40% vīriešu gatavi pievērsties ceļu būvei vai apsvērt šādu iespēju 9

Teju 40% vīriešu Latvijā ir gatavi uzsākt darbu ceļu būvē vai apsvērt iespēju pievērsties šai nozarei.

Uz jautājumu „Vai Jūs būtu gatavs strādāt ceļu būves profesijās?” apstiprinoši atbildējuši 6% vīriešu un 4% sieviešu, bet to par iespējamu atzinuši 33% vīriešu un 6% sieviešu. Gatavību strādāt ceļu būvē visbiežāk pauduši ārpus pilsētām dzīvojošie respondenti, liecina Satiksmes ministrijas un VAS „Latvijas Valsts ceļi” rīkotās ceļu būves profesiju popularizēšanas kampaņas laikā veiktās aptaujas dati.

Trešdaļa aptaujāto vīriešu uzskata, ka ceļu būvē nodarbināto vidējā darba alga „uz rokas” ir robežās no 600 līdz 800 latiem. Kā norādījis biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” izpilddirektors Zigmārs Brunavs, „priekšstats ir visai pareizs. Biedrības uzņēmumos strādājošo vidējā darba alga ir virs 600 latiem.” Nozarē strādājošie lēš, ka pēdējos gados ceļu būves uzņēmumu darbinieku alga pieaug vidēji par 30 % gadā.

Arī kopējais sabiedrības viedoklis par ceļu būvē nodarbināto atalgojumu ir visnotaļ pozitīvs - visbiežāk aptaujātie pauduši viedokli, ka ceļu būvētāju alga ir robežās no 401 līdz 600 latiem. Uz jautājumu „Kāda, Jūsuprāt, ir ceļu būves profesijā strādājošo vidējā darba alga pēc nodokļu nomaksas?” šādi atbildējuši 34% iedzīvotāju. Nedaudz mazāk – 29% aptaujāto domā, ka ceļu būvētāju atalgojums ir no 601 līdz 800 latiem, bet 7% uzskata, ka atalgojums ir robežās no 801 līdz 1000 latiem. 5% aptaujāto ir pārliecināti, ka ceļu būvētāji pelna vairāk nekā 1000 latus mēnesī.

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 32% aptaujāto uzskata - lai strādātu ceļu būvē, nepieciešama speciālista kvalifikācija. Savukārt 40% aptaujāto domā, ka ceļu būves profesijā nodarbinātie ir ar zemu kvalifikāciju.

Sabiedrības viedoklis par labu speciālistu nozīmi ceļu būvē ir visai augsts - vairākums Latvijas iedzīvotāju, proti, 70%, domā, ka augsti kvalificēta darbaspēka piesaistīšana ceļu būvei varētu uzlabot ceļu kvalitāti valstī. Tikai 2% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka augsti kvalificēti strādājošie nevarētu ietekmēt ceļu stāvokli Latvijā.

Ceļu būvē strādājošo kvalifikācijas saistību ar uzbūvēto ceļu kvalitāti visvairāk saista tieši ārpus pilsētām dzīvojošie respondenti – 87% lauku teritorijās dzīvojošo uzskata, ka augsti kvalificētu strādājošo piesaistīšana ceļu būves profesijai varētu uzlabot ceļu kvalitāti.

Visbiežāk iedzīvotāji domā, ka ceļu būvē strādā vidējās paaudzes vai gados jauni cilvēki. 36 – 45 gadus kā vidējo ceļu būvētāju vecumu norādījuši 48% aptaujāto, bet 26 – 35 gadus minējuši 34% respondentu. Diemžēl faktiskā situācija nav tik optimistiska – lielā daļā uzņēmumu problēma ir tieši jaunu darbinieku trūkums – piemēram, VAS „Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) valdes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš atzīst: „LAU pašlaik ir daudz darbinieku pensijas vecumā, tāpēc mēs ļoti gaidām arī jaunus spēkus”.

Satiksmes ministrijas un VAS „Latvijas Valsts ceļi” marta beigās - aprīlī rīkotās ceļu būves profesijas popularizēšanas kampaņas mērķis ir jauniešos radīt interesi par ceļu būves profesijām, piesaistīt kvalificētu darbaspēku un strādājošo, kā arī nozares uzņēmumu vidū palielināt konkurenci, tādējādi ceļot pakalpojumu kvalitāti. Kampaņas sauklis ir „Ceļš ved uz augšu” – tas vērš uzmanību uz to, ka ne vienmēr ir izdevīgāk braukt strādāt uz ārvalstīm – vispirms jānovērtē Latvijā piedāvātās iespējas!