Lai iedzīvotāji no Dignājas pagasta nokļūtu uz Līvāniem, ko šķir Daugava, vasarā darbojas pārceltuve. Taču neapskaužamā situācijā Dignājas ļaudis ir ziemā, kad pārceltuve nestrādā.
Ik gadu, kad upe ir aizsalusi, iedzīvotāji to šķērso kājām un pat ar automašīnām. Tuvākais tilts atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā.
Kādam, iespējams, nepaveiksies. Pagaidām viss ok, bet paradumam liels spēks. Pārāk liels, lai atteiktos no vienā dienā "pa taisno".
Padomju laikos tādi ceļi tika oficiāli veidoti, ar ledus biezumam mērījumiem, karodziņiem ceļa malās un glābšanas inventāru uz ledus. Kāpēc tagad pašvaldībai liekas OK ka cilvēkiem jābrauc 40km līkums?
Igaunijā ledus ceļi tiek veidoti joprojām un ne vien uz upes, bet jūrā! Ir interesanti izmēģināt - sajūta, ka turpat netālu pa vaļēju ūdeni paralēli ceļam brauc prāmis, ir diezgan interesants.
Savulaik runāju ar vienu cilvēku, kas Igaunijā kaut kādā mērā saistīts ar šiem ledus ceļiem. Nevar jau tā vienkārši kā šeit - brīvā iniciatīva. Tur jāsaliek aprīkojums, regulāri jāseko līdzi ledus stāvoklim u.t.t. Padārgi arī esot.
Tad nu aizpērn (?) sabiedrība Igauņu ceļu administrāciju ļoti presējuši un beigās tas ceļš tika atvērts. Uz vienu dienu... tad iestājās siltums vai kas 
Kaut ko fleitē. Nav ne jausmas par pārējā ticamību, bet ja saki "tas ceļš uz vienu dienu", izskatās, ka ne pārāk esi lietas kursā:
There are 7 official ice roads in Estonia: Between Hiiumaa and the mainland (approx. 25 km), between Hiiumaa and Saaremaa (approx. 15 km), between Vormsi and the mainland (approx. 12 km), between Kihnu and the mainland (approx. 15 km), between Haapsalu and Noarootsi (approx. 3 km) and between Laaksaar and Piirissaar (8 km).
Jā, protams, izmaksas ir un neapšaubāmi tie ir oficiāli un aprīkoti ceļi, nevis pašdarbība. Tieši to arī vēlējos pateikt - ir oficiāli jāorganizē, ja ir šāda nepieciešamība, nevis jābrīnās par pašdarbību.
Ne tikai padomju laikos, bet Ulmaņlaikos arī. Vismaz ledus ceļš pāri Daugavai pie Līvāniem līdz "brīvās" Latvijas laikiem bija katru gadu. Vēl mans vectēvs 20-tajos gados tos lietoja.
Bija dienesti kas tos apkalpoja, ierīkoja, glāba utt.
Tāpēc, ka tagad ir modē - autovadītājiem jāieplāno ilgāks laiks ceļā, jārēķinās ar papildus ceļu, utt. atmazkas, kas visu reducē uz to, ka pats vien esi vainīgs un celies agrāk/brauc ilgāk, absolūti netiek domāts par cilvēku komfortu un ērtībām un kamēr paši nepresēs atbildīgos dienestus nekas nemainīsies...vēl pa vidu ir noderīgie idioti, kas veido sabiedrisko domu tieši tādā paša virzienā - pie diskusijas par salinieka remontu pāris tādi izpeldēja !
Ko cepās cilvēki katru dienu mirst no alkohola un citām eksistencei ne visai vitāli svarīgām lietām. Te vietējie gadiem pēc pieredzes saīsina ceļu, lai ietaupītu naudu, kuras cik zināms lauku reģionos nav tik daudz cik latgaļu galvaspilsētā Reigā. Ja arī kāds noies pa burbuli -ražošanas izdevumi, ko darīt.
Šovakar, 18.decembrī, svinīgajā apbalvošanas ceremonijā kļūs zināms, kurš auto izcīnīs prestižo titulu "Latvijas Gada auto 2026", kā arī laureātus papildus nominācijās. Lasīt vairāk
Trešdien avārijā uz Rēzeknes šosejas gājusi bojā nepilngadīga jauniete, aģentūru LETA informēja Valsts policijā. Lasīt vairāk
Šoreiz TV Autoziņās salīdzinām divus it kā nesalīdzināmus Lynk & Co modeļus - elektromobili 02 un lādējāmā hibrīda 08. 02 kļuva par pirmo Lynk elektromobili Eiropas tirgū, un tas simboliski sekoja hibrīdautomobilim 01. Lynk & Co 08 turpretim ir tehniski identisks Volvo XC40. Lasīt vairāk
Cupra zīmols savulaik bija SEAT automašīnu sporta divīzija. Kopš tas kļuvis neatkarīgs, nebūt ne visas Cupra automašīnas aprīkotas ar 300 zirgspēku motoriem, un ražošanas apjomi tikko pārsnieguši miljonu. Vai tikai Cupra nav pārāk iegājusi "meinstrīmā"? Lai to noskaidrotu, paņemsim jaunāko Formentor VZ ar nu jau 333 ZS, un noskaidrosim, vai Cupra joprojām ir ātri un vienlaikus droši? Lasīt vairāk
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Ierosinu iAuto ielikt atsevišķā rakstā, jo LA neļauj pievienot komentārus:
www.la.lv/katastrofali-...vigs-dokuments
Holandieši jūtas apdraudēti, ka Latvija viņus izcirps. Bet tajā pašā laikā braukt uz Krieviju nevēlas pat par milzīgu naudu.
Uz šoferu apjāšanas rēķina konkurē ārā vietējos!!
Tak lai maksā Vācijas algas šoferiem, ja jau strādā Vācijā - kur problēma??
ĀAA vajadzēs pašiem šefiem šiverēt un pakustināt savas resnās pakļas!
Tak visur, kur vietējos nodarbina citur uz tā trekni vārās visādas firmeles...vajag arī tās summas pafiltrēt, ka neiznāk +100-200 (ja vispār iznāk) kā LV. Šeit atkal biezā slānī braukā UA u.c. ārvalstu šoperi, jo kādam atkal jāvārās...