ES enerģētikas ministri vienojas par ārkārtas pasākumiem enerģijas cenu ietekmes mazināšanai

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 2.oktobris 2022 14:29

Piektdien Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas ministru padomē panākta vienošanās par ārkārtas pasākumiem enerģijas cenu ietekmes mazināšanai uz dalībvalstu iedzīvotājiem un ekonomikām, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Latvijas nostāju sanāksmē pauda EM parlamentārais sekretārs Andris Čuda.

Lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi, padome pieņēma regulu par ārkārtas intervenci nolūkā risināt augsto enerģijas cenu problēmu, ar kuru nosaka obligātu pienākumu dalībvalstīm samazināt elektroenerģijas patēriņu par vismaz 5% noteiktās pīķa stundās. Vienlaikus dalībvalstis tiek aicinātas īstenot pasākumus, lai panāktu 10% elektroenerģijas vidējā patēriņa samazinājumu.

Papildus tam regula paredz no šī gada 30.decembra līdz 2023.gada 30.jūnijam ieviest ieņēmumu griestus zemo izmaksu elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem. Līdz ar to noteiktām tehnoloģijām, tajā skaitā elektroenerģijas ražotājiem kas izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), kodolenerģiju vai brūnogles, tiek noteikti griesti faktiskajiem ieņēmumiem 180 eiro par megavatstundu. Paredzēts, ka šos ieņēmumus dalībvalstis varēs novirzīt gala lietotāju atbalstam. Cenas griesti neattiecas uz stacijām, kas saņem valsts atbalstu, hidroelektrostacijām ar rezervuāru un stacijām ar jaudu zem 20 kilovatiem.

Sanāksmes laikā Latvija atzina, ka zemo izmaksu elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu ieņēmumu pārvirzīšana valsts atbalsta pasākumiem nepalīdzēs mazināt enerģijas cenu pieauguma sekas. Ņemot vērā Latvijas AER uzņēmumu struktūru, prognozētā ieņēmu daļa nebūs samērīga ar nepieciešamo atbalsta apjomu, vienlaikus radot nesamērīgu administratīvo slogu un izmaksas ieņēmumu daļas administrēšanai. Turklāt Latvijā jau ir ieviesta plaša mājsaimniecību un uzņēmumu atbalsta programma.

Līdz ar to Latvija un Igaunija sanāksmē pauda atsevišķo viedokli, uzskatot, ka lielāku efektu varētu sasniegt, ļaujot AER uzņēmumiem ieņēmumu daļu pārvirzīt AER tehnoloģiju attīstībai. Tādā veidā tiktu sniegts ieguldījums valsts energodrošumā, cenu mazināšanā un sekmēta vietējās elektroenerģijas ražošanas attīstība.

Tāpat padome vienojās par solidaritātes maksas noteikšanu uzņēmumiem, kas darbojas fosilās enerģijas - ogļu,naftas un dabasgāzes sektoros, nosakot, ka daļu no savas virspeļņas - 20%, tie pārvirza atbalsta pasākumiem mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Solidaritātes maksa neattieksies uz dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un tirdzniecības uzņēmumiem.

Cita starpā regula ļauj dalībvalstīm, kas saredz nepieciešamību, ieviest pasākumus enerģijas mazumtirdzniecībā, piemēram, ieviešot cenu regulējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), nosakot regulētās cenas, kas ir zem izmaksām.

Latvija sanāksmē norādīja, ka dažām dalībvalstīm patēriņa samazināšana pīķa stundās varētu sniegt pozitīvus rezultātus. Latvijas gadījumā priekšlikums nesasniedz savu mērķi, kuram ir jābūt sasaistītam ar jau noteikto dabasgāzes patēriņa samazinājuma un elektrifikācijas mērķiem.

Sanāksmē dalībvalstu pārstāvji pārrunāja arī turpmākos pasākumus, lai mazinātu augstās dabasgāzes cenas. Latvija pauda viedokli, ka svarīgi ir noteikt cenu griestus importētai gāzei ES līmenī, vienlaikus cenu griestiem jāatbilst vidējam cenu līmenim un jāspēj reaģēt uz dabasgāzes cenu svārstībām pasaulē. Tas ievērojami mazinātu apgādes drošības riskus, kā arī nodrošinātu dabasgāzes piegādāju ieinteresētību gāzes piegādēs ES tirgum.

Ņemot vērā, ka elektroenerģijas tirgus cenas pieaugums ir cieši saistīts ar dabasgāzes cenu pieaugumu, ir būtiski mazināt dabasgāzes cenas ietekmi uz elektroenerģijas cenu. Ņemot vērā, ka komisijas priekšlikums regulai nesniedz pietiekamus instrumentus, kas ietekmētu situāciju Latvijā, Latvija vēlas redzēt izmantotus arī citus instrumentus, informēja EM.
 

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Nobloķēja: Zeekr 9X īpašnieks piedzīvo nepatīkamu pārsteigumu uz robežas 8

Kāda Zeekr 9X īpašnieka ceļojums no Ķīnas uz Eiropu izvērtās negaidīti sarežģīts, kad, šķērsojot Kazahstānas robežu, automašīnas viedās funkcijas pēkšņi tika bloķētas. Lasīt vairāk

3,59 l/100 km: Renault Clio hibrīds nobrauc vairāk par 1000 km ar vienu uzpildi 15

Divi vācu auto entuziasti ar Renault Clio Full Hybrid E-Tech 160 devušies ceļā, lai pierādītu, ka ar šādu tehnoloģiju aprīkota automašīna spēj veikt vairāk nekā uzrādīts rūpnīcas tehniskajā dokumentācijā. Lasīt vairāk

Vai 2026. gadā var pirkt Ķīnā ražotu motociklu? VOGE DS900X apskats. 6

Pēdējos gados mūsu tirgū strauji ienāk Ķīnā ražoti auto. Ja no sākuma visi bija ļoti skeptiski un pret to, tad, nedaudz laikam ejot un aptaustot šīs automašīnas, ir skaidrs, ka tās ir kļuvušas daudz kvalitatīvākas, un dažas ir baudāmākas pat par citu zināmu Eiropas vai Korejas analogu. Kā arī nu jau pasaulē viss ir sajaucies tādā miču maču, ka ir Eiropas zīmola modeļi, kurus pilnībā montē Ķīnā, un otrādāk, respektīvi - Ķīnas zīmoli tiek ražoti Eiropā. Nemaz nerunājot par atsevišķu komponenšu rasolu. Lasīt vairāk

3 miljonu vērtais Pagani Huayra nobraucis jau 125 000 km - šveicietis to izmanto ikdienā 6

Kāds šveicietis savu 3 miljonu eiro vērto superauto izmanto ikdienā tieši tāpat kā vairums no mums savus Škoda Octavia, Toyota RAV4 vai Volkswagen Golf. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti