Kas ir "luksusa auto"? 5

Latvijā nepieciešams skaidri definēt luksusa auto jēdzienu, jo pretējā gadījumā valsts katru gadu zaudē miljonus, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) un Auto asociācijā.

Valdības īstenotās nodokļu politikas dēļ Latvijas uzņēmēji automašīnas reģistrē kaimiņvalstīs un piecu gadu laikā Latvijas budžetam garām jau paslīdējuši nodokļi piecu miljonu latu apmērā, kas nonākuši kaimiņu - lietuviešu un igauņu - valsts kasēs, biznesa portālam "Nozare.lv" norāda Auto asociācijā.

Pie nodokļu pašreizējās politikas nākamā gada laikā budžets varētu zaudēt vēl 1,4 miljonu latu. Savukārt, ja tiks pieņemti jaunie grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka turpmāk par luksusa klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atmaksu, valsts riskē zaudēt pat 3,6 miljonus latu nodokļu summas, aprēķinājuši asociācijas eksperti.

Foto: iAuto

2007.gadā pieņemtie ierobežojumi nosaka, ka par reprezentatīvām jeb "premium" klases automašīnām uzskatāmas tādas, kas ir dārgākas par 30 000 latu (25 424 lati plus PVN). Šis iedalījums esot novecojis, ņemot vērā, ka globālās inflācijas un pievienotās vērtības nodokļa pieauguma dēļ "premium" zīmolu automobiļu cenas, sākot ar 2007.gadu, palielinājušās vidēji par 10%. Tāpēc, ieviešot jauno likumprojektu, Latvija riskē, ka uzņēmumi automašīnas, kas vērtīgākas par 30 000 latu, centīsies reģistrēt kaimiņvalstīs, kur gan nodokļi, gan reģistrēšanas izmaksas ir vismaz par 60-70% zemākas nekā Latvijā, norāda Auto asociācijā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistika liecina - kopš 2007.gada ik gadu no 500 līdz 1000 pieaudzis to auto skaits, kas reģistrētas kaimiņvalstīs, bet kuru īpašnieki izņēmuši atļauju pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Ja salīdzina izcenojumus uz šo brīdi, tad piecu gadu griezumā izmaksas par vienu un to pašu automašīnu Latvijā uzņēmējam ir 15 422 lati, Igaunijā - 5576 lati, bet Lietuvā - 8739 lati.

"Tā ir ļoti būtiska atšķirība, turklāt pēc jauno grozījumu ieviešanas ar 2014.gada 1.janvāri, ja šo "premium" klases automašīnu vēlēsies reģistrēt kā uzņēmumam piederošu, izmaksas Latvijā pieaugs līdz pat 24 211 latiem piecu gadu griezumā. Šādā gadījumā vēl lielākam skaitam uzņēmēju liks aizdomāties par savas automašīnas reģistrēšanu ārpus Latvijas, teikts asociācijas paziņojumā.

Izanalizējot situāciju, asociācija esot vērsusies pie valdības, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ar priekšlikumu, kā sakārtot šo jomu tā, lai ieguvējs būtu valsts budžets un luksusa klases priekšmeti netiktu iejaukti biznesa darījumos.

"Mēs, protams, atbalstam Finanšu ministrijas vēlmi ierobežot uzņēmumus bez apgrozījuma un peļņas reģistrēt reprezentatīvus auto, tomēr uzskatām, ka pašreizējā luksusa automašīnas definīcija ir novecojusi un noteiktais cenas slieksnis neatbilst reālajai situācijai. Tāpēc auto asociācija aicina skaidri definēt luksusa auto klasi un veikt nopietnu pārrēķinu, nosakot luksus klases auto cenas slieksni," skaidro asociācijā.

Asociācijas izstrādātais automašīnu klasifikators nosaka, ka luksusa un reprezentatīvā automobiļa statusam atbilst "lielā Premium klase", kupejas, kabrioleti un "rodsteri premium", kā arī" zaļās" automašīnas, piemēram, "Opel Ampera" un "Toyota Plug-in Hybrid". Šāds iedalījums tiek veikts, pamatojoties uz to, ka reprezentācijas jeb luksusa auto būtība nosaka, ka automobilis gabarītu ziņā ir apjomīgs, jaudīgs ar izteiktiem papildu komforta elementiem, skaidro asociācijas prezidents Kulbergs.

Visas automobiļu klases, līdz "vidējai klasei" ieskaitot, nav un nevar būt reprezentatīvie jeb luksusa automobiļi, jo neatbilst luksusa preces definējumam. Tie esot funkcionāli automobiļi dažās modifikācijās ar paaugstinātu komfortu (ādas salons, četru zonu klimata kontrole) un paaugstinātu drošības līmeni.

"Ņemot vērā klasifikāciju un to, ka automobiļa cena nekādā gadījumā nenosaka, ka vienas un tās pašas klases automobilis var kļūt par luksusa preci, ierosinām par luksusa jeb ekskluzīvu preci automašīnu uzskatīt gadījumos, ja tās vērtība bez PVN pārsniedz vismaz 41 320 latu. Mēs aicinām iesaistītās puses nopietni diskutēt par luksusa auto definīciju un cenu slieksni, lai valsts budžetā ieripotu papildu plānotie miljoni, nevis attapīgie auto īpašnieki bezizejā censtos meklēt iespējas, kā izvairīties no nodokļu un nodevu nomaksas," uzsver Kulbergs.

Arī LTRK viceprezidente nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune norāda, ka, nosakot, ka par luksusa auto uzskatāms ikviens spēkrats, kura vērtība, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), pārsniedz 30 000 latu, neļaujot ar šīs kategorijas auto iegādi un ekspluatāciju saistītos izdevumus uzņēmumiem norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos, Latvija kaimiņvalstīm ik gadu uzdāvinot miljonus.

Turklāt būtiski ir nepiemirst, ka 2007.gadā Latvijā PVN apmērs bija 23%, nevis 21%, atgādina Caune, vēršot uzmanību uz to, ka jaunierosinātie "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" problēmsituāciju saasinās un vairos Igaunijā un Lietuvā reģistrēto spēkratu pieaugumu.

"Latvijas valsts budžets zaudē gan PVN, kas netiek iekasēts par šiem luksusa auto, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodevas. Pilnībā atbalstām Latvijas Auto asociācijas ierosinājumu jomas sakārtošanai un aicinām Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu pārskatīt luksusa klases auto definējumu, veikt pārrēķinus, kāds ir luksusa klases auto cenas slieksnis," akcentē LTRK viceprezidente.

Jau ziņots, ka šī gada 11.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz, ka turpmāk par luksusa klases automašīnām un ar tām saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu.