Valdība atbalsta Ceļu satiksmes drošības plānu 23

Valdība šodien atbalstīja Ceļu satiksmes drošības plānu 2017. līdz 2020.gadam, kura pasākumiem nepieciešami 14,17 miljoni eiro, aģentūra LETA uzzināja ministru kabinetā.

Satiksmes ministrija (SM) uzsver, ka ceļu satiksmes drošība skar ikvienu valsts iedzīvotāju. Salīdzinot Eiropas Savienības dalībvalstīs ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku par bojāgājušajiem un cietušajiem, bojāgājušo un cietušo personu skaits Latvijā joprojām ir būtiski lielāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ceļu satiksmes drošības plāns 2017. līdz 2020.gadam ir izstrādāts atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014. līdz 2020.gadam (TAP2020), lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010.gadu. Plānots arī par 50% samazināt smagi ievainoto skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu. Plāns paredz noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, nosakot atbildīgās institūcijas un rīcības virzienu īstenošanas termiņus un tiem nepieciešamo finansējumu.

Pēc SM paustā, ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir sadarbības nodrošināšanā un veicināšanā starp visām atbildīgajām institūcijām. Šīs institūcijas ir iesaistītas procesos, kuri saistīti ar sabiedrības izglītošanu, informēšanu, prevenciju, ceļu auditu un infrastruktūras uzlabošanu, normatīvo aktu un sodu sistēmas pilnveidi un arī CSNg cietušo glābšanu un cietušo veselības atjaunošanu.

''Latvijā kopš 1994.gada noteiktam laika periodam tiek izstrādāti plānošanas dokumenti ceļu satiksmes drošības jomā. Latvijā viskritiskākā situācija ceļu satiksmes drošības jomā bija 1991.gadā, kad CSNg gāja bojā 923 cilvēki. Statistika liecina, ka pēdējo 15 gadu laikā ceļu satiksmes drošības situācija Latvijā ir būtiski uzlabojusies, pat ņemot vērā, ka ir ievērojami pieaudzis transportlīdzekļu un autovadītāju skaits. Tomēr ir jāņem vērā arī fakts, ka, lai arī bojā gājušo skaita samazinājums ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem 2015.gadā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā,'' klāsta SM.

Plānā pievērsta uzmanība faktoriem, kas tiešā mērā ietekmē ceļu satiksmes drošību (CSNg skaitu, tajos bojāgājušo un cietušo skaitu). Ceļu satiksmes drošības atkarīga no trim pamata faktoriem - no cilvēka (satiksmes dalībnieka), transportlīdzekļa (tā tehniskā stāvokļa un aprīkojuma) un apkārtējā vides (ceļu infrastruktūras).

Lai sasniegtu TAP2020 un attiecīgi Ceļu satiksmes drošības plānā noteikto mērķi, ir noteikti četri rīcības virzieni. Tie ir preventīvie pasākumi ceļu satiksmes drošībā, satiksmes dalībnieku izglītošana un informēšana, satiksmes drošības risinājumu ieviešana autoceļu un ielu tīklā, kā arī reaģēšana uz CSNg un to seku mazināšana un novēršana.

Preventīvie ceļu satiksmes drošības pasākumi ietver pētnieciskos pasākumus par ceļu drošību, transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa uzlabošanu, informācijas apmaiņu par CSNg uzlabošanu, grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu pārkāpumus ceļu satiksmē un pilnveidotu transportlīdzekļu vadītāju veselības pārbaužu kārtību.

Vienlaikus paredzēti satiksmes dalībnieku izglītošanas pasākumi, kā arī informatīvās kampaņas par ceļu satiksmes drošību.

Savukārt satiksmes drošības risinājumu ieviešana autoceļu un ielu tīklā ietver valsts autoceļu infrastruktūras uzlabošanu, veloinfrastruktūras un gājēju infrastruktūras uzlabošanas pasākumus, pilsētu un pašvaldības autoceļu infrastruktūras uzlabošanu, kā arī grozījumus normatīvajos aktos, lai paaugstinātu ceļu infrastruktūras drošību.

Tāpat plānā paredzēta glābšanas dienestu nodrošināšana ar nepieciešamo aprīkojumu, informācijas izziņošanas sistēmas par CSNg uzlabošana, kā arī zaudējumu noregulēšanas procesa uzlabošana.

Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai četru gadu periodam ir nepieciešami finanšu līdzekļi 14 174 525 eiro apmērā, no tiem 5 950 000 eiro ir valsts budžeta līdzekļi, 4 322 635 Ceļu satiksmes drošības direkcijas dividendes, savukārt 3 901 890 eiro tiek plānots piešķirt no OCTA pieejamā finansējuma, turklāt atsevišķiem pasākumiem finansējuma apmēru varēs noteikt tikai pēc sākotnējās izpētes.

Plāna izveidē un realizācijā ir iesaistīta Iekšlietu ministrija un tās pārziņā esošās institūcijas, Izglītības un zinātnes ministrija un tās pārziņā esošās institūcijas, SM un tās pārziņā esošās institūcijas, Veselības ministrija, Rīgas domes Satiksmes departaments, Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī dažādas biedrības un nevalstiskās organizācijas. Plāna realizāciju pārrauga Ceļu satiksmes drošības padome.