18. augusts, Rīga. Ap pusvieniem dienā, braucot pa Mūkusalas ielu centra virzienā, apmēram pretīm CSDD, pamanīju Ceļu policijas žigulīti ar numuru CK 1610, kas stāvēja tieši uz krustojuma, bez nekādām avārijas pazīmēm vai ieslēgtiem ziliem bākuguņiem. Jāpiebilst, ka uz Mūkusalas ielas šajā posmā ir 70 km/h ātruma ierobežojums - tātad divkārt bīstams krustojums. Nodomāju: atkal ...
Nepaspēju es padomāt, cik tas ir slikti, ka pamanīju, ka viens Ceļu policists mani mēģina apturēt un norāda apstāties tieši uz šī krustojuma. Labdien, ceļu policija - nomurmināja inspektors, kad es atvēru logu. Es tiešām nedzirdēju uzvārdu un tāpēc pārjautāju to. Ceļu policija, Ekermanis - sekoja jau manāmi nikna atbilde uz manu jautājumu. Kamēr sniedzu inspektoram Ekermanim vadītāja apliecību un citus dokumentus, jautāju par manas apturēšanas iemesliem. (Man ir tiesības uzzināt, kāpēc mani aiztur – Latvijas Republikas Satversme.) Uz to viņš atbildēja, ka šāda mašīna esot meklēšanā un palika īpaši nikns un paziņoja, ka JA jau es tā izrunājoties, TAD es braucot bez drošības siksnām un lūdza man doties pie tā paša žigulīša, lai izrakstītu man kvīti par 3 latiem. (Ja es nebūtu pajautājis apturēšanas iemeslu, būtu bijusi iespēja mierīgi turpināt ceļu.)
Vai šo auto var sajaukt ar OPEL CORSA, piemēram?
LR likuma "Par policiju" 5. panta 4. daļa nosaka, ka: "…. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu. Šādos gadījumos pēc personu pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība."
Apgalvojumam par CSN pārkāpumam es nepiekritu, piebilstot, ka es vēlos protokola sastādīšanu. Pirms protokola sastādīšanas es paskaidroju, ka mana automašīna nav aprīkota ar drošības siksnām un tā kā tā ir 1986. gada izlaiduma, tad drošības siksnas tai nav obligātas. Es Ekermanim pat citēju CSN noteikumus, ko viņš pilnībā ignorēja -- neuzklausīja manu viedokli.
26. Vadītājam ir šādi pienākumi:
26.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 180., 181. un 182.punktā minētajām prasībām;
26.2. ceļā uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;
26.3. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji);
26.4. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām).
180. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem jābūt aprīkotiem ar:
180.1. avārijas zīmi;
180.2. medicīnisko aptieciņu (autobusiem, kuros ir vairāk nekā 25 sēdvietas, — ar divām aptieciņām);
180.3. ugunsdzēšamo aparātu (autobusiem ar pilnu masu virs 5 t — ar diviem aparātiem);
180.4. konstrukcijā paredzētajām drošības jostām.
Šajā apakšpunktā minētā prasība attiecas uz automobiļiem un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t un kuri izgatavoti pēc 1987.gada 31.decembra.
Sākās garais protokola sastādīšanas posms, kas tika pavadīts ar triju inspektoru nicīgiem izteikumiem ... visi tagad tik gudri palikuši... pie apturēšanas pat logam tikai šķirbiņu vaļā ver...
Kad pienāca laiks aizpildīt aili protokolā par pārkāpēja darba vietu, viņam par pārsteigumu es paziņoju: interneta portāls “iAuto”, piebilzdams, ka mēs tieši nodarbojamies ar konfliktu gaitas aprakstīšanu un risināšanu. Tad Ekermanim atlika tikai pēdējā cerība: “Amats?” Un mana atbilde “Redaktors” lika izgaist visām cerībām par to, ka viss beigsies kā vienmēr – vadītājs paklaigā, padraud, bet pēc tam samaksā sodu un aizbrauc. Kopš šī brīža inspektori kļuva “maigāki”.
Nē, Ekermaņa kungs! Tā tas nebeigsies. Es esmu gatavs samaksāt VCP tos 3 latus, ja tas tiks apstiprināts no augstāk stāvošu amatpersonu puses.
Kamēr vēl tika turpināts aizpildīt protokolu, es jautāju inspektoriem, kāpēc viņu darba auto VAZ (v.nr. CK 1610) atrodas tam neatļautā vietā – uz bīstama krustojuma ? (Šeit bija tikko bija notikusi arī auto sadursme). Kā paskaidroja inspektors Ekermanis, Valsts Ceļu Policijai nepietiekot finansu līdzekļu, tāpēc auto šim neesot “normāls” akumulators un tas nevarot darbināt zilos bākuguņus (vecs). Uz jautājumu, vai avārijas trijstūra arī viņiem neesot, Ekermanis atbildēja, ka ir, bet tā kā viņam jau esot sabraukti (sabojāti) 2 personīgie avārijas trijstūri, viņš tagad tos vairs netaisoties izmantot. Šo divu iemeslu dēļ VCP patruļas auto atrodas uz bīstama krustojuma bez nekādām piespiedu apstāšanās pazīmēm.
Ceļu Satiksmes noteikumos ir rakstīts:
89. Aizliegts apstāties un stāvēt:
89.1. uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai;
89.2. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos;
89.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;
89.4. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m;
89.5. uz gājēju pārejām un tuvāk par 5 m pirms tām;
89.6. brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla.
Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.);
Savukārt administratīvajā kodeksā ir teikts:
122.1 pants. Ceļa zīmju prasību neievērošana, cilvēku vai kravas pārvadāšanas noteikumu un citu satiksmes noteikumu pārkāpšana
Transportlīdzekļu vadītājiem par brīdinājuma signālu došanas noteikumu pārkāpšanu pirms pārkārtošanās, pagrieziena vai braukšanas virziena maiņas, kā arī par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.
Izriet, ka man uzliktais sods līdz 3,00 Ls (man tika piemērots maksimālais soda mērs - 3Ls) ir svarīgāks nekā līdz 5,00 Ls sods, ko vajadzēja uzlikt šim CP – Žiguļa autovadītājam par auto stāvēšanu neatļautā vietā.
Kad tika sastādīts protokols, Ekermaņa kungs man caur savu žigulīša lodziņu piedāvāja parakstīt to. Uz manu jautājumu, vai es nedrīkstu paņemt šo protokolu uz savu auto, aizpildīt savu paskaidrojuma daļu, parakstīt un atnest atpakaļ, viņš stingri atbildēja, ka protokolu viņš nekur nest neļaušot un lika man rakstīt paskaidrojumu uz Žiguļa priekšējā motora pārsega.
Jāpiebilst, ka, iespējams, tās pašas naudas trūkuma dēļ, auto tiek mazgāts tikai uz 18. novembri un es bijus spiests stipri nosmērēt savas drēbes pret nemazgāto CP auto.
Kad es biju uzrakstījis 3 rindas šajā protokolā, lūdzu vai nebūtu vēl vienas paskaidrojuma lapas, kur turpināt rakstīt par notikušo.
Ekermaņa kungs man uz to atbildēja, ka ja man ir iznācis vairāk par 3 rindām, neviens nav vainīgs un es varēšot turpināt rakstīt paskaidrojumu Klijānu ielā. Tātad šajā protokolā es paspēju uzrakstīt tikai to, ka es tiku apturēts un apvainots noteikumu pārkāpumā, bet apstākļus izskaidrot man nebija iespējas. (Parasti gan man tika dota tāda iespēja, pat uz vairākām lapām, bet inspektors Ekermanis laikam nedaudz uztraucās par mana paskaidrojuma saturu.)
Savukārt tajā administratīvā pārkāpuma protokola pusē, kuru aizpildīja inspektors Ekermanis, aiz viņa paskaidrojuma palika dažas brīvas rindas. Uz manu lūgumu aizpildīt tās, kaut vai ar Z, man tika atteikts, sakot – nekas te netikšot aizpildīts. Lai paliek kā ir!
Uz jautājumu, vai tiešām meklēšanā ir kāds OPEL SENATOR, Ekermanis, apzinoties, ka iAuto ir iespēja to noskaidrot, atbildēja: kaut kas taču viņam ir jāsaka. (Kā noskaidroja iAuto, neviens OPEL SENATOR nav bijis Valsts Policijas meklēšanā.)
Tātad iAuto nākas secināt: Ceļu policija APZINĀTI pārkāpj Ceļu Satiksmes Noteikumus, MELO, lai varētu vieglāk apturēt un sodīt autovadītājus.
Par šo notikumu un apstākļiem iAuto 20.08.2001. iesniedz oficiālu sūdzību, kuras rezultāti tiks publicēti vortālā.
Elmārs Biele, iAuto redaktors
Izmantoti materiāli no www.lcp.lv
Baigi garš raksts .