Iespējams, ka kādam būs interesanti izlasīt, ko tad raksta tauta paskaidrojumos saistībā ar auto izmantošanu. Atsūtīja: Policiste Elizabete.
Kad sapratu, ka nevarēšu izvairīties no sadursmes, piespiedu gāzi un ietriecos citā mašīnā.Ārsts no ātras palīdzības mani piedzērušos pataisīja mākslīgi.
Nobraucis no šosejas, pārliecinājos, ka ar bērniem viss kārtībā, un tikai tad uzbraucu virsū kokam.
Mums jau kursos mācīja, ka pirmais jānobrauc tas, kurš ir mazāk svarīgs.
Es sāku smieties par cietušo nevis tāpēc, ka esmu ļauns, bet tāpēc, ka viņš smieklīgi vārtījās.
Es nekad nevienam līdz šim nebiju uzbraucis, tāpēc nezināju, kā to pareizi darīt.
Bet tā sieviete pilnīgi neko nedarīja, kad es viņai uzbraucu!
Piedzēries bija mans brālis, nevis es. Bet kā viņš tika pie stūres, es nezinu.
Es domāju, ka lūka ir atvērta, bet, kad izbāzu ārā galvu, izrādījās, ka tā nav.
Policijai es pateicu, ka neesmu ievainots, bet, noņēmis cepuri, atklāju, ka ir ielauzts mans galvaskauss.
Pārmest man, ka esmu vainīgs, nu nekādi nevarēja, it īpaši, ja būtu redzējuši tā cilvēka ģīmi.
Krustojumā dega te zaļa, te dzeltena, te sarkana – kurš gan tur varēja ko saprast.
Es uzbraucu tam vīrietim, jo viņš neievēroja satiksmes noteikumus.
Es neatbildēju tāpēc, ka tas policists, kurš mani izjautāja, uzvedās tā, it kā es būtu sabraukusi viņu, nevis to vīrieti.
Tur neviens nebija vainīgs, jo izrādījās, ka mēs abi esam dzēruši.
Lai gan policists man šķita aizdomīgs, viņam neviens nekur nelika pūst.
Es nekad tur nebiju redzējis šādas zīmes, kamēr nesapratu, ka esmu pretējā joslā.
Veca sieviete tur vienmēr pastaigājas ar savu suni, kad es braucu uz darbu, tāpēc man kaut kad nācās viņu nobraukt.
Man nācās aizpildīt tik daudz formulāru, ka nudien būtu bijis labāk, ja mans vīrs būtu palicis dzīvs.
Eksperti šausmīgi sadusmojās, kad ieraudzīja manu priekšpusi…
Mans auto vienkārši brauca taisni uz priekšu, kas noveda pie tā, ka līkums netika "paņemts"…
Uz šosejas es padevu auto atpakaļgaitā, ielauzu dārza žodziņu un iebraucu vasarnīcā. Ar auto es jau braucu piecus gadus, bet tādos brīžos vēl nemāku atcerēties, kur tās bremzes īsti atrodas…
Gribēju ieēst konservus, bet, braucot pāri krustojumam, kamēr "bardačokā" taustījos pēc salvetēm, biju jau iebraucis avīžu kioskā. Tur salvetes stāvēja man tieši pa rokai.
Biju iedzēris zāles, tāpēc iedomājos, ka esmu persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt.
Izbāzu roku pa logu ar nolūku pārbaudīt, no kuras puses pūš vējš. Bet ceļu policists nodomāja, ka rādu viņam trešo pirkstu.
Autors: Guntars Pulss
Aicis:
Šie sacerētie tekstiņi katru gadu parādās kādā no portāliem :)