Ministru kabinets šodien uzdeva Satiksmes ministrijai (SM) līdz 2022.gada 1.jūlijam izstrādāt finanšu un ekonomisko aprēķinu valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) apvedceļa pārbūvei no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai.
Tāpat valdība pieņēmusi zināšanai SM iesniegto informatīvo ziņojumu "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves finansēšanas iespējām".
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka kopējais pārbūves posma garums ir 47 kilometri, un tā kopējās izmaksas varētu veidot 301,2 miljonus eiro bez projektēšanas un zemju iegādes, tai skaitā Iecavas apvedceļš - 129,4 miljoni eiro un Bauskas apvedceļš - 106,7 miljoni eiro.
Projekta īstenošanai ir nepieciešams veikt vairākus sagatavošanās posmus. Stratēģijā noteikts plānotais laika grafiks projekta īstenošanai. No 2022. līdz 2025.gadam plānota būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde, no 2025. līdz 2027.gadam - zemju atsavināšana, no 2026. līdz 2028.gadam - būvprojekta izstrāde, kā arī no 2029. līdz 2032.gadam - būvniecība.
Kā variants ir apskatīta šī posma stadiālā izbūve, piemēram, paredzot iespēju sākumā izbūvēt tikai Bauskas apvedceļu vai Iecavas un Bauskas apvedceļus kopā, vai izbūvēt Iecavas un Bauskas apvedceļus sākumā tikai ar vienu brauktuvi ar vienu joslu katrā virzienā, vienlaikus paredzot šķērsojošo autoceļu pārvadus atbilstoši divām brauktuvēm, kā arī vietu otras brauktuves izbūvei.
SM ziņojumā atklāj, ka, ņemot vērā, ka valsts budžeta finansējums jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekams, ir nepieciešams izvērtēt iespēju minētā autoceļa A7 posma pārbūvei par ātrsatiksmes autoceļu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli, piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu.
Ministru kabineta sēdes laikā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka ar šo valdības lēmumu sākts process reālu saturu piepildīt Latvijas valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.-2040.gadam.
"Bauskas un Iecavas apvedceļu projekts būs svarīgs ieguvums gan Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitātei, gan ērtam, drošam un modernam Latvijas autoceļu savienojumam ar Eiropu. Valsts budžeta iespējas jaunusatiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekamas, tāpēc mēs izvērtēsim iespēju šī ceļa posma pārbūvei piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, kura sagatavošanā jau esam guvuši vērtīgu pieredzi, plānojot Ķekavas apvedceļu," teica ministrs.
Kā ziņots, jūlijā noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais PPP projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc "projektēt-būvēt -finansēt -uzturēt" modeļa.
Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs ("Eurostat") ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Atbilstoši Ķekavas apvedceļa iepirkuma rezultātiem maksimālās projekta izmaksas tika lēstas 265,729 miljoni eiro, bet, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, projekta maksimālās izmaksas samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250,133 miljoni eiro.
