kontrole nav bijusi jūtama, tad par cik šis skaitlis pieaugtu, ja tie reidi būtu bijuši vēl uzskatāmāki?

Vidzemes šoseja regulāri. Tur, kur divas šosejas katrā virzienā, tur ar saviem 110 ilgstoši kreisajā joslā labāk neatrasties. Un tad jau tālāk starp Siguldu un Cēsu viaduktu arī regulāri daudzi nervozi skrien garām - nervozi, jo līkumots un citādi nepārredzams ceļš, tad nu visādus pigorus taisa.

Arī Daugavpils šoseja līdz Ogrei - ir vieta kur daudzi iemin grīdā. Par Jelgaveni nerunāsim, lai gan tur policija bieži uzpasē.

Katrā ziņā, ja ikdienā kolona brauc ar 100 km/h, tad noteikti atradīsies kāds nepacietīgais, kas ies garām. Sestdien no tiem pašiem Melturiem līdz Siguldai kādu septiņu auto kolona vēsā mierā atripoja. Vienā vietā gan uz kādu kilometru sabremzējās, jo kādam priekšgalā vajadzēja nogriezties, bet nezināja īsti kur. Pēc tam Siguldas luksoforos kolona izšķīda.

Pirms nedēļas ar iepēros tajā Rīgas HES (no Salaspils puses) sastrēgumā. Likās, ka būs baigā stāvēšana. Bet nē - tur max. 5 minūtes bija jāstāv, un tad tā visa garā rinda ar vienu reizi izbrauca.

Mokkas tagad arī aprīkotas ar radariem un videokamerām. Šad tad redzu, ka ar Mokku ceļmalā kāds apturēts.

Labie skati uz Latvijas ceļiem šajās dienās - sievas ved savus pagurušos vīrus/draugus mājās. Bet līdz ar to satiksme ir neierasti mierīga, uz šosejām visi kolektīvi brauc ap 100 km/h bez liekām skriešanām un apdzīšanām, ieturot distanci. Vai sievietes pie stūres būs atslēga kulturālai satiksmei?

Vakar un šodien nobraucu kopā ap 500 km Vidzemes virzienā - policijas nekur nebija.

Par Tiguanu un augsto sēdpozīciju runājot - jā, ir citādāka sēdēšana, nekā Golfā, bet ne ievērojami augstāk. Piemēram, ja stāvu blakus krustojumā, tad Golfam loga līnija un stūres augstums ir vien nedaudz zemāks, kā Tiguanam. Neteikšu, ka uz priekšu redzu ievērojami tālāk. Pat RAV4 blakus liekas daudz augstāks.

Toties klīrensu sešu centimetru starpību (Golf vs. Tiguan) gan var just, un tas manuprāt ir lielākais krosovera ieguvums. Arī RAV4 ir par 4 cm zemāks.

"5) Šito variantu es jau izskatīju - atsevišķu dižās pilsētas idiotu dēļ nav jācieš visiem. Man vai nu velosipēds ir spējīgs no sava maksimālā ātruma apstāties kādu 10 metru distancē, vai arī es braucu uzmanīgi [ar trīsriteni es vairākus mēnešus nobraucu ar simboliskām bremzēm]."

Re, kur Tu ar savām simboliskajām bremzēm esi dzīvs piemērs stulbai rīcībai, kura var radīt tādas sekas, kas izmaksās krietni vairāk, nekā 29 eur gadā.

Pievienojos viedoklim, ka ir interesanti uzzināt un sekot līdzi VWfana interesantajai un kolorītajai pieejai attiecībā uz automobiļiem, kas atšķiras no citu autovadītāju paradumiem. Un VWfans tiešām dalās savā pieredzē, nevis to uzspiež kā vienīgo patiesību, kā daži citi foruma dalībnieki.

Protams, ir jautājumi, kur mūsu viedokļi nesakrīt - katram ir savas metodes, kas strādā un kas nestrādā un savs pamatojums rīcībai. Ir interesanti lasīt citu pieredzi, kas atšķiras no paša piedzīvotā. Visvairāk patīk VWfana nelokāmība, kad lielākā daļa foruma biedru cenšas viņu pārliecināt par pretējo.

Jā, tas dzinējs ir atsaucīgākais augstos apgriezienos, bet šosejas režīmā kādus 1 000 apgriezienus mierīgi varēja nomest un tā mašīna tāpat turpinātu iet, + būtu mazāks troksnis.

Agrāk braucu ar septītās paaudzes Honda Kivič ar 1.6 atmosfērisko, kam arī gara kārba un vislabāk darbojas augstos apgriezienos. Bet, ja uz šosejas ar piekto (pēdējo) ātrumu ap 100 km/h turas 3 500 apgriezieni, tas šķiet par daudz. Ja būtu sestais - gaitu turētu labi, venīgi tik strauji nevarētu paātrināties. Ieliktu piektajā vai ceturtajā un viss notiktu - ar paātrināšanos un apdzīšanu ar nerastos problēmu.

Tagad uz sitiena nevaru atrast punktu par to, ka ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības paļauties, ka citi ievēros noteikumus. Vai tāds vēl ir - varbūt pārfrāzēts, vai arī izsvītrots?

Protams, vietā visādas parunas, katrs pats savas laimes kalējs un sargi sevi pats un Dievs tevi sargās.

Taču satiksmes organizācija ceļu remontu un uzturēšanas darbos ir zem katras kritikas! Sākot no tādiem sīkumiem, kā otrādi uzliktiem ceļa stabiņiem - šķērsli apbraukt pa vienu pusi, bet tas uzlikts otrādi, nejēdzīgi norādītiem apvedceļiem, visbeidzot līdz šim gadījumam, kad traktors kreisajā joslā pļauj zāli, vai neapgaismots gaziks starp divām joslām metina trolejbusu vadus u.c.

Šajā gadījumā satikās trīs - traktorists, kurš negarantēja drošību, vieglā auto vadītājs, kurš neparūpējās par savu drošību, kā arī ceļa pārvaldītājs, kas nenodrošināja satiksmes dalībnieku drošību uzturēšanas darbu laikā.

CSN 25. Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi:

25.3. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji);

CSL 6.pants. Ceļa pārvaldītāja pienākumi

1) nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā;

2) organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā;

3) nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai;

4) nodrošināt, lai tiktu izanalizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju;

5) kontrolēt ceļa darbu veikšanas kārtību;

8) atlīdzināt personām zaudējumus, kuri tām radušies šo pienākumu neizpildes gadījumā.

Protams sīki smalki jāvērtē notikušā apstākļi, taču manuprāt galvenā atbildība šajā gadījumā jāuzņemas ceļa pārvaldītājam, kas neizpildīja virkni Ceļu Satiksmes likumā minētā.

Cik ar mazauto ir braukts, tad tās mēbeles gariem braucieniem nav pārāk piemērotas, jo visbiežāk iztrūkst kāju atbalsta. Protams, ar Jazz varētu tālos ceļojumos braukt - why not, bet tam ir arī piemērotāki vāģi. Btw, kā tam ar skaņas izolāciju?

Ja par krēsliem, tad ļoti patika Renault Clio beņķi - vot tajos gan varētu braukt un braukt.

Teiksim tā - izbrīns par krosoveru popularitāti būtu daudz pamatotāks valstīs, kur pat mežu un lauku ceļi lielākoties ir līdzeni, kā dēlis. Bet ja mums pat galvaspilsētas centra maģistrālā iela (Čakene) ir drīzāk līdzīga arumiem, tad noteikti izvēlēšos krosoveru - it īpaši, ja tas vadāmībā neatšķiras no kompaktklases nekrosovera.