Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija liecina, ka galvenie ātruma pārkāpēji ceļu satiksmē ir vīrieši vecumā no 26 līdz 28 gadiem, kuru pieredze auto vadīšanā ir mazāka nekā desmit gadi. Avārijās uz Latvijas ceļiem vīrieši ir iesaistīti gandrīz 3,5 reizes vairāk nekā sievietes.
Šā gada vasaras un rudens mēnešos notikušas vairāk traģēdiju nekā pērn, novembrī bojā gājušo skaits sasniedza „melno rekordu” – 27. Traģēdiju iemesli ir dažādi: ātruma pārsniegšana, agresīvs braukšanas stils un bīstami apdzīšanas manevri, savukārt gājēji tumšajā laikā aizmirst lietot atstarotājus un pārvietojas gar brauktuves nepareizo pusi. Pēdējā laikā ceļu satiksmē ir parādījusies vēl kāda negatīva tendence – autovadītāju visatļautība un nihilisms pret noteikto kārtību. Īpaši tas raksturīgs jauniem vīriešiem, kuru ātrais un agresīvais braukšanas stils pakļauj riskam kā sevi, tā arī citus satiksmes dalībniekus. Satiksmei bīstamākie ir gada tumšākie mēneši un pirmais apledojums, kad autovadītājiem vajadzētu pārskatīt savus braukšanas ieradumus. Diemžēl realitātē tā nenotiek – arī patlaban auto plūsma ir ātra, agresīva un stihiski saraustīta.
Foto: Publicitātes attēls
Drošas braukšanas skolas vadītājs Edmunds Ozolnieks atzīst, ka Latvijā agresīvu autobraucēju problemātika pēdējos gados saasinās: „Cilvēki, kas pilnīgi vienaldzīgi izturas pret citiem un nerespektē pārējos satiksmes dalībniekus, nereti izraisa situācijas ar traģiskām sekām”. Eksperts to saista ar izglītības un braukšanas kultūras trūkumu, sabiedrības attieksmi pret likumu, kā arī atsevišķu indivīdu vēlmi dīvainā veidā apliecināt sevi.
Savukārt psihologs Ansis Jurģis Stabiņģis uzsver, ka vidē, kur ir daudz agresīvu šoferu, šāds braukšanas stils tiek uzskatīts par normu. Rezultātā arī citi satiksmes dalībnieki sāk pielāgoties un kļūst agresīvāki savās izpausmēs. „Galvenie cēloņi agresīvai braukšanai nāk no pašu vadītāju dzīves. Vai gan laimīgs cilvēks rīkotos agresīvi un riskanti, apdraudot sevi un citus?” retoriski vaicā psihologs. Viņaprāt, Latvijā pret agresīviem autobraucējiem nav izveidojies pietiekami spēcīgs sabiedrības nosodījums: „Mēs redzam ātruma pārkāpēju mērķi – vienmēr būt pirmajam! Pretēji tam, lai iekļautos auto plūsmā, viņš mēģina apsteigt katru nākamo mašīnu. Regulāri redzot, ka pārkāpumi paliek nesodīti, veidojas apziņa, ka patiesībā sods ir izbēgams, nekas ļauns nenotiek, tā vietā tiek gūts labums. Uz šāda fona nav pamata veidoties sabiedrības nosodījumam. Drīzāk godīgie braucēji, palieku muļķa lomā,” saka speciālists.
Liela nozīme ir sabiedrības izglītošanas pasākumiem. Tie būtu jāsāk jau bērnudārzā un jāturpina skolā, ģimenē un darba vietā. CSDD regulāri, vairākas reizes gadā rīko gan konkursus skolēniem, gan ar izglītojošām kampaņām informē sabiedrību. Bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri uzskata, ka šādas kampaņas ir ļoti iedarbīgas. „Ja nesaprot paši šoferi, tad pamana ģimenes locekļi, jo īpaši bērni. Tiem vecākiem, kuri sadzird savus bērnus, noteikti nākas mainīt savus braukšanas paradumus un, iespējams, tā rezultātā tiek izglābta kāda dzīvība,” ir pārliecināta L.Abu Meri, kuras bērni vienmēr seko līdzi tam, lai mašīnā visi būtu piesprādzējušies.
Arī Radio Skonto ētera balss Valdis Melderis uzsver, ka saistībā ar satiksmes drošību ir trīs lietas, kuras viņš ievēro pats un aizrāda citiem: piesprādzēt bērnu sēdeklītī, respektēt zīmi ar skrienošajiem bērniem un ziemas laikā mainīt braukšanas manieri. „Tas, kas mani pārsteidz visvairāk, ir līdzās esošo vienaldzība. Kāds taču redzēja, ka tēvs ieliek četrgadīgu mazuli priekšējā sēdeklī bez bērnu sēdeklīša vai sieva atdeva auto atslēgas dzērušam vīram, kurš parāva līdzi nāvē arī bērnu. Kāds redzēja, bet pagāja garām, neko neteikdams,” saka V.Melderis. Līdzīgās domās ir A.J.Stabiņģis: „Tikai mainot sabiedrības attieksmi pret likuma pārkāpējiem, mainīsies šofera braukšanas paradumi. Ja blakussēdētājs viņam teiks: es nebraukšu ar tevi, jo man nav pieņemami, ka tu lieki riskē un neievēro braukšanas ātrumu. Tad mainīsies arī auto vadītāja attieksme.”
Ar mērķi uzlabot situāciju uz ceļiem šobrīd notiek CSDD kampaņa „Brauc ar prātu. Paliec dzīvs!”. Tās ietvaros ar video reklāmām, audio klipiem, vides plakātiem un cita veida informāciju tiek uzrunāti gan autovadītāji, gan līdzbraucēji. Paralēli Valsts policijas darbinieki veic regulārus reidus, kuros īpaša uzmanība tiek pievērsta atļautā braukšanas ātruma ievērošanai un agresīvas braukšanas novēršanai.
"Avārijās uz Latvijas ceļiem vīrieši ir iesaistīti gandrīz 3,5 reizes vairāk nekā sievietes."
Lūdzu pieliekat klāt informāciju par to, kāds ir kopējais vīriešu un sieviešu nobrauktais kilometru apjoms Latvijas ceļos. Intuitīvi tomēr liekas, ka avāriju skaits uz nobrauktajiem kilometriem būs par sliktu daiļajam dzimumam.
Un vēl % attiecību starp kopējo aktīvo braucēju skaitu sievietes vs vīrieši. Lai gan uz ātrumu parkāpumu proporcija nebūtu tik liela kā uz iesaistītas avārijās. Vakar brīnumainā kārtā mani pa trešo joslu uz Jūrmalenes sieviete tomēr palaida, lieki piebilst, ka viņa brauca uz kādiem 70, tā kā ātrumu jau nepārkāpa
nu jā, pāris reizes pamirkšķināju ar tālajiem, bet parasti, tas šādās situācijas nelīdz
Drīzāk gan reģistrēto avāriju skaits diži neatšķirtos. Kas attiecas uz nereģistrētām avārijām, tad drošvien arī, bet atšķirtos avāriju smagus pālī vs "nepamanīja" sētas stabu, kā piemēram manas sētas centās apgriezties viena dāma ar savu džipu, uzstūmās uz vārtu staba kā rezultātā izblieza lukturi un aiztinās. Nelielu OCTA gan saņēmām numurs tika piefiksēts.