Lietotāja "msh" atbildes

Šite diemžēl nebūs tas variants - tā saldētava ilgus periodus stāv atslēgta, līdz ar to 100% atkususi, bet pēdējos gadus darbībā es augstākas temperatūras par -25 tai neesmu redzējis.

Jā, laika releju es kā reiz taisos iespraust rozetē, bet tā ir tikai izlāpīšanās, un tavs otrs ieteikums ir mandeļu operēšana caur ānusu - vispār nebūtu slikti saremontēt esošo temperatūras regulatoru; varbūt būs jāprovē tam tikt klāt. Termometrs jau atrodas saldētavas durvīs.

"Dvieli" valkā sikhs, nevis musulmanis, un atlaišanu par tā valkāšanu progresīvās valstīs likumi nepieļauj. Apvienotās karalistes celtniecības laukumos neesmu bijis tāpēc nezinu ko sikhi dara tur, liek ķiveri pa virsu turbānam vai nē - pārtikas ražošanas uzņēmumā turbānam pa virsu tiek uzvilkts tīkliņš.

Kāds varbūt var kaut ko ieteikt - stāv saimniecības virtuvē deviņdesmito gadu Siemens saldētava, kurai ir acīmredzams gļuks ar temperatūras regulāciju - ar regulatoru aizgrieztu līdz vieniniekam tā saldētava cenšas dabūt kaut ko bik siltāku par -30 - pateicoties siltajam laikam un beigtajai gumijai, tas tai neizdodas un tā nu tā saldētava griežas bez apstājas - vai kāds var ieteikt ko varētu provēt izdarīt tam regulatoram lai varētu uzgriezt siltāku temperatūru?

Ēmmm... Uz bruģētas ielas tie nopisēji ir tie kas velkas un saudzīgie tie kas brauc ātri...

Par to apdari - mhm, kā tad. Sūdīgāko ķebļu apdares materiālu es līdz šim esmu redzējis pirmās paaudzes S80 lolvo.

Bik salasījos internetus un sāku domāt ka tad, kad Pitons būs pabeigts un pieradināts, vajadzēs uzbūvēt Flevobike

Pitonam tomēr ir pāris tipiski lowracer mīnusi, vienu no tiem pirmdien gadījās izbaudīt braucot apkārt lietusgāzes laikā - ar manu trīsriteni jau biju iemācījies ka izbraukšana cauri peļķei var saslapināt pakaļu - bet tā kā Pitonam priekšējais ritenis ir tieši priekšā, tad te vēl pilnai laimei priekšas riteņa šļakatas apšļāc stūri... :D Teorētiski ar to var cīnīties, praksē droši vien ērtāk slapjajam gadalaikam pārsēsties uz highracer tipa velosipēdu. P.S. Velosipēdu priekšas piedziņa man ir iepatikusies dēļ manas pieredzes ar manu trīsriteni - kur ir šausmīgi gara ķēde [salikta no trīs parastām ķēdēm] un, tā kā tas ir lowracer tipa velosipēds, ar rulli, kas ir mērena [bet atrisināma] problēma pati par sevi.

Kas, tavuprāt, ir "liela avārija"? Vienīgais kas tajās abās summās atšķiras - padsmit štukās mašīnas ir jaunākas un iespējamība atrast nesistu ir lielāka. Bet savādāk viss tas fetišs ar krāsas biezuma mērītājiem, vēsturēm utt, manuprāt, ir priekš tiem, kas mašīnu pērk nevis priekš sevis lietošanai, bet priekš [no]mainīšanas - kāda jēga pipelēties, tērēt laiku un naudu braukājot apkārt meklējot ideālo mašīnu, ja var tā vietā vienkārši nopirkt mašīnu vadoties pēc tās faktiskā stāvokļa un konstatētos iztrūkumus pēc tam novērst?

Nejauc pirkstu ar krānu - nevis "nevar atjaunot", bet gan "saremontēt var dažādos kvalitātes līmeņos". Uzskatāms piemērs - "gan mainīto vadu apsūbējumu un savienojumu ar oriģinālo elektrosistēmu" - tu mani pilnīgi saintriģēji, kas tad tur bija, jo izklausās pēc šausmīgas līkrocības. Tālāk seko ad hominem, atsaucoties uz manu mašīnu, bet te nu tu esi bik ierāvis auzās - man ir nelaba aizdoma ka manas prasības ir augstākas par tavējām, tāpēc arī smejos par to tavu lielo sasniegumu ka 30k laikā nekas nav izbeidzies - ja es kaut ko remontēju, tad sagaidu ka dilstošajos punktos būs jāatgriežas ne ātrāk kā pēc kādiem 5 gadiem, bet nedilstošajos, vēlams, nekad, bet ja sanāk savādāk, tad mācos no kļūdām.

Nu tā, divas nedēļas un 205 km apkārt, no tiem ap 80 pa šoseju - pakāpeniski mācos kāju sajūtas un pārnesumu stratēģijas. Ātruma rekordi patlaban ir 41 braucot lejā no kalna [maz] un 38 taisnā gabalā. Svētdien, cerams, sanāks laiks pārbūvēt aizmugures piekari un nomainīt to rāmim piemetināto trubiņu kurā stūres mehānisma stāvāboli stiprinās - aizmugures piekare šķobās, un to vajag papildināt ar buksi atpakaļgājienam, savādāk tagad braucot pa lielākām bedrēm atpakaļgājienā dakša sitas pret rāmi [bez braucēja tā dakša stāv atrēmusies pret rāmi] , kamēr stūres lodveida savienojumiem pie rāmja ir piemetināta trubiņa ar ārējo izmēru 30 un iekšējo 20 mm, un vēl metinot papletusies, golfa stāvāboliem ir 19 mm un divas M8 skrūves nehuja nespēj savilkt - tad nu ir uzvirpota 29/19 trubiņa, ceru ka pēc tās piemetināšanas varētu arī bik uzlaboties vadāmība - pēc Pitonu teorijas un prakses stūres leņķi šaurāki par 63 grādiem strauji pasliktina vadāmību; es tēmēju uz 65 bet precizitāte mērījumam ir apšaubāma, stūres savienojumam izšķiebjoties leņķis samazinās. Vakar vakarā pabraukājot apkārt, no vienas četru cilvēku kompānijas divi prasīja izbraukt. Viens izbrauca kaut kādu mazu līkumu - otrs no sākuma nesaprata kā stūrēt [cilvēkiem kas pieraduši ar kājām tikai mīties pagrūti iebraukt ka ar kājām var vienlaicīgi pildīt divas vienu no otras neatkarīgas funkcijas - mīties un stūrēt], kad man viņam izdevās iestāstīt ar kādām kāju kustībām to darīt, šis jau pēc pāris līkumiem stūrēja pieklājīgi un ričuku atzina par ērtu - pieņemu ka viņa stūrēšanas vieglumā faktoru spēlē tas ka viņš ir stipri vieglāks par mani [braucēja svars ir stūri centrējošais faktors] bet noteikti ne vājāks par mani, līdz ar to vieglāk pagriezt stūri.

Nu vaau, liels sasniegums - mašīna ar 90k noskrējienu nobrauc 30k km bez remontiem...

Ā, un ja to kas nepotējas būs maz, tad tā nebūs, lai arī potētie vienalga izplata kovidu un slimo? Dīvaina tā tava loģika...

Nebūs - par fendtiem esmu lasījis ka tiem specialitāte esot variatori, bet tam traķim tāda nav - ir PowerShift kārba ar saviem 18 robiem.

Jā, ir jautri. Es dažas nedēļas atpakaļ cīnījos ar ko līdzīgu, tikai lēngaitas variantā un ne uz ceļa :D - objekts - 20 gadus vecs palielāks Massey Ferguson traktors ar kompja kontrolētu kārbu [hvz vai kārba kur robus slēdz kompis, bet pārnesumu izvēle notiek tikai ar roku skaitās robots vai nē], kur no vecuma pa lielam visiem vadiem kaut kur salūzusi izolācija utt - kārbā ir deviņi pārnesuma skaitļi 3x3 konfigurācijā kurus kombinējot dabū 18 robus uz priekšu un 8 uz atpakaļ, ja vadības bloks pamana problēmu ar kaut vienu no deviņiem vārstiem, tad ir neitrālais un iepūt - tas čalis kas ar to traktoru brauc pirms tam bija normāli čakarējies un besījies kad traktors piepeši lauka vidū apstājas... :D

Kas noticis? Man likās ka jaunas mašīnas pērk lai būtu mašīna ar ko neuztraukties ka kaut kas izjuks - bet jo vairāk lasu "garantijas slavētāju" tekstus, jo vairāk liekas ka jaunas tačkas pērk kapeikpisēji kuri mašīnas par normālām naudām saremontēt nemāk, bet pie dīlera saremontēt nevar atļauties...

Vai tad tie stabiņi ir sevišķi cieti? Uztaisiet kāds jaukus rakstus dažādos ziņu portālos, pa nakti gar vienas stabiņu ielas malu nobraucot pa stabiņiem...

Fan - šādas "viltus trauksmes" ir pieņemamas padsmit gadus vecai mašīnai, kur tādas rodas kāda mezgla, kurš taisās izbeigties, dēļ. Jaunām mašīnām kļūdas nav jāmet - kā jau teicu, tev karina makaronus uz ausīm - tāpēc nopērc pieklājīgu OBD2 risinājumu lai varētu pirms brauciena pie dīlera uzmest pats aci tām kļūdām - un pēc tam dīlerim uzdot neērtus jautājumus

Laikam jau izslavētā korejiešu atkritumu kvalitāte... Nopērc te kaut kādās diskusijās aprakstītu OBD2 risinājumu un pirms braukt pie dīlera, pats nolasi tās kļūdas - jo izskatās ka tev te karina makaronus uz ausīm, līdzīgi kā ar fābijas reiku.

Tu jau esi tas kas izmisīgi apgalvo kaut kādu izdomātu iekāpšanas ērtumu, salīdzinot pseidodžipu/džipu ar Honda Civic. Jā, SUVa beņķa augstums ir tāds ka latvietis parastais piestutē dirsu, ievelk kājas un apsēžas uz sliekšņa - nekur citur tādā veidā tur nevarētu apsēsties - ja nu vienīgi tu aizmirsi iestarpināt "un palecas pusmetru". Tu visu laiku aizmirsti ka es braucu ar mašīnu, kurā apsēsties ir tikpat grūti un neērti [vai viegli un ērti] kā virtuvē uz taburetes - uz kā fona arī es vērtēju citas mašīnas, bet kaut kā neko ērtu neizdodas atrast... Brālēnam ir LC prada - jāattaisa durvis, jāpakāpjas uz ārējā pakāpiena, cenšoties neapsisties pret durvju aili, jāieliek kāja iekšā, un izdodas apsēsties... Pirms pāris mēnešiem mani bik paveda ar hiluku - bišķi ērtāk nekā ar pradu, bet tāpat neērti - attaisi durvis, iesper iekšā kāju un rāpies iekšā. Vai kā lielajiem busiem - T4, LT - kur arī ir jātaisa kaut kāda kāpaļāšanas pieeja, tikai pakāpiens atrodas salonā iekšpusē... Jā, nu riktīgi ērti salīdzinājumā ar mašīnu, kur vienkārši jāpieiet un ar pakaļu pa priekšu jāapsēžas... Es nenoliegšu ka ikdienā rāpjoties kaut kādā džipā pie tā jebatorija piešaujas un tas sanāk labāk un ērtāk, bet nekā ērta tur nav jau teorētiski - jo tā satur lieku darbību, ierāpšanos.

Nu visi jau negrib braukt ar 20-30 gadus veciem aužiem vai fofāgeniem...

Tu neticēsi, bet var arī nopirkt šaura leņķa staru savācējus... Kāda ģeneratorrumba maksā 150 eiras? Tādu ciparu vēl neesmu redzējis - Nexus maksā ap 40, Sturmey - Archer bik dārgāk, SON 300. Par lukturiem jau izteicos - nopērkot alītī izejmateriālus un sameklējot kaut kur lietotus kondensatorus, diez vai sanāks dārgāk par 10 eirām + korpusi. Es vispār gribētu redzēt darbībā "labu" rūpnieciski ražotu lukturi, tie ko es esmu redzējis smagi sūkā dirsu dēļ tā ka paredzēti lāmeriem - 1) abi lukturi pieslēgti klasiski, paralēli 2) jaudu ierobežo tas ka ražotājs grib nodrošināt stabilu atdevi zemos ātrumos bez jebkādām darbībām no braucēja puses. Par to ka rūpnieciskie lukturi velk uz sviestu parāda arī rumbu ražotāju pieeja - 1) rumbas ar samazinātu strāvas atdevi kurām paredzēts parastās sūda konfigurācijas priekšas lukturis bez pakaļas luktura 2) rumbas kurām samazināta sprieguma atdeve, jo, lūk, diožu lukturi spīd spožāk nekā kvēlspuldzes... Pastāsti par to "pārveidotāju uz USB", esmu dzirdējis par tām neadekvātajām cenām un tāpēc mani interesē kā tās veidojas - kas tur viņos iekšā ir, DC-DC pārveidotājs lai spriegumu iemainītu pret strāvu un kāds litija jonu aķis lai turpinātu lādēt telefonu apstājoties? Citu iemeslu tam lielajam ciparam neredzu - atbilstoši manām vajadzībām uzlodēt lādētāju kas sastāvētu tikai no viena KRENa [sprieguma regulatora kurš liekos voltus pārvērš siltumā] un pāris kondensatoriem man izmaksātu pāris eiras. Par to filosofiju par miega laupīšanu - nu jā, dzīvojot pilsētā tā var iedomāties... Es pēc pusgada no rīta mīšos uz darbu tumsā un vakarā no darba mīšos pa tumsu - un, protams, var gadīties ka ārā ir par aukstu priekš kaut kādiem akumulatora lukturiem...

Ar ģeneratorrumbu ir tāpat kā ar rāmja materiālu - ir kam patīk pisties, un ir kam patīk nesatraukties. Man ir strāvas avots kas darbojas vienmēr un par kuru nav jāsatraucas - pārliki, atcerējies uzlādēt, vai nebūs sals par lielu... Pielājīgi akumulatoru lukturi arī maksā pieklājīgi, kamēr pieklājīgi ģeneratorrumbas lukturi maksā tik, cik maksā dažas 3w diodes, pārītis 1w diožu, dažas diodes un kondensatori, kaut kādi staru savācēji, un kaut kādi korpusi pēc gaumes [esmu pakaļas lukturus taisījis no lētajiem depo atstarotājiem un priekšējos līdzīgi] - un sanāk apgaismojums kas darbojas vienmēr kad vajag, un ko, atšķirībā no kruta luktura, neviens arī nenozags. Kur nu vēl citi, mazcenas veidi - teiksim, pēdējo gadu es lukturīšus sev taisu no vienas diožu darba gaismas - kolēģis darbā nokurināja uz vienas tehnikas vienības 48w diožu darba gaismu, tā ka nokūrās visas četras barošanas ķēdes un puse diožu - sagriežot ar fleksi četros gabalos, sanāca četri lukturīši ar divām dzīvām 3w diodēm katrā, tik jāpieliek klāt taisngriezis un un kondensators, jāieliek ričukā ss'ā pa 20 eirām nopirkts ripulis ar ģeneratorrumbu, un apgaismojums ir kā dārgākam akumulatoru lukturītim... Par braucienu - nekas īpašs - man sešus gadus atpakaļ bija ar šitādu ričuku vienas dienas brauciens maršrutā Nīca - Kuldīga - Nīca [ kopā 217 km]; no standarta ZIF 112-512 tas velosipēds atšķīrās tikai ar Sturmey - Archer AWC aizmugures rumbu, Rodi Skorpion dubultajiem dangiem, Brooks B66 ķebli, lēto ķīniešu spidometru un augstāku stūres kātu kopā ar jēdzīgākām ragu uzlikām - iedomājes tikai, nebija ne karbonādes rāmja, ne pedāļu par 200 eirām, ne titāna rumbu...

[otrā bilde pāris nedēļas pirms tam, vēl ar dzimto stūres kātu un dubultajiem dangiem kā kravu, nevis velosipēda sastāvdaļu] P.N. Šovasar ir doma to braucienu atkārtot - tagad attālums ir lielāks, tātad ričukam jābūt ātrākam - un toreiz apgaismojuma trūkums bija ierobežojošs faktors, tātad arī tā problēma būs jānovērš