Quo vadis jeb kurp ej Latvija? - LAMB pētījums par satiksmes drošību 4

Tikko noslēdzies šī gada pirmais pusgads un apkopota situācija satiksmes drošības jomā. Diemžēl salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusi pieaudzis gan ceļu satiksmes negadījumu, gan ievainoto, gan bojā gājušo satiksmes dalībnieku skaits.

Varētu jau teikt, ka pieaugums nav dramatisks, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaudzis no 9549 līdz 10379, ievainoto skaits pieaudzis no 1131 līdz 1313, arī bojāgājušo ir par vienu vairāk. Tomēr, ņemot vērā, ka starp ES dalībvalstīm stabili turamies lejasgalā, rēķinot bojā gājušos uz vienu miljonu iedzīvotāju, gribētos beidzot saskatīt kādu pozitīvāku tendenci. Arī Latvijas iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās gan dabiskā veidā, gan izbraucot no Latvijas, tādēļ procentuāli statistika ir vēl bēdīgāka.

Satiksmes drošība nav tikai kādas vienas amatpersonas vai pat institūcijas atbildība. Par tās stiprināšanu rūpējas ceļinieki, būvējot ceļu infrastruktūru, policija, uzraugot drošību uz ceļiem, pašvaldības, organizējot satiksmi un izvietojot ceļa zīmes savā administratīvajā teritorijā, CSDD, kontrolējot jauno autovadītāju zināšanas un prasmes, automašīnu tehnisko stāvokli un izstrādājot normatīvos aktus, nevalstiskās organizācijas, iesaistot sabiedrību un veicot neatkarīgu satiksmes drošības novērtējumu, mediķi, operatīvi glābjot dzīvības un ārstējot cietušos, apdrošinātāji, stimulējot drošu braukšanu un sedzot zaudējumus, kopumā varētu teikt, ka katrs iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par satiksmes drošību. Arī LAMB septembrī Latvijā īstenos Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) projektu „Stay Bright”, kura mērķis ir veicināt skolēnu „spīdēšanu tumsā”, tātad jauniešu redzamību rudenī un ziemā, kad diennakts tumšais laiks kļūst arvien ilgāks.

It kā pēdējā laikā ir dažādas satiksmes drošības kampaņas, pastiprināsies prasības kārtojot autovadītāja eksāmenu, ir jau uzstādīti un drīzumā būs vairāk stacionāro fotoradaru, vairāk būs netrafaretās ceļu policijas automašīnas, kuras kontrolēs situāciju uz ceļa, atsevišķās vietās ir būtiski ceļu infrastruktūras uzlabojumi, turpina pārbūvēt bīstamos krustojumus, likvidējot melnos punktus, un kustība uz ceļa arvien biežāk tiek sadalīta pa plūsmām - atsevišķi autotransportam un riteņbraucējiem, ir veikti arī citi uzlabojumi. Tomēr tas pēdējos gados diemžēl nerada pozitīvas tendences kopējā satiksmes drošības statistikā.

Pēdējā laikā statistika liecina, ka joprojām aktuāla problēma ar smagām sekām ir iebraukšana pretējās kustības joslā. Te talkā nāktu īpaša josla, kas ar vibrējošu vai skaņas efektu, vai arī fiziski ar barjeras palīdzību atdalītu pretējās kustības virzienus un ceļa malu. Pasaules prakse ir pierādījusi, ka būvējot jaunos ceļus vai veicot rekonstrukciju, šādai atdalošai joslai jābūt kā obligātai prasībai. Šī brīža situācijā Latvijā noteikti noderētu arī papildus atstarojoši elementi uz ceļa, kas būtu īpaši svarīgi diennakts tumšajā laikā. Ir laiks pāriet no pilotprojektiem uz reālu rīcību un ieviešanu, kā piemēram, arvien vairāk tiek izbūvēti citur Eiropā jau sen plaši izplatītie apļveida krustojumi, kas ievērojami samazina negadījuma iespēju. Viens no pēdējā laika pozitīviem piemēriem ir apļveida krustojums Ulbrokā ar papildus joslām.

Domājot par nākotni, uzskatām, ka satiksmes drošības stiprināšanā arvien vairāk jāizmanto modernās tehnoloģijas – satiksmes uzraudzība online režīmā, gudrie luksofori, satiksmes vadības sistēmas, dronu izmantošana satiksmes risku novēršanā un citi. Latvijā, kā nelielā valstī, tas ir vieglāk īstenojams nekā lielajās valstīs. Jaunas, gudras tehnoloģijas un moderna ceļu infrastruktūra dos lielāku ieguldījumu nekā novecojošie instrumenti. Te jāatgādina Zviedrijas zero vision programma, kuras mērķis ir pilnībā novērst cilvēku bojāeju uz valsts ceļiem līdz 2020. gadam, http://www.visionzeroinitiative.com/. Jau šobrīd Zviedrija ir pirmajā vietā ES satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā un vienu miljonu iedzīvotāju. Lai mērķi sasniegtu, valstī aktīvi tiek ieviestas tehnoloģijas, kas cituviet vēl ir zinātniskās fantastikas sastāvdaļa, piemēram, piecu līdz desmit gadu laikā Zviedrijā tiks ieviests bezpolitu komerctranspotrs – smagās automašīnas. Arī šādām izmaiņām transporta būtībā mums ir jau jāsāk gatavoties, un tad Latvija varētu sasniegt ES vidējo līmeni un, kas zina, varbūt kļūtu par satiksmē drošāko ES dalībvalsti.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.