Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.
Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.
"Jāaktualizē arī jautājums par sašķidrinātās gāzes termināli Skultē. Tāpat beidzot nopietni jāķeras klāt plānotajai Igaunijas-Latvijas vēja parka izbūvei jūrā pie Ainažiem. Mūsu valsts jau rīkojas un dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk panāktu noturīgu enerģētisko neatkarību," akcentēja prezidents.
Viņš norādīja, ka Latvijas, tāpat kā visas Eiropas, ekonomika tiek orientēta uz to, ka enerģijas cenas ievērojami pieaugs. Enerģija nekad vairs nebūs tik lēta, kā tā ir bijusi. Tieši tādēļ, pēc prezidenta paustā, Eiropas Zaļais kurss ir tik būtisks, lai ekonomika, ņemot vērā pieaugošās enerģijas cenas un fosilo enerģijas avotu kaitīgumu dabai, kļūtu patiešām ilgtspējīga.
Valsts pirmā amatpersona arīdzan uzsvēra, ka patlaban Krievijas sabombardētajās Ukrainas pilsētās iet bojā bērni, sievietes un veci ļaudis. Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms Eiropai un visai brīvajai pasaulei ir pieteicis noziedzīgu karu. Levita ieskatā, Krievijas armijas noslepkavotie civiliedzīvotāji Bučā ir asiņaina robežšķirtne.
"Robežšķirtne starp mums, demokrātiskajiem Rietumiem piederīgo Latviju, un Krieviju, kur valda agresīvais Putina režīms. Te vairs nav vietas kompromisiem, pelēkajiem toņiem un neizlēmībai. Ir tikai balts un melns, ir tikai labais pret ļauno, taisnīgais pret noziedzīgo," pauda prezidents.
Levits atzīmēja, ka Ukrainas tauta ar ieročiem rokās pret Krievijas agresiju maksā augstāko - asiņu un dzīvības - cenu par savām tiesībām būt Rietumu vērtību pasaulē. Viņš uzsvēra, ka arī mums būs par šo karu jāmaksā, bet nevis ar asinīm, bet ar eiro un būtiskām izmaiņām ierastajā dzīves kārtībā.
Valsts prezidents akcentēja, ka Latvija ir vienota ar Eiropu un Rietumu pasauli savā vērtējumā par karu Ukrainā - Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības un pastrādā kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Levits pavēstīja, ka Ukraina jau ir vērsusies starptautiskajās tiesās ar attiecīgām prasībām, un Latvija ir kopā ar Ukrainu šajos tiesas procesos Hāgā. Starptautiskā Krimināltiesa Hāgā jau ir sākusi izmeklēšanu par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā.
Pēc prezidenta paustā, arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir uzsākušas kriminālprocesus par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem. Pašmāju tiesībsargājošās institūcijas vāc Ukrainas bēgļu liecības un citus pierādījumus, lai varētu dokumentēt un precīzi pierādīt katra noziedznieka vainu un atbildību.
"Katrs, kurš slavina Kremļa politiku, meklē tai attaisnojumus vai lepojas ar Georga lentēm vai "Z" burtu, atbalsta kara noziedzniekus. Noziedzīga ideoloģija un tās slavināšana atrodas ārpus cilvēktiesību aizsardzības demokrātiskā valstī. Pret to nevar būt nekāda tolerance," norādīja Levits.
Viņa ieskatā, ir pareizi, ka aizvērti Kremļa melu un propagandas kanāli. Turklāt valsts jau strādā pie risinājumiem, kādā veidā aizvietot tos ar kvalitatīvu saturu, stāstot cilvēkiem patiesību gan par notiekošo pasaulē un Latvijā, gan par karu Ukrainā.
Prezidents uzsvēra, ka ir arī laiks tiem, kuri līdz šim nedzīvoja Latvijas informatīvajā telpā, apzināties, kurā valstī viņi dzīvo, un iekļauties Latvijas informatīvajā telpā, kā arī apzināties, ka Latvija ir nacionāla valsts, kas balstās uz politisko nāciju.
"Mūs visus Latvijā neatkarīgi no izcelsmes, etniskās piederības, ticības vieno kopēja latviešu valoda kā valsts valoda, latviešu kultūra un latviešu skatījums uz pasauli un mūsu zemes un valsts vēsturi. Tajā ir aicināts iekļauties ikviens. Cieni valsti, kurā tu dzīvo, vai dzīvo valstī, kuru tu cieni," pauda Levits.
Valsts pirmā amatpersona norādīja, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir satricinājis ierasto pasaules kārtību, bet arī saliedējis visu demokrātisko pasauli. ASV prezidents Džo Baidens ir vairākkārt stingri uzsvēris, ka Ziemeļatlantijas līguma 5.pantā ietverts dzelžains un svēts pienākums. NATO aliansei katra colla tās dalībvalstu teritorijas ir vienvērtīga un tiks aizsargāta.
"Latvija kopš 2004.gada ir līdzvērtīga NATO dalībvalsts. Tādēļ mēs droši varam teikt, ka Krāslava un Līvāni, Daugavpils un Viļaka ir tikpat drošas un aizsargātas kā Berlīne un Brisele, Lisabona un Vankūvera, un visas citas NATO dalībvalstu pilsētas. Ziemeļatlantijas līguma 5.pants ir Rietumu pasaules vērtību sargs. Saskaroties ar izaicinājumu likumos balstītai pasaules kārtībai un mūsu vērtībām, Eiropa un NATO ir tik vienotas kā nekad," uzsvēra Valsts prezidents.
Levits uzsvēra, ka Rietumu pasaules vienotā un spēcīgā reakcija uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, ieviešot sankcijas pret agresoru un tā atbalstītājiem, ieviesīs pārmaiņas arī Latvijas ekonomikā. Viņa ieskatā, energoapgādes neatkarība un ilgtspēja, investējot arī atjaunojamos energoresursos, ir viena no tām jomām, kur valstij ir daudz nepadarīto "mājasdarbu".
Prezidents arīdzan akcentēja, ka sankcijas pret Krieviju atklāj pašsaprotamo - ar agresoriem un totalitāriem režīmiem tirgoties ir riskanti. Pēc Levita paustā, ir jāsaprot, ka ar Krieviju nekāda biznesa vairs nebūs. Uz austrumu robežas nolaižas jauns dzelzs priekškars, tikai šoreiz Latvija atradīsies brīvās pasaules pusē.
"Ja kāds grib taisīt biznesu ar Krieviju, tad tā ir spēle uz augstām likmēm. To var darīt uz sava paša riska, nevis uz valsts rēķina. Tādēļ valstij nav jāglābj uzņēmumi, kas zaudē Krievijas tirgu. Tā vietā valstij ir mērķtiecīgi jāpalīdz apgūt jaunas prasmes tiem, kuri zaudējuši darbu. Jāpalīdz uzņēmumiem pārorientēties uz jauniem tirgiem. Jāmeklē jaunas iespējas, jauni piegādes un eksporta tirgi," norādīja Levits.
Ru vajag naudu,
Un dabasgāzi ir iemācijušies pārvadāt šķidrā veidā. Un tas šodien vairs nav tik dārgi!