Mūsu ceļi – bagātība un sāpe - 1.daļa 4

 
Atis Jansons, „Latvijas Avīzes” žurnālists | 16.jūnijs 2013 14:37

Viens no mediju visvairāk plucinātajiem tematiem – Latvijas ceļi. Diemžēl – kā jau tas pie mums gadās – diezgan nervozi un framentāri plucināts. Vēloties dot jums iespēju problēmas pārzināt un tad racionāli apspriest, publicējam plašāku rakstu no „Latvijas Avīzes” gadugrāmatas 2012.

Atis Jansons

Latvijas ceļi, no dienas dienā uz riteņiem ritināti, paslavēt aizmirsti, kad mērķis itin labi sasniegts, toties regulāri lamāti un pelti – kādi tad tie īsti ir? Un kādi būs, kad pie stūres sēdīsies mūsu dēli un mazdēli? Tāds šī raksta temats.

Visu mūžu galvenokārt par automobīļiem rakstījis un ceļus vienkārši pieņēmis tādus, kādi tie ir, pabāzu degunu šīs pasaules aizkulisēs un sapratu – bez profesionāliem padomdevējiem neiztikt. Tādēļ visā turpmāk teiktajā līdzās citātiem no drošiem statistikas avotiem un dokumentiem būs sarunās ar Latvijas Valsts ceļu tehnisko direktoru Valdi Laukšteinu, ilggadēju Smiltenes 8.CBR vadītāju, tagad aktīvu pensionāru (lektors, eksperts, konsultants) Juri Anitenu, biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētāju Zigmāru Brunavu, „Valsts mežu” meža infrastruktūras plānošanas daļas vadītāju Jāni Bunķi un citiem profesionāļiem gūtas atziņas. Daudzviet citēšu viņu teikto, kā saka, vārds vārdā. Uzrakstīto kopumā ekspertiem rādīšu un, ja vēlēsies, viņi savu precizējošu viedokli nobeigumā paudīs.

Un nu – uz priekšu!

Vai Latvijā ir pietiekami daudz ceļu?

 

Valdis Laukšteins atbild zibenīgi – jā, ir pietiekami. Un citē oficiālu valdības dokumentu – „Transporta attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013. gadam”, kurā teikts: „Latvijas autoceļu tīkla blīvums ir 1,077 km uz 1 km2 ko var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un teritorijas lielumu.”

Pietiekami, tātad. Bet kā salīdzinājumā ar pasauli? Lūk, tabula (avots – www.nationmaster.com). Mūs mazāk interesējošas valstis izlaistas.

Vieta 

Valsts

Ceļu km uz 100 kv. km platības

Uzskaites gads

1  

  Monako

3850  

2007 

2  

  Malta

704.7  

2005 

12  

  Ungārija

210.38  

2007 

15  

  Slovēnija

190.96  

2007 

16  

  Vācija

180.51  

2007 

17  

  Šveice

172.85  

2007 

18  

  Francija

172.46  

2007 

19  

  Anglija

172.41  

2007 

20  

  Dānija

168.05  

2007 

22  

  Čehija

162.9  

2007 

23  

  Itālija

162  

2005 

26  

  Spānija

132  

2003 

26  

  Īrija

132  

2003 

28  

  Igaunija

128.31  

2007 

29  

  Austrija

127.82  

2007 

30  

  Lietuva

123.61  

2007 

31  

  Indija

111.55  

2007 

32  

  Latvija

107.89  

2007 

36  

  Zviedrija

94.84  

2007 

37  

  Portugāle

89.8  

2005 

38  

  Slovākija

89.24  

2006 

39  

  Grieķija

89  

2005 

40  

  Polija

82.8  

2007 

41  

  Izraēla

80.97  

2007 

43  

  ASV

68  

2005 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mēs šajā rādītājā tiešām neizskatāmies slikti. Pārspējam Ameriku un Zviedriju. Varenā Vācija nav pat divkārt pārāka. Mikrovalstiņas neskaitās. Pārsteigums pirmajā mirklī šķiet  Ungārijas augstā vieta. Drīz to izskaidrosim (izrādīsies, ka šīs valsts ceļu tīklam ir dzaudz kopīga ar mūsējo).

Kopumā – ceļu tiešām pietiek. Jau ar to pietiek, kas mantots no padomju laikiem. Tādēļ pēdējos 20 gados daudz jauna būvēts nav. 90. gadu sākumā tika pabeigts Jelgavas apvedceļš. No 2005. līdz 2008. gadam tapa Saulkrastu apvedceļš un A12 posms Nirza – Ploski. Pašlaik tiek būvēts (finišs 2014. gadā) A12 posms ludza – Nirza un P80 posms Kranciema karjers – Krape – Koknese.

Kvantitatīvā pietiekamība un taupība ir arī nākamo gadu jaunbūvju trūcīgā saraksta iemesls. Plānota tiek vien Ķekavas apvedceļa izbūve, otrās brauktuves posmos Priedaine – Sloka un Baltezers – Saulkalne.

Kvalitatīvā struktūra

Drusku palepojamies, laiks kļūt domīgiem... Nākamā tabula (ņemta no „Valsts ceļu” mājaslapas) rāda sekojošo – tikai piektā daļa (no tās kilometru bagātības, kas ļauj labi izskatīties pirmajā tabulā) Latvijas ceļu un ielu ir ar melno segumu.

Autoceļi

Ar melno segumu, km

Ar grants/šķembu segumu, km

Kopā, km

Valsts autoceļi

     

Galvenie autoceļi (A)

1622,228

-

1622,228

Reģionālie autoceļi (P)

3997,432

1322,469

5319,901

Vietējie autoceļi (V)

2518,903

10706,248

13225,151

Pašvaldību autoceļi

     

Autoceļi

1019,199

30412,82

31432,019

Ielas

4418,675

3162,526

7581,201

Citi ceļi

     

Meža ceļi

20

6975

6995

Māju ceļi

500

3000

3500

Kopā ceļi un ielas

14096.437

55579.063

69675.5

Ja salīdzinam sevi ar pasauli šādā spogulī, aina vairs nav tik optimistiska.

 Ceļi ar asfalta segumu

Vieta  

Valsts

Asfaltētu ceļu kopgarums (km)

Uzskaites laiks

 1  

  ASV

4,374,784  

2008 

 5  

  Francija

951,500  

2006 

6  

  Krievija

776,000  

2009 

7  

  Spānija

681,298  

2008 

8  

  Vācija

644,480   

2008 

9  

  Itālija

487,700  

2007 

10  

  Kanāda

415,600   

2008 

11  

  Anglija

394,428  

2009 

12  

  Austrālija

341,448   

2004 

14  

  Polija

295,356  

2008 

17  

  Ukraina

165,820   

2009 

 18  

  Zviedrija

139,300   

2008 

 20  

  Čehija

128,582   

2008 

23  

  Beļģija

119,079   

2006 

24  

  Grieķija

107,895   

2005 

25  

  Austrija

107,262   

2006 

26  

  Holande

104,850   

1999 

36  

  Ungārija

74,993  

2010 

38  

  Dānija

73,197   

2008 

39  

  Norvēģija

72,033  

2007 

40  

  Lietuva

71,563   

2008 

41  

  Šveice

71,384   

2009 

42  

  Portugāle

71,294   

2008 

45  

  Rumānija

60,043  

2008 

49  

  Somija

50,914  

2009 

54  

  Bulgārija

39,587   

2008 

55  

  Slovēnija

38,873   

2008 

56  

  Slovākija

38,085   

2008 

59  

  Igaunija

34,936   

2009 

62  

  Kuba

29,820   

2000 

79  

  Latvija

14,459   

2010 

Varam, protams, šo absolūto skaitļu trieciena smagumu censties mazināt tos relativizējot, dalot kilometrus uz platību, uz iedzīvotāju skaitu. Tomēr – šajā rādītājā esam vāji. Pat salīdzinot ar tuvējiem kaimiņiem. Grants ceļu mums daudz. Tie gan nemaz nav tik slikti vai primitīvi, kā mēdz iztēlot reālam progresam pa priekšu aizskrējušie. Bet par to mazliet vēlāk. Asfalta maz. Un esošo būtu jāsaudzē, lai proporcija starp melniem un baltiem ceļiem vēl tālāk nepasliktinātos. Kā veicas šajā jomā?

(turpmāk vēl)

Vēl par šo tēmu lasi portālā iAuto:

 
4 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
es 16.jūnijs 2013 17:06
4 0 Atbildēt

Nezinu vai ceļu tīkla blīvumu noteikt šādā veidā būtu korekti. Drīzāk vajadzētu rēķināt ceļa km pret valsts iedzīvotāju skaitu.

Tai pašā ASV ceļu blīvums ir mazs, jo ir lielas neapdzīvotās platības. Bet toties kādi ceļi!!!

DekstersFF 17.jūnijs 2013 13:41
2 0 Atbildēt

Kaut kur tikko internetā bija tieši km skaits pret iedzīvotāju skaitu aplūkots un tur nu mēs esam tabulas augšgalā.

Latvijā ceļi ir sabūvēti tik vien haoticki cik vien visādas varas varējušas.

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Iesaka eksperts: no kā jāuzmanās autovadītājiem pavasarī? 1

Varētu šķist, ka pavasarī, kad nokusis sniegs un kļuvis gaišāks, par ceļu satiksmes drošību var raizēties mazāk. Taču arī pavasarī ir vairāki būtiski faktori, kas jāņem vērā, lai droši un bez raizēm nokļūtu iecerētajā galapunktā, tāpēc Swedbank kopā ar Drošas Braukšanas Skolas direktoru Jāni Vanku sagatavojis padomus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, pārvietojoties ar auto pavasarī. Lasīt vairāk

 

Frānsisa Skota Kī tilts pēc avārijas - postījumu apmērs (+ VIDEO) 16

Vakar pēc kravas kuģa DALI ietriekšanās sagruva Frānsisa Skota Kī tilts ASV ostas pilsētā Baltimorā. Drona lidojums ļauj novērtēt katastrofas apmērus, sagrauto tiltu un cietušo kuģi. Lasīt vairāk

 

KEM plāno paplašināt atbalsta programmu elektroauto un hibrīdauto iegādei 18

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno paplašināt atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto un hibrīdauto iegādei, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti